Nākotnes automašīnas

autonomous-cars-1240Daudziem no mums neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir automašīna. Daudziem tas ir tikai pārvietošanās līdzeklis, daudziem tā ir kaisle un vēl daudziem tās ir nebeidzamas raizes par remontiem un izdevumiem. Ļoti daudzi vispār izmanto sabiedrisko transportu un tādā veidā piedalās auto industrijā kā patērētāji uz laiku.

Lai arī kādas ir mūsu attiecības ar auto, mums visiem ir nepieciešams pārvietoties no viena punkta uz citu. Var jau minēt, ka digitālās tehnoloģijas attīstīsies tik tālu, ka pavisam nebūs vajadzības nekur braukt, taču, domāju, ka vienalga brauksim lai satiktu savus mīļos, piegādātu preces vai apmeklētus lieliskas vietas visā pasaulē.

Ja ielūkojamies tālākā nākotnē, tad tā vien šķiet, ka lidojošs transporta līdzeklis, kas vienmēr tiek piegādāts pie durvīm mirklī, kad vēlies doties kaut kur ir ideālais scenārijs. Protams teleportācija vai cilvēka paša digitalizācija un pārraide kā informācija ir pavisam tāla zinātne, lai arī šobrīd visnotaļ ticama.

Teleportācija man pašam šķiet visnotaļ neiespējama no fizikas viedokļa, un iespējams vēl vienkārši neesam atkoduši vajadzīgos fizikas pamatlikumus, kuri teleportāciju padara iespējamu. Kas attiecas uz cilvēka absolūtu digitalizāciju un pārraidīšanu kā informāciju, tad te nu gan es domāju, ka tas ir visnotaļ iespējams.

Cilvēka digitalizācija ir tāds kā process, kur mūsu apziņu atdala no mūsu ķermeņa, jeb vienkāršāk sakot ieskenē datorā pašu cilvēku un tad cilvēks tupina dzīvot, domāt un just jau kā virtuāla datorprogramma lielā datortīklā. Pēc nepieciešamības šī digitālā apziņa var tik pārraidīta gaismas ātrumā uz citu planētu, kur, savukārt, ievietota konkrētās planētas apstākļiem piemērotā ķermenī, jeb robotā. Līdz ar to cilvēks teorētiski var pārvietoties gaismas ātrumā, jo faktiski tā ir informācijas pārraide, kas jau šodien notiek ar optisko internetu un gaismas signāliem.

Principā tas nozīmētu arī cilvēku nemirstību. Šobrīd mēs esam mirstīgi, jo mūsu ķermenis nolietojas, noveco un vairs nespēj nodrošināt smadzenēm un apziņai nepieciešamās funkcijas. Nākotnē, kad mums būs digitālā apziņa, mēs varēsim mainīt ķermeņus pēc sirds patikas, līdzīgi kā Matrix filmā aģenti spēja iemiesoties ikvienā tēlā un tas nodrošinās to, ka būsim “nemirstīgi”. Tagad paskatīsimies tuvākā nākotnē

1. Elektrodzinēji

Ja skatāmies daudz tuvākā nākotnē – pēc 20 gadiem. Droši vien vēl nespēsim atdalīt apziņu no ķermeņa, līdz ar to nāksies vien pārvietot savas miesas ar transportu. Viena no tehnoloģijām, kura jau šobrīd ir pieteikusi sevi un strauji kļūst populāra ir elektriskie dzinēji automašīnās. Tehnoloģija nav jauna, to pielietoja jau 130 gadus atpakaļ, taču patiesu renesansi šī tehnoloģija iegūst tikai šobrīd, jo attīstījās kritiskā komponente – baterijas. Bateriju svars un enerģijas ietilpība ir sasniegusi tādu līmeni, ka transporta līdzeklis pats var racionāli vest līdzi sev nepieciešamās baterijas. Agrāk, svars bija pārāk liels, kas rezultējās ļoti īsos pārbraucienos un nepieciešamībā bieži lēdēt akumulatorus. Bateriju tehnoloģijām attīstoties tālāk mēs redzēsim vēl iespaidīgākus attālumus ar vienu uzlādi. Šobrīd sērijveida auto var nobraukt līdz pat 728 kilometriem. Protams rekords tika uzstādīts piesardzīgi braucot un ikdienā šādu attālumu ar to pašu auto diez vai redzēsim, taču tas ir daudzsološi un pie tehnoloģiju attīstības 1000 kilometri ar vienu uzlādi nav nemaz tik neaizsniedzams sapnis.

Uzlāde nākotnes transportam būs no vairākiem avotiem būs bezvadu un pārvietošanās laikā. Bezvadu uzlāde uz ceļa iebūvētos lādētājos, kuri paši paņem enerģiju no saules brīdī, kad pa ceļu nepārvietojas automašīnas.

2. Pilnībā automātiska pārvietošanās

2015-03-21-1426951231-7929190-introducingmercedesweirdlybeautifulautonomouscarNeatņemama nākotnes transporta līdzekļu daļa būs smadzenes, jeb dators, kas visu redzēs un dzirdēs un vadīs automašīnu. Daudzas no autonomās transporta līdzekļu vadīšanas nepieciešamajām komponentēm jau eksistē (sensori) un daudzas ļoti strauji attīstās (programmatūra). Šobrīd reāli jau eksistē autopilots, kas spēj braukt pa dāžādām tipiskām vidēm, piemēram, šoseju, pilsētu Amerikā vai lielceļiem. Man pašam automašīnā ir automātiskās bremzēšanas sistēma, kura balstīta uz vizuālajiem sensoriem (nevis distances sensoriem kā parkošanās sistēmas). Atliek vien uzlabot programmatūru un šie paši sensori var kļūt par autopilota “acīm” un apvienojumā ar citām kamerām, radariem un sensoriem. Katrā ziņā, mani pašu vismaz vienu reizi šī sistēma ir pasargājusi no nepatīkamas sadursmes, no kuras pats nebūtu spējis izvairīties.

Vēl ir daudz uzdevumi inženieriem lai radītu sistēmu, kurai uzticēsies cilvēki. Daudz testu un neizbēgami arī kļūdu, kuras noteikti tiks apskatītas presē un nobiedēs daudzus jo daudzus. Šķiet lielākais šķērsis autopilotu izmantošanā būs cilvēku pašu psiholoģiskā barjera, jo sēžot pie stūres ir sajūta, ka tu kontrolē situāciju, bet sēžot automašīnā, kuru vada dators ir šī bezspēcības sajūta, ka tu neko nekontrolē. Lai arī automātiskā vadība būs daudz drošāka par cilvēku pie stūres, domāju, ka prasīs daudzus gadus līdz valdības ar likumu aizliegs cilvēkiem vadīta automašīnas tādā veidā uzlabojot drošību uz ceļa. Dažas valdības (piemēram Dubaija), jau ir nospraudušas sev mērķi sasniegt ļoti būtisku datoru pilotēto automašīnu īpatsvaru jau pēc desmit gadiem.

3. Pūļa transporta sistēma

Ņemot vērā, ka transporta līdzekļu paliek aizvien vairāk kā arī parādās aizvien asākas problēmas ar parkošanos pilsētās, jeb vietu, kas nepieciešama transporta dīkstāves gadījumos, nākotnē transports teorētiski nekad nebūs noparkots un dīkstāvē. Iespējams, ka transports pat nebūs tavā īpašumā. Kamēr esi darbā tas pats auto, kas atgādāja tevi uz darbu nodarbosies ar citu cilvēku pārvadāšanu pa pilsētu vai ārpus tās. Ja nebūs tik daudz cilvēku ko pārvietot, tad noteikti tiks izmantots preču piegādei. Nekas traks jau pasažieru transportam nenotiks, ja pa dienu aizvedīs uz biroju kādus piederumus, aizbrauks pakaļ pārtikas pasūtījumam ko visu kopā ar tevi vakarā piegādās uz mājām. Lai gan – pārtika iespējams jau Tev būs piegādāta uz mājām pa dienu ar dronu.

Jebkurā gadījumā – automašīna bū daļa no lielākas loģistikas sistēmas, kur cilvēks ir tikai viena veida sūtījums ar īpašām prasībām (komforts, precīzs laiks un pārvietošanās ātrums), bet pārējie sūtījumi būs mazāk prasīgi.  Līdz ar to visa pilsēta kļūst par tādu milzīgu robotizētu transporta līdzekļu tīklu, kas nekad neapklust un vienmēr optimāli pārvietojas steidzoties kādu piegādāt mājās, kādam piegādāt dāvanu bet kādam citam piegādāt pusdienas. Interesanti, ka Amerikā jau ir patentēts transports, kas cep picas piegādes laikā. Tas ir specializēts auto, kas brauc pie klienta jau brīdī, kad tiek pasūtīta pica un pašu picu sagatavo un izcep braucot. Tādā veidā samazinot piegādes laiku un arī to, ka produkts patiešām ir tiko no krāsns brīdī, kad klients to saņem.

4. Inteliģenta transporta vadības infrastruktūra

intelligent_infrastructure_videoLielākais izaicinājums patiesā visas loģistikas sistēmas optimālā izmantošanā būs “smadzenes”, jeb vadības sistēma, kas vienlaicīgi spēs kontrolēt transporta plūsmu, pieprasījumu un infrastruktūras objektus. Iedomājies par milzīgu datorspēli, kur visas automašīnas un citi transporta līdzekļi strādā vienlaikus un nekad nesaskrienas. Jau šobrīd eksistē kaut kas šim līdzīgs, tikai mazākos izmēros un slēgtā angārā – Amazon loģistikas centros.

Kad visi transporta līdzekļi būs pilnībā automatizēti, tad problēma kļūs nedaudz vieglāka, jo vadības sistēma kontrolēs pilnībā visas iesaistītās puses – transportu, ceļus, uzlādi, pasūtījumus, ceļazīmes, ātrumu un tamlīdzīgi. Problēma būs pārejas periodā, kad tehnoloģiski vadītam transportam būs uz ielas jāsadzīvo ar cilvēku vadītām mašīnām. Kā lai neizvairās no konflikta? Pilnībā robotizētā transporta sistēmā nebūs nepieciešami luksofori un ātruma ierobežojošās zīmes vai vispār ceļa zīmes, jo viss notiks tik ātri cik tas ir iespējams, taču, ja parādās cilvēki ar savu reakcijas laiku, neparedzamo uzvedību, tad viss kļūst daudz sarežģītāk.

Vadības sistēmai būs jāspēj redzēt, paredzēt un domāt kā cilvēkam, lai cilvēkam nenodarītu pāri, pat ja cilvēks pats neievēro noteikumus. Jau tagad autopiloti automašīnās ir daudz drošāki par pašiem autovadītājiem cilvēkiem. Nākotnē šādas sistēmas sasniegs punktu, kur nenotiks vispār neviena autoavārija, kur cietīs cilvēki. Jau šobrīd ir izveidota 6 līmeņu automātiskās vadības sistēmu inteliģences gradācijas skala pēc kuras varēs mērīt cik ļloti inteliģenta ir sistēma konkrētā automašīnā.

Mēs dzīvojam ļoti straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā un piedzīvosim modernos brīnumus, par kuriem nespējām pat iedomāties vēl pirms 100 gadiem. Vai mēs spēsim paši pieņemt un piedalīties šajā procesā? Vai mēs nebūsim pārāk konservatīvi un iesīkstējuši vecos uzskatos, lai bremzētu šo tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvēs?

Rakstā izmantoti materiāli un iedvesma no dažādiem avotiem, tajā skaitā no grāmatas Michio Kaku, “Future of The Mind”, fantastikas dižgara Isaac Asimov 15 grāmatu sērijas “Foundation” kā arī citi materiāli, kuri atrasti internetā.

Grāmata: The Future of the Mind by Michio Kaku

17978489Laiku pa laikam iznāk lieliskas populārzinātniskas grāmatas. Viena no tādām uzrakstīja teorētiskās fizikas zinātnieks, Michio Kaku. Būdams fiziķis, Kaku uzrakstīja grāmatu par cilvēka prātu – The Future of the Mind.

Grāmata ir par to kā darbojas prāts, kādi zinātniski atklājumi ir veikti un kādi projekti ir procesā. Grāmatā lieliski aprakstītas ne tikai zinātniskas bet arī filozofiskas pārdomas par Mākslīgo intelektu, ceļošanu kosmosā (starp zvaigžņu sistēmām un pat starp galaktikām) un tīri teorētiski taču visai ticami pastāsta par to, ka nākotnē visu cilvēku varētu pārraidīt uz pavisam citu planētu. Kādēļ teleportācija ir iespējama, bet tikai varbūt ne tieši tā kā mums stāsta mākslas filmas.

Grāmata sniedz atbildes uz jautājumiem, kurus tu nemaz vēl neesi sev uzdevis.

Tāpat ļoti daudz atsauces uz citiem autoru darbiem un ļoti daudz izklāstīti eksperimenti un zinātniskie projekti par smadzeņu darbības izpēti un ietekmēšanu.

Grāmata kopumā lasās visai viegli, taču man vajadzēja kādus 5 vakarus, lai izlasītu ~360 Lpp… jo materiāls ir tik intensīvs, ka vienā vakarā visu ielasīt savā apziņā būtu pārāk izšķērdīgi.

Daži citāti no grāmatas (piedodiet par manu tulkojumu):

Ja mūsu smadzenes būtu pārāk vienkāršas, mēs nebūtu pietiekami gudri, lai tās saprastu. Autors nezināms.

“Jūsu sekmes skolā, atzīmēm, ir mazāka nozīme sasniegumiem dzīvē kā spēja sadarboties, spēja kontrolēt emocijas, spēja atteikties no īstermiņa labumiem un spējai fokusēt uzmanību. Šīs spējas ir daudz svarīgākas, kā pierāda dati, veiksmīgai dzīvei nekā IQ vai atzīmes” Dr. Richard Davidson, neirozinātnieks Wisconsinas – Madisonas Universitātē.

Par Einšteinu: “No one ever got rich doing relativity.”

Par Alu cilvēku principu, kas valda sabiedrībā: “Datoriem bija jāaizstāj papīru kalni birojos; ironiski, datori patiesībā ir radījuši vēl vairāk papīrus. Tas ir tādēļ, ka mēs esam mednieku pēcnācēji, kuriem ir nepieciešams “nomedītā pierādījums” (t.i. mēs ticam tikai konkrētiem pierādījuime, nevis virtuāliem elektroniem, kas dejo uz datora ekrāna un pazūd līdz ko izslēdz ekrānu.)”

Te arī neliels video (3 min) no paša autora par šo grāmatu:

Nākotne. Latvija. Pasaule.

1671_the_brain_cube_inhandViena cilvēces paaudze. Tas ir nieks planētas attīstībā. Tas ir kā smilšu graudiņš pludmalē. Mēs dzīvojam savu ikdienas dzīvi no gada uz gadu, no algas līdz algai, no Ugunsgrēka vienas sērijas līdz nākamajai pat neaizdomājoties cik ātri laiks iet.

Viena cilvēces paaudze. Latvija pēdējos 25 gados ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Vai tad, kad mūsu vecāki cīnījās un atguva brīvību, maz nojauta kāda Latvija būs 25 gadus vēlāk? Kāda būs ekonomika, skolas, veselība, izklaides?

Tieši tā, mēs, cilvēki, kas šobrīd vairāk vai mazāk nosaka mūsu bērnu nākotni nemaz nenojaušam par to kāda būs Latvija pēc 25 gadiem. Kādas zināšanas un spējas būs nepieciešamas jauniešiem, kas vadīs Latviju pasaules bangojošā okeānā?

Kas mums ir jāiemāca jaunajai paaudze tāds, lai tie spētu būt konkurētspējīgi vēl nezināmajā ekonomikā? Kā mēs spējam sagatavot speciālistus amatiem, kuriem vēl nav amata apraksta? Amati, kuri vēl pat neeksistē?

Pirms daudziem gadiem tikai izgudrota lodīšu pildspalva (1888.g.). Daudzus gadus vēlāk tā tikai kļuva patiesi populāra. Pasniedzēji, skolas un vecāki uzstāja (1950.g.), ka bērniem jāprot rakstīt ar tintes pildspalvu un ka jaunā lodīšu pildspalva iznīcinās sabiedrību… ka tāda izšķērdība nav pieļaujama, jo pildspalvas izbeidzas un tās jāizmet ārā.

Tagad mēs esam modernajā laikmetā, kur šo pašu tekstu es rakstu ar datoru uz virtuālas baltas lapas. Visi burti ir precīzi, līnijas ir taisnas un papīrs nav nosmērējies. Man pat šķiet, kas šeit man sanāk ātrāk. Savu rokrakstu uz papīra es vairs knapi varu pazīt. Neskatoties uz to, ka vairāk kā desmit gadus bērnībā es ikdienas rakstīju ar pildspalvu uz papīra, es nekad nebiju izcēlies ar glītu rokrakstu… tagad tas ir palicis vēl traģiskāks… tik traģisks, ka es pats knapi varu salasīt to, ko rakstu ar roku.

Mani bērni aug un viņi neprot lietot datora klaviatūru un peli. Viņiem to nevajag. Bērni sevi izpauž caur pieskārieniem planšetdatorā, caur kustībām Kinect (3D telpas skaneris) priekšā un virtuālu pogu nospiešanas, kas ir vien plaukstas izstiepšana ekrāna virzienā. Bērni guaškrāsu vietā Spēlē Minecraft un rada daudzstāvīgas 3D telpas ar visu interjeru.Teiksiet fantastika? Nē. To dara mans dēls, kurš pat līdz nesenam laikam īsti neprata runāt, rakstīt, lasīt…

Vai skola spēs sagatavot jauno paaudzi nākotnes tehnoloģijām? Vai izglītības sistēma spēs iemācīt patstāvīgi mācīties?

Patstāvīgi un nenogurstoši mācīties, uzņemties atbildību un paškritiski domāt

Nākamā paaudzei mums ir jādod universālas spējas, kuras izmantojot, tie patstāvīgi ātri varēs apgūst tam laikam aktuālās zināšanas un prasmes. Jaunajam pilsonim ir jābūt atvērtam domāšanā, ar spēju pašam organizēt sevi, vēlmi mācīties, vēlmi uzņemties iniciatīvu un atbildību kā arī paškritiski domāt izvērtējot jaunos riskus un ieraugot jaunās iespējas.

“We can’t solve problems by using the same kind of thinking we used when we created them.” – Albert Einstein

Nākotnes jauniešiem nav nepieciešams mācīties un koncentrēties uz tehnoloģijām un prasmēm, kuras noveco un izzūd no aprites. Var šķist revolucionāri, bet pēc 25 gadiem mēs, visticamākais, mazāk lasīsim tekstu, gandrīz nemaz nerakstīsim tekstu ar roku un tikai ļoti nedaudz ar datoru… visas galvenās operācijas mēs veiksim ar balsi, pieskārieniem, domām, kustībām… Tehnoloģijas un saskarsme starp cilvēkiem būt dabiska, izmantojot cilvēku dabas dotās maņas – klausīties, runāt, redzēt, sajust, saost… Mums ir jāiemāca jauniešiem izmantot šis jaunās komunikāciju metodes pēc iespējas ātrāk. Mums ir jāiemācās pašiem izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai padarītu efektīvāku apmācību un nodrošinātu kvalitatīvāku un plašāku izglītības saturu.

Jau šodien mēs varam izmantot viegli saprotamus materiālus – video, audio, infografikus. Izgatavot šos materiālus centralizēti. Piegādāt ikvienam skolēnam praktiski neierobežoti un bez maksas izmantojot internetu un datorus. Samazināt laiku, kas nepieciešams pamata informācijas apgūšanai atbrīvojot laiku dabas un virtuāliem eksperimentiem un dziļākai izpratnei kā lietas mums apkārt darbojas šobrīd… vienlaicīgi pieļaujot domu un pat veicinot jauniešus apšaubīt jebko, ko tie dzird un redz. Uzdot jautājumus un izaicināt mūsu esošās sabiedrības noteiktos ierobežojumus un uzskatus.

Radīt paaudzi, kas uzdod jautājumus un paši aktīvi meklē atbildes.

Vai delfīni guļ?

Kāds numurs ir prezidenta mašīnai tehniskajā pasē?

Vai demokrātija ir labākā sabiedrības pārvaldes forma?

Kur ir robeža starp cilvēku un mašīnu/robotu?

Pie mūsdienu zinātnes un tehnoloģiskajiem attīstības ātrumiem mēs nespēsim uzminēt pat ne 10% no to problēmu un aktualitāšu klāsta, kas nodarbinās sabiedrības prātus pēc 25 gadiem. Pārtikas krīze pasaulē, gaisa piesārņojums, planētas pārapdzīvotība… un mūsu nākamajām paaudzēm būs jānodarbojas ar tādu problēmu risināšanu, kuras mums šobrīd ētisku apsvērumu dēl pat vispār netiek pieminētas – dzimstības ierobežojumi, mūža garuma kvotas…

Bet varbūt jau tad sabiedrība būs iemācījusies sintezēt neierobežoti daudz pārtikas no plaši un lēti pieejamām neorganiskām izejvielām. Varbūt mums būs milzīgi filtri, kas attīrīs gaisu. Varbūt planēta iegūs 100% ekoloģisku enerģiju no vēja, saules un jūras viļņu svārstībām? Varbūt nākotnes sabiedrībai tāpat kā Senajā Romā būs nepieciešamas izklaides, lai aiz labas dzīves un nekā nedarīšanas nesāktos sadzīviski un muļķīgi konflikti…

Mums ir jāizaudzina paaudze, kas spētu risināt jebkura veida problēmas. Paaudze, kas uzņemsies atbildību uzdot nepopulārus jautājumus un piedāvāt unikālus risinājumus. Paaudze, kas radīs jaunus likumus un jaunas tehnoloģijas. Paaudze, kura spēs rūpēties gan par mums, gan par planētu, gan par nākamajām paaudzēm.

Vai esošā izglītības sistēma to spēj? Vai nebūtu laiks nopietni padomāt par to ko un kā mēs mācām saviem bērniem? Vai nebūtu laiks mainīt diktātus pret domrakstiem un radošiem projektiem? Vai nebūtu laiks iemācīt bērniem, ka laiks ir vienīgā lieta, kuru nevar nopirkt un ka tas ir ļoti jātaupa? Vai nebūtu laiks iemācīt bērnus būt efektīviem, izvēlēties svarīgāko un realizēt to?

Dzīve nākotnē – 3D printeri

Jau kādu laiku pasaulē atsevišķi ražotāji piedāvā 3D printerus, kas pēc savas būtības spēj “izdrukāt” jebkuras sarežģītības, formas un krāsas objektus. Mūsdienās plašāk pieejami 3D printeri, kas pārsvarā veido nelielus objektus (līdz 20 cm x 20 cm x 20cm). Ikdienas lietošanā šāda iekārta vairāk noder dažādu interesantu dizaina priekšmetu izveidē, kā arī neliela izmēra prototipu izgatavošanā. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar industriālu dizainu, protams, 3D printeri jau kādu laiku ievērojami atvieglo un ļoti būtiski paātrina prototipu veidošanu.

Pasapņosim par nākotni

Nākotnē cilvēki sadzīves priekšmetus (piemēram, karotes, šķīvjus, galda lampu vai pat mēbeles) nebrauks iegādāties uz veikalu. Tā vietā cilvēki ieies internetā un iegādāsies priekšmeta “dizainu” un paši varēs šo priekšmetu izdrukāt tuvākajā 3D salonā vai arī paši uz sava mājas 3D printera. Šāda personalizētu objektu izveide un iegāde ļaus katram cilvēkam iekārtot savu dzīves telpu unikāli, personīgi. Katram būs iespēja pašam ietekmēt katras mēbeles, iekārtas un pat apavu dizainu, krāsu, materiālu. Pirms drukāšanas katram būs iespēja modificēt nepieciešamo objektu pievienojot papildus atvilktnes galdam vai mainot krēsla atzveltnes izliekumu balstoties uz sava ķermeņa īpatnībām.

Tieši iespēja personalizēt savu dzīves telpu būs galvenais dzinējspēks pieprasījumam pēc lētiem vidēji lielu objektu 3D printeriem (tādiem, lai var izdrukāt ēdamgaldu). Protams neaizmirsīsim, ka šādu printeru pieejamība un 3D printeru materiālu daudzveidība ļaus personalizēt arī tādas lietas kā automašīnu virsbūves, velosipēdus, mājdzīvnieku namiņus, rotaļlietas, dārza priekšmetus un jebkuras citas lietas, kuras mēs šodien izvēlamies veikalā. 3D printeri ar metāla drukāšanas iespējām ļaus viegli un ātri vietējam autoservisam izdrukāt nepieciešamo detaļu automobilim tur pat servisā pāris minūšu laikā. 

Līdz ar personalizāciju parādīsies daudz lielāks pieprasījums pēc speciālistiem, kuri spēj radīt jaunus 3D objektus, dizainus un pasūtītāja ideju realizācijas datorizētā 3D vidē. Paredzams, ka 3D speciālistu pieprasījums strauji pieaugs tuvākajos 10 gados. Ņemot vērā, ka 3D dizainerus spēcīgi pieprasīs industriālie uzņēmumi un izklaides industrija (lai radītu pilnībā datorā radītas 3D filmas), tad dizaina industrija sākumā saskarsies ar ļoti nelielu objektu izvēli un augstām cenām. Pieņemu, ka esošie lielākie interneta veikali kā Amazon.com un eBay.com  būs galvenie 3D dizainu “tirgotāji”. Protams, šādas jaunas konceptuālas tehnoloģijas ienākšana plaša patēriņa tirgū ļoti būtiski izmainīs daudzas industrijas. Būtiski samazināsies fizisko veikalu skaits, izmainīsies izejmateriālu piegādes struktūra, kur priekšplānā izvirzīsies jauni kompozītmateriāli kā izejvielas populārākajiem 3D printeru standartiem.

Bet neskatoties uz visu augstāk rakstīto Forbes min 7 industrijas, kurām var nākties ievērojami mainīt savus esošos biznesa modeļus.

1. Pārtika.

Pārtikas produkti var jau tagad tikt viegli izdrukāti, jo sastāv no šķidrumiem un pulveriem. Viss kas sastāv no šādām sīkām vienībām ļoti viegli ir sajaucams nepieciešamajā daudzumā un izdrukājams ar pārtikas 3D printeri nepieciešamajā izskatā.

2. Medicīna

Viena no medicīnas industrijas ienesīgākajām daļām ir dažādu cilvēkam pielāgotu implantu un palīgierīču ražošana. Līdz ar 3D printeru parādīšanos jaunu žokļa kaulu vai kājas protēzi varēs viegli izdrukāt tur pat slimnīcā.

3. Militārajā jomā

Jau tagad atsevišķas valstis aizliedz savā valstī drukāt uz esošajiem 3D printeriem ieročus. Ir jau praksē pierādījies, ka ar mājas printeri var izdrukāt šaušanai gatavu ieroci. Militāristiem kaujas apstākļos 3D printeri nākotnē palīdzēs izdrukāt apstākļiem atbilstošus ieročus vai ieroču daļas.

4. Elektronika

Protams pirmais, kas nāk galvā, ka cilvēks mājās pats varēs izdrukāt sev nepieciešamās elektroniskās iekārtas, piemēram, jaunāko mobilo telefonu. Pateicoties augsti precīziem 3D printeriem varēs izgatavot ļoti mazus robotus un elektronikas daļas.

5. Rotaslietas

Ja tev ir pietiekami spēcīgs printeris un atbilstošas izejvielas, tad mājas apstākļos varēsi izgatavot sev rotaslietas kādas tikai vēlies.

6. Rotaļlietas

Šķiet visvieglāk saprotamā un visātrāk pieredzēsim šīs nozares maiņu. Nākotnē mēs pirksim rotaļlietu dizainu internet veikalā un spēļmantiņas drukāsim paši pēc nepieciešamības.

7. auto industrija

Par auto detaļām jau runājām, bet šajā nozarē vēl ir daudzas lietas, kuras ļoti iegūs no 3D printeriem. Piemēram, restaurējot vecu un ļoti retu auto mums noderēs iespēja izveidot detaļu “pēc pasūtījuma” un motociklu vadītāji varēs izdrukāt sev ķiveri, kas derēs precīzi katra galvas formai.

Bonuss – Celtniecība

Kas attiecas uz lieliem objektiem, kā piemēram, daudzīvokļu mājas, tad 3D printeri viennozīmīgi radīs revolūciju celtniecībā. Tādas dizaina, arhitektūras un konstrukciju iespējas, kādas ļaus realizēt mega 3D printeri vēl mums pat sapņos nerādās. Iedomājieties, ka katrs varēs izdrukāt sev tādu mājas formu kāda tik ienāk prātā… vai tā būtu pils no Disneja multenēm, Cietoksnis no pasaku grāmatām vai superekonomiska minimāla dizaina ēka no modernās mākslas studenta diplomdarba. Ēku 3D printerim principā nekas nebūs īsti par sarežģītu. Šaurā vieta šajā moderno ēku arhitektūras laikā būs cilvēka iztēle un spēja pārnest šo iztēli digitālos 3D modeļos. Šie printeri ļaus vēsturiskās vietās ļoti ātri un precīzi rekonstruēt senās arhitektūras ēkas paturot pat vissīkākās detaļas. Ēku būvniecība būs vienkāršs un ļoti ātrs process (visu ēku varēs izdrukāt vēlamajā vietā pāris dienās). ēku 3D drukāšana ievērojami samazinās dzīvojamās platības izmaksas un ļaus ātri un lēti nodrošināt ar dzīvojamo platību trūcīgos cilvēkus. Tāpat 3D printeri ļaus ļoti ātri un efektīvi radīt pagaidu mītnes pēc dabas katastrofām un bēgļu nometņu veidošanas gadījumā.

Zemāk video par esošajiem ēku 3D  printeru prototipiem:

Ieteikums skolēniem – studējiet 3D dizainu… noderēs! 🙂

Demogrāfija

Kad politiķi ķeras pie demogrāfijas risināšanas, tad kaislības sit augstu vilni. Vieni bļauj dodiet vairāk naudas un bērni ātri vien saradīsies, otri savukārt domā aizliegt abortus un piespiest sievietes dzemdēt… nu vēl gan nav manīti pavisam ekstrēmie trešie, kas ar likumu noteiks, ka visas sievietes 25 gadu un pēc tam 30 gadu vecumā piespiedu kārtā ir jāpadara grūtas, jo redz mums ir ļoti sarežģīta demogrāfiskā problēma.

Līdz tai ekstrēmākai galējībai, gan jau ka mēs nenonāksim… jo tomēr esam visai civilizēta valsts, lai gan šad un tad mums parādās arī attīstītai sabiedrībai ne pārāk piemēroti izgājieni.

Gribu visupirms sākt ar kritiku. Abortu aizliegums tīri matemātiski ļaus palielināt dzimstību par kādiem 10 000 bērniem gadā. Jā, apjoms ir visai liels… bet vai valsts ir gatava uzņemties audzināt un lolot bērnu namos tos nevēlamos 10 000 bērnus gadā? Labi, ne visi nonāks bērnu namos… bet glābēj-silītes noteikti būs daudz pieprasītākas visās pilsētās. Domājat, ka piespiedīsiet ar varu māmiņas dzemdēt tādēļ viņas visu atlikušo mūžu būs pateicīgas? Dažas būs, bet pārējās ne pārāk… un padomājiet par bērniem, kuriem būs jāaug bez tēviem, vai ar “nepareizajiem” tēviem vai ļoti trūcīgos apstākļos! Esmu piedzīvojis savā bērnībā visas 3 šīs lietas un nezinu vai gribētu tam iet otrreiz cauri… bet valsts grib nolemt kādus vismaz 5000 bērnus šādai “skaistai” bērnībai.

Nauda – nauda bērnu pabalstu formā ir svarīga, bet es esmu redzējis (un mana sieva redz gandrīz katru dienu), kā nauda nostrādā tieši pretēji iecerētajam mērķim. Ir ģimenes, kur tiek masveidā lietots alkohols, šādās ģimenēs bērni dzimst ar dažādām attīstības problēmām, tiek kvalificēti kā invalīdi, tiek aizsūtīti uz dārziņu pāri ielai (uz nedēļu!), bet pabalstus turpat 200Ls par katru bērnu ģimene vienkārši “patērē” citām interesantākām lietām. Domāju, ka šādu stāstu netrūkst visā Latvijā, kur bērnu naudas izmaksas diena pārvēršas par pieaugušo svētkiem (un pēc deviņiem mēnešiem ir arī ģimenes pieaugums), taču paši bērni joprojām skraida netīrām mutēm un neēduši. Pabalstu pielikumu visvairāk gaida tieši šīs nelabvēlīgās ģimenes, kur bērns ir tikai iemesls naudas saņemšanai. Tiesa gan šeit jāpiebilst, ka ne visas trūcīgās  ģimenes ir  alkoholiķi vai agresori. Ir ģimenes kurām patiešām nākas visai ģimenei cītīgi strādāt dārzā audzējot sev pārtiku un par bērnu naudu pirkt sāli, cukuru un nomaksāt elektrības rēķinu.

Mēs savā ģimenē bērnus gan audzinām izejot no tā, ka mums pašiem viņi ir jāizaudzina, mēs paši esam atbildīgi par to, lai bērniem būtu silti, viņi būtu paēduši un sabiedrībā uzvestos pieklājīgi. Bet tas, manuprāt ir tādēļ, ka mēs strādājam, mēs esam vairāk vai mazāk izglītoti ar visnotaļ konstruktīvi pozitīvu skatu uz nākotni.

Valstij izdevīgāk būtu, ka Latvijas mērogos pārtikušās ģimenes labprāt ieplānotu un audzinātu 3…4 bērnus savās ģimenēs. Tieši šie vecāki būtu tie, kuri spētu samaksāt skolas maksas, dod izglītību un iemācīt sabiedrības normas bez būtiskas valsts līdzdalības… bet šīs ģimenes šobrīd ne pārāk to var izdarīt. Ja veiksmīgai sievietei, kas pelna pietiekami un ir paraugs citām sievietēm spējot pilnībā parūpēties par savu un ģimenes labklājību, šodien jāieplāno bērniņš, tad tas nozīmē būtiskus riskus:

1. Būtisks ienākumu samazinājums esot bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja iepriekš saņēma normālu algu 1000…1500 Ls pēc nodokļiem, tad esot bērna kopšanas atvaļinājumā šie ienākumi būtiski samazinās… bet izdevumi gan tikai pieaug. Šāda situācija ir būtisks risks ģimenes labklājībai. Vajag nodrošināt ienākumu līmeni līdz pat brīdim, kad ir iespēja pilnvērtīgi atgriezties darbā.

2. Būtiski izdevumi laika posmā no bērna 1 līdz 2 gadu vecumam, jo nepieciešama auklīte [kosmiski izdevumi, ja visi visu maksātu legāli] vai privātais bērnu dārzs  par vismaz 200Ls mēnesī. Valsts varētu investēt līdzekļus un nodrošināt bērnudārzu no 18 mēnešu vecuma, bet līdz tam laikam apmaksāt auklīšu pakalpojumus pilnā apmērā.

3. Bezmaksas laba medicīna bērniem ir mīts. Tas pats attiecas uz labu izglītību un ārpusstundu nodarbībām. Vienkārši beidzot ir jāsāk sniegt pakalpojumi, par kuriem ar nodokļiem ir samaksāts.

4. Adoptēt mazu (daži mēneši vecu) bērnu Latvijā ir vispār mission imposible, nemaz nerunājot par visiem augstāk minētajiem riskiem, kas vēl pastiprinās adopcijas gadījumā. Tā vien šķiet, ka valsts labāk grib, lai bērni dzīvo bērnu namos sliktos apstākļos uz valsts rēķina, nekā veiksmīgās ģimenēs, kur tiem tiktu sniegta pilnvērtīga bērnība. Es zinu vairākas ģimenes, kas šim procesam ir izgājušas cauri… nu tas ir kaut kas neticams. Turpretī ārzemniekiem mūsu bērni tiek “sviesti” pakaļ kā kaut kāda stratēģiskā eksportprece.

Atrisiniet augstāk minētās problēmas un bērni drīz vien saradīsies veselīgās, izglītotās un pārtikušās ģimenēs. Bērns nedrīkst būt ienākumu avots, taču valsts var parūpēties, lai bērna ienākšana ģimenē nebūtu esošās labklājības apdraudējums. Nodrošinot normālu infrastruktūru, kas atbalsta vecākus šajā procesā būtu patiešām motivējoši ļauties sievietēm saviem mātes instinktiem un laist pasaulē vairāk un vairāk gaidītus mazuļus.

Apple neizmantotās iespējas

Man šķiet, ka Apple izlaižot ne-tik-foršu-kā-gaidīts iPhone5 palaida garām fantastisku iespēju – mobilie maksājumi. Padomājiet paši – viņiem ir 450 m konti ar kredītkartēm. Ieliekot NFC čipu telefonā viņi vienā mirklī kļūtu par lielāko izdevējiestādi pasaulē. Visas naudas transakcijas nu jau reālajā pasaulē  ne tikai virtuālajam saturam) ietu caur Apple… un, protams, savs procentiņš no tā nobirtu arī Applem pašam. Atliktu vienīgi vienoties ar, piemēram, Walmart, ka tur tiek uzstādīti NFC maksājumu termināļi un bezkontaktu norēķini aizietu svilpodami!

Otrs ieguvums būtu – esošie telefoni mirklī šķistu novecojuši un visi panestos pirkt jaunos iPhone, jo ar tiem var norēķināties. Apple tādā veidā panāktu 2. milzīgo finansiālo labumu.

Bet ko nu vairs… šo nišu atstās Google Androidam un Microsoft Windows Phone 8… lai iekārtojas!

Būšu gaišreģis – 2013. gada septembrī Apple paziņo iPhone 6 ar stikla vai plastmasas aizmugurējo vāciņu un NFC atbalstu (jo metāla korpusā NFC neieliksi). Kurš gatavs saderēt uz šampi?

Otra milzīgā iespēja – bezvadu uzlāde. Kā jau paši Apple prezentēja, tad visi servisi tiek nodrošināti izmantojot internetu un serverus. Vads reāli ir vajadzīgs tikai telefona uzlādēšanai. Ieliekot bezvadu uzlādēšanas tehnoloģiju, Apple varētu iztikt vispār bez cauruma vadiem! Tas būtu ļoti drosmīgs un inovatīvs piegājiens! Bet, cik man zināms, tad bezvadu uzlāde nav iespējama telefoniem metāla korpusā…

(ne)noteiktība

Vai pastāv liktenis – kaut kāds likums, kas nosaka kas rīt vai parīt notiks ar Tevi? Es, personīgi, neticu likteņa esamībai. Loģika liek domāt, ka cilvēks pats ir sava likteņa lēmējs, jeb pats izlemj, kā un kam būs būt. Cilvēks ir saprātīga būtne un ar savu ego un pārliecību. Vai maz pastāv tāda lieta kā brīva griba un spēja ietekmēt pašam savu nākotni?

Ja mēs paskatāmies ļoti tālu atpakaļ pagātnē… tik tālu līdz mēs ieraugām kā radās mūsu galaktika. Lielā sprādziena rezultātā visas mums zināmās un vēl nezināmās sīkās daļiņas aizlidoja uz visām pusēm. Tad saskrējās, apvienojās, kosolidējās līdz radās mazākas un lielākas vienības līdz izveidojās tāds atomu pikucis, ko sauc par zemi. Tad uz zemes izveidojās superelements – šūna, kura attīstījās un daudzu gadu gaitā izveidojās par cilvēku ar spēju domāt, spriest un apšaubīt.

Ja mēs saprotam, ka tā sākotnējā smilšu graudu lidošana kosmosā saskrienoties vienam ar otru ir ļoti paredzami, kas notiks pēc katras saskriešanās vienam ar otru, līdzīgi kā biljarda bumbas, kad pa tām uzsit – tās visas balsties uz kustību vektoriem sasitas savā starpā maina kustības virzienu, atsitas utt līdz biljarda virsmas berze un gaisa pretestība ir absorbējusi visu sākotnējā trieciena enerģiju. Biljarda gadījumā mēs ņemot vērā visus fizikas ierobežojumus, sākotnējā trieciena spēku, virzienu un visu bumbu savstarpējo izvietojumu varētu ļoti precīzi izkalkulēt kur un kā visas bumbas apstāsies…

Tieši tāpat ir ar mums pašiem. Ja pēc lielā sprādziena visi atomi (vai arī vēl sīkākas vienības, pat ik sīkas, ka mēs vēl līdz tām neesam aizdomājušies) savā starpā mijiedarbojas un no katras mijiedarbības ir loģisks iznākums un abas vienības ļoti precīzi izrēķināmā trajektorijā dodas tālāk, tad mēs – cilvēki esam tikai isas šīs haotiskās kustības starpproduts… un ja mēs spētu radīt tādu datoru vai formulu, kas ņemtu vērā esošo visu elementārdaļiņu esošo kustību, tad teorētiski mēs varētu izskaitļot savu nākotni.  Varbūt pat izmainīt to.

Bet tad mēs nonākam pie paradoksa… kā haotisku paredzamu daļiņu kustību izkalkulējot un izmainot mēs nonāktu pie citas nākotnes, ja pati iespēja izkalkulēt un ideja izmainīt nākotni kā arī pašas vēlamā nākotnes vīzija ir tieši šīs pašas haotiskās daļiņu kustības produkts… līdz ar to izskaitļojams pats par sevi. Tas nozīmē, ka mašīna tajos apstākļos bija nepareizi izskaitļojusi nākotni, un tai uzreiz bija jāattēlo jau izmainītā nākotne.

No visa šī loģiski var secināt, ka viss, kas notiek un notiks ir kaut kādā mērā jau iepriekš paredzams, neizmaināms process. Gribot vai negribot mēs to nevaram izmainīt. Katra mūsu kustība, doma un sajūta ir ķīmisku mikrodaļiņu mijiedarbība kā turpinājums haotiskam elementārdaļiņu kustības procesam. Mēs nevaram izmainīt nākotni. Teorētiski mēs varam to izskaitļot… bet vai mums būs tik jaudīgs dators, kas spēs notvert mirkļa stāvokli kaut vienam cilvēkam un kas spēs ņemt vērā visus esošos vektorus, lai izskaitļotu kas notiks tālāk ātrāk par pašas nākotnes iestāšanos?


		

Dzīve Mākotnē V3.0

Mākotne = Nākotne + Mākonis

Lasiet arī manus iepriekšējos rakstus par dzīvi mākotnē V1.0 (2008.g.) un V2.0 (2010.g.)

Mākonis = serveri un cita centrāla skaitļošanas jauda, kas piedāvā centralizētus pakalpojumus izmantojot internetu.

Mūsdienās ikviens datoru lietotājs agrāk vai vēlāk saskaras ar internetu un tā piedāvātajām iespējām. Mēs varam pasūtīt aviobiļeti internetā, mēs varam aplūkot draugu ceļojumu fotogrāfijas draugos, mēs varam pat pārdot savu veco automobili un iegādāties jaunākās grāmatas digitālā formā. Šķiet tik daudz iespēju, ka sekot visam līdzi pat nav iespējams laika trūkuma dēļ. Katras jaunas vietnes atklāšana prasa zināmu laiku, lai tajā reģistrētos, izpētītu kā tā darbojas un kāds labums no tās ir tev – lietotājam?

Lai ieskatītos 10 gadus tālā nākotnē mums vajadzētu saprast ātrumu ar kādu attīstās tehnoloģijas, internets un to sniegtās iespējas. Paskatīsimies atpakaļ pirms 10 gadiem. Pirms 10 gadiem neeksistēja neviena no šīm populārajām interneta vietnēm – Facebook (2004), Twitter (2006), YouTube (2005). Taču šodien tās ir izveidojušas veselas pakalpojumu nišas, kurās arī pašas nosaka toni. Pirms 10 gadiem mēs gājām uz izstādi, lai paskatītos kādi izskatās portatīvie datori… pirms 10 gadiem Latvijā tika uzstādīti pirmie pāris interneta kioski ar skārienjūtīgo ekrānu.

Pirms 10 gadiem nebija arī tādu populāru tehnoloģisku lietu kā iPad, iPhone, Android. Mobilais internets pats pa sevi bija ļoti ekskluzīva lieta. Pirms 10 gadiem elektroniskie grāmatu lasītāji bija kaut kas tikai prototipiem līdzīgs. Šodien katram daudz maz situētam profesionālis ir pa gudrajam telefonam, kas visu laiku ir tiešsaistē izmantojot mobilo internetu saņem jaunāko un aktuālāko informāciju, ziņo par atrašanās vietu draugiem un paralēli ļauj noskatīties notiekošo hokeja maču.

Kas mūs sagaida pēc 10 gadiem?

Laikam jau jāsāk ar iekārtām. Manuprāt pēc 10 gadiem mūsu rīcībā vairs nebūs tik ļoti pierasto lietu kā datorpele un klaviatūra. Gluži loģiski, rodas jautājums – Kā tad lietotājs sazināsies ar datoru vai kādu citu ierīci, kas nu būs tad tā galvenā? Pavisam vienkārši – datori un iekārtas iemācīsies saprast cilvēka dabiskos komunikāciju veidus.

Nākotnes iekārta spēs redzēt un saprast ko tieši tā redz. Nākotnes iekārta spēs atšķirt, kad lietotājs ir priecīgs, kad noskumis, kad dusmīgs. Iekārta spēs līdzīgi kā cilvēks šobrīd – pēc skata pateikt lietotāja nodomus un noskaņojumu, ķermeņa valodu, žestus, mājienus… Tā spēs saprast kustības telpā, analizēt kustību ātrumu kombinējot ar pavadošo sejas izteiksmi. Padomā pats – vienkārša paklanīšanās otra cilvēka priekšā var būt dziļas cieņas pilna, agresīva, nicinoša, formāla, pilna pateicības utt.

Nākotnes iekārta spēs dzirdēt un saklausīt savu lietotāju. Tu vienkārši sarunāsies ar savu datoru. Nebūs speciālu komandu vai vārdu secības. Līdzīgi, ka mēs šodien viens otram stāstām savas idejas un uzdodam uzdevumus, tā arī nākotnē tu varēsi brīvā formā stāstīt inteliģentajai iekārtai savas ieceres un tā spēs saprast kontekstu, toni un citas sīkas lietiņas. Padomā pats cik dažādās nozīmēs šodien vari pateikt vārdu „Jā”. Pārliecinošais „Jā!”, jautājošais „Jā?”, skeptiskais „Jā…”. Cilvēki tev līdzās spēj to visu sadzirdēt un noprast tavu patieso atbildi.

Nākotnes iekārta spēs sadarboties ar visām pārējām tev apkārt esošajām iekārtām. Ejot pa ielu, Tavs telefons zinās, ka tuvumā ir sen neredzēts draugs, kuru noteikti vēlies satikt. Telefons atgādinās Tev, ka pa ceļam uz sporta zāli ir rotaļlietu veikals, kur noteikti atradīsi kaut ko jauku sava dēla dzimšanas dienai. Tavs dators būs informēts par tavu atrašanos, plāniem un spēs kontrolēt pārējās tehniskās lietas tavā dzīvē – istabas temperatūru mājās, nepieciešamo laiku braukšanai ar auto, ņemot vērā ārā esošo svaigi uzsnigušo sniegu un sastrēgumus iebraucot pilsētā, tavu finansiālo situāciju un to, ka nedrīksti atļauties tos jaunos zābakus.

Lai tas viss darbotos tādā vienā saskanīgā idillē ļoti svarīga loma būs mākoņservisiem. Tas būs centrālais intelekts, kas attālināti diriģēs visas iekārtas balstoties uz visu pieejamo informāciju. Mākoņserviss būs tavas dzīves inteliģentais asistents. Droši vien pastāvēs vairāki centrālie mākoņservisi, līdzīgi kā mobilie operatori šodien cīnīsies par katru jaunu klientu. Konkurence nodrošinās šo servisu strauju intelektuālo attīstību un spēju daudz precīzāk un intuitīvāk saprast savu lietotāju, mirkļa ātrumā analizēt informāciju un dot pareizās norādes un ieteikumus.  Lietotājam būs jāizvēlas tikai servisa sniedzējs, kas nodrošinās visu nepieciešamo – elektroniskās vēstules, izklaidi, iepirkšanos, spēles, grāmatas, mūziku, video, izglītību un visu pārējo iespējamo par kaut kādu nelielu fiksētu mēneša maksu. Visi tavi „virtuālā satura” patēriņa ieradumi tiks analizēti un tu saņemsi tikai tev interesējošo, svaigāko saturu. Ja esi komēdiju seriālu cienītājs kas vakaros mīl lasīt fantāzijas romānus, bet no rītiem automašīnā klausīties šlāgera mūziku, tad serviss to visu zinās un jau proaktīvie piedāvās sagatavotus ieteikumus ar visjaunāko saturu. Tas atsekos tavu veselības stāvokli un laikus ieteiks pievērst uzmanību vienai vai otrai niansei jūsu organismā laikus novēršot nopietnas saslimšanas.

Serviss darbosies ar visām tavā dzīvē esošajām iekārtām: automašīnu, televizoru, datoru, telefonu, ledusskapi, veļas mašīnu, fotoaparātu, darbagaldu un pat sunim implantēto čipu. Tas atsekos un atjaunos automašīnas apdrošināšanu, tas pats pieteiks atlīdzību, ja būs radusies skramba automobilim vienlaikus ieplānojot laiku, kad salabot.

Mākotnē būs inteliģents serviss, kas parūpēsies par visiem tiem apnicīgajiem dzīves sīkumiem, kuri paņem tik daudz laika atbrīvojot laiku citām lietām… pabūt kopā ar ģimeni, ceļot un redzēt tālas zemes, mācīties jaunas valodas, iepazīties ar jauniem cilvēkiem.

Šis serviss būs maksimāli „humāns”. Ļoti ticams, ka šiem servisiem tiks dots kāds cilvēcīgs vārds un visās iekārtās Tevi uzrunās cilvēkvēkveidīga digitālā būtne. Tas tādēļ, lai šis serviss būtu tava uzticības persona un tu uztvertu to drīzāk kā cilvēku, nevis kā kaut kādu mākslīgo intelektu.

PS

Raksts tika uzrakstīts pirms vairākiem mēnešiem (2011. gada decembrī), bet nopublicēts tikai tagad.

Laimīgā zeme

Pēdējā pusgada laikā mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir tā fantastiskā iespēja izdzīvot pilnu spektru ar neredzamo spēku – sabiedriskā doma. Atcerieties 28. maija vakaru. Zatlers rezervē dažas minūtes tiešraides laiku TV. Līdz pat raidījumam nevienam nav ne jausmas par ko būs runa. Pati uzruna līdz pat gandrīz noslēgumam īsti nav skaidra – tad griezīs dakteris, vai nē. Un viņš nogrieza! Zatlers ierosināja atlaist Saeimu. Tajā dienā visa tauta bija pacilāta, gāja uz Prezidenta pili un sagaidīja viņu ar ovācijām, dāvināja ziedus. Visiem atgriezās cerība, cerība uz citādu, skaistāku, demokrātiskāku nākotni. Šodien tas posms beidzot ir noslēdzies un jaunā Saeima ir devusi zvērestu. Tas prasīja gandrīz 5 mēnešus, lai reāli stātos spēkā Zatlera iecere, kas bija pausta rīkojumā.

Jā, šodien ir tā diena, kad vajadzēja iestāties pirmajai dienai no jaunās ēras politikā – godīgākai, skaistākai, optimistiskākai. BET šodiena tāda nav. Šodien Zatlers pie Saeimas durvīm tika izsvilpts… Cilvēks, kas riskēja ar savu politisko un visticamākais arī profesionālo (nu vismaz Latvijas teritorijā) karjeru, lai dotu Latvijas tautai otru iespēju, šodien tika izsvilpts. Kā mēs tik tālu nonācām? Kas notika?

Cilvēki tic medijiem. Tāda sajūta, ka katrs medijs strādā kaut kādā savā interesē. NRA, Diena, pietiek.com, puaro.lv, LNT un pat LTV neizskatās pārāk objektīvs… nemaz nerunāsim par atsevišķu kategoriju krieviski rakstošo mediju… lasot tos šķiet, ka tā ir pavisam cita paralēlā pasaule… tāda kā Aizspogulija. Bet cilvēki turpina lasīt/skatīties/klausīties savu mīļāko mediju un ļaujās negatīvismam pārņemt savus prātus un ikdienu.

Cilvēki tic solījumiem, pat tādiem, kas nav realizējami. Šobrīd atskatoties uz politisko reklāmu plakātiem, skaļajiem solījumiem publiskajās debatēs, “stingrajām nostājām” un dažiem censoņiem no ostas pilsētas, šķiet, čiks vien pāri palicis. Ir saskaitītas MŪSU balsis, ir izdalīti MŪSU apmaksātie 100 saeimas krēsli… Bet kaut kā šodien neviens publsiki nerunā par to, vai kaut ko konsolidēs, kā nodrošinās reformas izglītības, veselības un citās jomās… dažās laivās airus vissmagāk cilāja vien daži centīgākie (V.Zatlers un E. Sprūdžs)… bet tagad, kad nu ir piestāts Laimīgajā zemē, tad 6 visnotaļ klusi pasažieri pirmie izlec krastā un pieprasa savu daļu no karaļvalsts. Vai šiem 6 cilvēkiem vēl kaut reizi uzticēsies vēlētāji? Iespējams, ja nākamreiz viņi piesolīs aizbraukt uz SuperLaimīgāku Zemi. Arī SC asā rektorika par to cik ļauni ir Vienotība un Co pēc vēlēšanām pabalēja un pat bija gatavi mesties strādāt kopā.

Prese vienmēr kritizēs, tā ir ļoti izdevīga pozīcija nelaimīgā sabiedrībā. Prese raksta to, ko cilvēkiem patīk lasīt. Ķengas ir tas, kas palīdz presei nostāties “cilvēku pusē”, nedomājot par šī paša cilvēka dzīvi rīt vai parīt… bet presei vajag raktīt to ko cilvēki GRIB lasīt, jo tas ir preses pamatbizness. Tā ir mantkārīga un apzināta pielīšana lasītājiem nesakot patiesību, nerēķinoties ar nākotnes perspektīvām un to, kas ir labi pašam cilvēkam.

Cilvēki ir nozombēti. Tie tic visam, ko viņiem stāsta pa spilgto TV kasti, tie tic visam, kas rakstīts melns uz balta un visam, ko raksta dažādos nezināmas izcelmses un finansējuma portālos. Daļa ziņu ir patiesa, daļa – nē. Milzīgajā informācijas plūsmā un sacencībā par sensāciju mēdiju starpā, neviens neaizdomājas, ka īstenībā nodara ļaunu pašai sabiedrībai, kurā arī paši žurnālisti ir dalībnieki. Arī žurnālistiem būs jādzīvo šajā jaunajā politikā, iekārtā un biznesa vidē. Kādēļ viņi īslaicīga labuma dēļ gatavi ziedot arī savu personīgo nākotni?

Šodien man gribas izslēgt TVun Radio, aizvērt portālus un izmest visas avīzes miskastē…. paslēpties klusā vietā un lasīt kādu romānu ar jau zināmām laimīgām beigām, bet tas būtu bezatbildīgi no manis kā no šīs valsts pilsoņa.

… bet kaut kas tomēr ir mainījies. Es tomēr tajā visā saskatu arī nedaudz pozitīvā. Šodien bija neticami redzēt SC deputātus staigājam ar sarkanbaltsarkanajām lentītēm… kas to būtu domājis? Vēl pirms pāris mēnešiem, es būtu gatavs derēt, ka tas nekad nenotiks. Šlesers, Šķēle un Lembergs ir nozuduši no TV ekrāniem. Nacionālā apvienība parakstījās zem “okupantu Latvijā nav” frāzes… bet vai tad tam visam nebija jābūt pašam par sevi saprotami? Vai bija vajadzīga “mini revolūcija”, lai SC saprastu, ka ir Latvijas pilsoņi, Oligarhi zaudētu savu oligarhu statusu (jā jā, oligarhs skaitās tas kam ir nauda, mēdīju un politiskā ietekme. Zaudējot politisko ietekmi, vīri zaudē arī savu oligarha statusu… teorētiski) un Nacionālā apvienība saprastu, ka ne tikai Latvieši ir šīs valsts pilntiesīgi iedzīvotāji.

Sociālo tīklu evolūcija

Šķiet mūsdienu internets nav iedomājams bez sociālo tīklu klātbūtnes. Atceroties 1998. gadu, kad tikko uzsāku savas karjeras gaitas, tikko bija parādījies ICQ čats, IRC, kur bija FANTASTISKA iespēja bez maksas čatot reālā laikā ar cilvēku otrā pasaules malā. Kad stāstīju saviem vecākiem, tad šiem šķita tas kā tehnoloģiju kalngals. IRC ir panīcis (vispār nezinu nevienu, kas viņu vēl izmantotu), jo laikam tādēļ, ka tur bija virtuālā vide, kas galīgi nebija saistīta ar reālo pasauli – tu čatoji lielākotiess ar svešiniekiem, kuriem tāpat kā tev bija brīvs brīdis muļķībām.

Tad ienāca draugiem.lv, kas ieviesa visnotaļ lielu apvērsumu – tu izveidoji virtuālu savu draugu, paziņu un radu sociālo tīklu, un attiecīgi komunicē, dalies ar bildēm ar cilvēkiem, kuri tev ir svarīgi un kurus tu vismaz dzīvē pazīsti. Sociālo tīklu ienākšana izvērtās par globālo sērgu un spriežot pēc LinkedIn publiskās akciju pārdošanas – visnotaļ ienesīga nodarbe. Ņemot vērā ienesīgumu, protams, katram kārojas iegūt kādu daļu šī tirgus, tādēļ Google pirms dažām dienām palaida savu otru mēģinājumu ieiet sociālo tīklu pasaulē, Google+ (pieejams tikai izredzētajiem ar ielūgumiem). Neapstrīdami līderis online socializēšanās jomā ir Facebook. Tiesa gan eksistē arī ļoti spēcīgi nišas spēlētāji – LinkedIn biznesa kontaktiem, Twitter īsajām ziņām (kaut kas pa vidu starp čatu un blogu), Skype (līderis tieši tiešsasites balss, video un čata saziņā). Nedaudz atsevišķi kaut kur evolucionē Apple aprobežojoties tikai ar savu produktu fanu savstarpēju komunicēšanu (Facetime). Latvijā spēcīgs joprojām ir draugiem.lv sociālais tīkls un one.lv e-pasta serviss un sociālā tīkla miks (vairāk gan krieviski runājošajai auditorijai).

Paskatoties kā notiek cīņa starp globālajiem spēlētājiem (Facebook neslēpj, ka viņu ienaidnieks #1 ir Google) var secināt, ka neskatoties uz nežēlīgo cīņu nākotne tomēr pieder integrētai sociālajai platformai. Lai arī kur jūs būtu (uz kādas iekārtas, kādā servisā vai fiziskā atrašanās vietā), jūs kā lietotājs vēlaties sazināties ar to cilvēku ar kuru tajā brīdī vēlaties un Jums vismazāk uztrauc tas vai viņam ir Skype klients, Facebook accounts vai šobrīd brovzerī atvērts Gtalk… jūs gribat NODOT ziņu un SAŅEMT atbildi. Lai tas notiktu VISIEM tīkliem ir savstarpēji jāintegrējas. Kamēr šodien notiek cīņa par tirgus daļu tikmēr šī integrācija droši vien nebūs pārāk plaši izplatīta, bet tad, kad spēlētāji nostabilizēsies, tad mēs redzēsim vairāk un vairāk sadarbības mehānismus starp dažādiem tīkliem lai nodrošinātu vienu kopēju globālu lietotāja servisu… platformu, iekārtu, vietas neatkarīgu. Skype integrācija ar Facebook ir, manuprāt, pirmais patiešām lielais solis integrācijas virzienā.

Šajā lielajā cīņā, manuprāt, lielākie zaudētāji būs tieši lokālie sociālie tīkli – draugiem.lv un one.lv. Pirmkārt jau tādēļ, ka viņiem nav spējas vienoties ar lielajiem gigantiem un pieslēgties šiem kopējiem komunikāciju tīkliem, bet otrkārt tādēļ, ka atsevišķi viņi nav spējīgi radīt lietošanas klientu (telefoniem, datoriem un citām izklaides un komunikāciju iekārtām) un servisus visām jaunajām platformām (Tas nav nopietni, ka m.draugiem.lv pieeja ir par MAKSU). No otras puses galvenais klients lokālajiem sociālajiem tīkliem ir web pārlūks, kurā savukārt saturs tiek pārsātināts ar dažādām reklāmām un komerclietām… kas protams padara funkcionalitāti daudz neērtāku un reklāmas kaitinošākas. Neskatoties uz to, ka Draugiem.lv ir diezgan liels izņēmums globālajā sociālo tīklu kartē, tomēr attīstoties lietām odmāju, ka tomēr draugiem tiks samalts starp Facebook, Google un Vkontakte dzirnakmeņiem.

Jebkurā gadījumā – es redzu kā “Dzīve mākotnē 1.0” sāk piepildīties – Mēs jaunajos servisus vairs neveidojam jaunus profilus, bet gan izmantojam jau esošos autorizācijas veidus (vai nu banku identitāti Latvijas dažādos servisos vai arī savu Facebook, Google identitāti dažādos jaunajos globālajos servisos)… Tas viss iet uz to, ka būs vienotā globālā virtuālā Identitāte… tagad tikai jārada WEB 3.0, kur cilvēks spēs arī kontrolēt kopējo globālo integrēto sociālo tīklu no vienas vietas vai tas būtu telefons vai web pārlūks vai televīzors vai [ieraksti šeit sava jaunā gadžet nosaukumu].

Saldais laiks pirms vēlēšanām

Katru reizi, kad tuvojas vēlēšanas man ir tāda kā adoptēta bērna sajūta – pēkši par Tevi un tavu vajadzību, vēlmi un tieksmi ir atcerējušies. Tikai pirms vēlēšanām varas vīri atceras, ka visiem cilvēkiem katru dienu ir jāēd, ka cilvēki tomēr tiecas strādā un ka cilvēki negrib braukt prom. Cilvēkiem vajag pašcieņu, naudu, mīlestību, vidi, mājokli, izglītību un daudzas jo daudzas citas lietas… bet šajā cerību pilnajā laikā – 2 mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām ir iespēja padzīvot… pasapņot…. kā izbadējušam bērnam vēlā ziemas vakarā pie kliņģeru bodes skatloga ar mirkojošām reklāmām, kas aicina iekšā nodegustēt bezmaksas baranciņu 9os no rīta, kad bode atvērsies… bet bērns zina, ka 9os salkanā smarža turpinās vilināt, bet drūmais apsargs viņu par skatloga tuvumā nelaidīs.

Es negribu būt tas mazais bērns… un man nevajag špoži izgaismoto skatlogu ar lielo kļiņģeri… es gribu parastu speķa-rausi pie rīta kafijas, ko pats varu atļauties nopirkt. Es varu notiesāt un nejusties parādā un neiekārot “kliņģeri”, ko NEVARU atļauties.

Kapēc politiķi Jūs solat skaistu un bezbēdīgu nākotni, ja paši zināt, ka jau jaugada naktī princese rati pārvērtīsies ķirbī… paši zināt, ka NAV IESPĒJAMS būtiski samazināt valsts budžetu nesamazinot tā lielāko elementu – sociālās lietas (pensijas, pabalstus utt). Varbūt arī tieši nesamazināsiet, bet izdomāsiet kādu viltīgo formulu, kas pilnīgi loģiski novedīs pie mazākas pensijas vai bērnu pabalsta…. pie tam šī nepatīkamā pārvērtība būs jebkurā gadījumā – vai pie varas būs pirmā vai pēdējā partija, labējie vai kreisie… vai pat visi 4 vienlaicīgi. ‘

Vai kāda no partijām var godīgi atbildēt: kādu Latviju viņi redz pēc gada šajā pašā dienā? Precīzi kādu! Izmēramos lielumos un mehānismu kā līdz tam nonāks! Kāds būs bezdarbs? Kāda būs vidējā alga? Kādi būs nodokļi? Cik garas būs bērnudārzu rindas? Cik maksās grāmatas pirmklasniekiem?

Sapņojam par nākotni auto industrijā

Neatceros kā, bet nonācu līdz šim video…  Noskatījos un man pašam tā vien prasās pasapņot par nākotni… par to kāds izskatīsies mūsu pārvietošanās līdzeklis? Vai lidmašīnas, velosipēdi un automašīnas apvienosies vienā produktā ko sauks par UPL (Universālais Pārvietošanās Līdzeklis) … ar to varēs pārvetoties pazemes tuneļos, ar to varēs lidot, tas spēs sazināties ar citiem UVL.. tas spēs savienoties garā ķēdē un doties “bariņā” pāri okeāniem uz citām valstī un kontinentiem… barojoties no saules, vēja, “apgrieztās” gravitācijas un vēl visādiem šobrīd pieejamiem un tikai nākotnē izgudrotiem enerģijas avotiem… pie tam visi UVL būs kā automātiskie taksometri, kas atvedot tevi uz darbu tur pat uz ielas kļūs par taksometru citiem cilvēkiem un tā vietā, lai katru dienu stundām ilgi stāvētu stāvvietā, īstenībā pārvietos vēl desmitiem cilvēku strap desmitiem dažādām atašanās vietām. UVL, kas spēs būt universāls, taču joprojām personīgs…

PAdomā! Kāds izskatīsies tavs nākotnes auto?

Kapēc tu esi tu?

Šodien pa SWH dzirdēju ziņu, ka kāds zinātnieks transplantējis galvu no viena pērtiķa citam. No vienas puses skatoties – ķirurģisks sasniegums, no otras puses – jāsāk uzdot jautājumu – kas cilvēku padara par cilvēku? Kas konkrētu cilvēku padara par konkrēto cilvēku?

Iedomājoties savu galvu “uzliktu”  citam ķermenim… ja saglabājas tavs es, tavas zināšanas, pieredze un emocijas… mīlestība un naids… jo tas taču viss glabājas smadzenēs (teorētiski)… vai šāda veiksmīga transplantācija varētu novest pie nākotnes plastiskās ķirurģijas, kad turīgie cilvēki samaksājot ievērojamu naudu varēs iegādāties sev jaunu un spēcīgu augumu, saglabājot savu prātu, pieredzi un iespējams arī identitāti. Kas varētu būt nākamais? Zinātnieki jau tagad ir iemācījušies daļēji nolasīt smadzenes… bet kad iemācīsies nolasīt pilnībā smadzenes un ierakstīt ” imidžu” citā galvā? vai tad jaunā galva kļūs par tavu īsto identitāti…. vai nav tā, ka tavas zināšanas un tavas domas, sapņi, mīlestība un pārējais ar to saistītais “nemateriālais”, kas ir katrā cilvēkā, arī ir tā identitāte…. dvēsele?

Vai patiešām kādreiz nebūs tā, ka cilvēka dvēseli (kas izpaužas kā 100% smadzeņu informatīvais saturs) tiktu pārstādīta kādam citam? Tad seja (izskats) vai pirkstu nospiedumi vai acu zīlītes skanētais attēls vairs nebūs tavas identitātes patiesais pierādījums…

KAs notiks, ja cilvēki iemācīsies arī pirms pārstādīšanas, vai pārstādīšanas procesā arī “modificēt” saturu, piemēram apvienojot tavu smadzeņu saturu ar, piemēram, Einšteina, smadzeņu saturu? Tad radītu tevi pašu, bet ar papildus informāciju! Vai iedomājies  ka līdzīgi kā Matrixā tev vienkārši varēs ieinstalēt papildus informāciju, zināšanas, pieredzi un varbūt pat analītiskās spējas? Iedomājies, ka pirms gulēt iešanas tu vari pasūtīt kāda satura sapnīti vēlies šonakt redzēt? Varbūt kaut ko izglītojošu, erotisku vai asa sižeta? Varbūt tev nevajadzēs vairs mūzikas atskaņotāju, jo dziesma pati skanēs tavā galvā līdzīgi kā tās lipīgās dziesmiņas, kas pielīt un jau šobrīd ” skan galvā” visu dienu! 🙂 Iedomājies ka noziedzniekus atliks noķert, ieinstalēt viņiem “antivīrusu” un izdzēst tās domas, kas noved pie noziegumiem… nevajadzētu vairs cietumus… pietiktu pārprogrammēt un palaist vaļā! 🙂

njaa… gribētu es iemācīties nolasīt, modificēt un atkal ierakstīt dvēseli… vai smadzeņu saturu… vai identitāti… vai kā lai to visu nosauc? Bet vai tad mēs būsim cilvēki? Vai varbūt tādi supermodificēti roboti cilvēku ķermenī? Bet ja nu kāda valdība izmanto šo iespēju un ” ieprogrammē” sev vajadzīgās lietas? vai tad mēs vispār būsim brīvi savās domās, sajūtās, rīcībā?

Šī solās būt citāda nedēļa

Pēdējās pāris nedēļas esmu brīvmākslinieks … Šī nedēļa solās būt savādāka, jo no 1. oktobra man jāsāk iet darbā. Jaunais darbs solās būt ļoti interesants un izaicinājumiem pilns, taču vēl nevaru teikt kur un kas tas būs. Jaunajā darbā pilnīgi noteikti būs ierobežojumi attiecībā uz blogošanu un tādēļ, iespējams, šis blogs turpmāk kļūs mazāk aktīvs vai arī mainīsies līdz nepazīšanai izvairoties no daudzām iepriekš apskatītām tēmām, taču pilnīgi iespējams pieskarsies jaunām tēmām, kas nebūs saistītas tiešā veidā ar darba vietu un/vai konkurentiem. 🙂 Tāpat pilnīgi noteikti arī vakari būs daudz vairāk aizpildīti mācoties jaunās lietas un pieveicot jaunos izaicinājumus. 🙂

Ieraksts sanāca tāds kā tīzeris… reklāmā… 🙂

iTablet vai Apple iNetBook

Pēdējās dažas dienas pa interneta ārēm klīst baumas, ka jau tuvākā pusgada laikā Apple varētu izlaist ilgi gaidīto iekārtu – iTablet… tā varētu būt 10..12 collas pa diogonāli liela skārienjūtīga virsma kas pēc būtības vairak līdzīnātos Lielam iPhone… Kā zināms Apple izlaiž iekārtas jau piesātināta tirgū tikai tad, ja var pielikt klāt kaut ko tādu, kas nevienam nav un ko lietotāji ļooooti vēlas (lai gan paši vēl nemaz nezin, ka kaut kas tāds ir iespējams). Te mans viedoklis, ko jaunajai iekārtai vajadzetu spēt darīt:

1. Jaunajai iekārtai vajadzetu but aprīkotai ar jau iPhone ierastām tehniskām lietām – GPS, WiFi, Kompass, Videokamera, multitouch displejs, izturīgs korpuss, vadība tikai ar pirksitiem, akselerometrs… varbut vēl FM uztvērējs un FM raidītājs kā arī videokamera priekšpusē videočatam.

2. Jaunā iekārta varētu pavērt vēl vienu lappaspusi satura digitalizācijā. Paralēli mūzikai, seriāliem un filmām, kas ir piejejamas iTunes , jaunā iekārta kvalitatīvi spētu piedāvāt baudīt arī e-grāmatas, avīzes (nevis avīžu mājas lapas, bet vairāk digitālās avīzes… līdzīgi kā Harija potera filmā… avīzes kur bilžu vietā var but arī video :)). Nenoliegšu, ka iekārta viennozīmīgi būtu pieprasīta kā video skatīšanās ierīce, jo telefona ekrāns (lai arī tomēr ļoti labs) ir nedaudz par mazu šai nodarbei.

3. Pilnīga integrācija ar digitāli-sociālo pasauli jau standartā. Facebook,  Twitter, Youtube, Flickr, Gmail utt servisi jau integrēti un ērti lietojami. Lai var uzņemt vido, fočet un to visu šārēt tā teikt on-the-fly.

4. Ērts aplikāciju veikals. Man pašam personīgi vairāk patīk iPhone operētājvide nekā PC tipa (Windows), jo tā ir vienkāršota un viegli lietojama. Minētajai iekārtai varētu būt līdzīga operētājsistemas grafiskā vide ar integrētu AppStore, kas ļautu ātri un viegli pievienot vajadzīgo programmu. Appstore man atgādina fragmentu no filmas Matrix, kur Neo mācīja dažādas lietas (kauties)… viens klikškis un tava iekārta ir papildinājusies ar tev nepieciešamajā fīčām. 🙂

5. Auto integrācija. Uzskatu ka šādai iekārtai viennozīmīgi vajag kārtīgu auto integrācijas paku – turētāju, FM raidītāju, bluetooth portu lai padarītu iekārtu par pārnēsājamu Auto infotaiment iekārtu. Navigācija, mūzika, video un atvasinātas lietas viennozīmīgi padarītu īsaku ceļu ikvienai ģimenei. Tāpat lielākā daļa auto nav aprīkoti ar dārgajām iebuvētajām navigācijas un izklaides sistemām (kā, piemēram, Chrysler MyGig)

6. biznesa integrācija un fokuss uz biznesa klientiem. Iekārtas pamatā ieliekot stabilitāti un drošības fīčas šāda iekārta butu fantastisks biznesa riks. Tu vari vadit prezentāciju, uztaisīt interesantu un interaktīvu prezentāciju, lasit e-pastus jebkurā vietā uz ērta ekrāna, ievadīt izdarīto un pētīt atskaites. Ekrāns ir pietiekami liels tādiem uzdevumiem. Biznesa iekārtai gan ir viena kritiska lieta – svarīgi lai ir ērti un ātri iespējams ievadīt pietiekami lielu apjomu informācijas.

7. Spēļu konsole. Uzskatu, ka viens no galvenajiem dzinējspēkiem iekārtas tirdzniecībā būs tad, ja iekārta spēs but inoovatīva un pietiekami jaudīga spēļu iekārta. Cilvēki gatavi maksāt lielu naudu par sava laika izniekošanu ar datorspēlēm… tai pašaa laikā datorspēles arī ir vienas no visprasīgākajām aplikācijām attiecībā uz tehniskajām iespējām. Ja Apple izdotos uztaisīt tādu spēļu iekārtu, kas spētu iozklaidēt tautu iesaistot vēl kādus papildus maņu orgānus, tad noteikti tas būtu WOW faktōrs. 🙂

8. mistiskā One More thing lieta… jeb maģija un pielietojuma atklājums, par ko pat nēesam aizdomājušies, bet kas kļūs par standarta prasibu visiem NetBookiem jau tuvāko pāris gadu laikā. 🙂

Ko tu gribētu jaunajā iekārtā?

iPhone 3.0 operētājsistēma tuvojas

iphone3event-090312Apple ir paziņojusi, ka jau rīt, 17 martā ~17:00 pēc Latvijas laika izstāstīs žurnālistiem to, kas gaidāms jaunajā iPhone OS3.0. Domājams, ka pati operētājsistēma plašākām publikām būs pieejama tikai pēc kādiem pāris mēnešiem un šāds paziņojums īstenībā dos laiku izstrādātājiem sagatavoties un notestēt izstrādātās aplikācijas jaunaji videi. Ir dažādas spekulācijas kas tad īsti būs, taču te būs lietas kuras es gribētu, lai jaunā operētājsistēma piedāvātu šādas funkcijas:

1. Fona procesus vai kā Apple to jau bija iecerējusi, bet reāli līdz cilvēkiem nenonāca, PushNotificationServices – serviss, kas attālināti izsauc kaut kādus nelielus paziņojumus uz telefona. Šāda funkcionalitāte beidzot atļautu darbināt tādas aplikācijas kā Skype (saņemt ienākošos zvanus nav iespējams, ja nav fona procesu… jo telefons nekādi nevar zināt), dažādas ziņojumapmaiņu programmas un sociālo tīklu programmas (piemēram, Jums ir jauna ziņa draugiem.lv) kā arī dažādām žurnālēšanas programmām (piemēram, ja gribi darbināt kādu programmu fonā, kas visu laiku pieraksta, kur tu esi ceļojis… jeb GSP datus.)

2. Copy and Paste (jeb kā to Microsoft savā Ofisā iztulkojis – Kopēt un Iespraust 🙂 ). Kopēšanas funkcijas ir ļoti noderīgas piemēram iekopēt telefona numuru zvanīšanai no web lapas vai no SMS.

3. vCard atbalsts. Esmu ļoti apmierināts ar iPhone, taču Latvija ir Nokia zeme un vCard sūtīšana ir ļoti izplatīta (vCard standartu telefonos savā laikā Nokia ieviesa pirmā) neskatoties uz to, ka vCard standartu savā laikā izveidoja Apple, IBM, Siemens un AT unT. Es pat zinu dažus, kas tikko nopirktos iPhone LAtvijā ir pārdevuši, jo nav spējuši iztikt bez šās funkcijas.   

4. Bluetooth datu savienojums. Principā Bluetooth datu savienojums pats pa sevi nav nekāds brīnums, taču šis savienojums ir ļoti svarīgs, ja vēlas izmantot tādas lietas kā attālinātā sinhronizācija ar datoru vai arī telefona izmantošana kā datu pieejas punkts (lai ar datoru varētu pieslēgties iPhone internetam). Šobrīd man bieži vien nākas ņemt ārā SIM karti no iPhone un ievietot to Vodafone Mobile Connect kartē, lai pieslēgtos ar VPNu darba tīklam… un tiem, kam ir iPhone zina, ka izņemt SIM karti nav iespējams bez papildus rīka – adatas, kas ne vienmēr ir pa rokai. 🙂  Tāpat Bluetooth datu pārraide varētu kalpot dažādu jaunu pielietojumu attīstei – attālināta datora vadība, dažādu iekārtu (DVD, mājas klimata, gaismas) kontrolei un informācijas savākšanai. Tāpat tas lieti noderētu lai savienotos ar automašīnās iebūvētajām brīvroku sistēmām un iespējams nākotnē arī iPod mūzikas atskaņošanai mašīnas audio sistēmā. 

5.  MMS. Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet iPhone standartā neatbalsta MMS. MAn bieži nākas šo un to fočēt un sūtīt pa GMAIL (tas gan ir ērti uztaisīts)…. MMS noteikti atvieglotu sūtīšanu tādiem cilvēkiem, kuriem tu e-pasta adresi nezini…

6. Video uzņemšana, pamata labošana, publicēšana Youtube. Principā domāju, ka iPhone būtu ļoti laba iekārta, lai uzņemtu video un uzņemto video ērti publicētu online servisā. Tiesa gan te jāuztraucas par datu apjomu… taču WiFi tīklā noteikti tas būtu forši.

7. Latviešu valodas atbalsts.

Dzīve mākotnē*

question-cloud* Nākotne + Mākonis = Mākotne! 🙂

Helmuts uzdeva jautājumu: “Kāds spēj paredzēt kas būs nākamais blogeru hits pēc blogiem, miniblogiem un twitošanas?”.  Jautājums interesants un plašs… un man ir iedvesma pasapņot…

Paredzēt jau diezin vai kāds spēj… bet paskatoties atpakaļ un padomājot varu teikt kā man šķiet, ko darīs interneta cilvēciņi pēc dažiem gadiem… kas būs viņu problēmas un motivācija, kādas būs iekārtas un vietas.

Mākonis ir globāla, savstarpēji integrēta komunikāciju vide… kaut kas līdzīgs nākamās paaudzes internetam. Ja internets bija atsevišķu datoru savienošana savā starpā, tad mākonis ir dators kā virtuāls serviss, kā accounts lielā serverī, kā virtuāla identitāte. Mākonī cilvēki neuzdod jautājumu “cik tev jaudīgs procesors/cietais disks/atmiņa?” Mākonī svarīgi ir ko tu vari izdarīt ar savu kontu.

Mākonis dara visu tev nepieciešamo IT un komunikāciju darbu – tu vari skaipot, čatot, draudzēties, blogot, twitterot, iepirkties, rakstīt atsauksmes, sūdzēties, balsot, tikt novērtēts, tikt nosodīts, mācīties, saņemt diplomus, atrast darbu, izveidot savu biznesu, izklaidēties, iepazīties, piedalīties konkursos…  tass viss ir Mākonī.

Kā tu pie tā visa piekļūsi?

Nu ar jebkuru iekārtu, kas tev būs un kura būs pieslēgta internetam (internets ir Mākoņa datu transports). Telefons, ledusskapis, televizors, dators, pulkstenis, automašīna… visas iekārtas būs pieslēgtas tavai Mākoņa identitātei, jeb VituālajamLietotājam (VL).

Kapēc tas ir vajadzīgs?

Nu galvenokārt tas ir vajadzīgs, jo Cilvēks (reālais pilsonis, ka notiesā brokastu omleti no rītiem) ir ziņkārīgs… un slinks. Cilvēks grib, lai daudzas lietas viņa reālajā dzīvē notiktu pašas par sevi. Tāpat Cilvēkam bieži nesanāk izcelties reālajā dzīvē, taču Mākonī VirtuālajamLietotājam dažādi reālās pasaules ierobežojumi nav saistoši. Piemēram, Cilvēkam var būt vairākas VirtuālieLietotāja identitātes … viņš var būt ” MeiTene18″ izklaides, iepazīšanās un erotisko servisu apmeklējumiem, un “SuperGuru” karjeras, padomu, biznesa identitātei… tādā veidā izveidojot pats sev virtuālo dubulto identitāti (jeb pēc jaunā principā n-to identitāti … jo nepastāv ierobežojumi identitāšu skaitam). Tāpat ikviens pieņem, ka tā ir normāla prakse, ka Cilvēkam var būt vairākas Virtuālās Identitātes.

Galvenā identitāte, jeb PersonīgaisVirtuālaisLietotājs (PVL), būs vieta, kur skaisti un reālā laikā satiksies informācija no visām vietām, lietām, notikumiem ko Cilvēks būs darījis, apmeklējis, apskatījis vai kā citādi saistīts. PVL būs kā MegaLOGs (tāds super reģistrācijas žurnāls), kas izkrās visu informāciju par Cilvēka atrašajās vietu, gaitām, iepirkuma paradumiem, ķermeņa temperatūru, zvaniem, e-pastiem, elektrības patēriņu, veselības stāvokli, finansu darījumiem, ienākumiem, kredītvēsturi, citu cilvēku atsauksmēm (virtuālo reputāciju), izglītību, politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem, īpašumiem, saistītajām personām, draugiem, draugu draugiem, valodu zināšanām, mīļākajiem ēdieniem, dzīvesvietu, apmeklētajām lapām, muzikālo gaumi, darbiem, nedarbiem un bijušajām meitenēm/puišiem.

Tā būs pasaule kur Mākoņa Administrātors (tjipa Drošības dienests) varēs atlasīt visus tos VituālosLietotājus, kas pateikuši rupjību pēdējo 24 stundu laikā kā arī ir ar “sliktu” muzikālo gaumi, lai viņus novērotu kā potenciāli bīstamus Mākoņa sabiedrībai.

Ko tad var iesākt ar VirtuālāLietotāja identitātēm?

Nu var izveidot atsevišķu VirtuāloIdentitāti, kas ir eksperts padomu došanā ģimenes gultu izvēlē. Viņā klausās (viņu lasa, viņu skatās, viņu ciena) visas jaunās ģimenes, kas nodarbojas ar labākās laulības gultas izvēli. Šāda identitāte ir iekārojama no reklāmdevēju puses līdz ar to šādu izveidotu identitāti var pārdot Mēdiju konglomerātiem, kas savukārt VirtuālāLietotāja viedokļi pārdod par naudu. Jā jā… pareizi sapratāt… VirtuāloLietotāju var pārdot citam fiziskam Cilvēkam un mākoņa lietotāji nemaz to nepamanīs. Tas būs liels bizness. Izveidosies pat par jaunās paaudzes SEO eksperti (sauks sevi par VIE, jeb Virtuālās identitātes ekspertiem), kas par reālu atlīdzību palīdzēs dažādiem uzņēmējiem, politiķiem un māksliniekiem veidot un attīstīt virtuālās identitātes dažādiem nolūkiem, kas jau nu būs saskaņā ar pasūtītāja mērķi.

Īstenībā šāda tipa lietas ir sastopamas bērnu autiņos jau šobrīd. On-Line datorspēļu lietotāji jau šobrīd var doties uz vituāliem interneta veikaliem un par reālu naudu iegādāties sev “sagatavotus” cīņas varoņus (uztrennētu pieredzi, ieročiem, reputāciju utt) un līdz ar to par naudu nopirkt veiksmīgāku speles gaitu vituālajā spēļu serverī.

VirtuālāLietotāja vērtība ir tā Reitings… nu daudzie reitingi… ikviens VL būs visās reitingu sistēmās… un katrā sistēmā tiksi mērīts savādāk… pēc draugu skaita… pēc komentāru daudzuma… bēc tava bloga novērtējuma… pēc elektrības patēriņa… pēc naudas daudzuma kontā…

Un būs viens SuperReitings… tāds kā globālais reitings… kur visi tieksies uz maksimālo 10 zvaigžņu novērtējumu. Ikviens Cilvēks sastopot kādu citu Cilvēku visupirms pajautās: “Kāds ir tavs SuperReitings?” lai zinātu ar ko ir darīšana…

Sliktumi

Nu lielākais drauds šajā visā šķiet zādzības… Identitātes zādzības… līdzīgi, kā pases nozagšana reālajā pasaulē var izraisīt ļoti lielus zaudējumus pases turētājam… tā arī virtuālās identitātes nozagšana var novest pie būtiskām sekām – reputācijas zaudēšanas, financiāliem zaudējumiem, uzticamības krituma vai citādām Cilvēkam nevēlamām sekām.

Tas viss būs iespējams, jo VISA informācija būs Mākonī… superserverī… superserveru tīklos…  un visa informācija varēs tikt anelizēta savstarpējā kontekstā.

Teiciens “Apsveicu, tu iekļuvu vēsturē!” iegūs jaunu formulējumu: “Apsveicu – tu iekļuvi SērčRezultos… tagad tev jādomā, kā no turienes izkļūt!”

Slima suņa ekonomiskie murgi

Pēdējos 18 gados Latvijas valsts ir pārdzīvojusi (vai vēl pārdzīvo) visu plašo Eknomisko problēmu un ieguvumu spektru. Šķiet esam unikālā situācijā, kad vienas paaudzes ietvaros mēs esam „pārslēgušies” uz tirgus ekonomiku (199x gados), piedzīvojuši sāpīgu mācību, ka atkarība no vienas valsts var būt ļooooti sāpīga  pašiem (Krievijas krīze 1998) un ka Nekustamie īpašumu cenas visu laiku neaug… pa vidu vēl banku krīze un  šobrīd vēl nekustamo īpašumu krīze… izskatās, ka tuvojas arī budžeta krīze un sabiedriskā sektora darbinieku pamatotie protesti par atalgojumu apmēriem. Ā un vēl – finansējums un energo/elektro/siltum pakalpojumi vairs nekad nebūs tik lēti kā agrāk… Nu pilns komplekts!

Var jau sūkstīties, ka Valdība vainīga, bet nu … paši jau viņus tur ievēlējām!

 Latvietis Vulgaris, kas iedomājies, ka ir drūmākais investors un nav pieredzējis nekādas baigās cenu svārstības, metas visā tajā ekonomiskajā dīķī iekšā… pie tam ar galvu pa priekšu! Aizņemas kaudzi naudas nopērk kaudzi īpašumu un priecājas, kā īpašumi paliek vērtīgāki… pārfinansē un papildus naudiņu ņem un notriec jaukās lietiņās – Džipu sev nopērk, paceļo pa pasauli, nospēlē kazino kādu tūkstoti … otru… bet nevienā brīdī neaizdomājas, ka to naudu viņš īstenībā vēl nemaz nav nopelnījis! Jā tieši tā – nopelnījis tu esi tikai tad, kad tu savus investīciju objektus esi pārdevis un esi saņēmis reālu naudu par tiem.

 Šobrīd ASV akciju tirgū mēs piedzīvojam vēl vienu skarbo patiesību  – nekas nav 100% drošs… NEKAS! Pēdējās nedēļās akciju svārstības sasniegušas neiedomājamu amplitūdu (pagājušo nedēļ cenas nokritās vidēji par 18%) un vakar vienas dienas laikā vien uzkāpa par vairāk kā 10%… šajos „ Amerikāņu kalniņos” ir nežēlīgi viegli pazaudēt visus savus uzkrājumus, lai gan no malas šķiet, ka akciju tirgus placis šobrīd ir īstā vieta kur riskēt un izcelt lielo piķi… nu ja kāds ar akciju tirdzniecību nodarbojas – veiksmi jums! Es gan labāk šobrīd pastāvēšu malā un palūkošos no drošas distances! J

 Gribētu vēl tikai atgādināt, ka ir arī savi plusi tam, ka pie mums nav tik spoži kā gribētos… Ja mēs būtu Īrija, tad mums šobrīd masveidā parādītos tāds slānis kā viesstrādnieki-bezdarbnieki…. un tas ir bīstams veidojums. Iedomājieties, ka ciemiņi pie Jums mājās pēkšņi no palīgiem kļūst par uzturamajiem… pārējā sabiedrība sāk šķībi skatīties.

 Labi, ka mēs nēesam Baltijas, Skandināvijas vai pat Eiropas finašu centrs/tilts… tad mums šodien būtu jādomā, kur izraut pāris miljardus latu, lai nostiprinātu tā tilta balstus, pa kuru masveidā smagajām mašīnām tiek aizvesta nauda nezināmā virzienā… nu ok… kādu dienu tā nauda atgriezīsies, bet kad un kādās „porcijās”?

 Šajos apstākļos mierīgi var gulēt tikai tie, kas kaut ko ražo/rada/pavairo un bez kā īsti nevarēs iztikt: pārtikas ražotāji, izglītības iestādes, izejvielu pārstrādes rūpnīcas… tikai mums tādu LABU nav daudz. Nu nav mums nedz savas naftas pārstrādes rūpnīcas, nedz atomeletrostacijas… pat tirdzniecības ķēdes nav mūsējās… Latvijas laukus cītīgi izpērk ārzemnieki (Dāņi, Zviedri) un pašu ražošanu arī veic ar savām mašīnām, ko finansē no savas valsts atvestās naudas… mēs esam nepieciešami tikai kā patērētāji.

 Toties mums būs jauks un foršs tilts (ko finansē vācieši)… pa kuru Zviedrijā ražotās smagās mašīnas piegādās Lietuviešu tirdzniecības ķēdēm polijā audzētus ābolus, ko pirks Latvietis par naudu, ko aizņēmies no somiem.

 Bet kur šajā „barības ķēdē” ir latvieša vieta? Es negribu ticēt, ka mūsu dzīves misija ir tikai ābolu pārstrādes posms starp veikala plauktu un mazmājiņu.

PS

Guļu mājās ar temperatūru 38’C un šis ir sakarīgākais, ko es varu radīt…

Tā inflācijas slimība, ko nekādi neizdodas izslimot

Diezgan ilgu laiku neko nebiju rakstījis par ekonomiku un inflāciju, taču šķiet nu ir īstais laiks atskatīties un pavērot, kas tad īsti ir noticis.

Dīvainā ārstēšanas metode

Kalvīša kā toreizējā premjera teksts “…inflācija ir slimība, kas jāizslimo…” šķiet tiks ierakstīts Latvijas 21 gadsimta vēstures grāmatā ekonomikas nodaļā kā lielākās politiķu kļūdas. To šķiet apzinās ikviens politiķis. Tad, kad šo pateica Kalvītis (apmēram pirms pusotra gada), īstenībā bija pats īstākais brīdis visnežēlīgākās cīņas uzsākšanai pret inflāciju. Manuprāt visefektīvākais veids kā to izdarīt būtu bijis iztērēt kādu vienu miljonu latu un iestāstīt tautai, ka nedrīkst aizņemties bezatbildīgi. Nu vēlēšanu kampaņām tie miljoni atradās… taču tautas glābšanai no ekonomiskā bankrota diemžēl neatradās.. nu valdības vīri taču saprot, ka tauta tic reklāmām… tad vajadzēja tādu līdzekli arī izmantot, lai paglābtu vidējo latvieti pašu no savas uzvedības.

Stulbā tauta ar ticību uz skaisto nākotni un neizmērojamu optimismu

7tiņi treknie gadi, kas izrādījās tikai pusotrs trekns un pārējie šķiet mahten netrekni. Es gan īsti nesapratu tautas masveidu optimismu par to, ka turpmākos daudzu gadus ienākumi augs ar tempu vidēji 20% gadā un īpašumi paliks dārgāki un nekad nebūs lētāki kā Ņujorkā vai Dubajā.

Būsim reāli! Mēs esam Eiropas savienības province… tāpat kā, piemēram, Saldus uz Latvijas kartes… notiek tur mini kustība, taču brīnumi tur nekad nenotiks… nu Saldū pēkšņi ne no kā dzīvokļi nekļūs dārgāki kā Rīgā vai Jūrmalā. Būsim reāli… bet dzīvojot Latvijā mēs ticējām, ka ir ekonomisks pamats Rīgas veco, gandrīz nojaucamo paneļu māju dzīvokļu cena par 1200Ls/m2 ir ekonomiski pamatota pamatojot ar līdzīgu cenu līmeni Londonas centrā vai Parīzes centrā… GET REAL! Vidējā cena dzīvoklim, ar vidēji normāliem apstākļiem (pēc Eiropas standarta) Latvijā ilgtermiņā ir jābūt vidējās algas apmērā par kvadrātmetru… attiecīgi ne vairāk par 500… 600 Ls/kvadrātmetrā . Pļavnieku un citu guļamrajonu dzīvokļu cenām šobrīd vajadzētu būt stabili ap 400 Ls par vienu kvadrātmetru. Tā ir normāla pasaules prakse… tas ir nosacītais līdzsvara punkts…

Vēlme dzīvot labāk nekā varam patiesībā atļauties

Šķiet latviešiem ir kaut kādi aizvainotā mazākā brāļa kompleksi, jo kā savādāk varēja izskaidrot tiekšanos pēc apvidus automašīnām, platekrāna televīzoriem un visiem citiem labumiem, kas tiešā veidā dzīves līmeni neuzlabo, taču paņemti no luksus plauktiņa… pie tam pērkot līzingā… Par Porsche Cayenne daudzumu Rīgas ielās brīnijās mani Zviedru kolēģi, kas vēl vairāk kļuva pārsteigti uzzinot, ka lielākoties tās automašīnas ir pirktas līzingā un kā darba automašīnas… Viņi to reāli nevarēja “sagremot”.

Izglītība, kas diemžēl neieliek stabilus pamatus

Mums ir augstākās izglītības iestādes, kas šodien nodarbojas ar naudas izsūkšanu no nabaga jauniešiem, taču pretī neko vērtīgu neiedodod. Nu diemžēl nav mums tā izglītība tāda, lai pēc universitātes beigšanas reāli tie darbinieki varētu strādāt savās profesijās… nu visi profesionāļi ir “jāpārmāca” speciālos kursos vai jāsūta pieredzes apmaiņas komandējumos, kas maksā vēl tik pat daudz… un tikai tad mēs reāli iegūstam profesionālu uzņēmuma vadītāju, programmētāju un pat moderna traktora vadītāju.

Ko tad darīt?

Nu principā svešās zemēs runā par to, ka smagos ekonomiskajos apstākļos ir nevis jāsamazina maksimāli daudz viss iespējamais, bet gan JĀINVESTĒ lietās, kas nodrošinās valstij un indivīdam unikālās priekšrocības brīdī, kad ekonomika atsāks augšupeju. Līdz ar to es ņemos apgalvot – Gudrās galvas tur augšā – tagad vajag iespringt un reāli naudu tērēt:

1. efektivitātes uzlabošanai. Nu cik man zināms, tad milzīgi daud zenerģijas tiek iztērēts vienkārši skaidrojoties starp ierēdņiem par to kurš par to ir atbildīgs kā arī aizpildot birokrātiskos papīrus… nevis darot reālu darbu.

2. procesu optimizēšanai. Es brīnos kādēļ valsts nevar noslēgt vienu normālu līgumu ar visiem valstī strādājošajiem telekomunikāciju operatoriem par to, ka visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem visas sarunas savā starpā ir bez maksas… iedomājieties cik miljonus ietaupīsies? Un šādi nelielie mājasdarbi izdevumu samazināšanā ir ikvienā valsts nostūrī…

3. Labai izglītībai ar praktiskām iemaņām no reālās dzīves (ieskaitot ārzemju speciālistu piesaisti) lai mums pietiekamā daudzumā būtu tādi zinoši speciālisti ekonomikā kā Melngailis (kuru nezinkāpēc patrieca no Lattelecom.. laikam jau par to, ka viņam nebija vienalga) un citi. Lai beidzot Latvijā lielo uzņēmumu vadītāji reāli sāktu domāt par to kā vairāk pakalpojumus un preces eksportēt, nevis par to kā vairāk “noslaukt” vietējo tautu. Tiesa gan laikam gudrajām galvā par šo tēmu satraukties ir lieki, jo viņi visi var atļauties savas atvases par naudu uz Labajām ārzemju skolām aizsūtīt… bet tauta, lai jau kuļas kā māk.

Es ceru, ka nākamreiz, kad redzēšu pa TV Kalvīti, Zatleru vai kādu citu darboni izklaidējamies Ķīnā, Amerikā vai Austrālijā man būs iekšēja sajūta, ka viņi to patiešām ir nopelnījuši ar savu ieguldījumu Latvijas labā…. šobrīd man gan vairāk šie skati asociējas ar riebumu, ka tiek izniekots manis apmaksātais laiks nevajadzīgās lietās… Pamostieties valdības vīri! Mums ir reāli ielaista slimība!