Laimīgā zeme

Pēdējā pusgada laikā mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir tā fantastiskā iespēja izdzīvot pilnu spektru ar neredzamo spēku – sabiedriskā doma. Atcerieties 28. maija vakaru. Zatlers rezervē dažas minūtes tiešraides laiku TV. Līdz pat raidījumam nevienam nav ne jausmas par ko būs runa. Pati uzruna līdz pat gandrīz noslēgumam īsti nav skaidra – tad griezīs dakteris, vai nē. Un viņš nogrieza! Zatlers ierosināja atlaist Saeimu. Tajā dienā visa tauta bija pacilāta, gāja uz Prezidenta pili un sagaidīja viņu ar ovācijām, dāvināja ziedus. Visiem atgriezās cerība, cerība uz citādu, skaistāku, demokrātiskāku nākotni. Šodien tas posms beidzot ir noslēdzies un jaunā Saeima ir devusi zvērestu. Tas prasīja gandrīz 5 mēnešus, lai reāli stātos spēkā Zatlera iecere, kas bija pausta rīkojumā.

Jā, šodien ir tā diena, kad vajadzēja iestāties pirmajai dienai no jaunās ēras politikā – godīgākai, skaistākai, optimistiskākai. BET šodiena tāda nav. Šodien Zatlers pie Saeimas durvīm tika izsvilpts… Cilvēks, kas riskēja ar savu politisko un visticamākais arī profesionālo (nu vismaz Latvijas teritorijā) karjeru, lai dotu Latvijas tautai otru iespēju, šodien tika izsvilpts. Kā mēs tik tālu nonācām? Kas notika?

Cilvēki tic medijiem. Tāda sajūta, ka katrs medijs strādā kaut kādā savā interesē. NRA, Diena, pietiek.com, puaro.lv, LNT un pat LTV neizskatās pārāk objektīvs… nemaz nerunāsim par atsevišķu kategoriju krieviski rakstošo mediju… lasot tos šķiet, ka tā ir pavisam cita paralēlā pasaule… tāda kā Aizspogulija. Bet cilvēki turpina lasīt/skatīties/klausīties savu mīļāko mediju un ļaujās negatīvismam pārņemt savus prātus un ikdienu.

Cilvēki tic solījumiem, pat tādiem, kas nav realizējami. Šobrīd atskatoties uz politisko reklāmu plakātiem, skaļajiem solījumiem publiskajās debatēs, “stingrajām nostājām” un dažiem censoņiem no ostas pilsētas, šķiet, čiks vien pāri palicis. Ir saskaitītas MŪSU balsis, ir izdalīti MŪSU apmaksātie 100 saeimas krēsli… Bet kaut kā šodien neviens publsiki nerunā par to, vai kaut ko konsolidēs, kā nodrošinās reformas izglītības, veselības un citās jomās… dažās laivās airus vissmagāk cilāja vien daži centīgākie (V.Zatlers un E. Sprūdžs)… bet tagad, kad nu ir piestāts Laimīgajā zemē, tad 6 visnotaļ klusi pasažieri pirmie izlec krastā un pieprasa savu daļu no karaļvalsts. Vai šiem 6 cilvēkiem vēl kaut reizi uzticēsies vēlētāji? Iespējams, ja nākamreiz viņi piesolīs aizbraukt uz SuperLaimīgāku Zemi. Arī SC asā rektorika par to cik ļauni ir Vienotība un Co pēc vēlēšanām pabalēja un pat bija gatavi mesties strādāt kopā.

Prese vienmēr kritizēs, tā ir ļoti izdevīga pozīcija nelaimīgā sabiedrībā. Prese raksta to, ko cilvēkiem patīk lasīt. Ķengas ir tas, kas palīdz presei nostāties “cilvēku pusē”, nedomājot par šī paša cilvēka dzīvi rīt vai parīt… bet presei vajag raktīt to ko cilvēki GRIB lasīt, jo tas ir preses pamatbizness. Tā ir mantkārīga un apzināta pielīšana lasītājiem nesakot patiesību, nerēķinoties ar nākotnes perspektīvām un to, kas ir labi pašam cilvēkam.

Cilvēki ir nozombēti. Tie tic visam, ko viņiem stāsta pa spilgto TV kasti, tie tic visam, kas rakstīts melns uz balta un visam, ko raksta dažādos nezināmas izcelmses un finansējuma portālos. Daļa ziņu ir patiesa, daļa – nē. Milzīgajā informācijas plūsmā un sacencībā par sensāciju mēdiju starpā, neviens neaizdomājas, ka īstenībā nodara ļaunu pašai sabiedrībai, kurā arī paši žurnālisti ir dalībnieki. Arī žurnālistiem būs jādzīvo šajā jaunajā politikā, iekārtā un biznesa vidē. Kādēļ viņi īslaicīga labuma dēļ gatavi ziedot arī savu personīgo nākotni?

Šodien man gribas izslēgt TVun Radio, aizvērt portālus un izmest visas avīzes miskastē…. paslēpties klusā vietā un lasīt kādu romānu ar jau zināmām laimīgām beigām, bet tas būtu bezatbildīgi no manis kā no šīs valsts pilsoņa.

… bet kaut kas tomēr ir mainījies. Es tomēr tajā visā saskatu arī nedaudz pozitīvā. Šodien bija neticami redzēt SC deputātus staigājam ar sarkanbaltsarkanajām lentītēm… kas to būtu domājis? Vēl pirms pāris mēnešiem, es būtu gatavs derēt, ka tas nekad nenotiks. Šlesers, Šķēle un Lembergs ir nozuduši no TV ekrāniem. Nacionālā apvienība parakstījās zem “okupantu Latvijā nav” frāzes… bet vai tad tam visam nebija jābūt pašam par sevi saprotami? Vai bija vajadzīga “mini revolūcija”, lai SC saprastu, ka ir Latvijas pilsoņi, Oligarhi zaudētu savu oligarhu statusu (jā jā, oligarhs skaitās tas kam ir nauda, mēdīju un politiskā ietekme. Zaudējot politisko ietekmi, vīri zaudē arī savu oligarha statusu… teorētiski) un Nacionālā apvienība saprastu, ka ne tikai Latvieši ir šīs valsts pilntiesīgi iedzīvotāji.

Interesants viedoklis par situāciju LV

Katra paša izvēle pievienotie vai nē, bet interesants un pamatots viedoklis no ekonomista par Latvijas Ekonomiku, Eiropas savienību, Zviedru bnkām un kredītu lietām… un kas svarīgi – izeju no problēmām:

youtube= http://www.youtube.com/watch?v=Rj4crMCg-XY

turpinājums:

youtube= http://www.youtube.com/watch?v=xJhsfPGL6To

Instrukcija valdībai tuvākajiem 2 gadiem

izejaKas es būtu par pilsoni, ja nedotu savu zināšanu artavu kopējās ekonomikas krīzes risināšanai? MAn un maniem bērniem šajā valstī būs jādzīvo un jārisina tās problēmas, ko ievārīs pastāvošā vara. Nedrīkst vienkārši čīkstēt un lamaties… vajadz takš tiem 100 Saeimas cilvēkiem un cik-tu-viņi-ir valdības cilvēkiem iedot idejas valsts attīstībai tuvākajā nākotnē. Mani ieteikumi balstās uz personīgo pieredzi un patiešām nelielām zināšanām ekonomikā kā arī šāda tāda pieredze stratēģiskajās spēlēs (starp citu – labs veidz dažādām simulācijām):

1. Visi bļauj krīze… kas tad tā krīze ir? Krīze LV izpratnē ir situācija, kad mēs valdības līmenī (budžetā) tērējam ievērojami vairāk kā nopelnam… un kas ir pats smieklīgākais, tad nauda pietrūka mums jau pēdējos dažus gadus un neviens no valdības par to baigi neuztraucās (šķiet tikai Repše tikai kaut ko čīkstēja, ka bezdeficīta budžetu vajadzētu). Krīzi pastiprina tas, ka visiem draugiem un kaimiņiem arī ir grūti un viņi mums negrib aizdot… līdz ar to mums mēneša begās vairs nav īsti ko galdā likt.

2. ko tad darīt? Nu parasti, ja ģimenei nav naudas tad pirmām kārtām kārtīgi domā no kā var atteikties (nebūvēsim koncertzāli, Nebūvēsim bibliotēku, atteiksimies no jaunām automašīnām katram ierēdnim utt) . JA atteikšanās nelīdz, tad nākamais solis ir pārdot īpašumā esošās lietas, lai iegūtu kapitālu… līdz ar to vajag nopietni apsvēt kaut kādu uzņēmumu pārdošanu: AirBaltic, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom, LMT, Kaut kādu daļu Latvijas Valsts Meži, Iespējams arī Latvenergo (tieši elektrības ražošanas daļu) un varbūt arī daļu Rīgas Satiksmi (piemēram Autobusu maršrutus)…. tādā veidā tiekot pie līdzekļiem un nomaksājot parādus. Otrs veidz protams ir zagšana… bet nu tas ir ar sekām kā iekšpolitiski tā ārpolitiski (kaut vai paskatoties uz Ukrainas piemēru ar gāzi).

3. Nu pieņemsim, ka esam tikuši pie naudas (Aizņēmāmies, nopelnījām vai ieņēmām kaut ko pārdodot), tad mums ar to naudu vajag ļoti gudri apieties… vajag naudu izlietot tā, lai tā nauda palīdzētu mums nākotnē nopelnīt vēl vairāk naudas. Ko tad mēs varam darīt? Nu Pirmkār jau mums vajadzētu padomāt kā patiešām veicināt Latvijas Eksportu. Varbūt valstij uzņemties iniciatīvu un uz pusēm ar privātajiem uzbūvēt kādu lielu ķīmisko rūpnīcu vai papīra ražošanas rūpnīcu vai izveidot kādu reģionu uz kurieni varētu pārvākties Vācu pensionāri dzīvot…  nu darīt visu, lai attīstītu kā preču tā pakalpojumu eksportu…. jko eksports būs tas, kas ļaus mums iziet no krīzes un palielinās nodokļu ieņēmumus nākotnē. Šajā kontekstā, protams, nodokļu paaugstināšana (PVN) ir diezgan neloģiska un atrisina tikai īstermiņa budžeta ieņēmumus :(.

4. Uzskatu, ka valdības maiņa šajā situācijā nav izeja… jo patiešām aktīvo partiju galvgalī neredzu nevienu  izcilu prātu, kas varētu nākt vietā un glābt valsti. diemžēl… un ja nav ko likt vietā, tad labāk lai paliek esošie, taču būtiski jāpastiprina “pātaga”,  lai strādātu efektīvāk (Roze, Purne) un jāmaina atsevišķi nekompetenti indivīdi (Zalāns, Demakova un Slakteris) kā arī būtiski jāierobežo atsevišķu indivīdu pašdarbība (Šlesers, Veldre)… 

Kopsavilkums:

1. Neatbalstu aizņemšanos! Ja var kaut kādā veidā izgrozīties, tad labāk tikt galā pašiem saviem spēkiem.

2. Atbalstu valsts uzņēmumu pārdošanu, lai iegūtu kapitālu. Ipiemēram Lattelecom un LMT vērtība ir pielīdzināma SVF aizdevuma summai)… un tākā šajā industrijā ir pietiekami liela konkurence, tad nav īsti jāuztraucas par to, ka jaunie īpašnieki baigi varēs iedzīvoties!

3. Uzskatu, ka naudu reāli ir jāiegulda pelnošās jaunās un netradicionālās nozarēs… iespējams pat nozarēs, kas skaitās riskantas un vidi piesārņojošas… taču ja tas nodrošina ievērojamu eksporta daļu, tad ar to vajadzētu nodarboties.

4. Pilnīga valdības maiņa ne pie kā būtiski labāka nenovedīs

 

ar patiesu cieņu,

Vigants Lesausks

LR Pilsonis un godprātīgs nodokļu maksātājs

Negatīvisms Latvijas informācijas telpā

Ja man pirms gada prasītu kādas ziņas es lasīšu Janvārī, tad es noteikti apgalvotu, ka dažādus 2008. gada kopsavilkumus, ražotāju un tirgotāju slavas dziesmas par rezultātiem un vēl visu kaut ko… bet šodien ziņas ir pārpludinātas ar ļoooti negatīvu informāciju… un ivens no pesimismu veicinošiem virsrakstiem šķiet ir: LM uzskata, ka bezdarbs samazināsies līdz 10%… tātad šie domā, ka 2009. gadā bezdarbs būs lielāks par 10%… tas taču ir VĀJPRĀTĪGI daudz!

 

Šādas ziņas noteikti nevairo optimismu...
Šādas ziņas noteikti nevairo optimismu...

Slima suņa ekonomiskie murgi

Pēdējos 18 gados Latvijas valsts ir pārdzīvojusi (vai vēl pārdzīvo) visu plašo Eknomisko problēmu un ieguvumu spektru. Šķiet esam unikālā situācijā, kad vienas paaudzes ietvaros mēs esam „pārslēgušies” uz tirgus ekonomiku (199x gados), piedzīvojuši sāpīgu mācību, ka atkarība no vienas valsts var būt ļooooti sāpīga  pašiem (Krievijas krīze 1998) un ka Nekustamie īpašumu cenas visu laiku neaug… pa vidu vēl banku krīze un  šobrīd vēl nekustamo īpašumu krīze… izskatās, ka tuvojas arī budžeta krīze un sabiedriskā sektora darbinieku pamatotie protesti par atalgojumu apmēriem. Ā un vēl – finansējums un energo/elektro/siltum pakalpojumi vairs nekad nebūs tik lēti kā agrāk… Nu pilns komplekts!

Var jau sūkstīties, ka Valdība vainīga, bet nu … paši jau viņus tur ievēlējām!

 Latvietis Vulgaris, kas iedomājies, ka ir drūmākais investors un nav pieredzējis nekādas baigās cenu svārstības, metas visā tajā ekonomiskajā dīķī iekšā… pie tam ar galvu pa priekšu! Aizņemas kaudzi naudas nopērk kaudzi īpašumu un priecājas, kā īpašumi paliek vērtīgāki… pārfinansē un papildus naudiņu ņem un notriec jaukās lietiņās – Džipu sev nopērk, paceļo pa pasauli, nospēlē kazino kādu tūkstoti … otru… bet nevienā brīdī neaizdomājas, ka to naudu viņš īstenībā vēl nemaz nav nopelnījis! Jā tieši tā – nopelnījis tu esi tikai tad, kad tu savus investīciju objektus esi pārdevis un esi saņēmis reālu naudu par tiem.

 Šobrīd ASV akciju tirgū mēs piedzīvojam vēl vienu skarbo patiesību  – nekas nav 100% drošs… NEKAS! Pēdējās nedēļās akciju svārstības sasniegušas neiedomājamu amplitūdu (pagājušo nedēļ cenas nokritās vidēji par 18%) un vakar vienas dienas laikā vien uzkāpa par vairāk kā 10%… šajos „ Amerikāņu kalniņos” ir nežēlīgi viegli pazaudēt visus savus uzkrājumus, lai gan no malas šķiet, ka akciju tirgus placis šobrīd ir īstā vieta kur riskēt un izcelt lielo piķi… nu ja kāds ar akciju tirdzniecību nodarbojas – veiksmi jums! Es gan labāk šobrīd pastāvēšu malā un palūkošos no drošas distances! J

 Gribētu vēl tikai atgādināt, ka ir arī savi plusi tam, ka pie mums nav tik spoži kā gribētos… Ja mēs būtu Īrija, tad mums šobrīd masveidā parādītos tāds slānis kā viesstrādnieki-bezdarbnieki…. un tas ir bīstams veidojums. Iedomājieties, ka ciemiņi pie Jums mājās pēkšņi no palīgiem kļūst par uzturamajiem… pārējā sabiedrība sāk šķībi skatīties.

 Labi, ka mēs nēesam Baltijas, Skandināvijas vai pat Eiropas finašu centrs/tilts… tad mums šodien būtu jādomā, kur izraut pāris miljardus latu, lai nostiprinātu tā tilta balstus, pa kuru masveidā smagajām mašīnām tiek aizvesta nauda nezināmā virzienā… nu ok… kādu dienu tā nauda atgriezīsies, bet kad un kādās „porcijās”?

 Šajos apstākļos mierīgi var gulēt tikai tie, kas kaut ko ražo/rada/pavairo un bez kā īsti nevarēs iztikt: pārtikas ražotāji, izglītības iestādes, izejvielu pārstrādes rūpnīcas… tikai mums tādu LABU nav daudz. Nu nav mums nedz savas naftas pārstrādes rūpnīcas, nedz atomeletrostacijas… pat tirdzniecības ķēdes nav mūsējās… Latvijas laukus cītīgi izpērk ārzemnieki (Dāņi, Zviedri) un pašu ražošanu arī veic ar savām mašīnām, ko finansē no savas valsts atvestās naudas… mēs esam nepieciešami tikai kā patērētāji.

 Toties mums būs jauks un foršs tilts (ko finansē vācieši)… pa kuru Zviedrijā ražotās smagās mašīnas piegādās Lietuviešu tirdzniecības ķēdēm polijā audzētus ābolus, ko pirks Latvietis par naudu, ko aizņēmies no somiem.

 Bet kur šajā „barības ķēdē” ir latvieša vieta? Es negribu ticēt, ka mūsu dzīves misija ir tikai ābolu pārstrādes posms starp veikala plauktu un mazmājiņu.

PS

Guļu mājās ar temperatūru 38’C un šis ir sakarīgākais, ko es varu radīt…

Jā… iPhone šonedēļ atnāks arī līdz mums kā arī vēl 28 valstīm

Citēju Appleinsider.com:

A complete list of countries expected to be part of the phase 3 launch includes Botswana, Brazil, Cameroon, Central African Republic, Croatia, Dominican Republic, Egypt, Equatorial Guinea, Guinea, Guinea-Bissau, Ivory Coast, Jamaica, Jordan, Kenya, Latvia, Lithuania, Madagascar, Mali, Malta, Mauritius, Nicaragua, Niger, Panama, Russia, Qatar, Senegal, South Africa, Turkey, and Venezuela.

Ar tumšāku izcēlu tās valstis, kas manuprāt uzrādīs būtisku pārdošanas apjomu un tādējādi būtiski pacels iPhone daļu pasaules mobilo telefonu tirgū.

Latvijā telefonu tirgos LMT. Malači, ka tomēr saņēmās! Ceru, ka tehniskas problēmas neaizēnos jaukās iekārtas tirdzniecību. Izskatās, ka arī manā “ģimenē” pievienosies otrs iPhone eksemplārs. 🙂

Tiem, kas saskaras ar iPhone pirmo reizi ieteiktu izlasīt arī par 10 lietām, kas nav iekš iPhone… lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.

Tā inflācijas slimība, ko nekādi neizdodas izslimot

Diezgan ilgu laiku neko nebiju rakstījis par ekonomiku un inflāciju, taču šķiet nu ir īstais laiks atskatīties un pavērot, kas tad īsti ir noticis.

Dīvainā ārstēšanas metode

Kalvīša kā toreizējā premjera teksts “…inflācija ir slimība, kas jāizslimo…” šķiet tiks ierakstīts Latvijas 21 gadsimta vēstures grāmatā ekonomikas nodaļā kā lielākās politiķu kļūdas. To šķiet apzinās ikviens politiķis. Tad, kad šo pateica Kalvītis (apmēram pirms pusotra gada), īstenībā bija pats īstākais brīdis visnežēlīgākās cīņas uzsākšanai pret inflāciju. Manuprāt visefektīvākais veids kā to izdarīt būtu bijis iztērēt kādu vienu miljonu latu un iestāstīt tautai, ka nedrīkst aizņemties bezatbildīgi. Nu vēlēšanu kampaņām tie miljoni atradās… taču tautas glābšanai no ekonomiskā bankrota diemžēl neatradās.. nu valdības vīri taču saprot, ka tauta tic reklāmām… tad vajadzēja tādu līdzekli arī izmantot, lai paglābtu vidējo latvieti pašu no savas uzvedības.

Stulbā tauta ar ticību uz skaisto nākotni un neizmērojamu optimismu

7tiņi treknie gadi, kas izrādījās tikai pusotrs trekns un pārējie šķiet mahten netrekni. Es gan īsti nesapratu tautas masveidu optimismu par to, ka turpmākos daudzu gadus ienākumi augs ar tempu vidēji 20% gadā un īpašumi paliks dārgāki un nekad nebūs lētāki kā Ņujorkā vai Dubajā.

Būsim reāli! Mēs esam Eiropas savienības province… tāpat kā, piemēram, Saldus uz Latvijas kartes… notiek tur mini kustība, taču brīnumi tur nekad nenotiks… nu Saldū pēkšņi ne no kā dzīvokļi nekļūs dārgāki kā Rīgā vai Jūrmalā. Būsim reāli… bet dzīvojot Latvijā mēs ticējām, ka ir ekonomisks pamats Rīgas veco, gandrīz nojaucamo paneļu māju dzīvokļu cena par 1200Ls/m2 ir ekonomiski pamatota pamatojot ar līdzīgu cenu līmeni Londonas centrā vai Parīzes centrā… GET REAL! Vidējā cena dzīvoklim, ar vidēji normāliem apstākļiem (pēc Eiropas standarta) Latvijā ilgtermiņā ir jābūt vidējās algas apmērā par kvadrātmetru… attiecīgi ne vairāk par 500… 600 Ls/kvadrātmetrā . Pļavnieku un citu guļamrajonu dzīvokļu cenām šobrīd vajadzētu būt stabili ap 400 Ls par vienu kvadrātmetru. Tā ir normāla pasaules prakse… tas ir nosacītais līdzsvara punkts…

Vēlme dzīvot labāk nekā varam patiesībā atļauties

Šķiet latviešiem ir kaut kādi aizvainotā mazākā brāļa kompleksi, jo kā savādāk varēja izskaidrot tiekšanos pēc apvidus automašīnām, platekrāna televīzoriem un visiem citiem labumiem, kas tiešā veidā dzīves līmeni neuzlabo, taču paņemti no luksus plauktiņa… pie tam pērkot līzingā… Par Porsche Cayenne daudzumu Rīgas ielās brīnijās mani Zviedru kolēģi, kas vēl vairāk kļuva pārsteigti uzzinot, ka lielākoties tās automašīnas ir pirktas līzingā un kā darba automašīnas… Viņi to reāli nevarēja “sagremot”.

Izglītība, kas diemžēl neieliek stabilus pamatus

Mums ir augstākās izglītības iestādes, kas šodien nodarbojas ar naudas izsūkšanu no nabaga jauniešiem, taču pretī neko vērtīgu neiedodod. Nu diemžēl nav mums tā izglītība tāda, lai pēc universitātes beigšanas reāli tie darbinieki varētu strādāt savās profesijās… nu visi profesionāļi ir “jāpārmāca” speciālos kursos vai jāsūta pieredzes apmaiņas komandējumos, kas maksā vēl tik pat daudz… un tikai tad mēs reāli iegūstam profesionālu uzņēmuma vadītāju, programmētāju un pat moderna traktora vadītāju.

Ko tad darīt?

Nu principā svešās zemēs runā par to, ka smagos ekonomiskajos apstākļos ir nevis jāsamazina maksimāli daudz viss iespējamais, bet gan JĀINVESTĒ lietās, kas nodrošinās valstij un indivīdam unikālās priekšrocības brīdī, kad ekonomika atsāks augšupeju. Līdz ar to es ņemos apgalvot – Gudrās galvas tur augšā – tagad vajag iespringt un reāli naudu tērēt:

1. efektivitātes uzlabošanai. Nu cik man zināms, tad milzīgi daud zenerģijas tiek iztērēts vienkārši skaidrojoties starp ierēdņiem par to kurš par to ir atbildīgs kā arī aizpildot birokrātiskos papīrus… nevis darot reālu darbu.

2. procesu optimizēšanai. Es brīnos kādēļ valsts nevar noslēgt vienu normālu līgumu ar visiem valstī strādājošajiem telekomunikāciju operatoriem par to, ka visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem visas sarunas savā starpā ir bez maksas… iedomājieties cik miljonus ietaupīsies? Un šādi nelielie mājasdarbi izdevumu samazināšanā ir ikvienā valsts nostūrī…

3. Labai izglītībai ar praktiskām iemaņām no reālās dzīves (ieskaitot ārzemju speciālistu piesaisti) lai mums pietiekamā daudzumā būtu tādi zinoši speciālisti ekonomikā kā Melngailis (kuru nezinkāpēc patrieca no Lattelecom.. laikam jau par to, ka viņam nebija vienalga) un citi. Lai beidzot Latvijā lielo uzņēmumu vadītāji reāli sāktu domāt par to kā vairāk pakalpojumus un preces eksportēt, nevis par to kā vairāk “noslaukt” vietējo tautu. Tiesa gan laikam gudrajām galvā par šo tēmu satraukties ir lieki, jo viņi visi var atļauties savas atvases par naudu uz Labajām ārzemju skolām aizsūtīt… bet tauta, lai jau kuļas kā māk.

Es ceru, ka nākamreiz, kad redzēšu pa TV Kalvīti, Zatleru vai kādu citu darboni izklaidējamies Ķīnā, Amerikā vai Austrālijā man būs iekšēja sajūta, ka viņi to patiešām ir nopelnījuši ar savu ieguldījumu Latvijas labā…. šobrīd man gan vairāk šie skati asociējas ar riebumu, ka tiek izniekots manis apmaksātais laiks nevajadzīgās lietās… Pamostieties valdības vīri! Mums ir reāli ielaista slimība!

Latvijas vēsture 9 minūtēs…

Šon nejauši iegāju Ulda Januša Blogā, un tur publicētais video mani pārsteidza at savu patiesumu, lakonismu un formu. Ņemot vērā, ka esmu pēc ticības ateists, tad šis video būtu lielsiks veids kā parādīt, kur Latvijā tās ticības ir saradušās. Bet kādēļ mēs esam piemirsuši par mūsu pašu dievībām? Zemes māte? Vēja māte? Kādeļ patiesajām latviešu dievībām nav baznīcu? Kādēļ cilvēki nesaka paldies Zemes mātei par lielisko ražu?

Piekrīti vai noliedz, bet šī, manuprāt, nu ir patiesība par Latvieti: