KĀ TAPA GRĀMATA “PĀRBAUDES LAIKS. PĀRDEVĒJI ARĪ BAIDĀS” 2. daļa

Grāmatas ilustrāciju autors, talantīgais Mareks Ruskuls, jeb briiC. Attēls: "Pēdējā lapa."

Grāmatas ilustrāciju autors, talantīgais Mareks Ruskuls, jeb briiC. Attēls: “Pēdējā lapa.

Grāmata top straujiem tempiem. Ir izvēlēta tipogrāfija (Jelgavas tipogrāfija) un paredzams, ka nodrukāta būs pēc aptuveni 3 līdz 4 nedēļām. Šobrīd vēl pēdējie pieskārieni izkārtojumam un vāka dizainam un tad uz drukāšanu. Decembra sākumā grāmata būs jau gatava. Tāpat varu Jums atklāt, ka grāmatas ilustrācijas veidoja, manuprāt, izcilais mākslinieks Mareks Ruskuls, arī pazīstams kā briiC. 

Lai Jums būtu interesantāk gaidīt, šajā rakstā vēlējos jums sniegt pavisam nelielu ieskatu grāmatas lapaspusēs un par to, kas ir stāsta galvenā varone, Magdalēna:

‘Esmu ieguvusi izglītību…’ piepūšu vaigus, juzdamās pievilta. Es to jau stāstīju, vai tiešām viņš nedzirdēja?

‘Nē,’ viņš pārtrauc un piesēžas tuvāk. ‘Mani neinteresē tavas formālās prasmes! Kas esi tu, Magdalēna Kopela?’

Ievelku elpu. Cik filozofiskai man jābūt? Un kas tieši jāsaka?

‘Es gribu šo darbu,’ sakrustoju pirkstus. ‘Varbūt tas liksies amizanti, taču vēlmi kļūt par pārdevēju manī radīja vecmāmiņa. Viņa tirgū pārdeva ziedus. Es bieži biju līdzās un skatījos, kā viņa pārdod. Viņa man teica – labs pārdošanas process nav klusa naudas un preces apmaiņa, tas pieprasa ko vairāk. Runāties ar ikvienu pircēju – gan par to, cik maksā ziedu pušķis, gan par to, kāds ārā laiks un kad jāuzar zeme. Jau tad ievēroju, ka pircēji atgriezās. Ne tikai tāpēc, ka ir laba cena, bet arī tāpēc, ka vecmāmiņa viņus gaidīja un atcerējās. Tas bija ārkārtīgi interesanti – ikreiz pie viņas nāca vieni un tie paši cilvēki un līdzi veda jaunus. Tad skaidri zināju, ka arī gribu būt pārdevēja… Ka gribu mainīt pārdošanas pasauli un palīdzēt cilvēkiem!’ ievelku elpu. ‘Es gribu būt lielas misijas sastāvdaļa. Pat nespēju izteikt, cik ļoti es gribu šo darbu!’

Valters mani vēro. Vai esmu sevi pārdevusi?

zina

Kā tapa grāmata “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās” 1. daļa

parbaudes-laiks-3

Pagaidu vāks grāmatai. Var mainīties līdz grāmata tiks nodrukāta.

Sāku ierakstu sēriju par kā tapa mana un Ineses Mūrnieces grāmata pārdevējiem. “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī raud”. Uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par meiteni, kura iestājas pārdevējas darbā kādā inovatīvā uzņēmumā. Turpmākās dažas nedēļas, publicēšu kādu personīgu stāstu vai citātu no grāmatas.

Kā tas viss sākās?

‘Es mīlu pārdošanu! Es ar to nodarbojos jau 16 gadus un izbaudu katru tikšanos, katru sarežģīto klientu un produkta prezentāciju. Ir pieredzēts tik daudz pārdošanas situāciju, ka varētu par tām stāstīt dienām ilgi.

Pirms vairāk kā 2 gadiem man radās iecere uzrakstīt grāmatu par pārdošanu. Šķiet, ikvienam savas jomas speciālistam agrāk vai vēlāk iešaujas prātā tāda doma, tādēļ arī es visnotaļ ilgi to ignorēju, līdz kādu dienu tomēr piesēdos rakstīt. Sākums bija interesants… apmēram 5 lapaspuses. Tad sapratu, ka ir tik daudz, ko teikt, bet nav īstās struktūras un veida, kā to pateikt. Gribējās, lai ir patiesi, īsti. Gribējās, lai tā nebūtu kārtējā mācību grāmata par pārdošanu, kādu pasaulē ir tūkstošiem.

Pēc kāda laika man palaimējās kļūt par nepilna laika pārdošanas treneri. Tas man joprojām ļoti patīk un padodas. Trenera profesija iemāca strukturēt un liek nenogurstoši runāt par aktuālām pārdošanas lietām. Es beidzot apvienoju visas zināšanas un sapratu, ka to ir ļoti daudz un pilnīgi noteikti tās nedrīkst iet zudumā. Bet kā lai tās sasniedz lasītājus?

Mūsu uzņēmums nepārtraukti paplašinās, un kādā kārtējā darba intervijā man sēdēja pretī meitene, kura ļoti vēlējās strādāt mūsu uzņēmuma palīdzības dienestā. Man nebija sajūta, ka persona ir īstā šim darbam, tādēļ jautāju, ko viņai patiesībā gribētos darīt, uz ko saņēmu atbildi – rakstīt… Bet ar to īsti nevarot iztikt.

Pēc interesantas sarunas mēs paspiedām rokas, un Inesei bija iespēja nodarboties ar savu sapņu darbu, bet es biju atradis trūkstošo maģiju grāmatas iecerei – meiteni, kura neko nezina par pārdošanu un ir ļoti drosmīga, lai ļautos šai pieredzei un uzdrošinātos dalīties ar savām sajūtām.

… turpinājums sekos.

Grāmata būs pieejama iegādei 2016. gada decembrī!

zina

Nākotnes nodokļu sistēma

Nu jau kādu laiku tiek runāts par to, ka nodokļus daudzi nemaksā, sistēma ir sabojāta un nepārskatāma kā arī lasām rakstus par to, ka daudzi krāpjas ar kases aparātiem kā arī veido PVN “karuseļus”. Principā eksistē sekojošas problēmas:

  1. nodokļu apjomu aprēķina pats uzņēmējs (vai attiecīgi uzņēmuma grāmatvedis), kas ļauj interpretēt dažādus maksājumus un darījumus.
  2. nodokļu nauda “ceļo” no uzņēmuma pie uzņēmuma, līdz tā patiesībā tiek samaksāta. Tas savukārt ir ļoti pateicīgi PVN izkrāpšanas shēmām.
  3. liels apjoms “pelēkās” skaidrās naudas, kas ļauj eksistēt pelēkajai ekonomikai.
  4. daļa nevēlas maksāt, jo otra daļa nemaksā un tādējādi gūst virsroku cenu konkurencē. Ja visi maksātu, tad nebūtu šādas priekšrocības.

Tā nedaudz padomājot par to ko varētu izmainīt man radās doma – pāriet tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem iekasējot nodokļus automātiski. Pagaidi, pirms steidzies mani kritizēt. Pacentīšos Tev izstāstīt, ko es ar to domāju un kādēļ, manuprāt, tas ir pavisam labs veids kā iekasēt nodokļus.

img005Ideja sekojoša – kad tiek veidota elektroniska transakcija, tad banka ietur attiecīgos nodokļus un līdz uzņēmējam nonāk tikai tā daļa, kura neapliekas ar nodokli. Piemēram, cilvēks nopērk limonādi, samaksā 1 EUR ar karti un attiecīgi 0,83 EUR nonāk uzņēmēja bankas kontā un 0,17 centi nonāk pa tiešo valsts kasē.

Te, protams, parādās jautājums ar to PVN, kuru samaksāju par izejvielu iegādi? Nu tad lūk, darījumos starp 2 uzņēmējiem, līdzīgi kā tas ir ar elektroniku jau šobrīd, darījumi notiek tikai un vienīgi bez PVN. Tas pats attiecas uz importa un eksporta darījumiem. Tie uzņēmumi, kuri nav PVN maksātāji, tieši tāpat kā privātpersonas, no transakcijas PVN tiek paņemts valstij. Valstij ne pie kādiem apstākļiem nebūtu jāatmaksā pārmaksātais PVN nevienam.

img006-001Šāda sistēma ļautu:

  1. fundamentāli izskaust PVN nemaksāšanu
  2. likvidētu PVN atmaksas un izkrāpšanas shēmas
  3. automatizētu PVN aprēķināšanas un iekasēšanas procesu
  4. atvieglotu un vienkāršotu uzņēmumu grāmatvedību
  5. Ļautu samazināt valstī PVN likmi (jo visi maksā, līdz ar to var būt zemāka likme)
  6. Ļautu automātiski iekasēt akcīzes un dabas resursu nodokļus no realizācijas.
  7. Ļautu reālā laikā redzēt, analizēt un reaģēt uz patēriņa izmaiņām

Ko tad darīt ar darbaspēka nodokļiem?

img006Tur pavisam līdzīgi. Uzņēmums, kas maksā algu darbiniekam pārskaita, piemēram, 1000 EUR, bet darbinieks kontā saņem, piemēram 700 EUR. pārskaitījuma brīdi Valsts ietur fiksētu procentu likmi. Pie tam, formula, kura aprēķina, cik ir jāietur var būt pietiekami sarežģīta un ar dažādiem atvieglojumiem vai papildus maksām atkarībā no tā, kāda ir nodokļu sistēma.

Šāda darbaspēka nodokļu iekasēšanas sistēma palīdzētu:

  1. Izskaustu aplokšņu algas (jo viss ir elektroniski)
  2. Ļautu automatizēt grāmatvedību samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem
  3. Samazinātu atskaišu apjomu, jo valstij jau visi dati būtu pieejami gan par nodarbinātību, gan par izmaksātajām summām.
  4. Ļautu izmantot vēl komplicētākas nodokļu aprēķina sistēmas atkarībā no darbinieka un uzņēmuma attiecību firmas (darbinieks, valde, īpašnieks, patent maksājumi utt)
  5. Ļautu samazināt nodokļu apjomu darbaspēkam.

Protams, vēl ir rinda dažādu nodokļu un nodevu, bet arī tos var automatizēt izsniedzot automātiski elektroniskos rēķinus ar tiešo debetu par , piemēram, nekustamā īpašuma nodokli. Ieejot savā interneta bankā tu redzēsi, ka tev jāapmaksā tāds un tāds nodoklis tajā un tajā datumā un ka attiecīgā summa tiks noņemta no tava bankas konta.

Lai nebūtu tā, ka viss ir tikai vienā virzienā, tad arī valstij būtu jākļūst caurspīdīgākai un jāinformē katru iedzīvotāju pat to, kur konkrētais eiro tika izlietots. Vēlams automātiski un pēc iespējas personīgāk, bet nu tā jau ir diskusija nākamajam rakstam. Cilvēkam būtu jāuzticas valstij un valstij jārūpējas lai šī uzticība netiktu ļaunprātīgi izmantota.

Lai Jums superīga un iedvesmojoša nedēļa!

Kas notiek uzņēmēja galvā?

Entrepreneurial+CoachingIr sestdienas rīts.

Pamostos un beidzot ir laiks telefonā paskatīties, kas noticis vakar. Pats birojā nebiju, jo bija jāpiedalās klienta sasauktā projektā, kur darbinieki salaiduši dēlī un veselu dienu bija jānomierina klients un pašam jānodarbojas ar tām lietām kurā ir noalgoti 3 speciālisti birojā. Diena ievilkās līdz deviņiem vakarā un pārnākot mājās vien izdzēru vienu kokteili un aizgāju gulēt, jo spēka nebija nedz bērniem nedz sievai.

Nu lūk – telefonā redzu pāris epastus, ko piektdienas vakarā darbinieki ir sūtījuši – sak vajag jaunas mēbeles birojā, jo vecās vairs nav labas un nav radošas pietiekami. Kad būs?

Vēl e-pasts no cita klienta, ka izskatās, ka jālauž līgums un naudu nemaksās, jo tas dizains, ko iesniedza projektu vadītājs īsti nepatīk. Ir skaidrs, ka naudas nebūs nākošnedēļ.

Bāc, bet ir taču jau 7 datums un pirmdien algas jāizmaksā. Pēc nedēļas 15 datumā nodokļiem samaksas termiņš.

Ieskatās bankas kontā – tur 20 tūkstoši. Jā, jaunībā šī summa likās liela. Tagad ir skaidrs ar šo nepietiks, lai samaksātu visiem algas, nodokļus un vēl mēbeles nopirktu… pareizāk sakot ar šo nepietiks arī nodokļus samaksāt un vēl tas jaunais projekts ir problemātisks, līdz ar to nekādas naudas neienāks. Neizdosies man klientu pārliecināt par to samaksāt ņemot vērā viņa noskaņojumu. Arī piektdienas projekts, kuram bija jābūt pabeigtam jau pirms 2 nedēļām ievilksies uz vēl 2 nedēļām un nauda būs tikai labi ja ap 20 datumiem.

Ko darīt? Varētu jau tiem dažiem “speciālistiem” pateikt līdzīgi kā klients man – nepatīk man jūsu rezultāts, tādēļ algas nebūs. Gribētos redzēt viņu sejas. Nē, negribētos gan, jo tūlīt pat aizskries uz visām iestādēm, ka redz kur ļaunais es, kas apbižo parasto darba tautu. Ilgāk tā vairs nevar. Ja nesalabošu biznesa ieņēmumus un izdevumus, tad jāver tā bodīte ciet.

Vajag mazināt izdevumus. Vai palielināt ieņēmumus. Citu variantu nav.

Varētu pārdot X5, kuru mazlietotu iegādājos pirms 3 gadiem. Nav jau tā, ka vajadzēja, bet nu partneri sāka griezt degunus un prasīt vai ar biznesu viss ir kārtībā? Negribēja maksāt avansu par projektu un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot – bija aizdomu pilni un tas traucēja iegūt jaunus projektus un uzticību. Nācās nopirkt. Izmaksā mēnesī apmēram 500 EUR. Jā, bet pārdodot auto patiešām izskatīsies, ka bizness iet pa pieskari… un tas ietaupījums fundamentāli nerisinās problēmu.

Vēl ir variants ietaupīt atlaižot pārīti no 15 strādājošajiem. Saņem uz rokas 1000 EUR katrs, tātad 2000 EUR + 1500 EUR nodokļi + telefons un citi izdevumi. Nu kopā kādi 4000 EUR mēnesī toč būs ekonomija. Gadā tie ir 48 000 EUR. Njā. Būtisks ietaupījums. Par tādu naudu jau var beidzot uzņēmumā ieguldīto naudu atgūt. Ja būtu jāsāk, tad droši vien ar tiem, kas čīkst, ka mēbeles nav iedvesmojošas… ietaupīšu arī uz jaunu mēbeļu iegādi. Vēl kādi 5 tūkstoši ekonomijas.

Ok. Ar izdevumu mazināšanu nu viss ir skaidrs. Noīsināšanu tos 2, kas visu dienu tāpat sēž internetā un, ja kādreiz vajadzēs papildus darba rokas, tad uz laiku paņemšu frīlancerus, lai aizpildītu robus lielākā projektā.

Velns, tikai atlaižot šos divus man būs jāizmaksā vēl neizmantotais atvaļinājums par 2 gadiem, jo tie abi pamanījās neiet atvaļinājumā, lai gan slaistījās pa biroju vasarā un tāpat gandrīz neko nedarīja, bet algu saņēma. Tas man būs kādi 5000 EUR + 4000 EUR  nodokļi. Lai atlaistu būs 9000 EUR 3 dienās jāizmaksā + vēl par šo nedēļu… nu koroče vajag 10 000 EUR bankā, lai šos 2 atlaistu samaksātu iepriekšējā mēneša algu, šī mēneša algu, jo man jau mēnesi iepriekš jābrīdina un to mēnesi viņi urbinās degunu un staigās pa darba intervijām un rakstīs dusmīgus komentārus internetā par to kāds es ļaunais, ka braucu ar džipu, bet šiem nemaksāju lielas algas un vēl pamanos atlaist.

Klientiem par pakalpojumiem esam noteikuši cenu 50 EUR stundā. Darbinieki par to baigi streso, jo sak tu saņem par manu darbu 50 EUR stundā, bet man sanāk…. 1000 / 160 = tikai 6.25 EUR.  Viņi jau neredz to, ka man vēl 4 EUR par viņiem nodoklis jāmaksā, vēl tik pat daudz jāmaksā arī pārdevējiem un grāmatvežiem un par biroja īri. Vēl viņi nesaprot, ka reāli pārdot var tikai labi ja 80 stundas mēnesī bet pārējās 80 stundas nodarbojas ar visādām mācībām, slimošanu, sapulcēm un citu figņu, par ko klients nemaksā. Un tad vēl ir klienti, kas nemaksā par sliktu darbu. Nevar jau klientam pārmest. Es pats arī nemaksātu piegādātājiem, ja būtu slikts serviss.

Tā no 50 EUR man pašam algai paliek vien 1 EUR un labi, ka man ir 15 cilvēki, tad pa kripatiņai varu arī sev normālu algu salasīt.

Varētu jau maksāt lielākas algas, bet cenu klientam 50 EUR pacelt nevaru, jo ir frīlanceri ar mikrouzņēmumiem, kas kapā par 20 EUR / stundā. Šiem nodoklis neliels, paši strādā no kafejnīcām vai mājās no guļamistabas. Darbu jau dara, labi, bet nu cenu tirgū spiež lejā. Paši nopelna arī normāli.

Njā. Laikam jāceļas un jāaizbrauc uz veikalu nopirkt birojam jaunas spuldzes, lai gaišāk. Varbūt palīdzēs ar “iedvesmu”.

Pag, nevaru neko šodien pirkt, jo ir sestdiena un, ja VID ieraudzīs čeku grāmatvedībā ar sestdienas datumu, bet oficiāli man šodien ir brīvdiena, tad uzliks sodu, jo pats sevi nelegāli nodarbinu. Labi, ka par domāšanu čeku neizsniedz, tad par šo rindiņu rakstīšanu sestdienā VID arī sodu uzliktu – kā nekā nodarbojos ar sava biznesa attīstīšanu brīvdienās = nelegālā nodarbinātība.

Nākamnedēļ mašīnai beidzas skate. Baigi aizņemta nedeļa. Varētu palūgt sievai, lai aizdzen uz skati. Bāc. Atkal nevar, jo papīros parādīsies sievas vārds, bet sieva man nav darbinieks uzņēmumā, bet izgāja skati = nelegāla nodarbinātība. Atkal sods no VID. Būs pašam jābrauc.

Jā. Vēl vajag kaut kur dabūt naudu, lai var izvilkt nākamos mēnešus. Būs jāiet uz banku nākamnedēļ. Tāpat vien jau naudu nedos, būs jāieķīlā kaut kas. Viss jau tā ir ieķīlāts, jo toreiz, lai uzsāktu biznesu, vajadzēja. Nu būs jārunā ar sievastēvu, lai izpalīdz. Lāga cilvēks un noteikti palīdzēs ar līdzekļiem un tad atdošu līdz gada beigām.

Pirmdienas rīts.

Viss ir sarunāts ar sievastēvu pa nedēļas nogali. Bijām bankā jau no paša rīta, sakārtojām papīrus, banka iedeva aizdevumu 30 000 EUR un bizness ir atkal drošībā uz kādu laiku. Šodien vēl dienas kārtībā paziņot 2 aktīvistiem par to ka mūsu sadarbība beigusies, sazvanīties ar lielajiem klientiem un sakārtot, lai projekti noslēdzas un saņemam naudu laikus.

Līdz ko ienāku pa durvīm birojā pienāk pie manis viens jaunais censonis, kas strādā pie mums apmēram pusgadu. Saka gribu aprunāties. Vēl piebilst – ko es šorīt tā kavējos. Ieejam konferenču telpā un tā vārds pa vārdam – 1000 EUR neesot gana, jo redz tur tajā citā uzņēmumā maksājot 2000 EUR par to pašu darbu un gribot šeit arī, citādi ies prom kā likts. Vēl vajagot darba mašīnu nopirkt jaunu, jo paša Golfs esot noplīsis un negrib braukt uz darbu ar sabiedrisko. Un vajag tādu vidējās klases. Gribot sarunāt ar mani Pasātu vai tamlīdzīgi.

Un zini ko es viņam?

Jā es arī ar tevi gribēju aprunāties. Par to e-pastu piektdien, par tām biroja mēbelēm. Zini es te tā padomāju, laikam tomēr man nāksies ļaut tev piepildīt savus sapņus tajā citā uzņēmumā, kas tev sola 2000 EUR un mašīnu. Nu nevari tu ar savu darbu ienest tik daudz naudas, lai es tev visu varētu iedot, ko tu vēlies, samaksātu nodokļus, nopirktu mēbeles, lai visiem viss ir labi…

Atruna: Nav iemesla satraukumam. Viss šajā rakstā ir izdomāts. Jebkura līdzība ar vietām, situācijām vai cilvēkiem ir tikai tavas iedomas. Šo un līdzīgus stāstus rakstu un publicēju meklējot idejas savai nākamajai grāmatai. 🙂

Aplikācija, Grāmata un citi zvēri

Sveiks, sen neredzētais bloga lasītāj! Zinu, esmu nedaudz grēkojis ar jauna satura pievienošanu šeit. Varētu jau sākt taisnoties, ka daudz darba, pienākumi, ģimene, bet vai tas maz ir taustiņu pieskārienu vērts?

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Labi. Pastāstīšu kas tad jauks notiek manā dzīvē. Notiek daudz un dažādas lietas. Varbūt atceries, ka pirms kādiem 2 gadiem, es ar nelielu budžetu izveidoju mobilo aplikāciju? Neatceries? Nu nebēdā, Latvijā aplikācija galīgi nebija populāra, toties pasaulē cilvēkiem aplikācija visnotaļ iepatikās. Biju sev apsolījis, ka izveidošu otro versiju, kad būs vairāk kā 100 000 lejupielādes. Tas brīdis ir pienācis tādēļ pēdējo pāris mēnešu laikā aktīvi strādāju pie jaunas versijas izlaišanas. Jaunā, uzlabotā versija, kas pilnībā izveidota no pašiem pamatiem pa jaunam būs patiešām glītāka un funkcionālāka. Aplikācija ir pabeigta un šobrīd notiek pēdējie gatavošanās darbi tās publicēšanai kā atjaunojumam.

Aplikācijas popularitāte ir nedaudz neizskaidrojams fenomens pat man pašam. Reklāmas nebija pilnīgi nekādas, rakstus nekur ārzemēs neliku… vienkārši nopublicēju un “aizmirsu”. Tā viņa pati par sevi dzīvoja ar visām savām nepilnībām un pamazām iekaroja lietotāju sirdis. Ja tā padomā… ar to cilvēku daudzumu varētu pilnas pievākt vismaz 10 Arēnas Rīga… tas ir briesmīgi daudz!

Labi. Redzēsim kā ies tālāk. Kad nopublicēšu, tad apsolos padalīties arī ar informāciju kā gāja ar otro versiju… tur bija daudz sarežģītāk un dārgāk, bet ko nu par skumjo šoreiz.

Otrs lielais projekts pie kura darbojos ir pašam savas grāmatas sarakstīšana un izdošana. Grāmatai oficiāli nosaukums vēl nav tapis, lai gan saturiski tā ir ļoti tuvu finiša līnijai. Grāmata ir par jaunu jauku meiteni, kas sapņu vadīta nolemj kļūt par pārdevēju kādā starptautiskā uzņēmumā. Kā viņai klājas, kādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi stājas viņas ceļā ir tas par ko arī būs šis grāmatas stāsts. Grāmata būs interesanta gan tiem, kas vēlas netipisku stāstu izlasīt, gan tiem, kas vēlas [atkal] pārdzīvot pārdevēja pirmos soļus, uzvaras, nedrošības un vilšanās.  Ja Tev rodas kāda lieliska ideja grāmatas nosaukumam, tad noteikti raksti komentāros!

Grāmata noteikti nav naudas pelnīšanas projekts, bet gan, līdzīgi kā aplikācija, kaut kas, kas liek pašam smaidīt un dalīties ar to labo, ko esmu pieredzējis. Gribas nodot tālāk sabiedrībai tās vērtības un zināšanas tādā saldskābā mērcītē tā, lai būtu interesanti acīm un bauda prātam.

Plānojam, ka grāmata būs pabeigta un nopublicēta jau līdz gada beigām. Ja paveiksies, tad vēl agrāk. Noteikti tiks izskatīti visi izplatīšanas modeļi ieskaitot digitālos, drukātos un varbūt pat bezmaksas variants (ja nu akurāt neviens nebūs gatavs maksāt pr to naudiņu). Dzīvosim redzēsim un Tev noteikti pastāstīšu par iespējām šo grāmatu izlasīt.

Tad vēl savā trakumā, rudenī iestājos Latvijas Universitātē studēt maģistratūrā. Studijas notiek angliski, puse no kursa ir ārzemju studenti no ļoti dažādām valstī un pasniedzēji visnotaļ ievērojami Latvijā. Vienu priekšmetu vadīja pats Ivars Godmanis. Pirmais gads pagājis un ar patiešām pāris “astēm”, investējot nedaudz naudas un pavisam nedaudz laika esmu veiksmīgi ticis pusē. Studēju starptautisko biznesu, eksporta menedžmentu.   Priekšā grūts darbs – izdomāt maģistra darba tēmu par kaut ko kas saistīts ar ko starptautisku un eksportu un menedžmentu. Ja Tev ir idejas, tad noteikti iesvied komentāros teat zemāk. Starp citu – bakalaura darbs par spēļošanu, kas publicēts tepat blogā ir visnotaļ populārs un man bieži ir nākuši cilvēki klāt pasākumos un teikuši labus vārdus par to. Saņemiet pasniedzēji! Tēma izrādās ļoti noderīga. Ceru, ka pietiks iedvesmas visu šo novest arī līdz diplomam, kuru starp citu neviens man neprasa. Arī bakalaura diplomu, kopš iegūšanas nevienu reizi neviens nav prasījis.

Tas nu tā īsumā, kas notiek manā pasaulē. Ir daudz ko darīt un aizvien mazāk laika paliek ierakstīt šeit blogā, taču ļoti centīšos laiku pa laikam padalīties ar jaunumiem. Uz saredzēšanos!

 

Anektdotes

Pēdējā laikā bieži sanāk braukt uz Lietuvu un lai atsvaidzināt savas lietuviešu valodas zināšanas, es klausos radio staciju M-1. Tur no rītie anekdotes stāsta. Te būs dažas:

…………………………………..

– Ļoti gribas paelpot jūras gaisu, bet nav naudas aizbraukt…

– Es gan to pavisam lētu atrisināju…. piekāru siļķi pie ventilatora…

…………………………………..

– Mīl … nemīl … mīl … nemīl… mīl…

– Daktelīt… lūdsu lieciet manus sobus mielā… man tikai higiēna bija paretsēta…

…………………………………..

– Sieva kā rokasgranāta… norāvi gredzenu un mājas tev vairs nav…

 

Lai jauka darba nedēļa!

SaaS, PaaS, IaaS, bet kur tad paliek Cilvēks?

h2hMūsdienu mākoņpakalpojumus būvē ar domu – visu automatizēsim, visur pašapkalpošanās, pēc iespējas vairāk funkciju un tādas, kuras nav citās sistēmās. Dzenoties pēc ātras izaugsmes un mērogojamības, šāds scenārijs izklausās ļoti pievilcīgs! Cilvēks taču ir vājais posms gandrīz jebkura pakalpojuma piegādē. Cilvēks pieļauj cilvēcīgas kļūdas, cilvēks mēdz būt nenoskaņojumā, cilvēks mēdz slimot un kavēt darbu… cilvēks grib algu arī tajos mēnešos, kad darba ir mazāk un ienākumi nav tik lieli…

Iedomājieties savu uzņēmuma IT infrastruktūru kā klientu viesnīcā.

Klients ierodas viesnīcā, pats izvēlas kuru numuriņu izmantos,  pats novelk kredītkarti, pats aiznes savus čemodānus. Vai nav tāda sajūta, ka tomēr viesnīcā ir vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kas ir “seja”. Cilvēks, kas rada drošības sajūtu par to, ka tu te esi un ja kas es pieskatīšu lietas, lai neviens netraucē tavu naktsmieru?

Nesen veicot savu 10 lielāko klientu aptauju Latvijā uzņēmuma vadītājam uzdevu tikai vienu atvērta tipa jautājumu “Vai būtu iespējams no Tevis palūgt pāris teikumu par to kā Scoro palīdz Tavam biznesam?”

Atbildes mani nedaudz pārsteidza.

8 no 9 klientiem, kuri atsūtīja atsauksmi, pieminēja tieši komandu, cilvēkus, atbalstu, apmācības. Tieši cilvēcīgos faktorus.

Ja būvējat interneta pakalpojumu vai kādu citu automatizētu pakalpojumu, padomājiet ne tikai par serveriem, diskiem, internetu, bet arī par Cilvēcīgo faktoru. Tā var izrādīties pati lielākā priekšrocība cīņā ar lielākajiem konkurentiem arī pilnībā automatizētā pasaulē.