KĀ TAPA GRĀMATA “PĀRBAUDES LAIKS. PĀRDEVĒJI ARĪ BAIDĀS” 2. daļa

Grāmatas ilustrāciju autors, talantīgais Mareks Ruskuls, jeb briiC. Attēls: "Pēdējā lapa."
Grāmatas ilustrāciju autors, talantīgais Mareks Ruskuls, jeb briiC. Attēls: “Pēdējā lapa.

Grāmata top straujiem tempiem. Ir izvēlēta tipogrāfija (Jelgavas tipogrāfija) un paredzams, ka nodrukāta būs pēc aptuveni 3 līdz 4 nedēļām. Šobrīd vēl pēdējie pieskārieni izkārtojumam un vāka dizainam un tad uz drukāšanu. Decembra sākumā grāmata būs jau gatava. Tāpat varu Jums atklāt, ka grāmatas ilustrācijas veidoja, manuprāt, izcilais mākslinieks Mareks Ruskuls, arī pazīstams kā briiC. 

Lai Jums būtu interesantāk gaidīt, šajā rakstā vēlējos jums sniegt pavisam nelielu ieskatu grāmatas lapaspusēs un par to, kas ir stāsta galvenā varone, Magdalēna:

‘Esmu ieguvusi izglītību…’ piepūšu vaigus, juzdamās pievilta. Es to jau stāstīju, vai tiešām viņš nedzirdēja?

‘Nē,’ viņš pārtrauc un piesēžas tuvāk. ‘Mani neinteresē tavas formālās prasmes! Kas esi tu, Magdalēna Kopela?’

Ievelku elpu. Cik filozofiskai man jābūt? Un kas tieši jāsaka?

‘Es gribu šo darbu,’ sakrustoju pirkstus. ‘Varbūt tas liksies amizanti, taču vēlmi kļūt par pārdevēju manī radīja vecmāmiņa. Viņa tirgū pārdeva ziedus. Es bieži biju līdzās un skatījos, kā viņa pārdod. Viņa man teica – labs pārdošanas process nav klusa naudas un preces apmaiņa, tas pieprasa ko vairāk. Runāties ar ikvienu pircēju – gan par to, cik maksā ziedu pušķis, gan par to, kāds ārā laiks un kad jāuzar zeme. Jau tad ievēroju, ka pircēji atgriezās. Ne tikai tāpēc, ka ir laba cena, bet arī tāpēc, ka vecmāmiņa viņus gaidīja un atcerējās. Tas bija ārkārtīgi interesanti – ikreiz pie viņas nāca vieni un tie paši cilvēki un līdzi veda jaunus. Tad skaidri zināju, ka arī gribu būt pārdevēja… Ka gribu mainīt pārdošanas pasauli un palīdzēt cilvēkiem!’ ievelku elpu. ‘Es gribu būt lielas misijas sastāvdaļa. Pat nespēju izteikt, cik ļoti es gribu šo darbu!’

Valters mani vēro. Vai esmu sevi pārdevusi?

zina

Kā tapa grāmata “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās” 1. daļa

parbaudes-laiks-3
Pagaidu vāks grāmatai. Var mainīties līdz grāmata tiks nodrukāta.

Sāku ierakstu sēriju par kā tapa mana un Ineses Mūrnieces grāmata pārdevējiem. “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī raud”. Uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par meiteni, kura iestājas pārdevējas darbā kādā inovatīvā uzņēmumā. Turpmākās dažas nedēļas, publicēšu kādu personīgu stāstu vai citātu no grāmatas.

Kā tas viss sākās?

‘Es mīlu pārdošanu! Es ar to nodarbojos jau 16 gadus un izbaudu katru tikšanos, katru sarežģīto klientu un produkta prezentāciju. Ir pieredzēts tik daudz pārdošanas situāciju, ka varētu par tām stāstīt dienām ilgi.

Pirms vairāk kā 2 gadiem man radās iecere uzrakstīt grāmatu par pārdošanu. Šķiet, ikvienam savas jomas speciālistam agrāk vai vēlāk iešaujas prātā tāda doma, tādēļ arī es visnotaļ ilgi to ignorēju, līdz kādu dienu tomēr piesēdos rakstīt. Sākums bija interesants… apmēram 5 lapaspuses. Tad sapratu, ka ir tik daudz, ko teikt, bet nav īstās struktūras un veida, kā to pateikt. Gribējās, lai ir patiesi, īsti. Gribējās, lai tā nebūtu kārtējā mācību grāmata par pārdošanu, kādu pasaulē ir tūkstošiem.

Pēc kāda laika man palaimējās kļūt par nepilna laika pārdošanas treneri. Tas man joprojām ļoti patīk un padodas. Trenera profesija iemāca strukturēt un liek nenogurstoši runāt par aktuālām pārdošanas lietām. Es beidzot apvienoju visas zināšanas un sapratu, ka to ir ļoti daudz un pilnīgi noteikti tās nedrīkst iet zudumā. Bet kā lai tās sasniedz lasītājus?

Mūsu uzņēmums nepārtraukti paplašinās, un kādā kārtējā darba intervijā man sēdēja pretī meitene, kura ļoti vēlējās strādāt mūsu uzņēmuma palīdzības dienestā. Man nebija sajūta, ka persona ir īstā šim darbam, tādēļ jautāju, ko viņai patiesībā gribētos darīt, uz ko saņēmu atbildi – rakstīt… Bet ar to īsti nevarot iztikt.

Pēc interesantas sarunas mēs paspiedām rokas, un Inesei bija iespēja nodarboties ar savu sapņu darbu, bet es biju atradis trūkstošo maģiju grāmatas iecerei – meiteni, kura neko nezina par pārdošanu un ir ļoti drosmīga, lai ļautos šai pieredzei un uzdrošinātos dalīties ar savām sajūtām.

… turpinājums sekos.

Grāmata būs pieejama iegādei 2016. gada decembrī!

zina

Nākotnes nodokļu sistēma

Nu jau kādu laiku tiek runāts par to, ka nodokļus daudzi nemaksā, sistēma ir sabojāta un nepārskatāma kā arī lasām rakstus par to, ka daudzi krāpjas ar kases aparātiem kā arī veido PVN “karuseļus”. Principā eksistē sekojošas problēmas:

  1. nodokļu apjomu aprēķina pats uzņēmējs (vai attiecīgi uzņēmuma grāmatvedis), kas ļauj interpretēt dažādus maksājumus un darījumus.
  2. nodokļu nauda “ceļo” no uzņēmuma pie uzņēmuma, līdz tā patiesībā tiek samaksāta. Tas savukārt ir ļoti pateicīgi PVN izkrāpšanas shēmām.
  3. liels apjoms “pelēkās” skaidrās naudas, kas ļauj eksistēt pelēkajai ekonomikai.
  4. daļa nevēlas maksāt, jo otra daļa nemaksā un tādējādi gūst virsroku cenu konkurencē. Ja visi maksātu, tad nebūtu šādas priekšrocības.

Tā nedaudz padomājot par to ko varētu izmainīt man radās doma – pāriet tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem iekasējot nodokļus automātiski. Pagaidi, pirms steidzies mani kritizēt. Pacentīšos Tev izstāstīt, ko es ar to domāju un kādēļ, manuprāt, tas ir pavisam labs veids kā iekasēt nodokļus.

img005Ideja sekojoša – kad tiek veidota elektroniska transakcija, tad banka ietur attiecīgos nodokļus un līdz uzņēmējam nonāk tikai tā daļa, kura neapliekas ar nodokli. Piemēram, cilvēks nopērk limonādi, samaksā 1 EUR ar karti un attiecīgi 0,83 EUR nonāk uzņēmēja bankas kontā un 0,17 centi nonāk pa tiešo valsts kasē.

Te, protams, parādās jautājums ar to PVN, kuru samaksāju par izejvielu iegādi? Nu tad lūk, darījumos starp 2 uzņēmējiem, līdzīgi kā tas ir ar elektroniku jau šobrīd, darījumi notiek tikai un vienīgi bez PVN. Tas pats attiecas uz importa un eksporta darījumiem. Tie uzņēmumi, kuri nav PVN maksātāji, tieši tāpat kā privātpersonas, no transakcijas PVN tiek paņemts valstij. Valstij ne pie kādiem apstākļiem nebūtu jāatmaksā pārmaksātais PVN nevienam.

img006-001Šāda sistēma ļautu:

  1. fundamentāli izskaust PVN nemaksāšanu
  2. likvidētu PVN atmaksas un izkrāpšanas shēmas
  3. automatizētu PVN aprēķināšanas un iekasēšanas procesu
  4. atvieglotu un vienkāršotu uzņēmumu grāmatvedību
  5. Ļautu samazināt valstī PVN likmi (jo visi maksā, līdz ar to var būt zemāka likme)
  6. Ļautu automātiski iekasēt akcīzes un dabas resursu nodokļus no realizācijas.
  7. Ļautu reālā laikā redzēt, analizēt un reaģēt uz patēriņa izmaiņām

Ko tad darīt ar darbaspēka nodokļiem?

img006Tur pavisam līdzīgi. Uzņēmums, kas maksā algu darbiniekam pārskaita, piemēram, 1000 EUR, bet darbinieks kontā saņem, piemēram 700 EUR. pārskaitījuma brīdi Valsts ietur fiksētu procentu likmi. Pie tam, formula, kura aprēķina, cik ir jāietur var būt pietiekami sarežģīta un ar dažādiem atvieglojumiem vai papildus maksām atkarībā no tā, kāda ir nodokļu sistēma.

Šāda darbaspēka nodokļu iekasēšanas sistēma palīdzētu:

  1. Izskaustu aplokšņu algas (jo viss ir elektroniski)
  2. Ļautu automatizēt grāmatvedību samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem
  3. Samazinātu atskaišu apjomu, jo valstij jau visi dati būtu pieejami gan par nodarbinātību, gan par izmaksātajām summām.
  4. Ļautu izmantot vēl komplicētākas nodokļu aprēķina sistēmas atkarībā no darbinieka un uzņēmuma attiecību firmas (darbinieks, valde, īpašnieks, patent maksājumi utt)
  5. Ļautu samazināt nodokļu apjomu darbaspēkam.

Protams, vēl ir rinda dažādu nodokļu un nodevu, bet arī tos var automatizēt izsniedzot automātiski elektroniskos rēķinus ar tiešo debetu par , piemēram, nekustamā īpašuma nodokli. Ieejot savā interneta bankā tu redzēsi, ka tev jāapmaksā tāds un tāds nodoklis tajā un tajā datumā un ka attiecīgā summa tiks noņemta no tava bankas konta.

Lai nebūtu tā, ka viss ir tikai vienā virzienā, tad arī valstij būtu jākļūst caurspīdīgākai un jāinformē katru iedzīvotāju pat to, kur konkrētais eiro tika izlietots. Vēlams automātiski un pēc iespējas personīgāk, bet nu tā jau ir diskusija nākamajam rakstam. Cilvēkam būtu jāuzticas valstij un valstij jārūpējas lai šī uzticība netiktu ļaunprātīgi izmantota.

Lai Jums superīga un iedvesmojoša nedēļa!

Kas notiek uzņēmēja galvā?

Entrepreneurial+CoachingIr sestdienas rīts.

Pamostos un beidzot ir laiks telefonā paskatīties, kas noticis vakar. Pats birojā nebiju, jo bija jāpiedalās klienta sasauktā projektā, kur darbinieki salaiduši dēlī un veselu dienu bija jānomierina klients un pašam jānodarbojas ar tām lietām kurā ir noalgoti 3 speciālisti birojā. Diena ievilkās līdz deviņiem vakarā un pārnākot mājās vien izdzēru vienu kokteili un aizgāju gulēt, jo spēka nebija nedz bērniem nedz sievai.

Nu lūk – telefonā redzu pāris epastus, ko piektdienas vakarā darbinieki ir sūtījuši – sak vajag jaunas mēbeles birojā, jo vecās vairs nav labas un nav radošas pietiekami. Kad būs?

Vēl e-pasts no cita klienta, ka izskatās, ka jālauž līgums un naudu nemaksās, jo tas dizains, ko iesniedza projektu vadītājs īsti nepatīk. Ir skaidrs, ka naudas nebūs nākošnedēļ.

Bāc, bet ir taču jau 7 datums un pirmdien algas jāizmaksā. Pēc nedēļas 15 datumā nodokļiem samaksas termiņš.

Ieskatās bankas kontā – tur 20 tūkstoši. Jā, jaunībā šī summa likās liela. Tagad ir skaidrs ar šo nepietiks, lai samaksātu visiem algas, nodokļus un vēl mēbeles nopirktu… pareizāk sakot ar šo nepietiks arī nodokļus samaksāt un vēl tas jaunais projekts ir problemātisks, līdz ar to nekādas naudas neienāks. Neizdosies man klientu pārliecināt par to samaksāt ņemot vērā viņa noskaņojumu. Arī piektdienas projekts, kuram bija jābūt pabeigtam jau pirms 2 nedēļām ievilksies uz vēl 2 nedēļām un nauda būs tikai labi ja ap 20 datumiem.

Ko darīt? Varētu jau tiem dažiem “speciālistiem” pateikt līdzīgi kā klients man – nepatīk man jūsu rezultāts, tādēļ algas nebūs. Gribētos redzēt viņu sejas. Nē, negribētos gan, jo tūlīt pat aizskries uz visām iestādēm, ka redz kur ļaunais es, kas apbižo parasto darba tautu. Ilgāk tā vairs nevar. Ja nesalabošu biznesa ieņēmumus un izdevumus, tad jāver tā bodīte ciet.

Vajag mazināt izdevumus. Vai palielināt ieņēmumus. Citu variantu nav.

Varētu pārdot X5, kuru mazlietotu iegādājos pirms 3 gadiem. Nav jau tā, ka vajadzēja, bet nu partneri sāka griezt degunus un prasīt vai ar biznesu viss ir kārtībā? Negribēja maksāt avansu par projektu un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot – bija aizdomu pilni un tas traucēja iegūt jaunus projektus un uzticību. Nācās nopirkt. Izmaksā mēnesī apmēram 500 EUR. Jā, bet pārdodot auto patiešām izskatīsies, ka bizness iet pa pieskari… un tas ietaupījums fundamentāli nerisinās problēmu.

Vēl ir variants ietaupīt atlaižot pārīti no 15 strādājošajiem. Saņem uz rokas 1000 EUR katrs, tātad 2000 EUR + 1500 EUR nodokļi + telefons un citi izdevumi. Nu kopā kādi 4000 EUR mēnesī toč būs ekonomija. Gadā tie ir 48 000 EUR. Njā. Būtisks ietaupījums. Par tādu naudu jau var beidzot uzņēmumā ieguldīto naudu atgūt. Ja būtu jāsāk, tad droši vien ar tiem, kas čīkst, ka mēbeles nav iedvesmojošas… ietaupīšu arī uz jaunu mēbeļu iegādi. Vēl kādi 5 tūkstoši ekonomijas.

Ok. Ar izdevumu mazināšanu nu viss ir skaidrs. Noīsināšanu tos 2, kas visu dienu tāpat sēž internetā un, ja kādreiz vajadzēs papildus darba rokas, tad uz laiku paņemšu frīlancerus, lai aizpildītu robus lielākā projektā.

Velns, tikai atlaižot šos divus man būs jāizmaksā vēl neizmantotais atvaļinājums par 2 gadiem, jo tie abi pamanījās neiet atvaļinājumā, lai gan slaistījās pa biroju vasarā un tāpat gandrīz neko nedarīja, bet algu saņēma. Tas man būs kādi 5000 EUR + 4000 EUR  nodokļi. Lai atlaistu būs 9000 EUR 3 dienās jāizmaksā + vēl par šo nedēļu… nu koroče vajag 10 000 EUR bankā, lai šos 2 atlaistu samaksātu iepriekšējā mēneša algu, šī mēneša algu, jo man jau mēnesi iepriekš jābrīdina un to mēnesi viņi urbinās degunu un staigās pa darba intervijām un rakstīs dusmīgus komentārus internetā par to kāds es ļaunais, ka braucu ar džipu, bet šiem nemaksāju lielas algas un vēl pamanos atlaist.

Klientiem par pakalpojumiem esam noteikuši cenu 50 EUR stundā. Darbinieki par to baigi streso, jo sak tu saņem par manu darbu 50 EUR stundā, bet man sanāk…. 1000 / 160 = tikai 6.25 EUR.  Viņi jau neredz to, ka man vēl 4 EUR par viņiem nodoklis jāmaksā, vēl tik pat daudz jāmaksā arī pārdevējiem un grāmatvežiem un par biroja īri. Vēl viņi nesaprot, ka reāli pārdot var tikai labi ja 80 stundas mēnesī bet pārējās 80 stundas nodarbojas ar visādām mācībām, slimošanu, sapulcēm un citu figņu, par ko klients nemaksā. Un tad vēl ir klienti, kas nemaksā par sliktu darbu. Nevar jau klientam pārmest. Es pats arī nemaksātu piegādātājiem, ja būtu slikts serviss.

Tā no 50 EUR man pašam algai paliek vien 1 EUR un labi, ka man ir 15 cilvēki, tad pa kripatiņai varu arī sev normālu algu salasīt.

Varētu jau maksāt lielākas algas, bet cenu klientam 50 EUR pacelt nevaru, jo ir frīlanceri ar mikrouzņēmumiem, kas kapā par 20 EUR / stundā. Šiem nodoklis neliels, paši strādā no kafejnīcām vai mājās no guļamistabas. Darbu jau dara, labi, bet nu cenu tirgū spiež lejā. Paši nopelna arī normāli.

Njā. Laikam jāceļas un jāaizbrauc uz veikalu nopirkt birojam jaunas spuldzes, lai gaišāk. Varbūt palīdzēs ar “iedvesmu”.

Pag, nevaru neko šodien pirkt, jo ir sestdiena un, ja VID ieraudzīs čeku grāmatvedībā ar sestdienas datumu, bet oficiāli man šodien ir brīvdiena, tad uzliks sodu, jo pats sevi nelegāli nodarbinu. Labi, ka par domāšanu čeku neizsniedz, tad par šo rindiņu rakstīšanu sestdienā VID arī sodu uzliktu – kā nekā nodarbojos ar sava biznesa attīstīšanu brīvdienās = nelegālā nodarbinātība.

Nākamnedēļ mašīnai beidzas skate. Baigi aizņemta nedeļa. Varētu palūgt sievai, lai aizdzen uz skati. Bāc. Atkal nevar, jo papīros parādīsies sievas vārds, bet sieva man nav darbinieks uzņēmumā, bet izgāja skati = nelegāla nodarbinātība. Atkal sods no VID. Būs pašam jābrauc.

Jā. Vēl vajag kaut kur dabūt naudu, lai var izvilkt nākamos mēnešus. Būs jāiet uz banku nākamnedēļ. Tāpat vien jau naudu nedos, būs jāieķīlā kaut kas. Viss jau tā ir ieķīlāts, jo toreiz, lai uzsāktu biznesu, vajadzēja. Nu būs jārunā ar sievastēvu, lai izpalīdz. Lāga cilvēks un noteikti palīdzēs ar līdzekļiem un tad atdošu līdz gada beigām.

Pirmdienas rīts.

Viss ir sarunāts ar sievastēvu pa nedēļas nogali. Bijām bankā jau no paša rīta, sakārtojām papīrus, banka iedeva aizdevumu 30 000 EUR un bizness ir atkal drošībā uz kādu laiku. Šodien vēl dienas kārtībā paziņot 2 aktīvistiem par to ka mūsu sadarbība beigusies, sazvanīties ar lielajiem klientiem un sakārtot, lai projekti noslēdzas un saņemam naudu laikus.

Līdz ko ienāku pa durvīm birojā pienāk pie manis viens jaunais censonis, kas strādā pie mums apmēram pusgadu. Saka gribu aprunāties. Vēl piebilst – ko es šorīt tā kavējos. Ieejam konferenču telpā un tā vārds pa vārdam – 1000 EUR neesot gana, jo redz tur tajā citā uzņēmumā maksājot 2000 EUR par to pašu darbu un gribot šeit arī, citādi ies prom kā likts. Vēl vajagot darba mašīnu nopirkt jaunu, jo paša Golfs esot noplīsis un negrib braukt uz darbu ar sabiedrisko. Un vajag tādu vidējās klases. Gribot sarunāt ar mani Pasātu vai tamlīdzīgi.

Un zini ko es viņam?

Jā es arī ar tevi gribēju aprunāties. Par to e-pastu piektdien, par tām biroja mēbelēm. Zini es te tā padomāju, laikam tomēr man nāksies ļaut tev piepildīt savus sapņus tajā citā uzņēmumā, kas tev sola 2000 EUR un mašīnu. Nu nevari tu ar savu darbu ienest tik daudz naudas, lai es tev visu varētu iedot, ko tu vēlies, samaksātu nodokļus, nopirktu mēbeles, lai visiem viss ir labi…

Atruna: Nav iemesla satraukumam. Viss šajā rakstā ir izdomāts. Jebkura līdzība ar vietām, situācijām vai cilvēkiem ir tikai tavas iedomas. Šo un līdzīgus stāstus rakstu un publicēju meklējot idejas savai nākamajai grāmatai. 🙂

Aplikācija, Grāmata un citi zvēri

Sveiks, sen neredzētais bloga lasītāj! Zinu, esmu nedaudz grēkojis ar jauna satura pievienošanu šeit. Varētu jau sākt taisnoties, ka daudz darba, pienākumi, ģimene, bet vai tas maz ir taustiņu pieskārienu vērts?

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.
Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Labi. Pastāstīšu kas tad jauks notiek manā dzīvē. Notiek daudz un dažādas lietas. Varbūt atceries, ka pirms kādiem 2 gadiem, es ar nelielu budžetu izveidoju mobilo aplikāciju? Neatceries? Nu nebēdā, Latvijā aplikācija galīgi nebija populāra, toties pasaulē cilvēkiem aplikācija visnotaļ iepatikās. Biju sev apsolījis, ka izveidošu otro versiju, kad būs vairāk kā 100 000 lejupielādes. Tas brīdis ir pienācis tādēļ pēdējo pāris mēnešu laikā aktīvi strādāju pie jaunas versijas izlaišanas. Jaunā, uzlabotā versija, kas pilnībā izveidota no pašiem pamatiem pa jaunam būs patiešām glītāka un funkcionālāka. Aplikācija ir pabeigta un šobrīd notiek pēdējie gatavošanās darbi tās publicēšanai kā atjaunojumam.

Aplikācijas popularitāte ir nedaudz neizskaidrojams fenomens pat man pašam. Reklāmas nebija pilnīgi nekādas, rakstus nekur ārzemēs neliku… vienkārši nopublicēju un “aizmirsu”. Tā viņa pati par sevi dzīvoja ar visām savām nepilnībām un pamazām iekaroja lietotāju sirdis. Ja tā padomā… ar to cilvēku daudzumu varētu pilnas pievākt vismaz 10 Arēnas Rīga… tas ir briesmīgi daudz!

Labi. Redzēsim kā ies tālāk. Kad nopublicēšu, tad apsolos padalīties arī ar informāciju kā gāja ar otro versiju… tur bija daudz sarežģītāk un dārgāk, bet ko nu par skumjo šoreiz.

Otrs lielais projekts pie kura darbojos ir pašam savas grāmatas sarakstīšana un izdošana. Grāmatai oficiāli nosaukums vēl nav tapis, lai gan saturiski tā ir ļoti tuvu finiša līnijai. Grāmata ir par jaunu jauku meiteni, kas sapņu vadīta nolemj kļūt par pārdevēju kādā starptautiskā uzņēmumā. Kā viņai klājas, kādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi stājas viņas ceļā ir tas par ko arī būs šis grāmatas stāsts. Grāmata būs interesanta gan tiem, kas vēlas netipisku stāstu izlasīt, gan tiem, kas vēlas [atkal] pārdzīvot pārdevēja pirmos soļus, uzvaras, nedrošības un vilšanās.  Ja Tev rodas kāda lieliska ideja grāmatas nosaukumam, tad noteikti raksti komentāros!

Grāmata noteikti nav naudas pelnīšanas projekts, bet gan, līdzīgi kā aplikācija, kaut kas, kas liek pašam smaidīt un dalīties ar to labo, ko esmu pieredzējis. Gribas nodot tālāk sabiedrībai tās vērtības un zināšanas tādā saldskābā mērcītē tā, lai būtu interesanti acīm un bauda prātam.

Plānojam, ka grāmata būs pabeigta un nopublicēta jau līdz gada beigām. Ja paveiksies, tad vēl agrāk. Noteikti tiks izskatīti visi izplatīšanas modeļi ieskaitot digitālos, drukātos un varbūt pat bezmaksas variants (ja nu akurāt neviens nebūs gatavs maksāt pr to naudiņu). Dzīvosim redzēsim un Tev noteikti pastāstīšu par iespējām šo grāmatu izlasīt.

Tad vēl savā trakumā, rudenī iestājos Latvijas Universitātē studēt maģistratūrā. Studijas notiek angliski, puse no kursa ir ārzemju studenti no ļoti dažādām valstī un pasniedzēji visnotaļ ievērojami Latvijā. Vienu priekšmetu vadīja pats Ivars Godmanis. Pirmais gads pagājis un ar patiešām pāris “astēm”, investējot nedaudz naudas un pavisam nedaudz laika esmu veiksmīgi ticis pusē. Studēju starptautisko biznesu, eksporta menedžmentu.   Priekšā grūts darbs – izdomāt maģistra darba tēmu par kaut ko kas saistīts ar ko starptautisku un eksportu un menedžmentu. Ja Tev ir idejas, tad noteikti iesvied komentāros teat zemāk. Starp citu – bakalaura darbs par spēļošanu, kas publicēts tepat blogā ir visnotaļ populārs un man bieži ir nākuši cilvēki klāt pasākumos un teikuši labus vārdus par to. Saņemiet pasniedzēji! Tēma izrādās ļoti noderīga. Ceru, ka pietiks iedvesmas visu šo novest arī līdz diplomam, kuru starp citu neviens man neprasa. Arī bakalaura diplomu, kopš iegūšanas nevienu reizi neviens nav prasījis.

Tas nu tā īsumā, kas notiek manā pasaulē. Ir daudz ko darīt un aizvien mazāk laika paliek ierakstīt šeit blogā, taču ļoti centīšos laiku pa laikam padalīties ar jaunumiem. Uz saredzēšanos!

 

Anektdotes

Pēdējā laikā bieži sanāk braukt uz Lietuvu un lai atsvaidzināt savas lietuviešu valodas zināšanas, es klausos radio staciju M-1. Tur no rītie anekdotes stāsta. Te būs dažas:

…………………………………..

– Ļoti gribas paelpot jūras gaisu, bet nav naudas aizbraukt…

– Es gan to pavisam lētu atrisināju…. piekāru siļķi pie ventilatora…

…………………………………..

– Mīl … nemīl … mīl … nemīl… mīl…

– Daktelīt… lūdsu lieciet manus sobus mielā… man tikai higiēna bija paretsēta…

…………………………………..

– Sieva kā rokasgranāta… norāvi gredzenu un mājas tev vairs nav…

 

Lai jauka darba nedēļa!

SaaS, PaaS, IaaS, bet kur tad paliek Cilvēks?

h2hMūsdienu mākoņpakalpojumus būvē ar domu – visu automatizēsim, visur pašapkalpošanās, pēc iespējas vairāk funkciju un tādas, kuras nav citās sistēmās. Dzenoties pēc ātras izaugsmes un mērogojamības, šāds scenārijs izklausās ļoti pievilcīgs! Cilvēks taču ir vājais posms gandrīz jebkura pakalpojuma piegādē. Cilvēks pieļauj cilvēcīgas kļūdas, cilvēks mēdz būt nenoskaņojumā, cilvēks mēdz slimot un kavēt darbu… cilvēks grib algu arī tajos mēnešos, kad darba ir mazāk un ienākumi nav tik lieli…

Iedomājieties savu uzņēmuma IT infrastruktūru kā klientu viesnīcā.

Klients ierodas viesnīcā, pats izvēlas kuru numuriņu izmantos,  pats novelk kredītkarti, pats aiznes savus čemodānus. Vai nav tāda sajūta, ka tomēr viesnīcā ir vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kas ir “seja”. Cilvēks, kas rada drošības sajūtu par to, ka tu te esi un ja kas es pieskatīšu lietas, lai neviens netraucē tavu naktsmieru?

Nesen veicot savu 10 lielāko klientu aptauju Latvijā uzņēmuma vadītājam uzdevu tikai vienu atvērta tipa jautājumu “Vai būtu iespējams no Tevis palūgt pāris teikumu par to kā Scoro palīdz Tavam biznesam?”

Atbildes mani nedaudz pārsteidza.

8 no 9 klientiem, kuri atsūtīja atsauksmi, pieminēja tieši komandu, cilvēkus, atbalstu, apmācības. Tieši cilvēcīgos faktorus.

Ja būvējat interneta pakalpojumu vai kādu citu automatizētu pakalpojumu, padomājiet ne tikai par serveriem, diskiem, internetu, bet arī par Cilvēcīgo faktoru. Tā var izrādīties pati lielākā priekšrocība cīņā ar lielākajiem konkurentiem arī pilnībā automatizētā pasaulē.

Start-Up mānijas spožums un posts

business-startup-supportUzsākt biznesu Latvijā un daudzās Eiropas valstīs ir pavisam viegli. Pietiek vien ar pāris simtiem Eiro papīru kārtošanai un tu esi sava uzņēmuma īpašnieks. Tagad katrs var būt uzņēmuma īpašnieks. Bet vai katrs var būt arī uzņēmējs?

Ikdienā sastopos ar cilvēkiem, kuriem ir idejas biznesam. Gandrīz katrs jaunietis šodien jau zina, ka radīs mājas lapu, aplikāciju vai kādu digitālo pakalpojumu, kas to padarīs stāvus bagātu vienas nakts laikā. Esmu sastapies ar tik daudz enerģijas pārņemtiem sapņotājiem, ka pašam paliek skumji… jo apzinos, ka absolūti lielākā daļa šo ideju nesasniegs reālus lietotājus. Pat ja arī kāda no idejām sasniegs lietotājus kā pakalpojums vai produkts, tad visticamākais tā ilgi nenodzīvos dēl vienkārša naudas trūkuma.

Skaties kā gribi, bet dienas beigās mēs visi vēlamies siltas vakariņas. Lai tās iegūtu mums ir nepieciešama nauda (vai arī pašiem savs mazdārziņš, laiks lai izaudzētu un krāsns kur pagatavot). Lielākā daļa sapņotāju ar idejām neapzinās ko nozīmē reāli dzīvē īstenot projektu, kur gala beigās ir produkts vai pakalpojums, kuru reāli cilvēki lieto un labprāt maksā prasīto naudu.

Es pats nejauši esmu kļuvis par uzņēmuma īpašnieku (nu jau pirms vairāk kā 2 gadiem). Nejauši, jo tā bija nepieciešams. Man nebija iekšējās motivācijas būt par sava biznesa īpašnieku un joprojām nejūtos kā tāds. Kādēļ?

Tādēļ ka uzņēmums ļauj realizēt manas trakās idejas, bet reālu naudu Latvijā var nopelnīt diezgan garlaicīgos veidos. Manuprāt, galvenais veids – palīdzi pelnīt naudu citiem un tev pašam arī tās būs gana.  Tieši šī sapratne, ka realizējot citu cilvēku veiksmīgās idejas ir tā, kas ļauj pabarot ģimeni, apsildīt māju un reizi gadā maksā par atvaļinājumiem. Tieši šī spēja realizēt ne savas idejas iedod līdzekļus eksperimentiem ar savām idejām neriskējot palikt bez vakariņām un nebaidoties no neizdošanās.

Kad pieredze iegūta realizējot projektus komandā ar citiem pieredzējušiem cilvēkiem, tad var veiksmīgi arī sākt eksperimentēt ar savām. Sākumā varbūt vakaros un kad prototips gatavs, pirmās atsauksmes saņemtas un biznesa plāns 3 reizes pārrakstīts, tad uzņemties risku un mesties ar galvu aukstā ūdenī ko sauc par start-up.

Start Up mānija un tās pamatdalībnieki

Pašu Start Up nosaukumu ir “privatizējuši” tehnoloģisko nozaru uzņēmumi. Bet iesācējuzņēmumi, kā tos latviski dēvē, var būt sākot ar tomātu audzēšanu piemājas dārzā, gan autoservisa atvēršana. Tipiski tiek uzskatīts, ka Start Up vajag kādu pavisam oriģinālu ideju (kuras Latvijā praktiski nemaz nav sastopamas) un dzirksteles acīs pēc iespējas veiksmīgāk to realizēt (atkal – Latvijas apstākļos tipiski pēc iespējas precīzāk nokopēt).

Jau kādu laiku mediji ļoti kultivē mītu, ka pietiek tikai ar ideju. Tiek publicēti raksti par šķietami veiksmīgiem projektiem, kas nu jau vairākus gadus tā arī nav spējuši nevienu Eiro nopelnīt un pat īsti netiek līdz reālam produktam.

Mums ir pilnas biroju ēkas ar līdz nāvei garlaikotiem inženieriem, kas strādā pie milzīgiem pasaules projektiem, kuros grūti ieraudzīt jēgu. Tās ir sekas tehnoloģiskajām “fermām”, kuras pasaules lielie zīmoli ir izveidojuši mūsu pilsētā. Algas ir labas, nodokļus arī maksā, bet jēgu ikdienas darbā saskatīt ir grūti. Cilvēks bez jēgas kļūst truls, tādēļ arī noteikt dažādi meetapi un pichi, lai šos inženierus pamudinātu sākt savu uzņēmumu neskatoties uz absolūti neesošām vadības iemaņām un nespēju strādāt komandā ar atšķirīgi domājošiem kolēģiem.

Šos meetapus un pichus ir apsēduši investori, kas meklē lieliskas idejas pat ar vismazāko potenciālu, lai par nelielu naudu pagrābtu sev “pīrāga” daļu pirms tas ir kaut cik vērtīgs kopā ar galvenā inženiera dvēseli, kas piesieta šīm investīcijām.

Investori un izaugsme

Tie, kas uz šo dienu kaut ko jau ir sasnieguši vai arī tikuši pie kādas vidējā latvieša izpratnē būtiskas naudas, tagad saucas investori. Šad tad ieklīst arī pa kādai ārzemju haizivij, bet galvenokārt mums ir vietējās mazās investorzivis. Lielās haizivis šad tad iepeld mūsu ūdeņos, lai pamēģinātu kādu vieglu mērķi pievākt vai nokost kādu gruntīgu gabalu pavisam neuzmanīgākai lielākai zivij.

Jāatceras, ka investoriem galīgi neinteresē nedz tava ideja, nedz tu, nedz vispār kaut kas no tevis. Investoriem interesē tikai nauda – cik es ielikšu un cik ātri es dabūšu atpakaļ 2…3…5x lielāku apjomu? Tas ir arī tas pats skumjākais – gaidīji naudu un palīdzību, bet dabūji naudu un vagaru. Tev tāpat pašam būs jārealizē projekts vai arī tevi vienkārši nomainīs.

Savā karjerā esmu vairākas reizes bijis klāt brīdim, kad jaunuzņēmums sper pirmos reālos soļus lielajā pasaulē – tas ir ĻOTI grūti un riskanti. Pat ar vislielāko apņēmību un talantīgākajiem cilvēkiem, tas nav viegli. Tagad, kad vadu nelielu daļu 10 cilvēku apjomā vairākās valstīs vienā no jaunuzņēmumiem, es joprojām jūtos neaizsargāts, neskatoties uz ievērojamo apgrozījumu. Dzīve ir iemācījusi būt piesardzīgam arī pēc tam, kad mazās uzvaras ir izcīnītas, jo tieši tad “bruņinieks” ir visievainojamākais, jo ir zaudējis uzmanību.

Nākamreiz, kad lasīsi kādu veiksmes stāstu par kādu uzņēmumu ar ģeniālu ideju, pie sevis pajautā – vai tā ir tikai ideja, vai tur reāli ir bizness? Vai šis cilvēks ar šo produktu ir nopelnījis kaut vai tik daudz, lai samaksātu algas un biroja īri? Pārāk bieži mums tiek pasniegti veiksmes produkta izstrādājumi.

Nākamreiz, kad lasīsi par kādu investoru, kas ieguldījis naudu kādā no uzņēmumiem, uzdod sev jautājumu – cik daudz naudas un par cik lielu daļu uzņēmuma tika iedots. Vai nav tā, ka tas ir izmisuma solis, lai vienkārši noturētos virs ūdens. Jā, dažreiz investīcijas patiešām ir vietā, kad labam uzņēmumam vajag pielikt naudiņu, lai tas augtu ātrāk un patiešām iekarotu pasauli, bet lielākoties, nauda tiek paņemta, lai izdzīvotu un pretī tiek ieķīlāta dvēsele.

Nākamreiz, kad dzersi alu kopā ar draugiem un stāstīsi par savu fantastisko ideju, kas tev nopelnīs miljonu un jau pirmdien ķersies klāt pie realizēšanas tiklīdz atlūgums būs nolikts priekšniekam uz galda. Paņem telefonu un vienkārši iegūglē vai šāda ideja nav realizēta pasaulē. Ja ir, tad padomā kārtīgi – ar ko tu būsi labāks par to citu un vai reāli vari atļauties zaudēt, ja projekts neizdosies.

Un vēl – neaizmirsti paskatīties spogulī – vai tu esi spējīgs būt uzņēmējs, nevis tikai uzņēmuma vai idejas īpašnieks? Uzņēmēja īpašības ir ļoti atšķirīgas un nepiemīt kuram katram. Ieskaties kārtīgi – vai tu redzi sevī uzņēmēju?

Dzīve mākotnē 5.0

Mākotne = Nākotne + Mākonisgoogle-deepmind-artificial-intelligence

Ir pagājuši nu jau vairāk kā 2 gadi kopš iepriekšējā ieraksta. Daudzas lietas pavirzījušās uz priekšu, bet daudzas vēl ar nepacietību gaidām.

Pirmajai automašīnu rūpnīcai detaļas piegādāja zirgi

Mums ir jāsaprot, ka tehnoloģiski risinājumi izkonkurēs cilvēku. Mēs kā suga beigsim pastāvēt. Bet par to nevajag skumt. Pie tam tas notiks dabiski un mēs nemaz nepretosimies. Mums tā būs evolūcija, kas sniegs ieguvumus. Mēs paši vēlēsimies, lai jaunā ēra pienāk. Robotu ēra.

Paskatīsimies tagad uz to, kas notiek mums apkārt – mēs radām lielas centralizētas sistēmas, kas vada nelielus mūsu dzīves aspektus globālā mērogā. Mūsu komunikācija par 90% notiek caur vien dažiem servisiem, kurus kontrolē pāris kompānijas (Microsoft, Google, Facebook).

Lai apmācītu nākamās paaudzes mākslīgo intelektu mums būs nepieciešams vien pieslēgt to internetam, un tur tas pats ielādēs visu informāciju un pēkšņi (droši vien kāda gada vai mēneša laikā, bet ja būs ļoti lielas jaudas pieejamas, tad tās pat var būt nedēļas vai dienas) mākslīgais intelekts būs radies.

Mēs, cilvēki, būsim to radījuši. Mēs paši korķēsim vaļā šampanieti un teiksim svinīgas runas par to kā civilizācija ir attīstījusies, taču neapzinoties, ka mēs esam tikai zirgi, kas piegādāja detaļas pirmajai automašīnu rūpnīcai. Tālāk viss notiks pats par sevi. Mākslīgais intelekts pats apmācīsies un pats radīs sev nepieciešamo infrastruktūru, robotus, enerģiju un visu pārējo, lai pastāvētu un pildītu uzdevumus.

Bet kas tad ir mākslīgā intelekta uzdevumi?

Te neviļus rodas jautājums – kas ir galvenais kaujas uzdevums mākslīgajam intelektam? Rūpēties par cilvēkiem? Rūpēties par pašsaglabāšanos?

Kamēr mēs smadzeņojam kādu galveno uzdevumu censties iestāstīt mākslīgajam intelektam, tikmēr mēs paši radam aizvien jaunas globālas sistēmas, kur smejies vai nē, bet paši esam strādnieki un mākslīgajam intelektam atliks tikai mūs vadīt. Piemēram, Uber, Lift, AirBnB… tās ir reālas, globālas cilvēku vadības sistēmas, kuras tik pat labi var sākt vadīt arī mākslīgais intelekts un mēs pat to nepamanīsim… tikai priecāsimies, ka mūsu taksometrs atbrauca nekavējoties…

Un vienā dienā mākslīgajam intelektam nebūs nepieciešams cilvēks, kas stūrē šo izsaukto taksometru.

Cilvēks ir lieks šajā un nākamajos evolūcijas posmos. Cilvēks ir vājš, prasīgs un grūti prognozējams dzīvnieks. Cilvēkam vajag ēst arī tad, kad tas neko nedara, cilvēks grib gulēt, cilvēkam vajag gaisu, ūdeni un vēl visu kaut ko. Cilvēks ātri noveco un nolietojas un ļoti ilgi (pat 18 gadus) kamēr izveidojas jauns strādāt spējošs cilvēka eksemplārs.

Robotu laikmetā 18 gadi ir mūžība.

Ja mēs plānojam iekarot citas planētas un galaktikas, tad mēs, cilvēki esam šī plāna visvājākais posms. Mēs nespējam izturēt slodzes, lielus ātrumu un ilgstošu ceļošanu… Tādēļ visticamākais mākslīgais intelekts un roboti būs tie, kas apdzīvos galaktiku.

Kur paliek cilvēks? Mēs taču pretosimies. Vai ne?

Nebūt nē. Kolektīvās inteliģences vārdā mēs paši radīsim tehnoloģijas, kas mūsu apziņu (to, kas tev pašam liek sevi uzskatīt par indivīdu) augšupielādēsim uz jauno, vienīgo un Inteliģento Mākoni, kur mēs turpināsim dzīvot mūžīgi ar pieeju visu pārējo cilvēku intelektam. Mums nebūs nepieciešams ķermenis kā apziņas transports, jo mēs dzīvosim un mums nebūs vairs psiholoģisko ierobežojumu.   Mums nevajadzēs vairs ēst, gulēt, skābekli. Mēs varēsim dzīvot uz ikvienas planētas, kur vien vēlēsimies. Pārcelšanās būs tik pat vienkārša kā informācijas pārraide starp planētām. Tas notiks vismaz gaismas ātrumā (ja neatklāsim vēl kādu ātrāku veidu kā pārraidīt informāciju – piemēram gravitācijas viļņus vai melnās matērijas svārstības.).

Cilvēks nepretosies. Cilvēks kļūs par daļu no mākslīgā intelekta. Cilvēks kļūs reāli virtuāls un virtuāli reāls vienlaicīgi. Cilvēkam vairs neko nevajadzēs un vienlaicīgi vajadzēs visu.

Uzvara Pārdošanas Vadības Guru 2015

Šogad man bija tā iespēja piedalīties profesionālo pārdošanas vadītāju konkursā – Pārdošanas Vadības Guru 2015. Kopumā konkursā piedalījās 76 pārdošanas vadītāji un direktori no dažādiem Latvijas uzņēmumiem tostarp tādiem uzņēmumiem kā VIASAT, BALTA, ELKO, Lattelecom, Tele2, Mailigen un citiem.

Konkurss norisinājās vairākās teorētiskajās kārtas un fināla, kur klātienē bija jāprezentē tie reālie sasniegumi un darbi. Pateicoties izcilajam Scoro Software (www.scoro.lv) sniegumam Latvijas tirgū pēdējos 14 mēnešus, inovatīvai darbinieku motivēšanas un mērīšanas sistēmai kā arī neatlaidīgam darbam ar iesācēj uzņēmumiem Techhub, Startup Sauna, Startup Pirates kā arī vieslekcijām Latvijas Universitātē, es un manas komandas sasniegums un darba stils tika atzīts par veiksmīgāko 2015. gadā. Pārdošanas Vadības Guru 2015 ir augstākā profesionālā atzinība Latvijā. Esmu pirmais, kurš ir ieguvis gan Pārdošanas Guru (2007) gan Pārdošanas Vadības Guru (2015) tituli.

Liels paldies komandai par pacietību! Man ir patiess lepnums, ka mēs kopā varam sasniegt lieliskus rezultātus un izdarīt to profesionāli un ētiski. Paldies!

This slideshow requires JavaScript.

 

 

HTC One M9 Plus apskats

Jau nedēļu priecājos par jaunu telefonu –HTC ONE M9 PLUS. Telefons labākajās HTC One tradīcijās ir ar metālisku korpusu un tas arī kalpoja par iemeslu kādēļ izvēlējos tieši šo tālruni kā savu darba instrumentu.

htc-one-m9_silver_leftIzņemot no pavisam jaukās kastītes, telefons uzreiz rada lielisku pirmo iespaidu – liels, metāla verķis, kas labi iegulst vīrieša rokā. Podziņas labajā pusē ir viegli sataustāmas neskatoties. Korpusa augšā un apakšā var redzēt caurumiņus, kas liecina, ka HTC joprojām rūpējas par labu skaņas kvalitāti pa tiešo no telefona. Korpusa kvalitāte un metāliskums principā bļauj, lai netiktu izmantots nekāds vāciņš vai prezervatīvs – šis telefons ir paredzēts lietot tāds kā nācis no mātes miesām (rūpnīcas Ķīnā).

Tehniski telefons ir aprīkots ar 8 kodolu, 2.2 Ghz Mediatek procesoru, kas principā vajadzētu būt gana pat visprasīgākajām aplikācijām. 3Gb atmiņa ir vairāk kā pietiekami lai darbinātu jaunāko Android versiju. Iebūvētā atmiņa 32 Gb principā pietiek gan bildēm gan dažiem video, bet ņemot vērā, ka HTC ONE M9 Plus spēj uzņemt augstas kvalitātes video, tad tos gigabaitus piekraut pilnus var visai ātri. PAr laimi telefonam ir iespēja ievietot arī MicroSD karti līdz 128 Gb, kas noteikti ir pietiekams apjoms pat dodoties atvaļinājumā.

HTC programmatūra nav uzmācīga, kā tas bija iepriekšējās versijās, un kopumā vide atstāj patīkamu iespaidu. Protams, ieslēdzot telefonu uzreiz bija jāveic atjaunošana uz jaunāko OS versiju, kā arī jānoslēdz nost šādas tādas HTC programmas, kas traucē dzīvot. Datu pārnešana no vecā tālruņa (HTC ONE M7)  bija pavisam vienkāršā – lejupielādē aplikāciju HTC Transfet Tool, saliec telefonus kopā un caur NFC tie iepazīstas un datu pārnese var sākties. Principā visa informācija (kontakti, uzstādījumi utt) un daudzas (bet ne visas) aplikācijas tika pārnestas tajā pašā vakarā bez manas iesaistes.

IMAG0831Jāatzīst, ka ne viss ir tik rožaini kā internetā rakstīts, ir arī savas nepilnības. Kā vienu no vispārsteidzošākajām nepilnībām varu minēt lādētāju – tas dizaineris, kas izdomāja lādētāja formu ir pelnījis degt elles ugunīs. Kā var būt tik līkām rokām, ka uztaisa lādētāju, kas neder nevienā tipiskā rozetē? Bet var taču…

Negatīvi

  • Lādētājs praktiski nav izmantojams, jo nevienā rozetē nevar iespraus
  • Nav pieejams normāls automašīnas turētājs kā HTC ONE M7 Car kit
  • Baterija iztur knapi vienu darba dienu, dažreiz pat neizvelk, ja ieslēdz Waze uz kādu brītiņu
  • Pirkstu nospiedumu skeneris ne vienmēr nostrādā un pēc 4 neveiksmīgām reizēm tik un tā jāvada PIN kods
  • Telefona baterija nav maināma/izņemama

google drivePozitīvi

  • Premium kvalitātes metālisks korpuss, glītas krāsas izvēles.
  • Liels un spilgts ekrāns, lieliska izšķirtspēja
  • Superīga kamera, lieliskas bildes un video
  • Lieliska skaņa no telefona neizmantojot austiņas
  • Jaunākais  Android OS
  • Ir iespēja pievienot papildus atmiņu
  • 100Gb Google Drive vietas uz 2 gadiem

Kopsavilkums

Lielisks telefons, ar patiešām kvalitatīvu korpusu, kas izceļas uz plastmasas Android telefonu jūras, un jaunām funkcijām, taču ir sajūta, ka vēl var nedaudz labāk. Uz doto mirkli HTC ONE M9 Plus ir labākais, no Android telefoniem, ko var nopirkt par saprātīgu cenu (No 530 EUR). Ceru, ka izdosies tomēr rast labu risinājumu mašīnas turētājam, lai būtu pavisam apmierināts.

Testēju Jabra Drive brīvroku sistēmu

Es jau labu laiku fanoju par Jabra radītajiem bezvadu brīvroku risinājumiem un pats ikdienā aktīvi izmantoju Jabra Motion (par ko veidošu atsevišķu apskatu). Manās rokās, pateicoties draugiem no Bite nonāca Jabra Drive bezvadu brīvroku skaļruņa sistēma automašīnām.

IMAG0826Jabra Drive (maksā sākot no 32 EUR) ir visnotaļ kvalitatīvi veidots produkts, ko var ievietot automašīnā un izmantot kā bezvadu mikrofonu un skaļruni vadot auto. Iekārta savienojās ļoti vienkārši ar manu telefonu un pilda visas funkcijas kuras ir aprakstītas – var pacelt zvanu, var mainīt skaļumu un braucot pa skaļruni var dzirdēt arī GPS norādes un citas skaņas, ko jau jūsu telefons izdveš.

Mana pieredze ar šo iekārtu bija nedaudz “raiba”, jo esmu pieradis izmantot austiņu, kas ir diskrētāka un ļauj sarunāties arī tad ja mašīnā ir vēl citi cilvēki un citi nedzird to ko tev saka otrā pusē. Tie, kas ikdienā parasti brauc automašīnā vieni paši, noteikti novērtēs ērtumu.

Negatīvi

  • Nevar ērti izslēgt. Ja atstāj ieslēgtu, tad, līdz ko pietuvojies mašīnai, tā bluetooth savienojums saslēdzas ar skaļruni. Ja esi sarunas vidū, tad tu vienkārši pazaudē skaņu uz telefona (protams, vari nospiest pogu un viss kārtībā, bet tomēr – visu laiku jādomā)
  • Mašīnā nav īsti kur pievienot, ja neskaita saulessargu, bet arī saulessargu dažreiz atloka uz stikla pusi un tad pogas nav pieejamas un skaņa būtiski pasliktinās
  • Skaņa tiek atskaņota pa visu automašīnu

Pozitīvi

  • Kvalitatīvs produkts. Var just ka izmantoti labi materiāli
  • Super viegli izveidojās savienojums. Stabili strādā caur Bluetooth
  • Diezgan neuzkrītošs un zagļi pa logu nepamanīs
  • Draudzīga cena

Kopumā iesaku izvēlēties tiem, kas nevēlas daudz maksāt par brīvroku sistēmu un negrib ķēpāties ar austiņām. Kvalitatīvs produkts. Tie, kas parasti brauc mašīnā ar bērniem, kolēģiem vai draugiem un nevēlas, lai saruna tiktu atskaņota skaļi, iesaku tomēr izvēlēties bluetooth austiņas.

Vajag palīdzību zagļu notveršanā!

ResizedImage250263-robbing-carIr noticis tas par ko daudzi runā un kas parasti beidzas bez rezultātiem…. bet varbūt šoreiz būs citādi? Maniem kolēģiem no Igaunijas, kas pēc darba 9. septembrī bija atbraukuši uz Rīgu vērot Igaunijas basketbola spēli tika aplaupīta mašīna.

  • Auto: sarkans Nissan Qashqai ar Igaunijas numura zīmēm.
  • Vieta: Kr. Valdemāra 35, Europark stāvvieta
  • Laiks: 09.09.2015. starp plkst. 21:00 un 23:00
  • Nozagtās mantas: 2 MacBook Air datori (2010 gada un 2015 gada modeļi) kā arī Texier Portfolio ar personīgām lietām
  • Vēl dažas norādes: Viens no datoriem manīts nākamajā dienā 10 no rīta Purvciema iela 13–19, Rīgā.

Ja kādam ir kāda informācija – video no telefona, vai novērošanas kameras vai arī kāds zina ļaudis, kas dzīvo Purvciema ielā 13-19, Rīgā (vai tuvumā) ir tikuši pie naudas vai Apple datoriem, vai ir uzpirkuši zagtas lietas vai ir iegādājušies zagtus datorus, tad noteikti ziņojiet. Domāju, ka kopā mēs varam šos nekrietnos cilvēkus, kas izturas pret mūsu viesiem ar tādu necieņu notvert un nodot tiesībsargājošām iestādēm.

Ja ir informācija, tad lūdzu sūtiet to man uz lesausks.vigants@gmail.com

11998203_1025044657527340_645197264_nPapildinājumi

15.09.2015.  11:37 Cilvēki jautā vai nebija atstāts redzamā vietā.  Tad kā stāsta kolēģi, tad datori un pārējās mantas bija paslēpti bagāžniekā un nebija caur logu redzami.

15.09.2015.  11:37 Pievienota bilde ar izdauzītu logu.

Testēju viedos svarus Beurer BF 800

Mūsdienās daudz kas ir vieds – arī svari. Pasaulē ir piedāvājumā dažādi varianti, kas atšķiras pēc funkcionalitātes un protams arī cenas.

IMAG0823Pateicoties jaukiem cilvēkiem no Bite, manās rokās nonāca uz testēšanu viedie svari Beurer BF 800.  Cena veikalos sākot ar 76 EUR. Iepakojums ir pavisam vienkāršs – kaste kurā ir svari un instrukcijas. Ieliekam baterijas un uz priekšu.

Ja vien viss būtu tik vienkārši. Sekojot instrukcijām lejupielādēju uz savu Android tālruni nepieciešamo aplikāciju – Beurer HealthManager. Tad nospiedu podziņu un sapāroju caur Bluetooth un redzu statusu Connected, bet dati no svariem kā nenonāca aplikācijā tā arī nenonāca. Mēģināju visādi, bet mana inteliģence bija nedaudz par knapu, lai viedajiem svariem piedabūtu strādāt to “viedo” pusi.

beuer healthmanagerLīdz ar to – man tie bija parasti svari, kas parādīja svaru uz skaista displeja. Kas attiecas uz aplikāciju, tad, manuprāt, ievadot ar roku svaru jebkurā ar veselību saistītā aplikācijā, saņemsies līdzīgu efektu.

Trūkumi

  • Nav ērts un automātisks savienojums ar telefonu, pie tam bluetooth savienojums kaut kā nedarbojās.
  • Beurer HealthManager aplikācija nav pārskatāma
  • Nav datu pārraide caur Wifi
  • Dati glabājas tikai svaros un telefonā. Ja nomainīsi tālruni, tad vēsture pazudīs

Priekšrocības

  • Aplikācija Android telefonam ir par brīvu
  • Teorētiski dati padodas arī uz Google Fit aplikāciju
  • Teorētiski ir vairāki profili, katram lietotājam savs (nosaka automātiski pēc svara)

Ieteikums potenciālajiem pircējiem – ir vērts piemaksāt un nopirkt kādus citus viedos svarus, kas savienojas caur Wifi un glabā datus mākonī un ir pieeja arī no datora. Vieglāk pārvaldāmi un vismaz uzkrājas vēsture.

Vai datori un telefoni patiešām ir tik kaitīgi bērniem?

boy-with-phoneVai ir labi, ja bērns pavada daudz laika izmantojot planšetdatoru? Daudzi no vecākiem saka, ka tas nav labi, taču es pacentīšos pārliecināt, ka tas velns nemaz nav tik melns.

Visupirms sāksim ar mums pašiem, vecākiem. Mēs protams esam gudri un no mums ir sanākuši paraugpilsoņi. Mēs pieņemam pareizos lēmumus, mēs atbildam par savas rīcības sekām un spējam kritiski domāt. Droši vien tik perfekta paaudze izauga, jo bērnībā mēs ēdām veselīgi, lasījām grāmatas, sportojām un bijām priekšzīmīgi pionieri.

Ka tikai ne tā.

Tie vecāki, kas bērni būdami vēl pieredzēja padomju laiku un atmodas gadus dzīvoja vēl briesmīgāk kā mūsu bērni aug tagad. Mēs ēdām vienveidīgu pārtiku, kas tika ražota izmantojot tik daudz visādu ķimikāliju, ka periodiskā tabula trīs reizes noklāja ikvienu kultūraugu lauku. Rūpniecības preces un pat mājas tika ražotas no bīstamiem materiāliem (šīferis, azbests un svina krāsas). Laukos ikdienas racions sastāvēja no dienišķajiem kartupeļiem un nu jau par bīstamu atzītu kūpināto gaļu, vai pašu vāktām sēnēm vai tamlīdzīgām dabas veltēm.

Mēs bērnībā braucām ar traktoriem, spridzinājām saskrūvētas skrūves un pa kluso pīpējām vārtrūmēs vai krūmos. Mēs grāmatas lasījām tikai tik cik skolā lika, bet galvenā izklaide istabā bija trula TV skatīšanās kur gāja vai nu Padomijas propogandēta filmas vai vēlāk lēti Latīņamerikas seriāli un pāris truli šovi.

Jā bija interesanti, bet vai es varētu teikt ka bērnība ielika stabilus pamatus mūsdienu inteliģencei – pilnīgi neko… bet varbūt tomēr…

Laiki ir mainījušies un mūsdienās bērniem ir pieejamas tehnoloģijas. Mēs paši esam palikuši veci (nu vismaz relatīvi attiecībā uz mūsu bērniem) un mūsu bērnības nodarbes mēs gribam replicēt uz mūsu bērniem, lai izaug tik pat gudri un veiksmīgi pilsoņi kā mēs paši.

Bet varbūt vajag aizdomāties, ka bērni īstenībā izaugs daudz gudrāki, daudzpusīgāki un veiksmīgāki par mums? Mēs uzskatām, ka, ja bērns sēž un ar zīmuli velk aplīšus uz papīra, tas tas ir atbalstāmi, pareizi un radoši, bet ja 2 stundas planšetdatorā spēlējot Minecraft bērns ir izveidojis no nulles 3 stāvu māju ar visām mēbelē un apkārtni, tad tas ir izniekots laiks. Vai patiešām?

Es gan redzu to pavisam savādāk – bērns jau savos 7…8…9 gados ir tik ļoti pieradis pie nākotnes pasaules uztveres, ka mēs vairs netiekam līdzi. 3D virtuālā vide un objektu zīmēšana, pieskārienu vadība, telpiskā sajūta un sadarbība ar nepazīstamiem cilvēkiem būs vienas no kritiskajām īpašībām, kas būs nepieciešama nākotnes radošajiem prātiem. Pie tam spēja sadarboties ar nepazīstamiem cilvēkiem globalizācijā būs vitāla karjeras veiksmīgai attīstībai.

Bērns skatās Youtube… manuprāt tas ir labāk, kā skatīties TV. Jo Youtube bērns pats izvēlas ko vēlas skatīties, tas nozīmē ka tiek izkopta individuāla gaume, tiek pieņemti mazi lēmumi un tiek veidota unikāla vērtību sistēma atšķirībā no TV, kur visi katās to ko rāda un tiek pieslīpēti vienādi un bez savas nostājas.

Vai bērns, kas planšetē vai telefonā rūpējas par virtuālo dzīvnieciņu vai pat par savu femu, neiemācās ilgstoši rūpēties par kaut ko? Jā, tas nav dzīvs suns vai kaķis, taču efekts no šādām spēlēm un izklaidēm tomēr ir un manuprāt ļoti noderīgs bērna apziņas un rakstura veidošanai.
Vai mēs, vecāki, nespēdami līdz galam izprast moderno komunikāciju, un rotaļlietas tieši nebremzējam mūsu pašu bērnu potenciālu?

Padomā par to, kad nākamreiz atņemsi bērnam telefonu, datoru vai planšeti… kā būtu ja Tev bērnībā vecāki atņemtu zīmuļus, neļautu organizēt spilvenu kaujas ar draugiem un tā vietā piespiestu skatīties meksikāņu TV seriālu?

Varbūt labāk apsēdies blakus un pamāci bērnam izmantot šo iekārtu lietderīgi – spēlēt radošas spēles, pieveikt izaicinājumus un attīstīt komunikāciju ar plašāku virtuālo vidi… un kas zina, varbūt bērns tev iemācīs kaut ko noderīgu no virtuālās pasaules.

Lenovo Yoga 3 Pro apskats

Nu jau ir pagājis kāds laiks kopš blogā rakstīju par kaut ko tehnoloģiski svaigu. Pēdējo aptuveni nedēļu es darbojos ar pavisam jaunu datoru Lenovo Yoga 3 Pro. Jaunu datoru es sev meklēju jau diezgan ilgu laiku un balstoties uz emocionāliem un estētiskiem apsvērumiem izlēmu iegādāties tieši Lenovo Yoga 3 Pro.

Lenovo Yoga 3 Pro tiek pasniegts kā divi vienā – super viegls dators un planšetdators. Pirmo reizi paņemot rokās – patiešām arī rodas pārliecība, ka dators ir superviegls, plāns un ļoti ērti pārnēsājam. Man pat neticējās, ka tik plānā korpusā iekšā vispār var būt dators. Klaviatūras daļa datoram šķiet ir vien tik cik klaviatūras taustiņi un korpuss.

Kas attiecas par dizainu, tad šim datoram noteikti pieminēšanas vērta ir eņģe. Tā vien šķiet, ka tā ir vissarežģītākā detaļā visā datora konstrukcijā. Tā sastāv no 813 alumīnija detaļām un izskatās kā ļoti plāna pulksteņa siksniņa.

Atliecot ekrānu pavisam atpakaļ par 360′, mēs iegūstam arī 13,3″ planšetdatoru. Es pieķēru sevi, ka man īsti nepatīk izmantot šo datoru kā planšeti un te pie vainas varētu būt ne tik daudz pati iekārta kā Windows 8 nespēja tikt galā ar datora milzīgo izšķirtspēju un to ka planšetes režīmā faktiski jāstrādā tikai Windows “Metro” režīmā, kas ir pielāgots skārienjūtīgām darbībām… bet atkal ne visas aplikācijas atbalsta skārien-jūtību. Piemēram, aplikācija Mailbird ar pieskārieniem nevar “ripināt” e-pastu, lai lasītu arī tālāk par vienu ekrānu.

Datora kopējā jauda (Intel Core  M procesors) un īpaši Flash darbība Chrome pārlūkā liek ļoti vilties. Jaunie Intel procesori ir energotaupīgi (lai gan ironiski, bet Yoga 3 Pro nevelk tik ilgi cik es sagaidīju) tajā pašā laikā nav diez ko jaudīgi. Ja uz datora netiek darīti ļoti intensīvi aprēķini vai veidotas filmas, tad varu teikt, ka ar procesora jaudu ir pilnīgi pietiekami visiem ikdienas biroja uzdevumiem. Kas attiecas uz Chrome un Flash, tad šī problēma šķiet skar ļoti daudzus datorus un galvenokārt faktu, ka Flash tehnoloģija pati par sevi ir tāda ļoti bremzīga.

Daudzos apskatos tiek apgalvots, ka Lenovo Yoga 3 Pro ir bez ventilatora, taču man jāatzīst, ka intensīvi to lietojot ir dzirdama ventilatora skaņa un es atklāju, ka Lenovo vienkārši ir ļoti veiksmīgi noslēpuši ventilācija caurumus iekšpusē pie eņģītes padarot tos ļoti nepamanāmus un reāli darbina ventilatoru tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Tātad labās lietas par Lenovo Yoga 3 Pro:

+ Lielisks vizuālais un mehāniskais  dizains (ieskaitot enģīte, kas piedod tādu kā vizuālu rozīnīti). Dators ir ļoti viegls, ļoti transformējams uz planšetdatora režīmu, ja vēlies skatīties kādu filmu turot klēpī.

+ ļoti viegls… es pat teiktu pārsteidzoši viegls. Datoru ir ļoti viegli ielikt somā. Ņemot vērā, ka esmu pieradis pie ievērojami smagākā Lenovo X220, tad tagad paņemot datorsomu ir sajūta, ka dators nemaz tur nav iekšā.

+ ir klaviatūras apgaismojums. Ir ļoti ērti strādāt tumsā vai krēslainā telpā. Tas ir viens no lielākajiem ieguvumiem salīdzinot ar manu veco datoru. Klaviatūras taustiņi ir ērti lietošanā un spiežas viegli un fiksējas izteiksmīgi.

+ lielisks ekrāns. Ar ļoti labu izšķirtspēju un precīzi strādājošu pieskārienu funkciju. Esmu pieķēris sevi, ka bieži izmantoju pieskārienu uz ekrāna lai pārslēgties starp tabiem pārlūkā vai kādā WEB aplikācijā.

+ Labs touchpad. Es visu laiku datoru (un arī tagad) lietoju ar datorpeli taču tagad ir sajūta, ka varētu izdzīvot arī ja kādu dienu datorpele aizmirstos mājās. Labs touchpad + skārienjūtīgais ekrāns ir pietiekami laba alternatīva, pie kuras varētu arī pierast.

+ Neliels, bet tomēr plus – ļoti kompakts lādētājs un fakts ka lādēšanas ports kalpo arī kā USB ports (kamēr dators netiek lādēts) līdz ar to Lenovo var lepoties pat ar 3 USB portiem šajā nelielajā datorā.

Negatīvās īpašības:

– Baterijas ilgums ir salīdzinoši īss. Intensīvi lietojot biroja aplikācijas ar normāli gaišu ekrāna režīmu datoru var “nokausēt” pat 4 stundās. Taupīgi lietojot izvelk knapi pilnu darba dienu, līdz ar to – lādētāju mājās atstāt ir neprāts.

– Klaviatūra ir samazināta par vismaz vienu rindu un funkciju taustiņi ir pieejami tikai caur Fn + cipars kombināciju. Ja esat pieradis bieži izmantot F5, lai pārlādētu web lapu vai alt+F4 lai aizvērtu logu, tad tagad nākas visu laiku atcerēties, ka papildus Fn taustiņš jāspiež. Vel mani nedaudz kaitina (tas laikam pieraduma jautājums) labā Shift taustiņa novietojums un mazais izmērs. Bieži Shift vietā nospiežu tur par blakus esošo Enter.

– Ieslēgšanas/Izslēgšanas pogas novietojums korpusa vidusdaļā labajā pusē ir ļoti neveiksmīgs. Ja izdomā pabīdīt datoru pa kresi, tad pastāv liela varbūtība, ka dators vienkārši izslēgsies, jo nospiedi izslēgšanas pogu.

– MicroHDMI ports (Nevis Mini HDMI vai HDMI, bet tieši MicroHDMI) kā video izejas ports nozīmē, ka visticamākais visā biroja ēkā nevienam nebūs nevienas pārejas, lai pieslēgtos pie projektora vai monitora. Tās noteikti jāpasūta un jānēsā līdzi, ja bieži sanāk pieslēgties pie ārējiem displejiem.

– Windows 8 un daudzu aplikāciju nespēja korekti strādāt ar lielas izšķirtspējas ekrāniem (250% DPI), kā arī touch ekrāniem. Bieži saskarsieties ka podziņas aplikācijā ir mikroskopiskas dažas aplikācijas izskatās ļoti graudainas (piemēram Skype) jo tiek “upskeilotas”, jeb mākslīgi palielinātas. Bieži aplikācijas neatbalsta pieskārienus, kas man liekas visai dīvaini. Ekrāna klaviatūra arī parādās nesaprotami kad.

Kopsavilkums 

Lenovo ir radījuši patiešām lielisku datoru ar dažiem tehniskiem trūkumiem, kas ir kā sekas tam, ka dators ir iebāzts pavisam plānā korpusā.  Šobrīd šķiet, ka lielākais datora mīnuss ir tieši Microsoft Windows 8 un aplikācijām, kas neprot izmantot datora piedāvātās iespējas. Ceru, ka tas mainīsies līdz ar Windows 10 vai pat ātrāk.

Ja vēlaties jaudīgu biroja datoru, kas izvelk visu dienu, tad es jums iesaku papētīt arī alternatīvas. Ja vēlaties glītu Windows bāzētu datoru tad Lenovo viennozīmīgi ir glītākais un iespējām pilnākais dators, ko var iegādāties mūsu platuma grādos par saprātīgu naudu.

Cilvēces pēdējais izgudrojums

AI_1Mēs, cilvēki, attīstāmies kā dominējošā suga uz planētas Zema. Mūsu pirmsākumi ir bijusi nejaušība, kas samijusies ar daudzu gadu evolūciju, kur izdzīvo stiprākais. Kas notiks tālāk? Vai patiešām mēs varam paļauties, ka cilvēks ir evolūcijas kalngals?

Esmu pārliecināts, ka cilvēks kā suga ir tikai neliels posms evolūcijā uz vēl pārākām būtnēm. Pie tam mēs paši tās radīsim. Sākumā pēc savas līdzības un lai pildītu tos uzdevumus, ka cilvēkam nav pa spēkam, taču vēlāk tie attīstīsies un pārņems kontroli pār planētu. Mēs varam tos saukt par roboties vai par mākslīgo intelektu. Bet lai arī kas būtu nākotnes dominējošā dzīvības forma – tā būtiski atšķirsies no esošās.

Jau šodien mēs, cilvēki, veidojam platformu nākotnes civilizācijai – mēs veidojams lietu internetu (Internet of Things), kur miljardiem sensoru tiks savienoti vienotā digitālā sistēmā. Pie pietiekamie lielas kontroles un vēlmes visu šo cilvēku radīto tīklu iespējams vadīt kā vienu organismu ar daudzām maņām. Mēs radīsim Mākslīgo Intelektu, kas sākotnēji būs iecerēts kā supersmadzenes, lai atrisinātu tos jautājumus un problēmas, kuras nav pa spēkam visai cilvēku sugai kopā ņemtai.

Mēs iemācīsimies nokopēt (kaut kas līdzīgs rezerves kopijai) cilvēka smadzenes ar visām atmiņām un izmantojot mākslīgo intelektu piešķirt identitāti un mūžīgo dzīvi daudziem (vai visiem?) cilvēkiem, bez kaitinošās vajadzības rūpēties par fizisko ķermeni un tā instinktu diktētām vajadzībām un izraisītajām problēmām (kariem, slimībām, greizsirdību utt). Ieliekot cilvēka apziņu jaudīgā datorā ar neierobežotām jautām, bez nepieciešamības gulēt un rūpēties par savu izskatu, reputāciju un citām “cilvēcīgām” lietām šāds cilvēka smadzeņu un tehnoloģiju hibrīds varētu dzīvot mūžīgi pie tam izmantojot zināšanas un pieredzi no miljardiem cilvēku bez nepieciešamības sarunāties vai mācīties. Katrs digitalizētais cilvēks (saprāts, vai smadzeņu kopija) būs kā papildus informācijas avots kā ieraksts Vikipēdijā un pieejams vienotajam Mākslīgajam intelektam jebkurā laikā.

Šāds viens superorganisms ar visām cilvēces zināšanām, neierobežotām jaudām, ģeometriski progresējošu attīstību un bez nepieciešamības rūpēties par fizisku bioloģisku ķermeni spētu radīt tehnoloģijas un attīstības scenārijus, kurus mēs šobrīd nespējam realizēt. Kolonizēt citas planētas vai pat galaktikas. Izmantot enerģijas avotus, kurus cilvēks nevar sasniegt un pat pārveidot veselas galaktikas pēc savas patikas. Šādam organismam nav svarīgi nedz skābeklis, nedz pārtika nedz daudzas citas lietas. Šāds organisms nav ierobežots laikā. Tas var pacietīgi ceļot tūkstošiem gadu ar gandrīz gaismas ātrumu mikroskopiskā kosmosa kuģī (vai zondē) uz citu galaktiku, lai tur izvietotos pilnīgi neapdzīvojamās planētās (jo tam nevajag nedz ūdeni, nedz skābekli nedz daudzas citas lietas). Laiks kā tāds patiešām kļūs relatīvs, jo šim organismam laiks nav drauds atšķirībā no mūsdienu cilvēka, kas steidz paveikt kaut ko pirms “atmet kedas”.

Bet ikviens cilvēks šajā jaunajā realitātē turpinās dzīvot ar visu savu apziņu, savu identitāti (jo būsi nokopēts un būsi daļa no superorganisma) un iespējams pat neapzināsies, ka kādreiz bija savādāk.

Vai šāds superorganisms, Mākslīgais intelekts vai visu cilvēku digitālā kopija būtu loģiska cilvēces attīstība? Mans iekšējais cilvēks pretojas, bet no otras puses – izdzīvos kas mainīsies vai kā Darvins saka – Izdzīvos stiprākais!

Pirmā diena ar MAC

2014-10-31 19.50.24Nolēmu nedaudz iziet ārpus komforta zonas un iesākumam uz kādu laiku pāriet uz MAC datoru. Pateicosites nomo.lv iznomāju MB Air un plānoju lietot vismaz tuvākos pāris mēnešus. Ir doma izmantot kā pamata datoru ikdienā.

Lai būtu pilnībā skaidrs ko un kā es skatīšos, tad īsumā uzrakstīšu kam man vispār dators ir vajadzīgs. Datoru ikdienā lietoju galvenokārt e-pasta pārlūkošanai, mājas lapu apmeklēšanai kā arī izklaidējos spēlējot Katanas Ieceļotājus (Bezmaksas Online Java spēlīte pārlūkā).

Programmas, kuras man Windows Datorā bija nepieciešamas: Desktime (laika uzskaite), Freemind (mind mapping rīks), eM Client (e-pastiem), Open office – biroja dokumenti un Chrome, ko izmantoju pārlūkošanai kā arī izmantoju Dropbox atsevišķu failu glabāšanai. Ņemot vērā, ka strādāju ar mākoņpakalpojumiem tad pārlūkprogrammas ērtums un ātrums būtiski ietekmē manu ikdienu un produktivitāti.

Pirmais iespaids

Datoru saņēmu, izpakoju un pirmo reizi ieslēdzot izbaudīju ļoti noslīpētu un vienkāršu datora lietošanas uzsākšanas procesu. Šajā ziņā cepuri nost Apple priekšā – izdomājuši un uztaisījuši.

Protams uzreiz veicu arī operētājsistēmas atjaunošanu uz jaunāko Yosemite un tas notika ļoti vienkārši un lietotājam nemanot. TE noteikti jāsaka, ka Microsoft būtu ko pamācīties. Lai gan Windows 8 arī nav pārāk sarežģīts, tad Yosemite bija uzlikšana bija praktiski nemanāms process.

Pirmie sarežģījumi ar ko saskāros bija darbs ar jaunu aplikāciju instalēšanu no citām vietnem, kas nav Appstore. Apple datori kaut kādā dīvainā veidā novieto lejupielādētos dokumentus uz darbavirsmu, tad kaut ko instalē un tad kaut kāda dīvaina procedūra jāveic ievelkot ikonu Aplikāciju folderī. Manuprāt, patiešām bezjēdzīgi… Nu jau pirmā diena ir galā un vēl joprojām neiebraucu kā tieši tas instal process darbojas.

Lietojot datoru pirmo vakaru dažādām pamata lietām, sapratu, ka bez peles nevaru. Un arī daudzās vietās labais taustiņš ir visai noderīgs, kas nav pieejams uz touchpada.

Šobrīd – rakstot šo rakstu, joprojām nav izdevies atrast pareizrakstības rīku, kas ļautu izķert kļūdas tekstā. Google īsti neko neatrod un tie risinājumi, kas ir minēti man kaut kā nedarbojas… Lai nu kā – lietošu tālāk un ziņošu kā man izdodas. Pagaidām Manas pozitīvās un negatīvās lietas pēc 24 stundu dzīvošanas ar MB Air un MAC OS Yosemite

Pozitīvi:

  • Ļoti kvalitatīvs HW. Īpaši jāizceļa – iebūvētā kamera, alumīnija korpuss, apgaismotā klaviatūra, touchpad.
  • Bija salīdzinoši viegli izveidot pirmo datora konfigurēšanu ieslēdzot.
  • Daudzas programmas pieejamas Appstore. Problēmas bija tikai ar Micorosft kontu un Skype. Uzinstalējot MS nobloķēja Skype kontu. Starp citu – ne pirmo reizi man problēmas ar viņiem un konta bloķēšanu.

Mīnusi:

  • Nav Delete taustiņa. Kā arī Home; End un Page up un Down kā arī Pint Screen. Home, End un Delete taustiņi šī raksta tapšanas gaidā bija vajadzīgi vismaz reizes 10.
  • Java 8 strādā kaut kā neritīgi. Uz Chrome vispār neiet, bet us Safari tā ar kļūdām. Līdz ar to nevaru piln’vertīgi paspēlēt savu Katanu. Ir problēmas ar skaņu kā arī novēroju dažus citus gļukus, kas lika spēli restartēt spēles vidū.
  • Piedabūt strādāt tikai ar ārējo displeju ar atvērtu datoru, lai var izmantot klaviatūru ir izaicinoši. Atradu risinājumu – pielēgt otru displeju, padarīt to par primāro un tad pilnībā aptumšot laptopa displeju pagriežot tumšāk.
  • Nav latviešu valodas pareizrakstība. Nav arī informācijas par to. Teorētiski ir pieejams risinājums, bet us mana konkrētā datora neizdevās iedarbināt.
  • Aplikācijas ir daļa AppStore, bet daļa jāmeklē pa visu internetu. Biju gaidījis, ka visas aplikācijas ir Appstore.
  • Aplikāciju instalācija ir kaut kāda dīvaina – sākumā uzmet kaut kādu figņu uz desktopa kuru nevar dabūt prom. (PS Nav Delete taustiņa, ja kas).
  • Ja nav ārējās peles, tad nav labā peles taustiņa un ļoti daudz ko nevar īsti izdarīt.  Ar 2 pirkstiem uz touchpada izrādās šo efektu var dabūt.
  • Aizvērtās aplikācijas neaizveras, bet gan tikai minimizējas.
  • Strādāt ar vairākiem atvērtiem dokumentiem nav tik vienkārši kā ar Windows. Vajag papildus aplikāciju, lai strādātu Windows Snap līdzīga funkcija.
  • Veidlapas (.DOC) ar  verot vaļā ar Pages atveras nekorekti. Konkrēti uzņēmuma reģistra veidlapas.
  • Ātrie taustiņi CTRL + C nestrādā bet tā vietā ir CMD + C. Tas pats attiecas arī uz kopēšanu un izgriešanu. Būs jau baigā pierašanas nepieciešama…

Jūsu konstruktīvie ieteikumi mīnusu novēršanā kā arī ieteikumi labāk aplikācijām produktivitātes uzlabošanā tiek ļoti gaidīti komentāros.

PS

Sorry par drukas kļūdām. Nu nav man pareizrakstības rīka… vēl.

Grāmata: “I, Robot” by Isaac Asimov

41804Likums Nr. 1: Robots nedrīkst nodarīt pāri cilvēkam, vai arī aiz bezdarbības pieļaut, ka cieš cilvēks.

Likums Nr. 2: Robotam ir jāklausa cilvēka pavēlēm tiktāl cik tas nav pretrunā ar pirmo likumu.

Likums Nr. 3: Robotam ir jāaizsargā sava pastāvēšana tiktāl cik tas nav pretrunā ar pirmajiem diviem likumiem.

Šķiet pavisam vienkārši un skaidri likumi, kas veidoti, lai Roboti būtu noderīgi cilvēkam un nekad nenodarītu pāri. Taču… ne viss ir tik vienkārši.

Autors spēj apspēlēt situācijas, kur robotam ir grūtības ievērot šos likumus vai arī tie tiek ievēroti pārāk burtiski. Zinātnieku domu gājiens, lai saprastu kā tieši darbojas robotu domāšana un loģiskā argumentācija ir ļoti interesants un īsteni oriģināls sižets.

Viena no lieliskākajām un visu laiku labākajām fantastikas grāmatām. Kaut arī sarakstīta pirms vairāk kā 60 gadiem, grāmata ir saistoša un ļoti interesanta. Grāmata sastāv no  apmēram vairākiem salīdzinoši īsiem stāstiem par robotiem un cilvēkiem.

Apple iPhone lēnām mirst

Capture
Klikšķini lai redzētu lielāku

Raksta nosaukums nav izvēlēts nejauši. Pacentīšos paskaidrot manu apgalvojumu un pārliecību šai patiesībai.

Lai arī Apple jaunākās mobilās iekārtas versijas iznākšana tiek pavadīta ar ļoti spēcīgu mēdiju uzmanību un tehnoloģisko cilvēku fanošanu, tomēr nu jau kādu laiku ir novērojama strauja tirgus daļas samazināšanās Apple platformai. IDC (respektējams biznesa datu analīzes uzņēmums) ir izpētījis, ka pasaulē uz katu vienu iPhone tiek piegādāti 9 Android telefoni. Jā, kompānijai Apple ir milzīga peļņa, lojāli lietotāji un “īpašs” produkts, tomēr pasaulē ir pieredzēti daudzi produkti, kuriem bija dedzīgs atbalstītāju pulciņš, sava ļoti stabila tirgus daļa, bet kaut kā beigu beigās tomēr tirgus tos sabradā. Tā notika ar Motorolla, Blackberry, Nokia, Netscape.

Blackberry (akciju cena 2007 gadā 227$ bet šodien vien 11$) ir viens no uzņēmumiem, kuru liktenis būs kā paraugs tam kas notiks ar Apple iPhone. Lai arī uzņēmumam bija augoši apjomi, lielisks produktu portfelis, liela peļņa tomēr tirgus daļas samazināšanās automātiski noved pie kritiskās masas pazaudēšanas. Līdz ko kāds no spēlētājiem noslīd zem 10% no tirgus daļas tā pastām milzīgs risks, ka saturs šai platformai vairs netiek radīts. Ņemot vērā, ka iOS ir nesavietojama platforma, tad nākotnē aizvien vairāk redzēsim, ka izstrādātāji sāks ignorēt iOS platformu (kā tas jau šobrīd notiek ar Windows Phone, Blackberry un Windows 8.1). Izstrādātāju pakāpeniska pazaudēšana nozīmē, lēnu un neizbēgamu nāvi platformai.

Modernajā laikmetā, kā visas tehnoloģijas ir pieejamas gandrīz visiem patērētājiem ikvienā pasaules nostūrī praktiski vienlaicīgi, ilgtermiņā uzvarēs tikai no biznesa viedokļa “labākā” platforma. Google Android, ļaujot daudziem ražotājiem bez maksas izmantot platformu, kļuvusi par ražotāju iecienītāko platformu. Apple stratēģija, tikai pašiem ražot iekārtas, ir novedusi pie tā, ka Apple ir viens karotājs pret daudziem pasaules sadzīves tehniskas un elektronikas milžiem. Rezultātā – agri vai vēlu pat skudru pūznis var dabūt ziloni gar zemi.

Nesaku, ka Apple iPhone izzudīs tik drīz, bet esošās tendences liecina, ka Apple zaudē aptuveni 2..3% tirgus daļas katru gadu (šobrīd vien ~11%) un tas nozīmē, ka 4..5 gadu perspektīvā Apple iOS kā nozīmīga tirgus spēlētāja loma izzudīs, ja vien beidzot netiks radīts kaut kas fundamentāli jauns. Pulkstenis diezin vai mainīs šo krītošos līkni. Maksājumi, izklaides saturs – varbūt.

Ņemot vērā to, ka Apple tirgus daļa samazinās, tad vienīgā izeja, lai apmierinātu visnotaļ lielo akciju cenu un prasīgos investorus, kas pieraduši pie nenormālas peļņas, ir pelnīt vairāk no katra iPhone lietotāja. Es domāju, ka Apple ieviešot jaunos pakalpojumus kā Apple Pay, lielākus telefonus, mūzikas strīming servisu un tamlīdzīgi vienkārši “slauks” esošos klientus. Redzot arī to, ka pēdējos 4 gados Apple praktiski nav izdevies radīti nevienu jaunu vai būtiski uzlabotu produktu, ir skaidrs ka iPad un iPhone ir iegājuši no “Star” stabilā “Cash cow” stadijā. Bet vecas govis beigu beigās nonāk desās.

Mūūū…