Nākotne. Latvija. Pasaule.

1671_the_brain_cube_inhandViena cilvēces paaudze. Tas ir nieks planētas attīstībā. Tas ir kā smilšu graudiņš pludmalē. Mēs dzīvojam savu ikdienas dzīvi no gada uz gadu, no algas līdz algai, no Ugunsgrēka vienas sērijas līdz nākamajai pat neaizdomājoties cik ātri laiks iet.

Viena cilvēces paaudze. Latvija pēdējos 25 gados ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Vai tad, kad mūsu vecāki cīnījās un atguva brīvību, maz nojauta kāda Latvija būs 25 gadus vēlāk? Kāda būs ekonomika, skolas, veselība, izklaides?

Tieši tā, mēs, cilvēki, kas šobrīd vairāk vai mazāk nosaka mūsu bērnu nākotni nemaz nenojaušam par to kāda būs Latvija pēc 25 gadiem. Kādas zināšanas un spējas būs nepieciešamas jauniešiem, kas vadīs Latviju pasaules bangojošā okeānā?

Kas mums ir jāiemāca jaunajai paaudze tāds, lai tie spētu būt konkurētspējīgi vēl nezināmajā ekonomikā? Kā mēs spējam sagatavot speciālistus amatiem, kuriem vēl nav amata apraksta? Amati, kuri vēl pat neeksistē?

Pirms daudziem gadiem tikai izgudrota lodīšu pildspalva (1888.g.). Daudzus gadus vēlāk tā tikai kļuva patiesi populāra. Pasniedzēji, skolas un vecāki uzstāja (1950.g.), ka bērniem jāprot rakstīt ar tintes pildspalvu un ka jaunā lodīšu pildspalva iznīcinās sabiedrību… ka tāda izšķērdība nav pieļaujama, jo pildspalvas izbeidzas un tās jāizmet ārā.

Tagad mēs esam modernajā laikmetā, kur šo pašu tekstu es rakstu ar datoru uz virtuālas baltas lapas. Visi burti ir precīzi, līnijas ir taisnas un papīrs nav nosmērējies. Man pat šķiet, kas šeit man sanāk ātrāk. Savu rokrakstu uz papīra es vairs knapi varu pazīt. Neskatoties uz to, ka vairāk kā desmit gadus bērnībā es ikdienas rakstīju ar pildspalvu uz papīra, es nekad nebiju izcēlies ar glītu rokrakstu… tagad tas ir palicis vēl traģiskāks… tik traģisks, ka es pats knapi varu salasīt to, ko rakstu ar roku.

Mani bērni aug un viņi neprot lietot datora klaviatūru un peli. Viņiem to nevajag. Bērni sevi izpauž caur pieskārieniem planšetdatorā, caur kustībām Kinect (3D telpas skaneris) priekšā un virtuālu pogu nospiešanas, kas ir vien plaukstas izstiepšana ekrāna virzienā. Bērni guaškrāsu vietā Spēlē Minecraft un rada daudzstāvīgas 3D telpas ar visu interjeru.Teiksiet fantastika? Nē. To dara mans dēls, kurš pat līdz nesenam laikam īsti neprata runāt, rakstīt, lasīt…

Vai skola spēs sagatavot jauno paaudzi nākotnes tehnoloģijām? Vai izglītības sistēma spēs iemācīt patstāvīgi mācīties?

Patstāvīgi un nenogurstoši mācīties, uzņemties atbildību un paškritiski domāt

Nākamā paaudzei mums ir jādod universālas spējas, kuras izmantojot, tie patstāvīgi ātri varēs apgūst tam laikam aktuālās zināšanas un prasmes. Jaunajam pilsonim ir jābūt atvērtam domāšanā, ar spēju pašam organizēt sevi, vēlmi mācīties, vēlmi uzņemties iniciatīvu un atbildību kā arī paškritiski domāt izvērtējot jaunos riskus un ieraugot jaunās iespējas.

“We can’t solve problems by using the same kind of thinking we used when we created them.” – Albert Einstein

Nākotnes jauniešiem nav nepieciešams mācīties un koncentrēties uz tehnoloģijām un prasmēm, kuras noveco un izzūd no aprites. Var šķist revolucionāri, bet pēc 25 gadiem mēs, visticamākais, mazāk lasīsim tekstu, gandrīz nemaz nerakstīsim tekstu ar roku un tikai ļoti nedaudz ar datoru… visas galvenās operācijas mēs veiksim ar balsi, pieskārieniem, domām, kustībām… Tehnoloģijas un saskarsme starp cilvēkiem būt dabiska, izmantojot cilvēku dabas dotās maņas – klausīties, runāt, redzēt, sajust, saost… Mums ir jāiemāca jauniešiem izmantot šis jaunās komunikāciju metodes pēc iespējas ātrāk. Mums ir jāiemācās pašiem izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai padarītu efektīvāku apmācību un nodrošinātu kvalitatīvāku un plašāku izglītības saturu.

Jau šodien mēs varam izmantot viegli saprotamus materiālus – video, audio, infografikus. Izgatavot šos materiālus centralizēti. Piegādāt ikvienam skolēnam praktiski neierobežoti un bez maksas izmantojot internetu un datorus. Samazināt laiku, kas nepieciešams pamata informācijas apgūšanai atbrīvojot laiku dabas un virtuāliem eksperimentiem un dziļākai izpratnei kā lietas mums apkārt darbojas šobrīd… vienlaicīgi pieļaujot domu un pat veicinot jauniešus apšaubīt jebko, ko tie dzird un redz. Uzdot jautājumus un izaicināt mūsu esošās sabiedrības noteiktos ierobežojumus un uzskatus.

Radīt paaudzi, kas uzdod jautājumus un paši aktīvi meklē atbildes.

Vai delfīni guļ?

Kāds numurs ir prezidenta mašīnai tehniskajā pasē?

Vai demokrātija ir labākā sabiedrības pārvaldes forma?

Kur ir robeža starp cilvēku un mašīnu/robotu?

Pie mūsdienu zinātnes un tehnoloģiskajiem attīstības ātrumiem mēs nespēsim uzminēt pat ne 10% no to problēmu un aktualitāšu klāsta, kas nodarbinās sabiedrības prātus pēc 25 gadiem. Pārtikas krīze pasaulē, gaisa piesārņojums, planētas pārapdzīvotība… un mūsu nākamajām paaudzēm būs jānodarbojas ar tādu problēmu risināšanu, kuras mums šobrīd ētisku apsvērumu dēl pat vispār netiek pieminētas – dzimstības ierobežojumi, mūža garuma kvotas…

Bet varbūt jau tad sabiedrība būs iemācījusies sintezēt neierobežoti daudz pārtikas no plaši un lēti pieejamām neorganiskām izejvielām. Varbūt mums būs milzīgi filtri, kas attīrīs gaisu. Varbūt planēta iegūs 100% ekoloģisku enerģiju no vēja, saules un jūras viļņu svārstībām? Varbūt nākotnes sabiedrībai tāpat kā Senajā Romā būs nepieciešamas izklaides, lai aiz labas dzīves un nekā nedarīšanas nesāktos sadzīviski un muļķīgi konflikti…

Mums ir jāizaudzina paaudze, kas spētu risināt jebkura veida problēmas. Paaudze, kas uzņemsies atbildību uzdot nepopulārus jautājumus un piedāvāt unikālus risinājumus. Paaudze, kas radīs jaunus likumus un jaunas tehnoloģijas. Paaudze, kura spēs rūpēties gan par mums, gan par planētu, gan par nākamajām paaudzēm.

Vai esošā izglītības sistēma to spēj? Vai nebūtu laiks nopietni padomāt par to ko un kā mēs mācām saviem bērniem? Vai nebūtu laiks mainīt diktātus pret domrakstiem un radošiem projektiem? Vai nebūtu laiks iemācīt bērniem, ka laiks ir vienīgā lieta, kuru nevar nopirkt un ka tas ir ļoti jātaupa? Vai nebūtu laiks iemācīt bērnus būt efektīviem, izvēlēties svarīgāko un realizēt to?

Īsa pamācība kā nenopirkt

no-shopping-signEs esmu pārdevējs pēc profesijas un mans ikdienas darbs ir pārdot cilvēkiem risinājumus. Jā es tiekos, diskutēju, pārliecinu un pārdodu. Šis raksts ir par pilnīgi pretējo.

Vai Jums ir gadījies tā, ka pastaigājoties pa pilsētu ir tāda iekšējā vēlme kaut ko nopirkt. Jaunas kurpes, pulksteni, kādu aksesuāru savam telefonam vai pat jaunu telefonu. Protams, katram no mums ir savādākas iespējas un vēlmes. Kam ir visas pamatlietas, tad vēlas sev jaunu un jaudīgu auto.

Es pats sevi jau kādu ilgāku laiku pieķeru pie domas, ka vēlos jaunu portatīvo datoru, bet nu izpētot piedāvājumus kaut kā nenonāku pie lēmuma iegādāties jaunu. Esošais lieliski strādā, bet ir “morāli novecojis”.  Tā nu es apzinoties savu iekšējo vēlmi pirkt sāku pētīt risinājumus tam – kā nenopirkt.

1. Izpēti savus pirkšanas paradumus. Vai tavi pirkšanas lēmumi ir balstīti uz paša pieņemtajiem lēmumiem vai ļoti spēcīgi ietekmēti no reklāmas? Neļaujies ieraut sevi patērētāju kultūrā.

Uzraksti uz lapiņas – kādēļ tev patīk pirkt? Vai tas ir ieradums? Vai tas ir tāds izklaides veids? Varbūt Tev patīk kā tevi apkalpo un ka tev izpatīk? Paskaties vai šādas pašas emocijas vari iegūt kādā citā veidā. Prieks par nopirkto preci ir samērā īss. Mums šķiet un reklāmas to stāsta, ka iegādājoties vienu vai otru preci mēs kļūsim laimīgi uz ilgāku laiku. Patiesībā sajūsma par iegādāto preci ir īsa. Pat daudzus gadus izsapņotas lielas preces iegāde (jauns auto vai māja) pavisam drīz (pāris dienu vai nedēļu laikā) kļūst par pavisam pierastu lietu un sajūsma izplēn… taču kredīts paliek.

2. Lai izvairītos no maziem spontāniem pirkumiem – neej uz veikalu. Veikals nav izklaides un tūrisma objekts. Pastaigājoties pa lielveikalu neapzināti tev smadzenēs iesēžas vēlme pētīt produktus un tu pats sāc piemeklēt argumentus kaut ko nopirkt, lai gan īstenībā pirms tu ieraudzīji to preci tev īstenībā pat neko tādu nevajadzēja.

Vai Tev ir bijusi sajūta, ka staigājot pa lielveikalu ilgāku laiku un tu neko nenopērc, tad tuvojoties kasei parādās tāda kā vainas sajūta? Uz to spēlē daudzi veikali un arī tirgotāji, vienā brīdī pircējam rodas vainas sajūta par to, ka izmantojis telpas, elpojis veikala atvēsināto gaisu… un nopērk vismaz padzerties vai dārgu našķi.

3. Neņem līdzi naudu. Viens veids kā neiztērēt skaidro naudu ir neņemt līdzi visu naudu. Ar kartēm savukārt iesaku izveidot internetbankā vēl vienu kontu, kuram nav piesaistīta karte un glabāt brīvos līdzekļus tur. Pēc vajadzības pārskaiti nelielu summu uz karti. Šādā veidā pasargāsi pats sevi no spontāniem būtiskiem pirkumiem.

4. Ja kāda lieta patiešām ir nepieciešama, tad nopietni apsver lietotas lietas iegādi. Es pats esmu ļoti daudz lietotu mantu savā mūzā nopircis un arī pārdevis, kad vairs nav nepieciešams. Piemēram, jaunie vecāki iegādājas dārgus jaunus bērnu ratiņus, taču jau pēc pusgada ratiņi vairs nav nepieciešami un arī neviens nav gatavs maksāt lielu naudu par lietotiem. Tā vietā, lai nopirktu vismaz uz pusi lētākus lietotus jūs ietaupīsiet daudz naudas un pēc tam kad bēbis paaugsies pastāv liela varbūtība ka pārdosiet pa to pašu naudu ko nopirkāt vai par pavisam nedaudz mazāk. Tādā veidā ietaupīsies simtiem eiro. Protams, atceries nepērc, ja nevajag… arī lietotu.

Varu atzīties, ka reiz veselu dienu nostaigāju pa veikaliem jaunas žaketes meklējumos. Neatradu neko sakarīgu robežās līdz 100 EUR. Beigās iegāju lietoto apģērbu veikalā un šķietami jaunu žaketi, kas man tieši derēja un izskatījās lieliski nopirku par nieka 5 EUR.

5. Maksā ar skaidru naudu. Šādā veidā tu ieraudzīsi cik patiesībā daudz naudas aiziet uz vienu vai otru lietu. Maksājot ar karti vai internetbanku patiesībā tu redzi tikai cipariņus un nav “lielas naudas sajūta”. Maksājot skaidrā varbūt pārdomāsi kad ieraudzīsi cik liels “žūksnis” jānoliek par salīdzinoši nelielu lietu.

6.Braucot uz veikalu iepirkties izveido sarakstu un cieši pieturies pie tā. Mēs ar ģimeni regulāri braucam brīvdienu iepirkšanās tūrē. Jau mājās viss tiek izdomāts un izlemts kas nepieciešams. Šādā veidā arī nekas nepiemirstas. Nav tā bijis – gāju pirkt sāli, nopirku pilnu maisu ar visu kaut ko, bet pašu sāli aizmirsu? Sadali sarakstu daļās – pārtika, sadzīves ķīmija, mājdzīvnieku lietas utt. un paskaties kuros veikalos ir lētāk. Piemēram es atklāju, ka Drogas sadzīves ķīmija ir ievērojami lētāk kā Maxima vai Rimi. Apsver iegādāties lietas uzreiz vairāk, kuras nebojājas (tualetes papīrs, dušas želejas utt).

7. Pērkot lielākas lietas uzdod sev jautājumus. Vai es izmantošu šo lietu katru dienu? Cik daudz stundu man ir jāstrādā lai par šo samaksātu? Vai man tas būs vajadzīgs arī pēc 3 mēnešiem? Dažreiz atklāsies, ka nav nepieciešams.

Man pašam jau vairākus gadus ir vēlme nopirkt velosipēdus ģimenei. Esam 5 cilvēki  x labi velosipēdi maksā ievērojamu naudu = ievērojama naudas summa. Šo pavasari nolēmu iznomāt uz 3 mēnešiem labu velosipēdu (22EUR mēnesī no nomo.lv) un pavērot cik bieži mēs vizināsimies. Ja ritenis būs noderīgs, tad nākamgad pavasarī nopirkšu. Ja nedēļām stāvēs ieslēgts šķūnī, tad laikam jau varam iztikt. Rezultātā man tas izmaksās tikai 66 EUR uz visu vasaru, lai saprastu, ka varbūt man nemaz nevajag. Tas pats var attiecas uz automašīnām un citām būtiskām lietām. Varbūt izīrē to jauno džipu uz 2…3 mēnešiem un sapratīsi, ka tev nemaz tik krutu nevajag un pietiek ar mazu hečbeku.

lejupielāde8. Pacenties lietas salabot. Ir lietas, kas kalpo ilgi un tad sāk nedaudz nestrādāt. Ņemot vērā cik ilgi kalpojušas, mēs labprāt tās izmetam un nopērkam jaunas. Bieži vien ir vērts samaksāt naudu un salabot to veļas mašīnu vai TV tā vietā lai iegādātos pavisam jaunu. Šāda attieksme arī ievērojami samazinās tevis radīto atkritumu daudzumu uz šīs planētas.

9. Aizņemies lietas uz īsu laiku un aizdod lietas. Ja tev ir nepieciešams zāģis lai nozāģētu krūmus pie mājas, tad tā vietā lai dotos uz Depo un nopirktu lētāko “mēslu”, sarunā ar kaimiņu uz pāris dienām. Nav obligāti visu aprīkojumu sapirkt, lai tikai vienu reizi gadā izmantotu uz pāris stundām. Nekad neatsaki kaimiņam arī kādu no saviem instrumentiem. Un neaizmirsti aizņemto atdot atpakaļ labā stāvoklī.

Atceries, ka grāmatas var paņemt par brīvu uz izlasīšanu bibliotēkā vai no draugiem.

10. Neej uz lielajiem iepirkšanās centriem. Tie ir būvēti, lai Tev pārdotu lietas, kuras tev patiesībā nevajag. Tie speciāli veidoti mājīgi un aicinoši. Lielveikalus var salīdzināt ar Sirēnām no Grieķu mitoloģijas, kas skaisti izskatās un dzied, bet patiesībā tas viss ir tikai Tevis pievilināšanai un maciņa iztukšošanai. Vai zināji, ka rotaļu veikali speciāli tiek izvietoti lielveikalu tālākajā galā un augstākajā stāvā? Tas tādēļ, ka bērni vecākus aizvelk līdz galam un atpakaļ nākot pārdod vecākiem daudz ko.

11. Nepērc lietas lielākas kā ir nepieciešams. Ja tev ir tikai pāris simtu kvadrātmetru mauriņš, tad nav nepieciešams milzīgs pašgājējs zāles pļāvējs.

12. Pērc izturīgākas lietas, kuras kalpos ilgāk. Īpaši izteikti tas attiecas uz bērnu rotaļlietām. Lētās “ķīniešu” mantas nokalpo labi, ja vienu nedēļu. Izturīgākas, iespējams, vienkāršākas konstrukcijas mantas kalpos daudz ilgāk un iespējams pat vairākas paaudzes.

13. Iegādājies savietojamas lietas. Piemēram – mājās visi telefoni var izmantot vienus tos pašu lādētājus… izņemot planšetdators… un nespēj iedomāties cik bieži nākas to nožēlot… it sevišķi, ja planšetdatoram sabojājas lādētājs… regulāri.

14. Ja kaut ko patiešām vēlies, tad “pārguli ar domu” vismaz vienu nakti vai labāk veselu nedēļu. Ja pēc nedēļas pamostoties vēl joprojām ļoti gribas to lietu, tad skat 1. līdz 13. punktu. 🙂

15. Ja ir nepieciešamība doties uz svētkiem un jāiegādājas dāvana, tad apsver domu izgatavot pats. Tas būs daudz personīgāk un ievērojami lētāk.

16.  Principā uzdod sev 3 jautājumus – Vai es vēlos? Vai man vajag? vai es varu atļauties? Tikai tad kad uz visiem 3 jautājumiem ir “Jā” tad meklē kur lētāk nopirkt. Izmanto internetu un cenas salīdzināšanas iespējas lai atrastu lētāko vietu, kur iegādāt nepieciešamo preci.

17. Uzmanies no “tikai xxx mēnesī” slazda. Daudzas lietas mūsdienās tiek pasniegtas kā “tikai par kafijas tasīti dienā” vai nieka 50 EUR mēnesī. Tas ir lielisks mārketinga triks kā tev pārdod lietu, kuru patiesībā tu nevari atļauties.

Tas varbūt šķitīs pavisam nedaudz, taču ikmēneša maksas sakrāsies un rezultātā 2 vai 3 gadu laikā, tu būsi nopircis vēlamo lietu ļoti dārgi. Dažreiz iekārotā lieta nemaz nekalpo tik ilgi cik Tev par viņu būs jāmaksā. Apsver domu nopirkt lētāku, vienkāršāku un uzreiz.

Rakstā izmantoti materiāli no www.Wikihow.com

Amazon Kindle Paperwhite 2nd gen (2013) apskats

Digitālais laikmets nav iedomājams bez ierīcēm, kuras vecos ieradumus pārnes jaunā tehnoloģiskā līmenī. Tā notiek arī ar grāmatu lasīšanu. Daudzi azartiski grāmatu lasītāji joprojām stingri turas pie apgalvojuma, ka tikai īsta, uz papīra drukāta grāmata spēj nodrošināt patiesu lasīšanas baudu. Sajust ar pirkstiem papīra lapu to pāršķirot, jaunas grāmatas atvēršanas smarža un nedaudz krakšķošā skaņa, ko izdod vāku atvēršana pirmo reizi… tās ir sajūtas, kuras nodrošina tikai īsta, drukāta grāmata. Taču es apgalvoju, ka grāmatas pamata uzdevums ir tomēr ļaut lasītājam visērtākā veidā izbaudīt autora veidoto mākslas darbu.

Viens no šiem modernās pasaules piedāvātajiem tehnoloģiskajiem veidiem ir elektronisko grāmatu lasītāji. Un ja mēs runājam par e-lasītājiem (iekārtām), tad līderis kvalitātes un tirgus apjoma ziņā ir Amazon, kas nu jau kopš 2007. gada piedāvā Kindle e-papīra iekārtas. (klikšķini uz “Continue reading“, lai lasītu pilnu apskatu.)

Turpināt lasīt

Dzīve nākotnē – 3D printeri

Jau kādu laiku pasaulē atsevišķi ražotāji piedāvā 3D printerus, kas pēc savas būtības spēj “izdrukāt” jebkuras sarežģītības, formas un krāsas objektus. Mūsdienās plašāk pieejami 3D printeri, kas pārsvarā veido nelielus objektus (līdz 20 cm x 20 cm x 20cm). Ikdienas lietošanā šāda iekārta vairāk noder dažādu interesantu dizaina priekšmetu izveidē, kā arī neliela izmēra prototipu izgatavošanā. Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar industriālu dizainu, protams, 3D printeri jau kādu laiku ievērojami atvieglo un ļoti būtiski paātrina prototipu veidošanu.

Pasapņosim par nākotni

Nākotnē cilvēki sadzīves priekšmetus (piemēram, karotes, šķīvjus, galda lampu vai pat mēbeles) nebrauks iegādāties uz veikalu. Tā vietā cilvēki ieies internetā un iegādāsies priekšmeta “dizainu” un paši varēs šo priekšmetu izdrukāt tuvākajā 3D salonā vai arī paši uz sava mājas 3D printera. Šāda personalizētu objektu izveide un iegāde ļaus katram cilvēkam iekārtot savu dzīves telpu unikāli, personīgi. Katram būs iespēja pašam ietekmēt katras mēbeles, iekārtas un pat apavu dizainu, krāsu, materiālu. Pirms drukāšanas katram būs iespēja modificēt nepieciešamo objektu pievienojot papildus atvilktnes galdam vai mainot krēsla atzveltnes izliekumu balstoties uz sava ķermeņa īpatnībām.

Tieši iespēja personalizēt savu dzīves telpu būs galvenais dzinējspēks pieprasījumam pēc lētiem vidēji lielu objektu 3D printeriem (tādiem, lai var izdrukāt ēdamgaldu). Protams neaizmirsīsim, ka šādu printeru pieejamība un 3D printeru materiālu daudzveidība ļaus personalizēt arī tādas lietas kā automašīnu virsbūves, velosipēdus, mājdzīvnieku namiņus, rotaļlietas, dārza priekšmetus un jebkuras citas lietas, kuras mēs šodien izvēlamies veikalā. 3D printeri ar metāla drukāšanas iespējām ļaus viegli un ātri vietējam autoservisam izdrukāt nepieciešamo detaļu automobilim tur pat servisā pāris minūšu laikā. 

Līdz ar personalizāciju parādīsies daudz lielāks pieprasījums pēc speciālistiem, kuri spēj radīt jaunus 3D objektus, dizainus un pasūtītāja ideju realizācijas datorizētā 3D vidē. Paredzams, ka 3D speciālistu pieprasījums strauji pieaugs tuvākajos 10 gados. Ņemot vērā, ka 3D dizainerus spēcīgi pieprasīs industriālie uzņēmumi un izklaides industrija (lai radītu pilnībā datorā radītas 3D filmas), tad dizaina industrija sākumā saskarsies ar ļoti nelielu objektu izvēli un augstām cenām. Pieņemu, ka esošie lielākie interneta veikali kā Amazon.com un eBay.com  būs galvenie 3D dizainu “tirgotāji”. Protams, šādas jaunas konceptuālas tehnoloģijas ienākšana plaša patēriņa tirgū ļoti būtiski izmainīs daudzas industrijas. Būtiski samazināsies fizisko veikalu skaits, izmainīsies izejmateriālu piegādes struktūra, kur priekšplānā izvirzīsies jauni kompozītmateriāli kā izejvielas populārākajiem 3D printeru standartiem.

Bet neskatoties uz visu augstāk rakstīto Forbes min 7 industrijas, kurām var nākties ievērojami mainīt savus esošos biznesa modeļus.

1. Pārtika.

Pārtikas produkti var jau tagad tikt viegli izdrukāti, jo sastāv no šķidrumiem un pulveriem. Viss kas sastāv no šādām sīkām vienībām ļoti viegli ir sajaucams nepieciešamajā daudzumā un izdrukājams ar pārtikas 3D printeri nepieciešamajā izskatā.

2. Medicīna

Viena no medicīnas industrijas ienesīgākajām daļām ir dažādu cilvēkam pielāgotu implantu un palīgierīču ražošana. Līdz ar 3D printeru parādīšanos jaunu žokļa kaulu vai kājas protēzi varēs viegli izdrukāt tur pat slimnīcā.

3. Militārajā jomā

Jau tagad atsevišķas valstis aizliedz savā valstī drukāt uz esošajiem 3D printeriem ieročus. Ir jau praksē pierādījies, ka ar mājas printeri var izdrukāt šaušanai gatavu ieroci. Militāristiem kaujas apstākļos 3D printeri nākotnē palīdzēs izdrukāt apstākļiem atbilstošus ieročus vai ieroču daļas.

4. Elektronika

Protams pirmais, kas nāk galvā, ka cilvēks mājās pats varēs izdrukāt sev nepieciešamās elektroniskās iekārtas, piemēram, jaunāko mobilo telefonu. Pateicoties augsti precīziem 3D printeriem varēs izgatavot ļoti mazus robotus un elektronikas daļas.

5. Rotaslietas

Ja tev ir pietiekami spēcīgs printeris un atbilstošas izejvielas, tad mājas apstākļos varēsi izgatavot sev rotaslietas kādas tikai vēlies.

6. Rotaļlietas

Šķiet visvieglāk saprotamā un visātrāk pieredzēsim šīs nozares maiņu. Nākotnē mēs pirksim rotaļlietu dizainu internet veikalā un spēļmantiņas drukāsim paši pēc nepieciešamības.

7. auto industrija

Par auto detaļām jau runājām, bet šajā nozarē vēl ir daudzas lietas, kuras ļoti iegūs no 3D printeriem. Piemēram, restaurējot vecu un ļoti retu auto mums noderēs iespēja izveidot detaļu “pēc pasūtījuma” un motociklu vadītāji varēs izdrukāt sev ķiveri, kas derēs precīzi katra galvas formai.

Bonuss – Celtniecība

Kas attiecas uz lieliem objektiem, kā piemēram, daudzīvokļu mājas, tad 3D printeri viennozīmīgi radīs revolūciju celtniecībā. Tādas dizaina, arhitektūras un konstrukciju iespējas, kādas ļaus realizēt mega 3D printeri vēl mums pat sapņos nerādās. Iedomājieties, ka katrs varēs izdrukāt sev tādu mājas formu kāda tik ienāk prātā… vai tā būtu pils no Disneja multenēm, Cietoksnis no pasaku grāmatām vai superekonomiska minimāla dizaina ēka no modernās mākslas studenta diplomdarba. Ēku 3D printerim principā nekas nebūs īsti par sarežģītu. Šaurā vieta šajā moderno ēku arhitektūras laikā būs cilvēka iztēle un spēja pārnest šo iztēli digitālos 3D modeļos. Šie printeri ļaus vēsturiskās vietās ļoti ātri un precīzi rekonstruēt senās arhitektūras ēkas paturot pat vissīkākās detaļas. Ēku būvniecība būs vienkāršs un ļoti ātrs process (visu ēku varēs izdrukāt vēlamajā vietā pāris dienās). ēku 3D drukāšana ievērojami samazinās dzīvojamās platības izmaksas un ļaus ātri un lēti nodrošināt ar dzīvojamo platību trūcīgos cilvēkus. Tāpat 3D printeri ļaus ļoti ātri un efektīvi radīt pagaidu mītnes pēc dabas katastrofām un bēgļu nometņu veidošanas gadījumā.

Zemāk video par esošajiem ēku 3D  printeru prototipiem:

Ieteikums skolēniem – studējiet 3D dizainu… noderēs! 🙂