KĀ TAPA GRĀMATA “PĀRBAUDES LAIKS. PĀRDEVĒJI ARĪ BAIDĀS” 2. daļa

Grāmatas ilustrāciju autors, talantīgais Mareks Ruskuls, jeb briiC. Attēls: "Pēdējā lapa."

Grāmatas ilustrāciju autors, talantīgais Mareks Ruskuls, jeb briiC. Attēls: “Pēdējā lapa.

Grāmata top straujiem tempiem. Ir izvēlēta tipogrāfija (Jelgavas tipogrāfija) un paredzams, ka nodrukāta būs pēc aptuveni 3 līdz 4 nedēļām. Šobrīd vēl pēdējie pieskārieni izkārtojumam un vāka dizainam un tad uz drukāšanu. Decembra sākumā grāmata būs jau gatava. Tāpat varu Jums atklāt, ka grāmatas ilustrācijas veidoja, manuprāt, izcilais mākslinieks Mareks Ruskuls, arī pazīstams kā briiC. 

Lai Jums būtu interesantāk gaidīt, šajā rakstā vēlējos jums sniegt pavisam nelielu ieskatu grāmatas lapaspusēs un par to, kas ir stāsta galvenā varone, Magdalēna:

‘Esmu ieguvusi izglītību…’ piepūšu vaigus, juzdamās pievilta. Es to jau stāstīju, vai tiešām viņš nedzirdēja?

‘Nē,’ viņš pārtrauc un piesēžas tuvāk. ‘Mani neinteresē tavas formālās prasmes! Kas esi tu, Magdalēna Kopela?’

Ievelku elpu. Cik filozofiskai man jābūt? Un kas tieši jāsaka?

‘Es gribu šo darbu,’ sakrustoju pirkstus. ‘Varbūt tas liksies amizanti, taču vēlmi kļūt par pārdevēju manī radīja vecmāmiņa. Viņa tirgū pārdeva ziedus. Es bieži biju līdzās un skatījos, kā viņa pārdod. Viņa man teica – labs pārdošanas process nav klusa naudas un preces apmaiņa, tas pieprasa ko vairāk. Runāties ar ikvienu pircēju – gan par to, cik maksā ziedu pušķis, gan par to, kāds ārā laiks un kad jāuzar zeme. Jau tad ievēroju, ka pircēji atgriezās. Ne tikai tāpēc, ka ir laba cena, bet arī tāpēc, ka vecmāmiņa viņus gaidīja un atcerējās. Tas bija ārkārtīgi interesanti – ikreiz pie viņas nāca vieni un tie paši cilvēki un līdzi veda jaunus. Tad skaidri zināju, ka arī gribu būt pārdevēja… Ka gribu mainīt pārdošanas pasauli un palīdzēt cilvēkiem!’ ievelku elpu. ‘Es gribu būt lielas misijas sastāvdaļa. Pat nespēju izteikt, cik ļoti es gribu šo darbu!’

Valters mani vēro. Vai esmu sevi pārdevusi?

zina

Kas notiek uzņēmēja galvā?

Entrepreneurial+CoachingIr sestdienas rīts.

Pamostos un beidzot ir laiks telefonā paskatīties, kas noticis vakar. Pats birojā nebiju, jo bija jāpiedalās klienta sasauktā projektā, kur darbinieki salaiduši dēlī un veselu dienu bija jānomierina klients un pašam jānodarbojas ar tām lietām kurā ir noalgoti 3 speciālisti birojā. Diena ievilkās līdz deviņiem vakarā un pārnākot mājās vien izdzēru vienu kokteili un aizgāju gulēt, jo spēka nebija nedz bērniem nedz sievai.

Nu lūk – telefonā redzu pāris epastus, ko piektdienas vakarā darbinieki ir sūtījuši – sak vajag jaunas mēbeles birojā, jo vecās vairs nav labas un nav radošas pietiekami. Kad būs?

Vēl e-pasts no cita klienta, ka izskatās, ka jālauž līgums un naudu nemaksās, jo tas dizains, ko iesniedza projektu vadītājs īsti nepatīk. Ir skaidrs, ka naudas nebūs nākošnedēļ.

Bāc, bet ir taču jau 7 datums un pirmdien algas jāizmaksā. Pēc nedēļas 15 datumā nodokļiem samaksas termiņš.

Ieskatās bankas kontā – tur 20 tūkstoši. Jā, jaunībā šī summa likās liela. Tagad ir skaidrs ar šo nepietiks, lai samaksātu visiem algas, nodokļus un vēl mēbeles nopirktu… pareizāk sakot ar šo nepietiks arī nodokļus samaksāt un vēl tas jaunais projekts ir problemātisks, līdz ar to nekādas naudas neienāks. Neizdosies man klientu pārliecināt par to samaksāt ņemot vērā viņa noskaņojumu. Arī piektdienas projekts, kuram bija jābūt pabeigtam jau pirms 2 nedēļām ievilksies uz vēl 2 nedēļām un nauda būs tikai labi ja ap 20 datumiem.

Ko darīt? Varētu jau tiem dažiem “speciālistiem” pateikt līdzīgi kā klients man – nepatīk man jūsu rezultāts, tādēļ algas nebūs. Gribētos redzēt viņu sejas. Nē, negribētos gan, jo tūlīt pat aizskries uz visām iestādēm, ka redz kur ļaunais es, kas apbižo parasto darba tautu. Ilgāk tā vairs nevar. Ja nesalabošu biznesa ieņēmumus un izdevumus, tad jāver tā bodīte ciet.

Vajag mazināt izdevumus. Vai palielināt ieņēmumus. Citu variantu nav.

Varētu pārdot X5, kuru mazlietotu iegādājos pirms 3 gadiem. Nav jau tā, ka vajadzēja, bet nu partneri sāka griezt degunus un prasīt vai ar biznesu viss ir kārtībā? Negribēja maksāt avansu par projektu un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot – bija aizdomu pilni un tas traucēja iegūt jaunus projektus un uzticību. Nācās nopirkt. Izmaksā mēnesī apmēram 500 EUR. Jā, bet pārdodot auto patiešām izskatīsies, ka bizness iet pa pieskari… un tas ietaupījums fundamentāli nerisinās problēmu.

Vēl ir variants ietaupīt atlaižot pārīti no 15 strādājošajiem. Saņem uz rokas 1000 EUR katrs, tātad 2000 EUR + 1500 EUR nodokļi + telefons un citi izdevumi. Nu kopā kādi 4000 EUR mēnesī toč būs ekonomija. Gadā tie ir 48 000 EUR. Njā. Būtisks ietaupījums. Par tādu naudu jau var beidzot uzņēmumā ieguldīto naudu atgūt. Ja būtu jāsāk, tad droši vien ar tiem, kas čīkst, ka mēbeles nav iedvesmojošas… ietaupīšu arī uz jaunu mēbeļu iegādi. Vēl kādi 5 tūkstoši ekonomijas.

Ok. Ar izdevumu mazināšanu nu viss ir skaidrs. Noīsināšanu tos 2, kas visu dienu tāpat sēž internetā un, ja kādreiz vajadzēs papildus darba rokas, tad uz laiku paņemšu frīlancerus, lai aizpildītu robus lielākā projektā.

Velns, tikai atlaižot šos divus man būs jāizmaksā vēl neizmantotais atvaļinājums par 2 gadiem, jo tie abi pamanījās neiet atvaļinājumā, lai gan slaistījās pa biroju vasarā un tāpat gandrīz neko nedarīja, bet algu saņēma. Tas man būs kādi 5000 EUR + 4000 EUR  nodokļi. Lai atlaistu būs 9000 EUR 3 dienās jāizmaksā + vēl par šo nedēļu… nu koroče vajag 10 000 EUR bankā, lai šos 2 atlaistu samaksātu iepriekšējā mēneša algu, šī mēneša algu, jo man jau mēnesi iepriekš jābrīdina un to mēnesi viņi urbinās degunu un staigās pa darba intervijām un rakstīs dusmīgus komentārus internetā par to kāds es ļaunais, ka braucu ar džipu, bet šiem nemaksāju lielas algas un vēl pamanos atlaist.

Klientiem par pakalpojumiem esam noteikuši cenu 50 EUR stundā. Darbinieki par to baigi streso, jo sak tu saņem par manu darbu 50 EUR stundā, bet man sanāk…. 1000 / 160 = tikai 6.25 EUR.  Viņi jau neredz to, ka man vēl 4 EUR par viņiem nodoklis jāmaksā, vēl tik pat daudz jāmaksā arī pārdevējiem un grāmatvežiem un par biroja īri. Vēl viņi nesaprot, ka reāli pārdot var tikai labi ja 80 stundas mēnesī bet pārējās 80 stundas nodarbojas ar visādām mācībām, slimošanu, sapulcēm un citu figņu, par ko klients nemaksā. Un tad vēl ir klienti, kas nemaksā par sliktu darbu. Nevar jau klientam pārmest. Es pats arī nemaksātu piegādātājiem, ja būtu slikts serviss.

Tā no 50 EUR man pašam algai paliek vien 1 EUR un labi, ka man ir 15 cilvēki, tad pa kripatiņai varu arī sev normālu algu salasīt.

Varētu jau maksāt lielākas algas, bet cenu klientam 50 EUR pacelt nevaru, jo ir frīlanceri ar mikrouzņēmumiem, kas kapā par 20 EUR / stundā. Šiem nodoklis neliels, paši strādā no kafejnīcām vai mājās no guļamistabas. Darbu jau dara, labi, bet nu cenu tirgū spiež lejā. Paši nopelna arī normāli.

Njā. Laikam jāceļas un jāaizbrauc uz veikalu nopirkt birojam jaunas spuldzes, lai gaišāk. Varbūt palīdzēs ar “iedvesmu”.

Pag, nevaru neko šodien pirkt, jo ir sestdiena un, ja VID ieraudzīs čeku grāmatvedībā ar sestdienas datumu, bet oficiāli man šodien ir brīvdiena, tad uzliks sodu, jo pats sevi nelegāli nodarbinu. Labi, ka par domāšanu čeku neizsniedz, tad par šo rindiņu rakstīšanu sestdienā VID arī sodu uzliktu – kā nekā nodarbojos ar sava biznesa attīstīšanu brīvdienās = nelegālā nodarbinātība.

Nākamnedēļ mašīnai beidzas skate. Baigi aizņemta nedeļa. Varētu palūgt sievai, lai aizdzen uz skati. Bāc. Atkal nevar, jo papīros parādīsies sievas vārds, bet sieva man nav darbinieks uzņēmumā, bet izgāja skati = nelegāla nodarbinātība. Atkal sods no VID. Būs pašam jābrauc.

Jā. Vēl vajag kaut kur dabūt naudu, lai var izvilkt nākamos mēnešus. Būs jāiet uz banku nākamnedēļ. Tāpat vien jau naudu nedos, būs jāieķīlā kaut kas. Viss jau tā ir ieķīlāts, jo toreiz, lai uzsāktu biznesu, vajadzēja. Nu būs jārunā ar sievastēvu, lai izpalīdz. Lāga cilvēks un noteikti palīdzēs ar līdzekļiem un tad atdošu līdz gada beigām.

Pirmdienas rīts.

Viss ir sarunāts ar sievastēvu pa nedēļas nogali. Bijām bankā jau no paša rīta, sakārtojām papīrus, banka iedeva aizdevumu 30 000 EUR un bizness ir atkal drošībā uz kādu laiku. Šodien vēl dienas kārtībā paziņot 2 aktīvistiem par to ka mūsu sadarbība beigusies, sazvanīties ar lielajiem klientiem un sakārtot, lai projekti noslēdzas un saņemam naudu laikus.

Līdz ko ienāku pa durvīm birojā pienāk pie manis viens jaunais censonis, kas strādā pie mums apmēram pusgadu. Saka gribu aprunāties. Vēl piebilst – ko es šorīt tā kavējos. Ieejam konferenču telpā un tā vārds pa vārdam – 1000 EUR neesot gana, jo redz tur tajā citā uzņēmumā maksājot 2000 EUR par to pašu darbu un gribot šeit arī, citādi ies prom kā likts. Vēl vajagot darba mašīnu nopirkt jaunu, jo paša Golfs esot noplīsis un negrib braukt uz darbu ar sabiedrisko. Un vajag tādu vidējās klases. Gribot sarunāt ar mani Pasātu vai tamlīdzīgi.

Un zini ko es viņam?

Jā es arī ar tevi gribēju aprunāties. Par to e-pastu piektdien, par tām biroja mēbelēm. Zini es te tā padomāju, laikam tomēr man nāksies ļaut tev piepildīt savus sapņus tajā citā uzņēmumā, kas tev sola 2000 EUR un mašīnu. Nu nevari tu ar savu darbu ienest tik daudz naudas, lai es tev visu varētu iedot, ko tu vēlies, samaksātu nodokļus, nopirktu mēbeles, lai visiem viss ir labi…

Atruna: Nav iemesla satraukumam. Viss šajā rakstā ir izdomāts. Jebkura līdzība ar vietām, situācijām vai cilvēkiem ir tikai tavas iedomas. Šo un līdzīgus stāstus rakstu un publicēju meklējot idejas savai nākamajai grāmatai. 🙂

Aplikācija, Grāmata un citi zvēri

Sveiks, sen neredzētais bloga lasītāj! Zinu, esmu nedaudz grēkojis ar jauna satura pievienošanu šeit. Varētu jau sākt taisnoties, ka daudz darba, pienākumi, ģimene, bet vai tas maz ir taustiņu pieskārienu vērts?

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Labi. Pastāstīšu kas tad jauks notiek manā dzīvē. Notiek daudz un dažādas lietas. Varbūt atceries, ka pirms kādiem 2 gadiem, es ar nelielu budžetu izveidoju mobilo aplikāciju? Neatceries? Nu nebēdā, Latvijā aplikācija galīgi nebija populāra, toties pasaulē cilvēkiem aplikācija visnotaļ iepatikās. Biju sev apsolījis, ka izveidošu otro versiju, kad būs vairāk kā 100 000 lejupielādes. Tas brīdis ir pienācis tādēļ pēdējo pāris mēnešu laikā aktīvi strādāju pie jaunas versijas izlaišanas. Jaunā, uzlabotā versija, kas pilnībā izveidota no pašiem pamatiem pa jaunam būs patiešām glītāka un funkcionālāka. Aplikācija ir pabeigta un šobrīd notiek pēdējie gatavošanās darbi tās publicēšanai kā atjaunojumam.

Aplikācijas popularitāte ir nedaudz neizskaidrojams fenomens pat man pašam. Reklāmas nebija pilnīgi nekādas, rakstus nekur ārzemēs neliku… vienkārši nopublicēju un “aizmirsu”. Tā viņa pati par sevi dzīvoja ar visām savām nepilnībām un pamazām iekaroja lietotāju sirdis. Ja tā padomā… ar to cilvēku daudzumu varētu pilnas pievākt vismaz 10 Arēnas Rīga… tas ir briesmīgi daudz!

Labi. Redzēsim kā ies tālāk. Kad nopublicēšu, tad apsolos padalīties arī ar informāciju kā gāja ar otro versiju… tur bija daudz sarežģītāk un dārgāk, bet ko nu par skumjo šoreiz.

Otrs lielais projekts pie kura darbojos ir pašam savas grāmatas sarakstīšana un izdošana. Grāmatai oficiāli nosaukums vēl nav tapis, lai gan saturiski tā ir ļoti tuvu finiša līnijai. Grāmata ir par jaunu jauku meiteni, kas sapņu vadīta nolemj kļūt par pārdevēju kādā starptautiskā uzņēmumā. Kā viņai klājas, kādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi stājas viņas ceļā ir tas par ko arī būs šis grāmatas stāsts. Grāmata būs interesanta gan tiem, kas vēlas netipisku stāstu izlasīt, gan tiem, kas vēlas [atkal] pārdzīvot pārdevēja pirmos soļus, uzvaras, nedrošības un vilšanās.  Ja Tev rodas kāda lieliska ideja grāmatas nosaukumam, tad noteikti raksti komentāros!

Grāmata noteikti nav naudas pelnīšanas projekts, bet gan, līdzīgi kā aplikācija, kaut kas, kas liek pašam smaidīt un dalīties ar to labo, ko esmu pieredzējis. Gribas nodot tālāk sabiedrībai tās vērtības un zināšanas tādā saldskābā mērcītē tā, lai būtu interesanti acīm un bauda prātam.

Plānojam, ka grāmata būs pabeigta un nopublicēta jau līdz gada beigām. Ja paveiksies, tad vēl agrāk. Noteikti tiks izskatīti visi izplatīšanas modeļi ieskaitot digitālos, drukātos un varbūt pat bezmaksas variants (ja nu akurāt neviens nebūs gatavs maksāt pr to naudiņu). Dzīvosim redzēsim un Tev noteikti pastāstīšu par iespējām šo grāmatu izlasīt.

Tad vēl savā trakumā, rudenī iestājos Latvijas Universitātē studēt maģistratūrā. Studijas notiek angliski, puse no kursa ir ārzemju studenti no ļoti dažādām valstī un pasniedzēji visnotaļ ievērojami Latvijā. Vienu priekšmetu vadīja pats Ivars Godmanis. Pirmais gads pagājis un ar patiešām pāris “astēm”, investējot nedaudz naudas un pavisam nedaudz laika esmu veiksmīgi ticis pusē. Studēju starptautisko biznesu, eksporta menedžmentu.   Priekšā grūts darbs – izdomāt maģistra darba tēmu par kaut ko kas saistīts ar ko starptautisku un eksportu un menedžmentu. Ja Tev ir idejas, tad noteikti iesvied komentāros teat zemāk. Starp citu – bakalaura darbs par spēļošanu, kas publicēts tepat blogā ir visnotaļ populārs un man bieži ir nākuši cilvēki klāt pasākumos un teikuši labus vārdus par to. Saņemiet pasniedzēji! Tēma izrādās ļoti noderīga. Ceru, ka pietiks iedvesmas visu šo novest arī līdz diplomam, kuru starp citu neviens man neprasa. Arī bakalaura diplomu, kopš iegūšanas nevienu reizi neviens nav prasījis.

Tas nu tā īsumā, kas notiek manā pasaulē. Ir daudz ko darīt un aizvien mazāk laika paliek ierakstīt šeit blogā, taču ļoti centīšos laiku pa laikam padalīties ar jaunumiem. Uz saredzēšanos!

 

Grāmata: “I, Robot” by Isaac Asimov

41804Likums Nr. 1: Robots nedrīkst nodarīt pāri cilvēkam, vai arī aiz bezdarbības pieļaut, ka cieš cilvēks.

Likums Nr. 2: Robotam ir jāklausa cilvēka pavēlēm tiktāl cik tas nav pretrunā ar pirmo likumu.

Likums Nr. 3: Robotam ir jāaizsargā sava pastāvēšana tiktāl cik tas nav pretrunā ar pirmajiem diviem likumiem.

Šķiet pavisam vienkārši un skaidri likumi, kas veidoti, lai Roboti būtu noderīgi cilvēkam un nekad nenodarītu pāri. Taču… ne viss ir tik vienkārši.

Autors spēj apspēlēt situācijas, kur robotam ir grūtības ievērot šos likumus vai arī tie tiek ievēroti pārāk burtiski. Zinātnieku domu gājiens, lai saprastu kā tieši darbojas robotu domāšana un loģiskā argumentācija ir ļoti interesants un īsteni oriģināls sižets.

Viena no lieliskākajām un visu laiku labākajām fantastikas grāmatām. Kaut arī sarakstīta pirms vairāk kā 60 gadiem, grāmata ir saistoša un ļoti interesanta. Grāmata sastāv no  apmēram vairākiem salīdzinoši īsiem stāstiem par robotiem un cilvēkiem.

Grāmata: The Future of the Mind by Michio Kaku

17978489Laiku pa laikam iznāk lieliskas populārzinātniskas grāmatas. Viena no tādām uzrakstīja teorētiskās fizikas zinātnieks, Michio Kaku. Būdams fiziķis, Kaku uzrakstīja grāmatu par cilvēka prātu – The Future of the Mind.

Grāmata ir par to kā darbojas prāts, kādi zinātniski atklājumi ir veikti un kādi projekti ir procesā. Grāmatā lieliski aprakstītas ne tikai zinātniskas bet arī filozofiskas pārdomas par Mākslīgo intelektu, ceļošanu kosmosā (starp zvaigžņu sistēmām un pat starp galaktikām) un tīri teorētiski taču visai ticami pastāsta par to, ka nākotnē visu cilvēku varētu pārraidīt uz pavisam citu planētu. Kādēļ teleportācija ir iespējama, bet tikai varbūt ne tieši tā kā mums stāsta mākslas filmas.

Grāmata sniedz atbildes uz jautājumiem, kurus tu nemaz vēl neesi sev uzdevis.

Tāpat ļoti daudz atsauces uz citiem autoru darbiem un ļoti daudz izklāstīti eksperimenti un zinātniskie projekti par smadzeņu darbības izpēti un ietekmēšanu.

Grāmata kopumā lasās visai viegli, taču man vajadzēja kādus 5 vakarus, lai izlasītu ~360 Lpp… jo materiāls ir tik intensīvs, ka vienā vakarā visu ielasīt savā apziņā būtu pārāk izšķērdīgi.

Daži citāti no grāmatas (piedodiet par manu tulkojumu):

Ja mūsu smadzenes būtu pārāk vienkāršas, mēs nebūtu pietiekami gudri, lai tās saprastu. Autors nezināms.

“Jūsu sekmes skolā, atzīmēm, ir mazāka nozīme sasniegumiem dzīvē kā spēja sadarboties, spēja kontrolēt emocijas, spēja atteikties no īstermiņa labumiem un spējai fokusēt uzmanību. Šīs spējas ir daudz svarīgākas, kā pierāda dati, veiksmīgai dzīvei nekā IQ vai atzīmes” Dr. Richard Davidson, neirozinātnieks Wisconsinas – Madisonas Universitātē.

Par Einšteinu: “No one ever got rich doing relativity.”

Par Alu cilvēku principu, kas valda sabiedrībā: “Datoriem bija jāaizstāj papīru kalni birojos; ironiski, datori patiesībā ir radījuši vēl vairāk papīrus. Tas ir tādēļ, ka mēs esam mednieku pēcnācēji, kuriem ir nepieciešams “nomedītā pierādījums” (t.i. mēs ticam tikai konkrētiem pierādījuime, nevis virtuāliem elektroniem, kas dejo uz datora ekrāna un pazūd līdz ko izslēdz ekrānu.)”

Te arī neliels video (3 min) no paša autora par šo grāmatu:

Grāmata: The Everything Store: Jeff Bezos and the Age of Amazon by Brad Stone

the everything storeParasti biznesa grāmatas asociējas ar kaut ko garlaicīgu un pamācībām piebāztu, kuras lasot ir pamatīgi jākoncentrējas, lai saprastu ko tad autors īsti mēģina pateikt un kā tas varētu noderēt. Šī grāmata nav tāda. Šī grāmata ir par Amazon.com radīšanu, izaugsmi un nežēlīgo tirgus noturēšanu. Grāmatā ir visai plaši aprakstītas gan veiksmes, gan neveiksmes kā arī ļoti intīmi attēlota Amazon korporatīvā dzīve un kultūras. Man jau pašam šķiet, ka ikvienā korporācijā ir kaut kas līdzīgs (vismaz Microsoft un IBM noteikti ir daudz kas līdzīgs… sliktā ziņā).

Grāmata stāsta par Jeff Bezos, vienu no Amazon dibinātājiem un ilggadīgiem vadītājiem. Par Džefa apsēstību ar lasīšanu, klientu apkalpošanu un taupību. Grāmatā ir ļoti daudz interesantu biznesa menedžementa paņēmienu, kuru arī es labprāt izmēģinātu savā kolektīvā… piemēram, amazon.com neizmanto PowerPoint prezentācijas, bet tā vietā sava ideja ir jāuzraksta 6 lapaspušu gara stāsta veidā. Džefs tic, ka šādā veidā autors ir spiests patiešām iedziļināties idejā un līdz galam izdomāt detaļas pirms to pasniegt citiem.

Papildus varu ieteikt palasīt atsauksmes pie grāmatas pašā Amazon.com. Šī ir viena no retajām reizēm, kad paši grāmatas varoņi raksta atsauksmes par to cik grāmata ir patiesa vai nepatiesa kā arī dalās ar saviem viedokļiem par laiku kad strādāja Amazon. Man tas bija lielisks deserts vienai lieliskai grāmatai.

Iesaku ikvienam uzņēmējam un vadītājam!

PS

man grāmata ir papīra formā un varu aizdot izlasīšanai.

 

Grāmata “The Maze Runner”, James Dashner

the maze runnerNedēļas nogalē izlasīju visas 3 grāmatas no sērijas “The Maze Runner” (“The Maze Runner“, “The Scorch Trials,” un “The Death Cure“). Pirmā grāmata stāsta par to kā Tomass pamostas tumšā liftā, kas ceļas augšup. Tomass neatceras ne kā viņš te ir nokļuvis, ne kādēļ… Tomass neatceras par savus vecākus, draugus vai vispār kaut ko būtisku.

Stāsts ir jauniešiem, kas iesprostoti lielā labirintā un mēģina saprast kādēļ viņi tur ir un kā izkļūt laukā. Jau 2 gadus jaunieši ir neveiksmīgi mēģinājuši atrast izeju. Tomass ir īpašs un drīz vien to saprot arī pārējie puiši.

Grāmata par to kā bezcerīgās situācijās domāt ārpus ierastajiem rāmjiem un skatīties uz lietām no citas perspektīvas. Lai arī sižets šķiet nedaudz briesmīgs, tomēr grāmata ir aizraujoša. Kopumā stāsts ir oriģināls un galvenie varoņi visai izteiktām personībām. Ņemot vērā, ka šī ir triloģija, tad jāsaka, ka autors ir patiešām pastrādājis labi. Iesaku nelasīt neko par otro un trešo grāmatu pirms nav izlasīta pirmā. Varu tikai teikt, ka autors spēj aizraut un noturēt lasītāja uzmanību visu trīs grāmatu garumā. Sižeta pavērsieni no grāmatas un grāmatu ir ļoti grandiozi, taču viss ir ļoti eleganti savienots vienā lielā kopējā stāstā, kur netrūkst draudzības, nodevības, spilgtu notikumu pavērsienu.

Grāmatas novērtējums 5/5 

Grāmata lieliski patiks tiem, kas lasījuši tādas grāmatas kā “Bada spēles” vai “Citādie”.

Pēc pirmās grāmatas motīviem ir uzņemt ar filma, kas tiks rādīta šā gad rudenī. Te būs arī filmas treileris: