Drīzumā iznāks grāmata: Alise. Uzņēmējas stāsts.

Alise. Uzņēmējas stāsts. Mockup.Mēs, Inese Mūrniece un es, Vigants Lesausks, kā arī vesela komanda ar palīgiem, vairāk kā gadu strādājam pie kaut kā jauna un aizraujoša – mūsu otrās kopīgās grāmatas – Alise. Uzņēmējas stāsts.

Viss sākās kādā sestdienas rītā, kad pamodos un man bija vēlme uzrakstīt blogā ierakstu par to, kas notiek uzņēmēja galvā. Jūsu atsaucība rakstam bija tik fantastiska, ka nolēmām šo tēmu attīstīt. Ieguldot neskaitāmas stundas darba, intervējot veiksmīgus Latvijas uzņēmējus, uzmanīgi saliekot to kopā vienā vijumā radījām jaunu stāstu, kas aizraus, iedvesmos un motivēs arī Tevi uzsākt savas uzņēmēja gaitas.

Tā būs iespēja Tev izdzīvot kāda uzņēmuma tapšanu sākot no idejas. Kļūdas, prieki, veiksmes, vilšanās, apņēmība un pārējais emociju spektrs pasniegts no neatlaidīgās Alises Sondoras skatu punkta.

Alise ir apkopojums visiem tiem drosmīgajiem uzņēmējiem, kuri dalījās ar mums savos piedzīvojumos, kļūdās, veiksmēs un gūtajās mācībās. Mēs no sirds sakām paldies Undai Krieviņai (iDEA HOUSE), Kristapam Grīnbergam (Qminder), Matīsam Ansviesulim (Creamfinance), Kristapam Moram (MaxTraffic), Mārtiņam Bērziņam (Monea), Ilzei Zaharānei (CheeksUp), Guntim Čoderam (Walmoo) un Artūram Bernovskim (Mailigen) par Jūsu uzņēmumu veidošanas stāstiem, kuri arī ir Alises piedzīvojumu pamatā. Jūsu tik ļoti dažādā taču tajā pašā laikā šad un tad līdzīgā pieredze veidojot uzņēmumus iedvesmoja mūs un, ceram, iedvesmos vēl tūkstošiem cilvēku uzdrošināties sākt savu biznesu.

Vairāk par grāmatu, saturu, pasākumiem informācija sekos tuvākajās dienās. Seko blogam un uzzini pirmais!

 

KĀ TAPA GRĀMATA “PĀRBAUDES LAIKS. PĀRDEVĒJI ARĪ BAIDĀS” 2. daļa

Grāmatas ilustrāciju autors, talantīgais Mareks Ruskuls, jeb briiC. Attēls: "Pēdējā lapa."
Grāmatas ilustrāciju autors, talantīgais Mareks Ruskuls, jeb briiC. Attēls: “Pēdējā lapa.

Grāmata top straujiem tempiem. Ir izvēlēta tipogrāfija (Jelgavas tipogrāfija) un paredzams, ka nodrukāta būs pēc aptuveni 3 līdz 4 nedēļām. Šobrīd vēl pēdējie pieskārieni izkārtojumam un vāka dizainam un tad uz drukāšanu. Decembra sākumā grāmata būs jau gatava. Tāpat varu Jums atklāt, ka grāmatas ilustrācijas veidoja, manuprāt, izcilais mākslinieks Mareks Ruskuls, arī pazīstams kā briiC. 

Lai Jums būtu interesantāk gaidīt, šajā rakstā vēlējos jums sniegt pavisam nelielu ieskatu grāmatas lapaspusēs un par to, kas ir stāsta galvenā varone, Magdalēna:

‘Esmu ieguvusi izglītību…’ piepūšu vaigus, juzdamās pievilta. Es to jau stāstīju, vai tiešām viņš nedzirdēja?

‘Nē,’ viņš pārtrauc un piesēžas tuvāk. ‘Mani neinteresē tavas formālās prasmes! Kas esi tu, Magdalēna Kopela?’

Ievelku elpu. Cik filozofiskai man jābūt? Un kas tieši jāsaka?

‘Es gribu šo darbu,’ sakrustoju pirkstus. ‘Varbūt tas liksies amizanti, taču vēlmi kļūt par pārdevēju manī radīja vecmāmiņa. Viņa tirgū pārdeva ziedus. Es bieži biju līdzās un skatījos, kā viņa pārdod. Viņa man teica – labs pārdošanas process nav klusa naudas un preces apmaiņa, tas pieprasa ko vairāk. Runāties ar ikvienu pircēju – gan par to, cik maksā ziedu pušķis, gan par to, kāds ārā laiks un kad jāuzar zeme. Jau tad ievēroju, ka pircēji atgriezās. Ne tikai tāpēc, ka ir laba cena, bet arī tāpēc, ka vecmāmiņa viņus gaidīja un atcerējās. Tas bija ārkārtīgi interesanti – ikreiz pie viņas nāca vieni un tie paši cilvēki un līdzi veda jaunus. Tad skaidri zināju, ka arī gribu būt pārdevēja… Ka gribu mainīt pārdošanas pasauli un palīdzēt cilvēkiem!’ ievelku elpu. ‘Es gribu būt lielas misijas sastāvdaļa. Pat nespēju izteikt, cik ļoti es gribu šo darbu!’

Valters mani vēro. Vai esmu sevi pārdevusi?

zina

Kas notiek uzņēmēja galvā?

Entrepreneurial+CoachingIr sestdienas rīts.

Pamostos un beidzot ir laiks telefonā paskatīties, kas noticis vakar. Pats birojā nebiju, jo bija jāpiedalās klienta sasauktā projektā, kur darbinieki salaiduši dēlī un veselu dienu bija jānomierina klients un pašam jānodarbojas ar tām lietām kurā ir noalgoti 3 speciālisti birojā. Diena ievilkās līdz deviņiem vakarā un pārnākot mājās vien izdzēru vienu kokteili un aizgāju gulēt, jo spēka nebija nedz bērniem nedz sievai.

Nu lūk – telefonā redzu pāris epastus, ko piektdienas vakarā darbinieki ir sūtījuši – sak vajag jaunas mēbeles birojā, jo vecās vairs nav labas un nav radošas pietiekami. Kad būs?

Vēl e-pasts no cita klienta, ka izskatās, ka jālauž līgums un naudu nemaksās, jo tas dizains, ko iesniedza projektu vadītājs īsti nepatīk. Ir skaidrs, ka naudas nebūs nākošnedēļ.

Bāc, bet ir taču jau 7 datums un pirmdien algas jāizmaksā. Pēc nedēļas 15 datumā nodokļiem samaksas termiņš.

Ieskatās bankas kontā – tur 20 tūkstoši. Jā, jaunībā šī summa likās liela. Tagad ir skaidrs ar šo nepietiks, lai samaksātu visiem algas, nodokļus un vēl mēbeles nopirktu… pareizāk sakot ar šo nepietiks arī nodokļus samaksāt un vēl tas jaunais projekts ir problemātisks, līdz ar to nekādas naudas neienāks. Neizdosies man klientu pārliecināt par to samaksāt ņemot vērā viņa noskaņojumu. Arī piektdienas projekts, kuram bija jābūt pabeigtam jau pirms 2 nedēļām ievilksies uz vēl 2 nedēļām un nauda būs tikai labi ja ap 20 datumiem.

Ko darīt? Varētu jau tiem dažiem “speciālistiem” pateikt līdzīgi kā klients man – nepatīk man jūsu rezultāts, tādēļ algas nebūs. Gribētos redzēt viņu sejas. Nē, negribētos gan, jo tūlīt pat aizskries uz visām iestādēm, ka redz kur ļaunais es, kas apbižo parasto darba tautu. Ilgāk tā vairs nevar. Ja nesalabošu biznesa ieņēmumus un izdevumus, tad jāver tā bodīte ciet.

Vajag mazināt izdevumus. Vai palielināt ieņēmumus. Citu variantu nav.

Varētu pārdot X5, kuru mazlietotu iegādājos pirms 3 gadiem. Nav jau tā, ka vajadzēja, bet nu partneri sāka griezt degunus un prasīt vai ar biznesu viss ir kārtībā? Negribēja maksāt avansu par projektu un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot – bija aizdomu pilni un tas traucēja iegūt jaunus projektus un uzticību. Nācās nopirkt. Izmaksā mēnesī apmēram 500 EUR. Jā, bet pārdodot auto patiešām izskatīsies, ka bizness iet pa pieskari… un tas ietaupījums fundamentāli nerisinās problēmu.

Vēl ir variants ietaupīt atlaižot pārīti no 15 strādājošajiem. Saņem uz rokas 1000 EUR katrs, tātad 2000 EUR + 1500 EUR nodokļi + telefons un citi izdevumi. Nu kopā kādi 4000 EUR mēnesī toč būs ekonomija. Gadā tie ir 48 000 EUR. Njā. Būtisks ietaupījums. Par tādu naudu jau var beidzot uzņēmumā ieguldīto naudu atgūt. Ja būtu jāsāk, tad droši vien ar tiem, kas čīkst, ka mēbeles nav iedvesmojošas… ietaupīšu arī uz jaunu mēbeļu iegādi. Vēl kādi 5 tūkstoši ekonomijas.

Ok. Ar izdevumu mazināšanu nu viss ir skaidrs. Noīsināšanu tos 2, kas visu dienu tāpat sēž internetā un, ja kādreiz vajadzēs papildus darba rokas, tad uz laiku paņemšu frīlancerus, lai aizpildītu robus lielākā projektā.

Velns, tikai atlaižot šos divus man būs jāizmaksā vēl neizmantotais atvaļinājums par 2 gadiem, jo tie abi pamanījās neiet atvaļinājumā, lai gan slaistījās pa biroju vasarā un tāpat gandrīz neko nedarīja, bet algu saņēma. Tas man būs kādi 5000 EUR + 4000 EUR  nodokļi. Lai atlaistu būs 9000 EUR 3 dienās jāizmaksā + vēl par šo nedēļu… nu koroče vajag 10 000 EUR bankā, lai šos 2 atlaistu samaksātu iepriekšējā mēneša algu, šī mēneša algu, jo man jau mēnesi iepriekš jābrīdina un to mēnesi viņi urbinās degunu un staigās pa darba intervijām un rakstīs dusmīgus komentārus internetā par to kāds es ļaunais, ka braucu ar džipu, bet šiem nemaksāju lielas algas un vēl pamanos atlaist.

Klientiem par pakalpojumiem esam noteikuši cenu 50 EUR stundā. Darbinieki par to baigi streso, jo sak tu saņem par manu darbu 50 EUR stundā, bet man sanāk…. 1000 / 160 = tikai 6.25 EUR.  Viņi jau neredz to, ka man vēl 4 EUR par viņiem nodoklis jāmaksā, vēl tik pat daudz jāmaksā arī pārdevējiem un grāmatvežiem un par biroja īri. Vēl viņi nesaprot, ka reāli pārdot var tikai labi ja 80 stundas mēnesī bet pārējās 80 stundas nodarbojas ar visādām mācībām, slimošanu, sapulcēm un citu figņu, par ko klients nemaksā. Un tad vēl ir klienti, kas nemaksā par sliktu darbu. Nevar jau klientam pārmest. Es pats arī nemaksātu piegādātājiem, ja būtu slikts serviss.

Tā no 50 EUR man pašam algai paliek vien 1 EUR un labi, ka man ir 15 cilvēki, tad pa kripatiņai varu arī sev normālu algu salasīt.

Varētu jau maksāt lielākas algas, bet cenu klientam 50 EUR pacelt nevaru, jo ir frīlanceri ar mikrouzņēmumiem, kas kapā par 20 EUR / stundā. Šiem nodoklis neliels, paši strādā no kafejnīcām vai mājās no guļamistabas. Darbu jau dara, labi, bet nu cenu tirgū spiež lejā. Paši nopelna arī normāli.

Njā. Laikam jāceļas un jāaizbrauc uz veikalu nopirkt birojam jaunas spuldzes, lai gaišāk. Varbūt palīdzēs ar “iedvesmu”.

Pag, nevaru neko šodien pirkt, jo ir sestdiena un, ja VID ieraudzīs čeku grāmatvedībā ar sestdienas datumu, bet oficiāli man šodien ir brīvdiena, tad uzliks sodu, jo pats sevi nelegāli nodarbinu. Labi, ka par domāšanu čeku neizsniedz, tad par šo rindiņu rakstīšanu sestdienā VID arī sodu uzliktu – kā nekā nodarbojos ar sava biznesa attīstīšanu brīvdienās = nelegālā nodarbinātība.

Nākamnedēļ mašīnai beidzas skate. Baigi aizņemta nedeļa. Varētu palūgt sievai, lai aizdzen uz skati. Bāc. Atkal nevar, jo papīros parādīsies sievas vārds, bet sieva man nav darbinieks uzņēmumā, bet izgāja skati = nelegāla nodarbinātība. Atkal sods no VID. Būs pašam jābrauc.

Jā. Vēl vajag kaut kur dabūt naudu, lai var izvilkt nākamos mēnešus. Būs jāiet uz banku nākamnedēļ. Tāpat vien jau naudu nedos, būs jāieķīlā kaut kas. Viss jau tā ir ieķīlāts, jo toreiz, lai uzsāktu biznesu, vajadzēja. Nu būs jārunā ar sievastēvu, lai izpalīdz. Lāga cilvēks un noteikti palīdzēs ar līdzekļiem un tad atdošu līdz gada beigām.

Pirmdienas rīts.

Viss ir sarunāts ar sievastēvu pa nedēļas nogali. Bijām bankā jau no paša rīta, sakārtojām papīrus, banka iedeva aizdevumu 30 000 EUR un bizness ir atkal drošībā uz kādu laiku. Šodien vēl dienas kārtībā paziņot 2 aktīvistiem par to ka mūsu sadarbība beigusies, sazvanīties ar lielajiem klientiem un sakārtot, lai projekti noslēdzas un saņemam naudu laikus.

Līdz ko ienāku pa durvīm birojā pienāk pie manis viens jaunais censonis, kas strādā pie mums apmēram pusgadu. Saka gribu aprunāties. Vēl piebilst – ko es šorīt tā kavējos. Ieejam konferenču telpā un tā vārds pa vārdam – 1000 EUR neesot gana, jo redz tur tajā citā uzņēmumā maksājot 2000 EUR par to pašu darbu un gribot šeit arī, citādi ies prom kā likts. Vēl vajagot darba mašīnu nopirkt jaunu, jo paša Golfs esot noplīsis un negrib braukt uz darbu ar sabiedrisko. Un vajag tādu vidējās klases. Gribot sarunāt ar mani Pasātu vai tamlīdzīgi.

Un zini ko es viņam?

Jā es arī ar tevi gribēju aprunāties. Par to e-pastu piektdien, par tām biroja mēbelēm. Zini es te tā padomāju, laikam tomēr man nāksies ļaut tev piepildīt savus sapņus tajā citā uzņēmumā, kas tev sola 2000 EUR un mašīnu. Nu nevari tu ar savu darbu ienest tik daudz naudas, lai es tev visu varētu iedot, ko tu vēlies, samaksātu nodokļus, nopirktu mēbeles, lai visiem viss ir labi…

Atruna: Nav iemesla satraukumam. Viss šajā rakstā ir izdomāts. Jebkura līdzība ar vietām, situācijām vai cilvēkiem ir tikai tavas iedomas. Šo un līdzīgus stāstus rakstu un publicēju meklējot idejas savai nākamajai grāmatai. 🙂

Aplikācija, Grāmata un citi zvēri

Sveiks, sen neredzētais bloga lasītāj! Zinu, esmu nedaudz grēkojis ar jauna satura pievienošanu šeit. Varētu jau sākt taisnoties, ka daudz darba, pienākumi, ģimene, bet vai tas maz ir taustiņu pieskārienu vērts?

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.
Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Labi. Pastāstīšu kas tad jauks notiek manā dzīvē. Notiek daudz un dažādas lietas. Varbūt atceries, ka pirms kādiem 2 gadiem, es ar nelielu budžetu izveidoju mobilo aplikāciju? Neatceries? Nu nebēdā, Latvijā aplikācija galīgi nebija populāra, toties pasaulē cilvēkiem aplikācija visnotaļ iepatikās. Biju sev apsolījis, ka izveidošu otro versiju, kad būs vairāk kā 100 000 lejupielādes. Tas brīdis ir pienācis tādēļ pēdējo pāris mēnešu laikā aktīvi strādāju pie jaunas versijas izlaišanas. Jaunā, uzlabotā versija, kas pilnībā izveidota no pašiem pamatiem pa jaunam būs patiešām glītāka un funkcionālāka. Aplikācija ir pabeigta un šobrīd notiek pēdējie gatavošanās darbi tās publicēšanai kā atjaunojumam.

Aplikācijas popularitāte ir nedaudz neizskaidrojams fenomens pat man pašam. Reklāmas nebija pilnīgi nekādas, rakstus nekur ārzemēs neliku… vienkārši nopublicēju un “aizmirsu”. Tā viņa pati par sevi dzīvoja ar visām savām nepilnībām un pamazām iekaroja lietotāju sirdis. Ja tā padomā… ar to cilvēku daudzumu varētu pilnas pievākt vismaz 10 Arēnas Rīga… tas ir briesmīgi daudz!

Labi. Redzēsim kā ies tālāk. Kad nopublicēšu, tad apsolos padalīties arī ar informāciju kā gāja ar otro versiju… tur bija daudz sarežģītāk un dārgāk, bet ko nu par skumjo šoreiz.

Otrs lielais projekts pie kura darbojos ir pašam savas grāmatas sarakstīšana un izdošana. Grāmatai oficiāli nosaukums vēl nav tapis, lai gan saturiski tā ir ļoti tuvu finiša līnijai. Grāmata ir par jaunu jauku meiteni, kas sapņu vadīta nolemj kļūt par pārdevēju kādā starptautiskā uzņēmumā. Kā viņai klājas, kādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi stājas viņas ceļā ir tas par ko arī būs šis grāmatas stāsts. Grāmata būs interesanta gan tiem, kas vēlas netipisku stāstu izlasīt, gan tiem, kas vēlas [atkal] pārdzīvot pārdevēja pirmos soļus, uzvaras, nedrošības un vilšanās.  Ja Tev rodas kāda lieliska ideja grāmatas nosaukumam, tad noteikti raksti komentāros!

Grāmata noteikti nav naudas pelnīšanas projekts, bet gan, līdzīgi kā aplikācija, kaut kas, kas liek pašam smaidīt un dalīties ar to labo, ko esmu pieredzējis. Gribas nodot tālāk sabiedrībai tās vērtības un zināšanas tādā saldskābā mērcītē tā, lai būtu interesanti acīm un bauda prātam.

Plānojam, ka grāmata būs pabeigta un nopublicēta jau līdz gada beigām. Ja paveiksies, tad vēl agrāk. Noteikti tiks izskatīti visi izplatīšanas modeļi ieskaitot digitālos, drukātos un varbūt pat bezmaksas variants (ja nu akurāt neviens nebūs gatavs maksāt pr to naudiņu). Dzīvosim redzēsim un Tev noteikti pastāstīšu par iespējām šo grāmatu izlasīt.

Tad vēl savā trakumā, rudenī iestājos Latvijas Universitātē studēt maģistratūrā. Studijas notiek angliski, puse no kursa ir ārzemju studenti no ļoti dažādām valstī un pasniedzēji visnotaļ ievērojami Latvijā. Vienu priekšmetu vadīja pats Ivars Godmanis. Pirmais gads pagājis un ar patiešām pāris “astēm”, investējot nedaudz naudas un pavisam nedaudz laika esmu veiksmīgi ticis pusē. Studēju starptautisko biznesu, eksporta menedžmentu.   Priekšā grūts darbs – izdomāt maģistra darba tēmu par kaut ko kas saistīts ar ko starptautisku un eksportu un menedžmentu. Ja Tev ir idejas, tad noteikti iesvied komentāros teat zemāk. Starp citu – bakalaura darbs par spēļošanu, kas publicēts tepat blogā ir visnotaļ populārs un man bieži ir nākuši cilvēki klāt pasākumos un teikuši labus vārdus par to. Saņemiet pasniedzēji! Tēma izrādās ļoti noderīga. Ceru, ka pietiks iedvesmas visu šo novest arī līdz diplomam, kuru starp citu neviens man neprasa. Arī bakalaura diplomu, kopš iegūšanas nevienu reizi neviens nav prasījis.

Tas nu tā īsumā, kas notiek manā pasaulē. Ir daudz ko darīt un aizvien mazāk laika paliek ierakstīt šeit blogā, taču ļoti centīšos laiku pa laikam padalīties ar jaunumiem. Uz saredzēšanos!

 

Grāmata: “I, Robot” by Isaac Asimov

41804Likums Nr. 1: Robots nedrīkst nodarīt pāri cilvēkam, vai arī aiz bezdarbības pieļaut, ka cieš cilvēks.

Likums Nr. 2: Robotam ir jāklausa cilvēka pavēlēm tiktāl cik tas nav pretrunā ar pirmo likumu.

Likums Nr. 3: Robotam ir jāaizsargā sava pastāvēšana tiktāl cik tas nav pretrunā ar pirmajiem diviem likumiem.

Šķiet pavisam vienkārši un skaidri likumi, kas veidoti, lai Roboti būtu noderīgi cilvēkam un nekad nenodarītu pāri. Taču… ne viss ir tik vienkārši.

Autors spēj apspēlēt situācijas, kur robotam ir grūtības ievērot šos likumus vai arī tie tiek ievēroti pārāk burtiski. Zinātnieku domu gājiens, lai saprastu kā tieši darbojas robotu domāšana un loģiskā argumentācija ir ļoti interesants un īsteni oriģināls sižets.

Viena no lieliskākajām un visu laiku labākajām fantastikas grāmatām. Kaut arī sarakstīta pirms vairāk kā 60 gadiem, grāmata ir saistoša un ļoti interesanta. Grāmata sastāv no  apmēram vairākiem salīdzinoši īsiem stāstiem par robotiem un cilvēkiem.

Grāmata: The Future of the Mind by Michio Kaku

17978489Laiku pa laikam iznāk lieliskas populārzinātniskas grāmatas. Viena no tādām uzrakstīja teorētiskās fizikas zinātnieks, Michio Kaku. Būdams fiziķis, Kaku uzrakstīja grāmatu par cilvēka prātu – The Future of the Mind.

Grāmata ir par to kā darbojas prāts, kādi zinātniski atklājumi ir veikti un kādi projekti ir procesā. Grāmatā lieliski aprakstītas ne tikai zinātniskas bet arī filozofiskas pārdomas par Mākslīgo intelektu, ceļošanu kosmosā (starp zvaigžņu sistēmām un pat starp galaktikām) un tīri teorētiski taču visai ticami pastāsta par to, ka nākotnē visu cilvēku varētu pārraidīt uz pavisam citu planētu. Kādēļ teleportācija ir iespējama, bet tikai varbūt ne tieši tā kā mums stāsta mākslas filmas.

Grāmata sniedz atbildes uz jautājumiem, kurus tu nemaz vēl neesi sev uzdevis.

Tāpat ļoti daudz atsauces uz citiem autoru darbiem un ļoti daudz izklāstīti eksperimenti un zinātniskie projekti par smadzeņu darbības izpēti un ietekmēšanu.

Grāmata kopumā lasās visai viegli, taču man vajadzēja kādus 5 vakarus, lai izlasītu ~360 Lpp… jo materiāls ir tik intensīvs, ka vienā vakarā visu ielasīt savā apziņā būtu pārāk izšķērdīgi.

Daži citāti no grāmatas (piedodiet par manu tulkojumu):

Ja mūsu smadzenes būtu pārāk vienkāršas, mēs nebūtu pietiekami gudri, lai tās saprastu. Autors nezināms.

“Jūsu sekmes skolā, atzīmēm, ir mazāka nozīme sasniegumiem dzīvē kā spēja sadarboties, spēja kontrolēt emocijas, spēja atteikties no īstermiņa labumiem un spējai fokusēt uzmanību. Šīs spējas ir daudz svarīgākas, kā pierāda dati, veiksmīgai dzīvei nekā IQ vai atzīmes” Dr. Richard Davidson, neirozinātnieks Wisconsinas – Madisonas Universitātē.

Par Einšteinu: “No one ever got rich doing relativity.”

Par Alu cilvēku principu, kas valda sabiedrībā: “Datoriem bija jāaizstāj papīru kalni birojos; ironiski, datori patiesībā ir radījuši vēl vairāk papīrus. Tas ir tādēļ, ka mēs esam mednieku pēcnācēji, kuriem ir nepieciešams “nomedītā pierādījums” (t.i. mēs ticam tikai konkrētiem pierādījuime, nevis virtuāliem elektroniem, kas dejo uz datora ekrāna un pazūd līdz ko izslēdz ekrānu.)”

Te arī neliels video (3 min) no paša autora par šo grāmatu:

Grāmata: The Everything Store: Jeff Bezos and the Age of Amazon by Brad Stone

the everything storeParasti biznesa grāmatas asociējas ar kaut ko garlaicīgu un pamācībām piebāztu, kuras lasot ir pamatīgi jākoncentrējas, lai saprastu ko tad autors īsti mēģina pateikt un kā tas varētu noderēt. Šī grāmata nav tāda. Šī grāmata ir par Amazon.com radīšanu, izaugsmi un nežēlīgo tirgus noturēšanu. Grāmatā ir visai plaši aprakstītas gan veiksmes, gan neveiksmes kā arī ļoti intīmi attēlota Amazon korporatīvā dzīve un kultūras. Man jau pašam šķiet, ka ikvienā korporācijā ir kaut kas līdzīgs (vismaz Microsoft un IBM noteikti ir daudz kas līdzīgs… sliktā ziņā).

Grāmata stāsta par Jeff Bezos, vienu no Amazon dibinātājiem un ilggadīgiem vadītājiem. Par Džefa apsēstību ar lasīšanu, klientu apkalpošanu un taupību. Grāmatā ir ļoti daudz interesantu biznesa menedžementa paņēmienu, kuru arī es labprāt izmēģinātu savā kolektīvā… piemēram, amazon.com neizmanto PowerPoint prezentācijas, bet tā vietā sava ideja ir jāuzraksta 6 lapaspušu gara stāsta veidā. Džefs tic, ka šādā veidā autors ir spiests patiešām iedziļināties idejā un līdz galam izdomāt detaļas pirms to pasniegt citiem.

Papildus varu ieteikt palasīt atsauksmes pie grāmatas pašā Amazon.com. Šī ir viena no retajām reizēm, kad paši grāmatas varoņi raksta atsauksmes par to cik grāmata ir patiesa vai nepatiesa kā arī dalās ar saviem viedokļiem par laiku kad strādāja Amazon. Man tas bija lielisks deserts vienai lieliskai grāmatai.

Iesaku ikvienam uzņēmējam un vadītājam!

PS

man grāmata ir papīra formā un varu aizdot izlasīšanai.

 

Grāmata “The Maze Runner”, James Dashner

the maze runnerNedēļas nogalē izlasīju visas 3 grāmatas no sērijas “The Maze Runner” (“The Maze Runner“, “The Scorch Trials,” un “The Death Cure“). Pirmā grāmata stāsta par to kā Tomass pamostas tumšā liftā, kas ceļas augšup. Tomass neatceras ne kā viņš te ir nokļuvis, ne kādēļ… Tomass neatceras par savus vecākus, draugus vai vispār kaut ko būtisku.

Stāsts ir jauniešiem, kas iesprostoti lielā labirintā un mēģina saprast kādēļ viņi tur ir un kā izkļūt laukā. Jau 2 gadus jaunieši ir neveiksmīgi mēģinājuši atrast izeju. Tomass ir īpašs un drīz vien to saprot arī pārējie puiši.

Grāmata par to kā bezcerīgās situācijās domāt ārpus ierastajiem rāmjiem un skatīties uz lietām no citas perspektīvas. Lai arī sižets šķiet nedaudz briesmīgs, tomēr grāmata ir aizraujoša. Kopumā stāsts ir oriģināls un galvenie varoņi visai izteiktām personībām. Ņemot vērā, ka šī ir triloģija, tad jāsaka, ka autors ir patiešām pastrādājis labi. Iesaku nelasīt neko par otro un trešo grāmatu pirms nav izlasīta pirmā. Varu tikai teikt, ka autors spēj aizraut un noturēt lasītāja uzmanību visu trīs grāmatu garumā. Sižeta pavērsieni no grāmatas un grāmatu ir ļoti grandiozi, taču viss ir ļoti eleganti savienots vienā lielā kopējā stāstā, kur netrūkst draudzības, nodevības, spilgtu notikumu pavērsienu.

Grāmatas novērtējums 5/5 

Grāmata lieliski patiks tiem, kas lasījuši tādas grāmatas kā “Bada spēles” vai “Citādie”.

Pēc pirmās grāmatas motīviem ir uzņemt ar filma, kas tiks rādīta šā gad rudenī. Te būs arī filmas treileris:

Grāmata “Influx”, Daniel Suarez

influx bookPirms aptuveni nedēļas izlasīju grāmatu “Influx” (Daniel Suarez). Pats vārds “influx” jātulko kā “pieplūdums”. Grāmata ir angļu valodā un cik man zināms pagaidām nav tulkota Latviski.

Grāmata stāsta par zinātniskiem atklājumiem un organizāciju, kas kontrolē to, lai revolucionāri atklājumi nenonāktu sabiedrības rīcībā tādējādi nodarot būtisku ļaunumu. Grāmatas galvenais varonis atklāj anti-gravitāti, kuras ietekme uz pasaules kārtību, ekonomiku, loģistiku un drošību ir var būt pārāk bīstama tādēļ organizācija “Tehnoloģiju Kontroles Birojs” nolemj pagaidām izolēt šo izgudrojumu no sabiedrības un zinātniekus piespiest strādāt organizācijā.

Grāmata ir aizraujošs futūristisks trilleris par dažādiem izgudrojumiem (zāles vēža ārstēšanai, domu kontrole, neierobežoti enerģijas avoti utt.) un to kā zinātnieki saprot, kas ir labs, kas ir ļauns un kā šajā tehnoloģiju pārpilnībā atrast savu domu un rīcības brīvību. Grāmata ir kā svaigs kokteilis, kur fantastika mijās ar “Dzelzs vīra” sižeta spraigumu un “Matriksa” dilemmu par to, kas ir labi un kas ir slikti. Domāju, ka grāmata kādu dienu tiks uzņemta arī kā filma.

Viena no lietām, kas grāmatā nedaudz šad tad likās lieka ir mēģinājumi zinātniski skaidrot viena vai otra atklājuma iespējamību. Pieķēru sevi, ka to puslapaspusi ar terminiem es apzināti pārlecu.

Es šo grāmatu novērtēju ar  4/5 (viena lapiņa mazāk dēļ sarežģītajiem skaidrojumiem dažās vietās)

Vai sabiedrība būtu gatava neierobežotam enerģijas avotam vai anti-gravitātes dzinējiem?

50 padomi laika menedžmentam: Padoms #2

startŠis ir otrais ieraksts sērijā par laika menedžmentu. Visus Padomus varat lasīt vienuviet kategorijā “Laika karalis

2. Katru rītu atvēliet sev nedaudz laika lai saplānotu dienu. Izveidojiet dienas plānu un ieplānojiet laiku katrai aktivitātei atstājot nedaudz laika telefona zvaniem un citiem traucēkļiem. Nepiemirsti pusdienas pārtraukumu un citus nelielus pārtraukumus.

Manu kalendāru šobrīd parasti aizpilda tikšanās ar klientiem un partneriem. Brian Tracy apgalvo, ka labam pārdevējam jāvelta vismaz 90 minūtes dienā tiešā kontaktā ar klientu, tad man šis rādītājs pēdējos mēnešos noteikti ir ievērojami lielāks. Neskatoties uz to man ir jārēķinās ar laiku, kas nepieciešams lai aizbraukti līdz klientiem un partneriem it īpaši tādēļ, ka es strādāju no mājām, bet mājas ir savas 45 minūšu braucienā līdz Rīgai. Ir dienas, kad var ieplānot tikšanās pilsētā un paspēt noorganizēt pat 4 tikšanās dažādās vietās Rīgā.

Kas attiecas uz padomu, tad pats es cenšos katru dienu sākt ar sava kalendāra un uzdevumu saraksta pārskatu, skatos kā labāk ieplānot dažādu uzdevumu paveikšanu no nebeidzami garā obligāto un ne tik obligāto darāmo darbu saraksta. Dienās, kad es pilnībā strādāju no mājām, es arī aptuveni reizi stundā sataisu sev tēju un izeju uz pāris minūtēm laukā pavērot pavasara iestāšanos, tas ļauj nedaudz atspringt no zvanīšanas, rakstīšanas un meklēšanas.

Prioritātes man ir visai vienkārši:

  1. Pirmajā vietā ir tikšanās ar klientiem un partneriem
  2. Otrajā vietā ir neatliekami esošo klientu un partneru darbi
  3. Trešajā vietā ir potenciālajiem klientiem un partneriem saistītie uzdevumi
  4. Tad seko pārējais :)… tam gan parasti laika atliek gaužām maz.

Ieraksti komentāros: Vai tu plāno savu dienu iepriekš? Varbūt Tavu dienu saplāno kāds cits? Pēc kā tu vadies nosakot savas ikdienas prioritātes?

50 padomi laika menedžmentam: Padoms #1

time-managementJau kādu laiku strādāju ārzemju uzņēmumā ar ļoti daudziem partneriem un klientiem kā Latvijā tā visā Austrumeiropā. Pēdējos dažos mēnešos ir izveidojusies situācija, kas daudziem no Jums būs pazīstama – visu nevar paspēt izdarīt. Tā nu es nejauši nonācu pie lieliskas bezmaksas (uz 04.03.2014.) grāmatas angļu valodā, kas bez lieka “ūdens” sniedz 50 padomus laika menedžmentā. Atļaušos visus šo padomus arī nopublicēt šeit, blogā, katru dienu pa vienam vairāk vai mazāk pārveidojot saviem vārdiem un pievienojot arī savu pieredzi. Neesmu ideāls, taču mācos un ceru, ka jūs mācīsities kopā ar mani! Visus padomus varēsiet lasīt vienuviet kategorijā “Laika karalis

1. Pirmais solis laika menedžmentā ir saprast, kur un kā tiek tērēts Jūsu laiks. Ieviesiet sev papīra vai elektronisku žurnālu, kur uzskaitīt, kur jūs iztērējat savu laiku. Nepiemirstiet pierakstīt arī visus tos uzdevumus, kurus veicat personīgām vajadzībām – guļat, trenējaties, ēdat, braucat automašīnā. Šāda laika uzskaite palīdzēs Jums saprast esošo laika patēriņa struktūru.

Es personīgi izmantoju sev CRM sistēmu darba laika uzskaitei + paralēli man ir instalēta Latvijā radīta programma DeskTime. Ņemot vērā, ka es ļoti daudz laika pavadu pie datora, tad tieši datorlaika uzskaites precizitāte ir viens no tiem laika posmiem, kuru es vēlējos uzskaitīt un analizēt precīzāk. Cik daudz laika es dienā pavadu sociālajos tīklos, cik daudz laika es pavadu darbojoties ar e-pastiem un cik daudz laika es pavadu radot dokumentus un palīdzot klientiem un partneriem.

Piemēram – februāra mēnesī es programmā Outlook pavadīju 30h:36min, kas ir vidēji pusotru stundu dienā…. lasot un rakstot e-pastus. Ņemot vērā, ka šo pašu datoru izmantoju arī brīvajā laikā, tad nācās secināt, ka joprojām ļoti daudz laika pavadu spēlējot Katanas ieceļotājus tiešsaistē (pirmajā vietā pie neproduktīvajām aplikācijām). Kā man pašam tas neapnīk? Nezinu. Tāpat es Februāra mēnesī skatījos daudz vairāk TV (Lattelecom.tv 8h:00min) nekā citus mēnešus, kas ir visai saprotams, jo bija taču olimpiāde un mūsējie cīnījās par zeltu.

Ieraksti komentāros: Tu uzskaiti laiku? Kādā formā tu uzskaiti laiku? Tev arī ir kāds paradums, kas ir neproduktīvs un paņem daudz laika?

Amazon Kindle Paperwhite 2nd gen (2013) apskats

Digitālais laikmets nav iedomājams bez ierīcēm, kuras vecos ieradumus pārnes jaunā tehnoloģiskā līmenī. Tā notiek arī ar grāmatu lasīšanu. Daudzi azartiski grāmatu lasītāji joprojām stingri turas pie apgalvojuma, ka tikai īsta, uz papīra drukāta grāmata spēj nodrošināt patiesu lasīšanas baudu. Sajust ar pirkstiem papīra lapu to pāršķirot, jaunas grāmatas atvēršanas smarža un nedaudz krakšķošā skaņa, ko izdod vāku atvēršana pirmo reizi… tās ir sajūtas, kuras nodrošina tikai īsta, drukāta grāmata. Taču es apgalvoju, ka grāmatas pamata uzdevums ir tomēr ļaut lasītājam visērtākā veidā izbaudīt autora veidoto mākslas darbu.

Viens no šiem modernās pasaules piedāvātajiem tehnoloģiskajiem veidiem ir elektronisko grāmatu lasītāji. Un ja mēs runājam par e-lasītājiem (iekārtām), tad līderis kvalitātes un tirgus apjoma ziņā ir Amazon, kas nu jau kopš 2007. gada piedāvā Kindle e-papīra iekārtas. (klikšķini uz “Continue reading“, lai lasītu pilnu apskatu.)

Read More »

Grāmata: triloģija “Divergent”, jeb “Citādie” (Veronika Rota)

9788427201187_p0_v2_s260x420Kādu vakaru pārlūkojot Amazon.com elektronisko grāmatu dižpārdokļus (bestsellerus) ievēroju, ka topā ir Veronica Roth “Divergent” sērijas grāmatas “Divergent“, “Insurgent” un “Allegiant” kā arī 5 starpstāsti “Free Four“, “The Transfer“, “The Initiate“, “The Son” un “The Traitor

Grāmata stāsta par vidi, kur sabiedrība ir sadalīta 5 “frakcijās”, jeb cilvēku grupās, kur katrai grupai piemīt kādas savas unikālas spējas un instrumenti. Protams, ka grāmatas ir par šo sabiedrības daļu mijiedarbību un jaunas meitenes ceļu patiesības un taisnības meklējumos.

Trešā daļa, jeb “Allegiant” tika publicēta tikai 22. oktobrī, līdz ar to latviešu valodā tik drīz nebūs pieejama. Varu tikai pačukstēt, ka sižetiski, trešā daļa ir ļoti atšķirīga un aizraujoša, lai gan izpildījumā var manīt to, ka autore ir visnotaļ sasteigusi nobeigumu. Laikam jau tādēļ, ka grāmatas ir populāras un komercializācija pieprasīja trešo, noslēdzošo daļu vēl pirms filmas iznākšanas… Trešā daļa no pirmajām divām atšķiras ar to, ka tiek stāstīta no 2 perspektīvām – Tris un Four. Man tas nedaudz kaitināja.

Kopumā grāmatas ir ļoti aizraujošas un interesantas. Īpaši patiks tiem lasītājiem, kas izbaudīja “Bada Spēles”.

Un vēl – nelasiet internetā atsauksmes par pēdējo daļu. Ļoti daudzas atsauksmes satur informāciju par visnotaļ savādo nobeigumu, kas var nopietni sabojāt Jums lasītprieku.

Jau 2014. gadā ekrānus ieraudzīs arī filma. Zemāk arī treileris:

Grāmata “1Q84”, Haruki Murakami

1q84 latviskiPirms neilga laika izlasīju Haruki Murakami triloģiju “1Q84”. Šķiet, tā bija pirmā grāmata, kuru es lasīju, kas ir japāņu autoru sarakstīta . Grāmata ir oriģināla savā sižetā, noslēpumaina un ļoti intriģējoša. Grāmatas stāsta līnija ir fantastiska ar saviem skarbiem elementiem. Autors lasītājam ļauj patiešām detalizēti iepazīt galvenos varoņus no visām pusēm arī tām šķautnēm, kuras īsti nav būtiskas nozīmes stāstā. Stāsts par ļoti savdabīgu sievieti, kurai apkar sāk notikt dīvainas lietas… un arī pati viņa nav visai parasta un nodarbojas ar nežēlīgu, bet visnotaļ cēlu darbu.

Grāmata nedaudz atklāj Japānas ikdienas dzīvi, kas man personīgi bija noslēpums. Arī tādas lietas kā abonentmaksas ievākšana, kura mūsu platuma grādos nav īpaši izplatīta. 🙂

Ja vēlaties izlasīt kaut ko patiešām orģinālu pasniegtu ļoti radošā mērcē, iesaku!

Sociālie tīkli padara cilvēkus nelaimīgākus

Šodien uzdūros ļoti interesantam populārzinātniskam rakstam par to kādēļ sociālie tīkli (piemēram, Draugiem.lv, Facebook, Twitter un citi) īstenībā liek cilvēkiem justies nelaimīgākiem. Atļaušos pārstāstīt nedaudz iekļaujot Latvijas reālos apstākļus.

(visi tēli ir izdomāti un balstīti uz manu personīgo pieņēmumu bez jebkāda zinātniska seguma vai pētījuma. Ja saskatīsies kādas līdzības ar sevi, tad pilnīgi noteikti tas tā nebija domāts… bet varbūt arī bija 🙂 )

Mūsu paaudze (20…40 g.v.) apzinātā un prātīgā vecumā ir dzīvojusi galvenokārt pēc 1990 gada, kad Latvija atguva neatkarību. Notikums liels un ļoti svarīgs, bet līdz ar neatkarību nāca arī cilvēku vērtību un ekonomiskās sistēmas restarts.

Mēs sākām no mazumiņa. Nekaunīgākie grāba visu ko varēja, bet pieklājīgākie tikai skumji noskatījās, jo vēl jau īsti nesaprata lietu ekonomisko/materiālo vērtību. Mēs augām redzot ka nauda nāk smagi, ka tās nav un ka visu jānopelna pašam. Mūsu bērni, protams, tā vairs nedomās. Mūsu bērni jau daudz ko saņems kā pašu par sevi saprotamu un visbiežāk tomēr mēs centīsimies iemācīt modernās pasaules izdzīvošanas likumus – mācies, strādā un tev viss būs!

Tajā pašā laikā daudzi no mūsu paaudzes ir saņēmušies kredītus, nopirkuši dzīvokļus vai mājas, brauc ar jauniem vai ne pārāk veciem auto un kaut kā tomēr nejūtas pilnīgi laimīgi. Kaut kā pietrūkst… vēl vairāk – šķiet, ka tiem citiem ir, bet tikai man kaut kā tā visa nav. Nav piepildījuma, nav lepnas mājas vai vai jauna auto… pie tam ir kredīts par dzīvokli kā nasta kaklā.

Mēs lietojam sociālos tīklus un mums ir lieliska iespēja vērot kā dzīvo mūsu bērnības draugi, klasesbiedri, kursabiedri un bijušie darba kolēģi, kurus vājuma brīdī esam pievienojuši privātajiem sociālajiem tīkliem. Mēs vērojam skaistās klasesbiedrenes braucot lepnā jahtā pa Vidusjūru, nedaudz piemirstus bērnības draugus bezrūpīgi gozējamies Lasvegasas viesnīcas numuriņos ar kaudzi naudas un bijušos kolēģus, kas ierakstījuši amatu, kas mūsuprāt nozīmē lielu algu, skaitu darba auto, divas blondas sekretāres un interesantu darba saturu katru dienu.

Sociālo tīklu problēma šajā visā stāstā ir tā, ka cilvēki vēlas dalīties ar patīkamo un īpašo savās dzīvēs. Sak’ ir takš’ teiciens – dalīts prieks ir dubults prieks. Īsti tā nav. Ieraugot bezrūpīgās bildes cilvēkiem rodas nedaudz skaudības sajūta. Varbūt pat tas arī bija tāds kā neapzināts iekšējs motivātors – likt citiem apskaust, un cilvēks nabags arī uzķērās. Un tagad cilvēks jūtas nožēlojams savā eksistencē.

taunted

Iedomājieties indivīda sajūtu – viņš labāk mācījās, viņš pildīja mājas darbus, pabeidza skolu ar izcilību, pabeidza augstskolu, pabeidza maģistrus un strādā kādā iestādē par vairāk vai mazāk “pusvadītāju” (vidēja līmeņa menedžeri). Saņem savu algu, nomaksā rēķinus un ar savu 8…10 gadus veco mazās klases auto dodas mājās… atver internetu, bet tur klasesbiedrs, kas vispār nemācījās, knapi pabeidza pamatskolu un nekad nav dzirdēts, ka būtu studējis vidusskolā vai augstskolā pozē pie lepna un ļoti dārga auto  stūres ļaujot noprast (jo nav nekādu paskaidrojumu), ka tas ir viņa.

Kā lai cilvēks jūtas? Nedzīvo taču sliktu dzīvi, bet tajā pašā laikā tas cits, šķietami, dzīvo ievērojami labāk, pie tam viņš nemaz nedarīja “pareizās” lietas…

Zinu, ka arī pats esmu grēkojis. Gribas padalīties ar ceļojumu vai kādu iepirktu jaunu mantiņu. Varbūt kaut kur zemapziņā griba likties veiksmīgākam kā patiesībā esmu?

Vienmēr jau gribas parādīt sevi no labās puses, bet laikam arī jāiemācās kritiskāk domāt un uztvert sociālajos tīklos rakstīto. Varbūt tas auto ir nomas auto un šefs iedeva aizdzīt uz mazgātavu? Varbūt tā jahta ir  biznesa partnera jahta un tas cilvēks tur atrodas, jo viņam mēģina kaut ko ietirgot vai vispār iesaistīt kādā bezcerīgā biznesa projektā? Varbūt… bet ja tā ir īstenība?!

Cik es esmu novērojis, tad cilvēki, kuriem pieder jahtas, tās īpaši nefočē un draugos bildes neliek. Arī lepnās savrupmājas veiksmīgie uzņēmēji neizliek publiskai apskatei un kur nu vēl savu ģimeni. Tikai hipotēze – Ja kāds neko personīgu nepublicē sociālajos tīklos, tad iespējams viņam iet visai draņķīgi, bet ļoti iespējams viņam iet ļoti labi un viņš patiešām nevēlas, lai citi viņu apskaustu.

Spēļošana (bakalaura darbs)

izklaidesAnotācija

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt spēļošanas (jeb angliski Gamification) elementu pielietojumu un ietekmi mārketinga komunikācijā Baltijas valstīs.

Darba saturs izklāstīts 3 nodaļās:

  • Pirmajā nodaļā aprakstīta informācijas apmaiņas process un mārketinga komunikācijas loma produkta virzīšanā.
  • Otrajā nodaļā ir aprakstīti spēļošanas elementi un to ietekme uz patērētāju kā arī praktiski piemēri pielietošanā praksē. Otrā nodaļa varētu būt visinteresantākā parastam ziņkārīgam lasītājam, kas vēlas uzzināt vairāk par spēļošanu.
  • Trešajā nodaļā ir analizēti Rimi un Maxima Baltijā realizēto mārketinga komunikāciju aspekti, aptaujāto patērētāju un intervēto ekspertu viedokļi no spēļošanas pielietošanas. Noslēgumā izdarīti secinājumi un izvirzīti priekšlikumi spēļošanas pieejas efektīvākai un plašākai izmantošanai mārketinga komunikācijā.

Darba konteksts

  • Darbs tapis Latvijas Universitātes Ekonomikas un Vadības fakultātes Starptautisko Ekonomisko Attiecību katedras Starptautiskais bizness programmā. Ņemot vērā, ka darbs faktiski ir par mārketingu, tad tā sadaļa, kas ir par Baltijas tirgu ir nedaudz aiz ausīm pievilkta darba tematam, lai būtu nepieciešamais starptautiskais pētījuma elements. Sākotnē bija vēlme aprakstīt situāciju tikai Latvijā, bet katedrā to īsti neļāva… vajagot starptautiski.
  • Kas attiecas uz avotiem, tad es centos salikt cik jau nu biju izmantojis. Daudzi interesanti avoti netika izmantoti darbā tiešā veidā līdz ar to atsauces uz tiem nav ievietotas.
  • Darbs aizstāvēts LU EVF SEA 2013. gada janvārī ar novērtējumu 8 balles (spiežot uz linku atradīsiet detalizētāku informāciju par aizstāvēšanas procesu).

Vislielākais iespaids uz darba saturu bija no Pensilvānijas universitātes profesora Kevin Werbach, kas pasniedza online lekciju Coursera vietnē par “Gamification”.

Paldies visiem, kas atbalstīja, palīdzēja ar avotiem, lasāmiem materiāliem, anketas pildīšanu un morālo atbalstu. Man bija patiesa bauda veidot šo darbu un ceru, ka Jums būs patiesa bauda šo darbu lasīt.

Kā jau biju solījis, tad publicēju publiskai pieejai savu bakalaura darbu. Darbs pieejams gan PDF versijā ērtākai lasīšanai gan Word formātā, tiem, kas vēlas kādus elementus pārizmantot. Tāpat publiski izvietoju arī aizstāvēšanas prezentāciju. Prezentācija oriģināli satur arī visai elegantu animāciju, bet to Jums nāksies piedomāt klāt, jo nevēlos publicēt PPT templeitu. 🙂 Protams, ka prezentācijas būtiskākais saturs bija mans sakāmais, bet slaidos ir tikai virsraksti.

Publiskā licence darba izmantošanai:

Creative Commons License

This work is licensed under a Creative Commons Attribution-NonCommercial-ShareAlike 3.0 Unported License. Jums ir tiesības darbu izmantot, taču jaunradītais darbs arī ir jāpadara publiski pieejams. Pārizmantošanas gadījumā norāde uz avotu obligāta. Aizliegts izmantot komerciāliem nolūkiem.

Aptuveni šādi izskatījās prezentācija:

Einstein: His Life and Universe (Walter Isaacson)

Grāmata, kura bija nedaudz ar izaicinājumu. Grāmata ir bieza (>700 lpp), tā ir angliski un tur ir visai daudz fizikas skaidrojumu. Formulu nav daudz, bet nu saprast pamatterminus vajag, citādi visai grūti izlauzties cauri prātam neaptveramai idejai, ka laiks īstenībā ir ellastīgs un ka jebkurš ķermenis ir īstenībā kārtīgi “sakompresēta” enerģija.

Var jau strīdēties vai viņa teorijas ir pareizas vai nepareizas, taču grāmata ļoti daudz apraksta ne tikai viņa zinātnisko darbību, bet arī personīgo dzīvi. Veiksmes un neveiksmes mīlas frontē, politiskos viedokļus, karjeras līkločus un sadzīvošanu ar savu ebreja izcelsmi, kas tajos laikos dzīvojot un strādājot Vācijā, bija pat bīstama dzīvībai.

Viņa, šķiet lielākais ieguldījums ir atomenerģijas pamatu atklāšanā un šīs informācijas publiskošanā. Tiesa gan baudot lēto atomenerģiju, lai darbinātu savus mūžam izsalkušās iekārtas, mēs neaizdomājamies, ka tieši šis pats spēks ir atombumbas pamata konstrukcijā.  Jā, Einšteins bija spiests noskatīties kā viņa darba augļi tiek visnotaļ efektīvi izmantoti Hirosimā un Nagasaki, kur ASV nometa 2 atombumbas. Neskatoties uz to, ka Einsteins bija pacifists (pārliecināts, ka jebkāda karadarbība uz pasaules būtu jāizskauž), tomēr likteņa ironija ar viņu izspēlēja ļaunu joku.

Grāmata ir ļoti interesants lasāmgabals par patiesu ģēniju, kurš spēja apstrīdēt autoritātes, kura dzīves aicinājums pāri visam pārējam bija fizika, formulas un teorijas. Kaislīgs cīnītājs par taisnību, donžuans attiecībās ar sievietēm un nevīžīgs pret savu izskatu.. tāds bija ģēnijs, kas radīja teorijas, kuras vēl 100 gadus vēlāk neviens īsti nespēj apgāzt.

“I am enough of an artist to draw freely upon my imagination. Imagination is more important than knowledge. Knowledge is limited. Imagination encircles the world.”

Albert Einstein.

“The significant problems we face cannot be solved by the same level of thinking that created them.”

Albert Einstein.

Ģēniju iezīmes

Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar dažādu slavenu cilvēku biogrāfiju lasīšanu vai dokumentālo filmu skatīšanos. Man par pārsteigumu ļoti daudzu ģeniālu cilvēku dzīvesstāsti satur dažas līdzīgas iezīmes:

1. Parasti topošais ģēnijs bija mazizglītots vai neizglītots, tādēļ ļoti daudz vēroja apkārtni, procesus un pats nonāca līdz secinājumiem nevis ļāvās esošajiem uzskatiem sevi izglītot un ievirzīt. Radīt alternatīvu skatu uz lietām var cilvēks kura radošums un prāta atvērtība nav ierobežota ar esošajiem aizspriedumiem. (Mikelandželo, Leonardo Da Vinči, Stīvs Džobs)

2. Šķiet visi ģēniji jau jaunībā apšaubīja sabiedrības autoritātes un to darbus. Cilvēki, kas dziļi ciena pastāvošās kārtības, automātiski notic esošās situācijas pareizumam… tikai tādi cilvēki, kas uzdrošinās apšaubīt, ka zeme ir plakana spēj aizdomāties un noticēt tam, ka zeme ir apaļa. Šiem cilvēkiem gandrīz nekas no esošās cilvēces zināšanām nav pats par saprotams pirms paši to dabā nav novērojuši. (Stīvs Džobs, Einšteins)

3. Visiem viņiem bija problemātiskas ģimenes dzīves. Šķiršanās, ārlaulības bērni vai vispār nekad nav apprecējušies. Tāda sajūta, ka ģēnijiem vispār ir problēmas ar komunikāciju ar apkārtējiem cilvēkiem…

4. Ģēnijiem bērnībā vai jaunībā ir kāds būtisks mazvērtības komplekss – parasti par izcelsmi (Einšteins bija ebrejs, Stīvs Džobs bija adoptēts) vai izskatu (Mikelandželo bija lauzis degunu).

5. Ģēniji jaunības un radošā plaukuma laikā neprot uzklausīt kritiku par savu darbu. Ir tikai viņu viedoklis un nepareizais viedoklis.

Vai tevī ir kaut kas no šī? Varbūt arī tu esi ģēnijs?

Steve Jobs (by Walter Isaacson)

Tā ir aizraujoša grāmata par jaunieti, kas meklē savu vietu šajā pasaulē. Cilvēku, kurš ienīst likumus un noteikumus. Presonu, kura redz lietas pasaulē bināri – vai nu  ir perfekti, vai arī pilnīgs sūds. Cilvēks, kurš pieļāva daudz cilvēcīgu kļūdu un noteikti nav diplomātijas paraugs.

Iesaku šo grāmatu izlasīt visiem tiem, kas uzskata sevi par radošiem cilvēkiem, veiksmīgiem uzņēmējiem vai pat par pavisam maziem iesācējiem ar lieliem biznesa plāniem. Jūs izlasīsiet stāstu par cilvēku, kurš radījis kompāniju, kuru viņam atņēma un tikai tad saprata, ka bez paša dibinātāja īsti neprot uzņēmumu attīstīt. Uzņēmums, kurš 30 gadu laikā izauga no tēva garāžā veidotiem pāris datoriem līdz pasaules uzņēmumam, tika novests līdz gandrīz bankrotam un atkal atplauka kā visvērtīgākais uzņēmums pasaulē… Kas ir šī uzņēmuma formula? Kāds ir šī uzņēmuma vadītāja domu gājiens un attieksme pret produktiem, klientiem, patērētājiem? Būsiet pārsteigti par visnotaļ netipisko un iedomīgo vadītāju, kurš uzskata, ka labāk zina, ko klienti vēlas un ko nē. Taču kontrastā Jūs iepazīsiet cilvēku, kuram nauda nav svarīga un kurš ir apsēsts ar detaļām un perfektumu.