Uzmanies no Bitcoin un Ethereum, apdedzināsies!

Visās investīciju grāmatās un riska pamācībās raksta – neriskē ar lielāku naudu, kā vari atļauties zaudēt. Jā, tāpat kā “alkohols nogalina” un “smēķēšana izraisa vēzi” ir visnotaļ nopietni brīdinājumi, bet cilvēki tā pat piedzeras un smēķē kā uz oglēm darbināmas lokomotīves.

Pēdējā laikā moderno investoru rotaļlieta ir kriptonauda. Populārākās un zināmākās valūtas ir Bitcoin un Ethereum. Jā, starp citu tā otrā parādījās relatīvi nesen un piedzīvo strauju kāpumu pateicoties onkulim Putinam un ļoti aktīvai reklāmai dažādos mēdijos… skaists stāsts, kā viens jauns un talantīgs krievu puisis pēkšņi kļūst bagāts. Tāds kā “pelnrušķīša stāsts”.

Man pašam nekad nav piederējusi un arī šobrīd nepieder kriptonauda. Tādēļ vēroju no malas un brīnos par milzīgo cilvēku lētticību, kas ieskauj šo fenomenu. Ir skaists stāsts, ka tā ir neatkarīga nauda, ierobežotā daudzumā un vispār nākotne, bet kaut kā man šķiet, ka tas viss vairāk līdzinās tulpju sīpolu trakumam.

Paskatīsimies vēsu prātu uz dažām pamata lietām

  1. Kriptonauda pati par sevi neražo vērtību. To nevar apēst, tā neveido procentus un tā pēc būtības nav arī skaistuma prece vai kāda ražojuma izejmateriāls. Kriptonauda ir mistiska koda rindiņa. Vieninieki un nullītes.
  2. Kriptonauda nav regulēta. Var jau sacīt, ka mēs taču esam lieli cilvēki un mums nevajag valdības pieskatīšanu. Kā nu nē! Parasti tikai ielūzušais saprot, ka uz ledus kāpt bija bīstami un vaino vietējo pašvaldību, ka neizlika brīdinājuma zīmes par bīstamību. Kādēļ gan sabiedrība mani nepasargā un nebrīdina?
  3. Kriptonaudas apgrozījumu rada milzīgi nelegālās naudas darījumi. Un kur ir nelegālā nauda, tur ir arī iespējas izvairīties no nodokļiem un vienlaicīgi apkrāpt parasto mirstīgo cilvēku, kurš pēkšņi iedomājies, ka ir investīciju guru.

Vienkārši, paskatoties no malas – nauda nerodas ne no kā, lai arī cik ļoti kāds tam gribētu ticēt. Dienas beigās visām lietām jābūt galā patērētājam, kas samaksā pilnu preces cenu… un kriptovalūtai šobrīd patērētāju ar biezo naudas maku ieraudzīt ir neiespējami.

Bitcoin un Ethereum kopējā “tirgus” vērtība šodien ir 80 miljardi dolāru. Es nebrīnīšos, ka apmēram 90% no tā būs “izgaisuši” gada laikā. 10% gan paliks, jo nelegālā nauda tik un tā kaut kā būs jāpārnes no vienām melnām rokām uz uz otrām.

Bet varbūt es neredzu mūsdienu lielāko investīciju iespēju? Hmm. Es neraudāšu, ja būšu vienīgais ne-miljonārs savā ciematā… bet intuīcija man saka, ka es būšu viens no nedaudzajiem, kas neraudās. Noslēgumam izglītojoša bilde ar to kā veidojas “burbuļi”.

Komentāros droši ieraksti savu viedokli. Varbūt pamatoti atspēkosi arī manus uzskatus?

Nākotnes nodokļu sistēma

Nu jau kādu laiku tiek runāts par to, ka nodokļus daudzi nemaksā, sistēma ir sabojāta un nepārskatāma kā arī lasām rakstus par to, ka daudzi krāpjas ar kases aparātiem kā arī veido PVN “karuseļus”. Principā eksistē sekojošas problēmas:

  1. nodokļu apjomu aprēķina pats uzņēmējs (vai attiecīgi uzņēmuma grāmatvedis), kas ļauj interpretēt dažādus maksājumus un darījumus.
  2. nodokļu nauda “ceļo” no uzņēmuma pie uzņēmuma, līdz tā patiesībā tiek samaksāta. Tas savukārt ir ļoti pateicīgi PVN izkrāpšanas shēmām.
  3. liels apjoms “pelēkās” skaidrās naudas, kas ļauj eksistēt pelēkajai ekonomikai.
  4. daļa nevēlas maksāt, jo otra daļa nemaksā un tādējādi gūst virsroku cenu konkurencē. Ja visi maksātu, tad nebūtu šādas priekšrocības.

Tā nedaudz padomājot par to ko varētu izmainīt man radās doma – pāriet tikai uz bezskaidras naudas norēķiniem iekasējot nodokļus automātiski. Pagaidi, pirms steidzies mani kritizēt. Pacentīšos Tev izstāstīt, ko es ar to domāju un kādēļ, manuprāt, tas ir pavisam labs veids kā iekasēt nodokļus.

img005Ideja sekojoša – kad tiek veidota elektroniska transakcija, tad banka ietur attiecīgos nodokļus un līdz uzņēmējam nonāk tikai tā daļa, kura neapliekas ar nodokli. Piemēram, cilvēks nopērk limonādi, samaksā 1 EUR ar karti un attiecīgi 0,83 EUR nonāk uzņēmēja bankas kontā un 0,17 centi nonāk pa tiešo valsts kasē.

Te, protams, parādās jautājums ar to PVN, kuru samaksāju par izejvielu iegādi? Nu tad lūk, darījumos starp 2 uzņēmējiem, līdzīgi kā tas ir ar elektroniku jau šobrīd, darījumi notiek tikai un vienīgi bez PVN. Tas pats attiecas uz importa un eksporta darījumiem. Tie uzņēmumi, kuri nav PVN maksātāji, tieši tāpat kā privātpersonas, no transakcijas PVN tiek paņemts valstij. Valstij ne pie kādiem apstākļiem nebūtu jāatmaksā pārmaksātais PVN nevienam.

img006-001Šāda sistēma ļautu:

  1. fundamentāli izskaust PVN nemaksāšanu
  2. likvidētu PVN atmaksas un izkrāpšanas shēmas
  3. automatizētu PVN aprēķināšanas un iekasēšanas procesu
  4. atvieglotu un vienkāršotu uzņēmumu grāmatvedību
  5. Ļautu samazināt valstī PVN likmi (jo visi maksā, līdz ar to var būt zemāka likme)
  6. Ļautu automātiski iekasēt akcīzes un dabas resursu nodokļus no realizācijas.
  7. Ļautu reālā laikā redzēt, analizēt un reaģēt uz patēriņa izmaiņām

Ko tad darīt ar darbaspēka nodokļiem?

img006Tur pavisam līdzīgi. Uzņēmums, kas maksā algu darbiniekam pārskaita, piemēram, 1000 EUR, bet darbinieks kontā saņem, piemēram 700 EUR. pārskaitījuma brīdi Valsts ietur fiksētu procentu likmi. Pie tam, formula, kura aprēķina, cik ir jāietur var būt pietiekami sarežģīta un ar dažādiem atvieglojumiem vai papildus maksām atkarībā no tā, kāda ir nodokļu sistēma.

Šāda darbaspēka nodokļu iekasēšanas sistēma palīdzētu:

  1. Izskaustu aplokšņu algas (jo viss ir elektroniski)
  2. Ļautu automatizēt grāmatvedību samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem
  3. Samazinātu atskaišu apjomu, jo valstij jau visi dati būtu pieejami gan par nodarbinātību, gan par izmaksātajām summām.
  4. Ļautu izmantot vēl komplicētākas nodokļu aprēķina sistēmas atkarībā no darbinieka un uzņēmuma attiecību firmas (darbinieks, valde, īpašnieks, patent maksājumi utt)
  5. Ļautu samazināt nodokļu apjomu darbaspēkam.

Protams, vēl ir rinda dažādu nodokļu un nodevu, bet arī tos var automatizēt izsniedzot automātiski elektroniskos rēķinus ar tiešo debetu par , piemēram, nekustamā īpašuma nodokli. Ieejot savā interneta bankā tu redzēsi, ka tev jāapmaksā tāds un tāds nodoklis tajā un tajā datumā un ka attiecīgā summa tiks noņemta no tava bankas konta.

Lai nebūtu tā, ka viss ir tikai vienā virzienā, tad arī valstij būtu jākļūst caurspīdīgākai un jāinformē katru iedzīvotāju pat to, kur konkrētais eiro tika izlietots. Vēlams automātiski un pēc iespējas personīgāk, bet nu tā jau ir diskusija nākamajam rakstam. Cilvēkam būtu jāuzticas valstij un valstij jārūpējas lai šī uzticība netiktu ļaunprātīgi izmantota.

Lai Jums superīga un iedvesmojoša nedēļa!

Aplikācija, Grāmata un citi zvēri

Sveiks, sen neredzētais bloga lasītāj! Zinu, esmu nedaudz grēkojis ar jauna satura pievienošanu šeit. Varētu jau sākt taisnoties, ka daudz darba, pienākumi, ģimene, bet vai tas maz ir taustiņu pieskārienu vērts?

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.
Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Labi. Pastāstīšu kas tad jauks notiek manā dzīvē. Notiek daudz un dažādas lietas. Varbūt atceries, ka pirms kādiem 2 gadiem, es ar nelielu budžetu izveidoju mobilo aplikāciju? Neatceries? Nu nebēdā, Latvijā aplikācija galīgi nebija populāra, toties pasaulē cilvēkiem aplikācija visnotaļ iepatikās. Biju sev apsolījis, ka izveidošu otro versiju, kad būs vairāk kā 100 000 lejupielādes. Tas brīdis ir pienācis tādēļ pēdējo pāris mēnešu laikā aktīvi strādāju pie jaunas versijas izlaišanas. Jaunā, uzlabotā versija, kas pilnībā izveidota no pašiem pamatiem pa jaunam būs patiešām glītāka un funkcionālāka. Aplikācija ir pabeigta un šobrīd notiek pēdējie gatavošanās darbi tās publicēšanai kā atjaunojumam.

Aplikācijas popularitāte ir nedaudz neizskaidrojams fenomens pat man pašam. Reklāmas nebija pilnīgi nekādas, rakstus nekur ārzemēs neliku… vienkārši nopublicēju un “aizmirsu”. Tā viņa pati par sevi dzīvoja ar visām savām nepilnībām un pamazām iekaroja lietotāju sirdis. Ja tā padomā… ar to cilvēku daudzumu varētu pilnas pievākt vismaz 10 Arēnas Rīga… tas ir briesmīgi daudz!

Labi. Redzēsim kā ies tālāk. Kad nopublicēšu, tad apsolos padalīties arī ar informāciju kā gāja ar otro versiju… tur bija daudz sarežģītāk un dārgāk, bet ko nu par skumjo šoreiz.

Otrs lielais projekts pie kura darbojos ir pašam savas grāmatas sarakstīšana un izdošana. Grāmatai oficiāli nosaukums vēl nav tapis, lai gan saturiski tā ir ļoti tuvu finiša līnijai. Grāmata ir par jaunu jauku meiteni, kas sapņu vadīta nolemj kļūt par pārdevēju kādā starptautiskā uzņēmumā. Kā viņai klājas, kādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi stājas viņas ceļā ir tas par ko arī būs šis grāmatas stāsts. Grāmata būs interesanta gan tiem, kas vēlas netipisku stāstu izlasīt, gan tiem, kas vēlas [atkal] pārdzīvot pārdevēja pirmos soļus, uzvaras, nedrošības un vilšanās.  Ja Tev rodas kāda lieliska ideja grāmatas nosaukumam, tad noteikti raksti komentāros!

Grāmata noteikti nav naudas pelnīšanas projekts, bet gan, līdzīgi kā aplikācija, kaut kas, kas liek pašam smaidīt un dalīties ar to labo, ko esmu pieredzējis. Gribas nodot tālāk sabiedrībai tās vērtības un zināšanas tādā saldskābā mērcītē tā, lai būtu interesanti acīm un bauda prātam.

Plānojam, ka grāmata būs pabeigta un nopublicēta jau līdz gada beigām. Ja paveiksies, tad vēl agrāk. Noteikti tiks izskatīti visi izplatīšanas modeļi ieskaitot digitālos, drukātos un varbūt pat bezmaksas variants (ja nu akurāt neviens nebūs gatavs maksāt pr to naudiņu). Dzīvosim redzēsim un Tev noteikti pastāstīšu par iespējām šo grāmatu izlasīt.

Tad vēl savā trakumā, rudenī iestājos Latvijas Universitātē studēt maģistratūrā. Studijas notiek angliski, puse no kursa ir ārzemju studenti no ļoti dažādām valstī un pasniedzēji visnotaļ ievērojami Latvijā. Vienu priekšmetu vadīja pats Ivars Godmanis. Pirmais gads pagājis un ar patiešām pāris “astēm”, investējot nedaudz naudas un pavisam nedaudz laika esmu veiksmīgi ticis pusē. Studēju starptautisko biznesu, eksporta menedžmentu.   Priekšā grūts darbs – izdomāt maģistra darba tēmu par kaut ko kas saistīts ar ko starptautisku un eksportu un menedžmentu. Ja Tev ir idejas, tad noteikti iesvied komentāros teat zemāk. Starp citu – bakalaura darbs par spēļošanu, kas publicēts tepat blogā ir visnotaļ populārs un man bieži ir nākuši cilvēki klāt pasākumos un teikuši labus vārdus par to. Saņemiet pasniedzēji! Tēma izrādās ļoti noderīga. Ceru, ka pietiks iedvesmas visu šo novest arī līdz diplomam, kuru starp citu neviens man neprasa. Arī bakalaura diplomu, kopš iegūšanas nevienu reizi neviens nav prasījis.

Tas nu tā īsumā, kas notiek manā pasaulē. Ir daudz ko darīt un aizvien mazāk laika paliek ierakstīt šeit blogā, taču ļoti centīšos laiku pa laikam padalīties ar jaunumiem. Uz saredzēšanos!

 

SaaS, PaaS, IaaS, bet kur tad paliek Cilvēks?

h2hMūsdienu mākoņpakalpojumus būvē ar domu – visu automatizēsim, visur pašapkalpošanās, pēc iespējas vairāk funkciju un tādas, kuras nav citās sistēmās. Dzenoties pēc ātras izaugsmes un mērogojamības, šāds scenārijs izklausās ļoti pievilcīgs! Cilvēks taču ir vājais posms gandrīz jebkura pakalpojuma piegādē. Cilvēks pieļauj cilvēcīgas kļūdas, cilvēks mēdz būt nenoskaņojumā, cilvēks mēdz slimot un kavēt darbu… cilvēks grib algu arī tajos mēnešos, kad darba ir mazāk un ienākumi nav tik lieli…

Iedomājieties savu uzņēmuma IT infrastruktūru kā klientu viesnīcā.

Klients ierodas viesnīcā, pats izvēlas kuru numuriņu izmantos,  pats novelk kredītkarti, pats aiznes savus čemodānus. Vai nav tāda sajūta, ka tomēr viesnīcā ir vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kas ir “seja”. Cilvēks, kas rada drošības sajūtu par to, ka tu te esi un ja kas es pieskatīšu lietas, lai neviens netraucē tavu naktsmieru?

Nesen veicot savu 10 lielāko klientu aptauju Latvijā uzņēmuma vadītājam uzdevu tikai vienu atvērta tipa jautājumu “Vai būtu iespējams no Tevis palūgt pāris teikumu par to kā Scoro palīdz Tavam biznesam?”

Atbildes mani nedaudz pārsteidza.

8 no 9 klientiem, kuri atsūtīja atsauksmi, pieminēja tieši komandu, cilvēkus, atbalstu, apmācības. Tieši cilvēcīgos faktorus.

Ja būvējat interneta pakalpojumu vai kādu citu automatizētu pakalpojumu, padomājiet ne tikai par serveriem, diskiem, internetu, bet arī par Cilvēcīgo faktoru. Tā var izrādīties pati lielākā priekšrocība cīņā ar lielākajiem konkurentiem arī pilnībā automatizētā pasaulē.

Dzīve mākotnē 5.0

Mākotne = Nākotne + Mākonisgoogle-deepmind-artificial-intelligence

Ir pagājuši nu jau vairāk kā 2 gadi kopš iepriekšējā ieraksta. Daudzas lietas pavirzījušās uz priekšu, bet daudzas vēl ar nepacietību gaidām.

Pirmajai automašīnu rūpnīcai detaļas piegādāja zirgi

Mums ir jāsaprot, ka tehnoloģiski risinājumi izkonkurēs cilvēku. Mēs kā suga beigsim pastāvēt. Bet par to nevajag skumt. Pie tam tas notiks dabiski un mēs nemaz nepretosimies. Mums tā būs evolūcija, kas sniegs ieguvumus. Mēs paši vēlēsimies, lai jaunā ēra pienāk. Robotu ēra.

Paskatīsimies tagad uz to, kas notiek mums apkārt – mēs radām lielas centralizētas sistēmas, kas vada nelielus mūsu dzīves aspektus globālā mērogā. Mūsu komunikācija par 90% notiek caur vien dažiem servisiem, kurus kontrolē pāris kompānijas (Microsoft, Google, Facebook).

Lai apmācītu nākamās paaudzes mākslīgo intelektu mums būs nepieciešams vien pieslēgt to internetam, un tur tas pats ielādēs visu informāciju un pēkšņi (droši vien kāda gada vai mēneša laikā, bet ja būs ļoti lielas jaudas pieejamas, tad tās pat var būt nedēļas vai dienas) mākslīgais intelekts būs radies.

Mēs, cilvēki, būsim to radījuši. Mēs paši korķēsim vaļā šampanieti un teiksim svinīgas runas par to kā civilizācija ir attīstījusies, taču neapzinoties, ka mēs esam tikai zirgi, kas piegādāja detaļas pirmajai automašīnu rūpnīcai. Tālāk viss notiks pats par sevi. Mākslīgais intelekts pats apmācīsies un pats radīs sev nepieciešamo infrastruktūru, robotus, enerģiju un visu pārējo, lai pastāvētu un pildītu uzdevumus.

Bet kas tad ir mākslīgā intelekta uzdevumi?

Te neviļus rodas jautājums – kas ir galvenais kaujas uzdevums mākslīgajam intelektam? Rūpēties par cilvēkiem? Rūpēties par pašsaglabāšanos?

Kamēr mēs smadzeņojam kādu galveno uzdevumu censties iestāstīt mākslīgajam intelektam, tikmēr mēs paši radam aizvien jaunas globālas sistēmas, kur smejies vai nē, bet paši esam strādnieki un mākslīgajam intelektam atliks tikai mūs vadīt. Piemēram, Uber, Lift, AirBnB… tās ir reālas, globālas cilvēku vadības sistēmas, kuras tik pat labi var sākt vadīt arī mākslīgais intelekts un mēs pat to nepamanīsim… tikai priecāsimies, ka mūsu taksometrs atbrauca nekavējoties…

Un vienā dienā mākslīgajam intelektam nebūs nepieciešams cilvēks, kas stūrē šo izsaukto taksometru.

Cilvēks ir lieks šajā un nākamajos evolūcijas posmos. Cilvēks ir vājš, prasīgs un grūti prognozējams dzīvnieks. Cilvēkam vajag ēst arī tad, kad tas neko nedara, cilvēks grib gulēt, cilvēkam vajag gaisu, ūdeni un vēl visu kaut ko. Cilvēks ātri noveco un nolietojas un ļoti ilgi (pat 18 gadus) kamēr izveidojas jauns strādāt spējošs cilvēka eksemplārs.

Robotu laikmetā 18 gadi ir mūžība.

Ja mēs plānojam iekarot citas planētas un galaktikas, tad mēs, cilvēki esam šī plāna visvājākais posms. Mēs nespējam izturēt slodzes, lielus ātrumu un ilgstošu ceļošanu… Tādēļ visticamākais mākslīgais intelekts un roboti būs tie, kas apdzīvos galaktiku.

Kur paliek cilvēks? Mēs taču pretosimies. Vai ne?

Nebūt nē. Kolektīvās inteliģences vārdā mēs paši radīsim tehnoloģijas, kas mūsu apziņu (to, kas tev pašam liek sevi uzskatīt par indivīdu) augšupielādēsim uz jauno, vienīgo un Inteliģento Mākoni, kur mēs turpināsim dzīvot mūžīgi ar pieeju visu pārējo cilvēku intelektam. Mums nebūs nepieciešams ķermenis kā apziņas transports, jo mēs dzīvosim un mums nebūs vairs psiholoģisko ierobežojumu.   Mums nevajadzēs vairs ēst, gulēt, skābekli. Mēs varēsim dzīvot uz ikvienas planētas, kur vien vēlēsimies. Pārcelšanās būs tik pat vienkārša kā informācijas pārraide starp planētām. Tas notiks vismaz gaismas ātrumā (ja neatklāsim vēl kādu ātrāku veidu kā pārraidīt informāciju – piemēram gravitācijas viļņus vai melnās matērijas svārstības.).

Cilvēks nepretosies. Cilvēks kļūs par daļu no mākslīgā intelekta. Cilvēks kļūs reāli virtuāls un virtuāli reāls vienlaicīgi. Cilvēkam vairs neko nevajadzēs un vienlaicīgi vajadzēs visu.

Testēju Jabra Drive brīvroku sistēmu

Es jau labu laiku fanoju par Jabra radītajiem bezvadu brīvroku risinājumiem un pats ikdienā aktīvi izmantoju Jabra Motion (par ko veidošu atsevišķu apskatu). Manās rokās, pateicoties draugiem no Bite nonāca Jabra Drive bezvadu brīvroku skaļruņa sistēma automašīnām.

IMAG0826Jabra Drive (maksā sākot no 32 EUR) ir visnotaļ kvalitatīvi veidots produkts, ko var ievietot automašīnā un izmantot kā bezvadu mikrofonu un skaļruni vadot auto. Iekārta savienojās ļoti vienkārši ar manu telefonu un pilda visas funkcijas kuras ir aprakstītas – var pacelt zvanu, var mainīt skaļumu un braucot pa skaļruni var dzirdēt arī GPS norādes un citas skaņas, ko jau jūsu telefons izdveš.

Mana pieredze ar šo iekārtu bija nedaudz “raiba”, jo esmu pieradis izmantot austiņu, kas ir diskrētāka un ļauj sarunāties arī tad ja mašīnā ir vēl citi cilvēki un citi nedzird to ko tev saka otrā pusē. Tie, kas ikdienā parasti brauc automašīnā vieni paši, noteikti novērtēs ērtumu.

Negatīvi

  • Nevar ērti izslēgt. Ja atstāj ieslēgtu, tad, līdz ko pietuvojies mašīnai, tā bluetooth savienojums saslēdzas ar skaļruni. Ja esi sarunas vidū, tad tu vienkārši pazaudē skaņu uz telefona (protams, vari nospiest pogu un viss kārtībā, bet tomēr – visu laiku jādomā)
  • Mašīnā nav īsti kur pievienot, ja neskaita saulessargu, bet arī saulessargu dažreiz atloka uz stikla pusi un tad pogas nav pieejamas un skaņa būtiski pasliktinās
  • Skaņa tiek atskaņota pa visu automašīnu

Pozitīvi

  • Kvalitatīvs produkts. Var just ka izmantoti labi materiāli
  • Super viegli izveidojās savienojums. Stabili strādā caur Bluetooth
  • Diezgan neuzkrītošs un zagļi pa logu nepamanīs
  • Draudzīga cena

Kopumā iesaku izvēlēties tiem, kas nevēlas daudz maksāt par brīvroku sistēmu un negrib ķēpāties ar austiņām. Kvalitatīvs produkts. Tie, kas parasti brauc mašīnā ar bērniem, kolēģiem vai draugiem un nevēlas, lai saruna tiktu atskaņota skaļi, iesaku tomēr izvēlēties bluetooth austiņas.

Testēju viedos svarus Beurer BF 800

Mūsdienās daudz kas ir vieds – arī svari. Pasaulē ir piedāvājumā dažādi varianti, kas atšķiras pēc funkcionalitātes un protams arī cenas.

IMAG0823Pateicoties jaukiem cilvēkiem no Bite, manās rokās nonāca uz testēšanu viedie svari Beurer BF 800.  Cena veikalos sākot ar 76 EUR. Iepakojums ir pavisam vienkāršs – kaste kurā ir svari un instrukcijas. Ieliekam baterijas un uz priekšu.

Ja vien viss būtu tik vienkārši. Sekojot instrukcijām lejupielādēju uz savu Android tālruni nepieciešamo aplikāciju – Beurer HealthManager. Tad nospiedu podziņu un sapāroju caur Bluetooth un redzu statusu Connected, bet dati no svariem kā nenonāca aplikācijā tā arī nenonāca. Mēģināju visādi, bet mana inteliģence bija nedaudz par knapu, lai viedajiem svariem piedabūtu strādāt to “viedo” pusi.

beuer healthmanagerLīdz ar to – man tie bija parasti svari, kas parādīja svaru uz skaista displeja. Kas attiecas uz aplikāciju, tad, manuprāt, ievadot ar roku svaru jebkurā ar veselību saistītā aplikācijā, saņemsies līdzīgu efektu.

Trūkumi

  • Nav ērts un automātisks savienojums ar telefonu, pie tam bluetooth savienojums kaut kā nedarbojās.
  • Beurer HealthManager aplikācija nav pārskatāma
  • Nav datu pārraide caur Wifi
  • Dati glabājas tikai svaros un telefonā. Ja nomainīsi tālruni, tad vēsture pazudīs

Priekšrocības

  • Aplikācija Android telefonam ir par brīvu
  • Teorētiski dati padodas arī uz Google Fit aplikāciju
  • Teorētiski ir vairāki profili, katram lietotājam savs (nosaka automātiski pēc svara)

Ieteikums potenciālajiem pircējiem – ir vērts piemaksāt un nopirkt kādus citus viedos svarus, kas savienojas caur Wifi un glabā datus mākonī un ir pieeja arī no datora. Vieglāk pārvaldāmi un vismaz uzkrājas vēsture.

Vai datori un telefoni patiešām ir tik kaitīgi bērniem?

boy-with-phoneVai ir labi, ja bērns pavada daudz laika izmantojot planšetdatoru? Daudzi no vecākiem saka, ka tas nav labi, taču es pacentīšos pārliecināt, ka tas velns nemaz nav tik melns.

Visupirms sāksim ar mums pašiem, vecākiem. Mēs protams esam gudri un no mums ir sanākuši paraugpilsoņi. Mēs pieņemam pareizos lēmumus, mēs atbildam par savas rīcības sekām un spējam kritiski domāt. Droši vien tik perfekta paaudze izauga, jo bērnībā mēs ēdām veselīgi, lasījām grāmatas, sportojām un bijām priekšzīmīgi pionieri.

Ka tikai ne tā.

Tie vecāki, kas bērni būdami vēl pieredzēja padomju laiku un atmodas gadus dzīvoja vēl briesmīgāk kā mūsu bērni aug tagad. Mēs ēdām vienveidīgu pārtiku, kas tika ražota izmantojot tik daudz visādu ķimikāliju, ka periodiskā tabula trīs reizes noklāja ikvienu kultūraugu lauku. Rūpniecības preces un pat mājas tika ražotas no bīstamiem materiāliem (šīferis, azbests un svina krāsas). Laukos ikdienas racions sastāvēja no dienišķajiem kartupeļiem un nu jau par bīstamu atzītu kūpināto gaļu, vai pašu vāktām sēnēm vai tamlīdzīgām dabas veltēm.

Mēs bērnībā braucām ar traktoriem, spridzinājām saskrūvētas skrūves un pa kluso pīpējām vārtrūmēs vai krūmos. Mēs grāmatas lasījām tikai tik cik skolā lika, bet galvenā izklaide istabā bija trula TV skatīšanās kur gāja vai nu Padomijas propogandēta filmas vai vēlāk lēti Latīņamerikas seriāli un pāris truli šovi.

Jā bija interesanti, bet vai es varētu teikt ka bērnība ielika stabilus pamatus mūsdienu inteliģencei – pilnīgi neko… bet varbūt tomēr…

Laiki ir mainījušies un mūsdienās bērniem ir pieejamas tehnoloģijas. Mēs paši esam palikuši veci (nu vismaz relatīvi attiecībā uz mūsu bērniem) un mūsu bērnības nodarbes mēs gribam replicēt uz mūsu bērniem, lai izaug tik pat gudri un veiksmīgi pilsoņi kā mēs paši.

Bet varbūt vajag aizdomāties, ka bērni īstenībā izaugs daudz gudrāki, daudzpusīgāki un veiksmīgāki par mums? Mēs uzskatām, ka, ja bērns sēž un ar zīmuli velk aplīšus uz papīra, tas tas ir atbalstāmi, pareizi un radoši, bet ja 2 stundas planšetdatorā spēlējot Minecraft bērns ir izveidojis no nulles 3 stāvu māju ar visām mēbelē un apkārtni, tad tas ir izniekots laiks. Vai patiešām?

Es gan redzu to pavisam savādāk – bērns jau savos 7…8…9 gados ir tik ļoti pieradis pie nākotnes pasaules uztveres, ka mēs vairs netiekam līdzi. 3D virtuālā vide un objektu zīmēšana, pieskārienu vadība, telpiskā sajūta un sadarbība ar nepazīstamiem cilvēkiem būs vienas no kritiskajām īpašībām, kas būs nepieciešama nākotnes radošajiem prātiem. Pie tam spēja sadarboties ar nepazīstamiem cilvēkiem globalizācijā būs vitāla karjeras veiksmīgai attīstībai.

Bērns skatās Youtube… manuprāt tas ir labāk, kā skatīties TV. Jo Youtube bērns pats izvēlas ko vēlas skatīties, tas nozīmē ka tiek izkopta individuāla gaume, tiek pieņemti mazi lēmumi un tiek veidota unikāla vērtību sistēma atšķirībā no TV, kur visi katās to ko rāda un tiek pieslīpēti vienādi un bez savas nostājas.

Vai bērns, kas planšetē vai telefonā rūpējas par virtuālo dzīvnieciņu vai pat par savu femu, neiemācās ilgstoši rūpēties par kaut ko? Jā, tas nav dzīvs suns vai kaķis, taču efekts no šādām spēlēm un izklaidēm tomēr ir un manuprāt ļoti noderīgs bērna apziņas un rakstura veidošanai.
Vai mēs, vecāki, nespēdami līdz galam izprast moderno komunikāciju, un rotaļlietas tieši nebremzējam mūsu pašu bērnu potenciālu?

Padomā par to, kad nākamreiz atņemsi bērnam telefonu, datoru vai planšeti… kā būtu ja Tev bērnībā vecāki atņemtu zīmuļus, neļautu organizēt spilvenu kaujas ar draugiem un tā vietā piespiestu skatīties meksikāņu TV seriālu?

Varbūt labāk apsēdies blakus un pamāci bērnam izmantot šo iekārtu lietderīgi – spēlēt radošas spēles, pieveikt izaicinājumus un attīstīt komunikāciju ar plašāku virtuālo vidi… un kas zina, varbūt bērns tev iemācīs kaut ko noderīgu no virtuālās pasaules.

Lenovo Yoga 3 Pro apskats

Nu jau ir pagājis kāds laiks kopš blogā rakstīju par kaut ko tehnoloģiski svaigu. Pēdējo aptuveni nedēļu es darbojos ar pavisam jaunu datoru Lenovo Yoga 3 Pro. Jaunu datoru es sev meklēju jau diezgan ilgu laiku un balstoties uz emocionāliem un estētiskiem apsvērumiem izlēmu iegādāties tieši Lenovo Yoga 3 Pro.

Lenovo Yoga 3 Pro tiek pasniegts kā divi vienā – super viegls dators un planšetdators. Pirmo reizi paņemot rokās – patiešām arī rodas pārliecība, ka dators ir superviegls, plāns un ļoti ērti pārnēsājam. Man pat neticējās, ka tik plānā korpusā iekšā vispār var būt dators. Klaviatūras daļa datoram šķiet ir vien tik cik klaviatūras taustiņi un korpuss.

Kas attiecas par dizainu, tad šim datoram noteikti pieminēšanas vērta ir eņģe. Tā vien šķiet, ka tā ir vissarežģītākā detaļā visā datora konstrukcijā. Tā sastāv no 813 alumīnija detaļām un izskatās kā ļoti plāna pulksteņa siksniņa.

Atliecot ekrānu pavisam atpakaļ par 360′, mēs iegūstam arī 13,3″ planšetdatoru. Es pieķēru sevi, ka man īsti nepatīk izmantot šo datoru kā planšeti un te pie vainas varētu būt ne tik daudz pati iekārta kā Windows 8 nespēja tikt galā ar datora milzīgo izšķirtspēju un to ka planšetes režīmā faktiski jāstrādā tikai Windows “Metro” režīmā, kas ir pielāgots skārienjūtīgām darbībām… bet atkal ne visas aplikācijas atbalsta skārien-jūtību. Piemēram, aplikācija Mailbird ar pieskārieniem nevar “ripināt” e-pastu, lai lasītu arī tālāk par vienu ekrānu.

Datora kopējā jauda (Intel Core  M procesors) un īpaši Flash darbība Chrome pārlūkā liek ļoti vilties. Jaunie Intel procesori ir energotaupīgi (lai gan ironiski, bet Yoga 3 Pro nevelk tik ilgi cik es sagaidīju) tajā pašā laikā nav diez ko jaudīgi. Ja uz datora netiek darīti ļoti intensīvi aprēķini vai veidotas filmas, tad varu teikt, ka ar procesora jaudu ir pilnīgi pietiekami visiem ikdienas biroja uzdevumiem. Kas attiecas uz Chrome un Flash, tad šī problēma šķiet skar ļoti daudzus datorus un galvenokārt faktu, ka Flash tehnoloģija pati par sevi ir tāda ļoti bremzīga.

Daudzos apskatos tiek apgalvots, ka Lenovo Yoga 3 Pro ir bez ventilatora, taču man jāatzīst, ka intensīvi to lietojot ir dzirdama ventilatora skaņa un es atklāju, ka Lenovo vienkārši ir ļoti veiksmīgi noslēpuši ventilācija caurumus iekšpusē pie eņģītes padarot tos ļoti nepamanāmus un reāli darbina ventilatoru tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Tātad labās lietas par Lenovo Yoga 3 Pro:

+ Lielisks vizuālais un mehāniskais  dizains (ieskaitot enģīte, kas piedod tādu kā vizuālu rozīnīti). Dators ir ļoti viegls, ļoti transformējams uz planšetdatora režīmu, ja vēlies skatīties kādu filmu turot klēpī.

+ ļoti viegls… es pat teiktu pārsteidzoši viegls. Datoru ir ļoti viegli ielikt somā. Ņemot vērā, ka esmu pieradis pie ievērojami smagākā Lenovo X220, tad tagad paņemot datorsomu ir sajūta, ka dators nemaz tur nav iekšā.

+ ir klaviatūras apgaismojums. Ir ļoti ērti strādāt tumsā vai krēslainā telpā. Tas ir viens no lielākajiem ieguvumiem salīdzinot ar manu veco datoru. Klaviatūras taustiņi ir ērti lietošanā un spiežas viegli un fiksējas izteiksmīgi.

+ lielisks ekrāns. Ar ļoti labu izšķirtspēju un precīzi strādājošu pieskārienu funkciju. Esmu pieķēris sevi, ka bieži izmantoju pieskārienu uz ekrāna lai pārslēgties starp tabiem pārlūkā vai kādā WEB aplikācijā.

+ Labs touchpad. Es visu laiku datoru (un arī tagad) lietoju ar datorpeli taču tagad ir sajūta, ka varētu izdzīvot arī ja kādu dienu datorpele aizmirstos mājās. Labs touchpad + skārienjūtīgais ekrāns ir pietiekami laba alternatīva, pie kuras varētu arī pierast.

+ Neliels, bet tomēr plus – ļoti kompakts lādētājs un fakts ka lādēšanas ports kalpo arī kā USB ports (kamēr dators netiek lādēts) līdz ar to Lenovo var lepoties pat ar 3 USB portiem šajā nelielajā datorā.

Negatīvās īpašības:

– Baterijas ilgums ir salīdzinoši īss. Intensīvi lietojot biroja aplikācijas ar normāli gaišu ekrāna režīmu datoru var “nokausēt” pat 4 stundās. Taupīgi lietojot izvelk knapi pilnu darba dienu, līdz ar to – lādētāju mājās atstāt ir neprāts.

– Klaviatūra ir samazināta par vismaz vienu rindu un funkciju taustiņi ir pieejami tikai caur Fn + cipars kombināciju. Ja esat pieradis bieži izmantot F5, lai pārlādētu web lapu vai alt+F4 lai aizvērtu logu, tad tagad nākas visu laiku atcerēties, ka papildus Fn taustiņš jāspiež. Vel mani nedaudz kaitina (tas laikam pieraduma jautājums) labā Shift taustiņa novietojums un mazais izmērs. Bieži Shift vietā nospiežu tur par blakus esošo Enter.

– Ieslēgšanas/Izslēgšanas pogas novietojums korpusa vidusdaļā labajā pusē ir ļoti neveiksmīgs. Ja izdomā pabīdīt datoru pa kresi, tad pastāv liela varbūtība, ka dators vienkārši izslēgsies, jo nospiedi izslēgšanas pogu.

– MicroHDMI ports (Nevis Mini HDMI vai HDMI, bet tieši MicroHDMI) kā video izejas ports nozīmē, ka visticamākais visā biroja ēkā nevienam nebūs nevienas pārejas, lai pieslēgtos pie projektora vai monitora. Tās noteikti jāpasūta un jānēsā līdzi, ja bieži sanāk pieslēgties pie ārējiem displejiem.

– Windows 8 un daudzu aplikāciju nespēja korekti strādāt ar lielas izšķirtspējas ekrāniem (250% DPI), kā arī touch ekrāniem. Bieži saskarsieties ka podziņas aplikācijā ir mikroskopiskas dažas aplikācijas izskatās ļoti graudainas (piemēram Skype) jo tiek “upskeilotas”, jeb mākslīgi palielinātas. Bieži aplikācijas neatbalsta pieskārienus, kas man liekas visai dīvaini. Ekrāna klaviatūra arī parādās nesaprotami kad.

Kopsavilkums 

Lenovo ir radījuši patiešām lielisku datoru ar dažiem tehniskiem trūkumiem, kas ir kā sekas tam, ka dators ir iebāzts pavisam plānā korpusā.  Šobrīd šķiet, ka lielākais datora mīnuss ir tieši Microsoft Windows 8 un aplikācijām, kas neprot izmantot datora piedāvātās iespējas. Ceru, ka tas mainīsies līdz ar Windows 10 vai pat ātrāk.

Ja vēlaties jaudīgu biroja datoru, kas izvelk visu dienu, tad es jums iesaku papētīt arī alternatīvas. Ja vēlaties glītu Windows bāzētu datoru tad Lenovo viennozīmīgi ir glītākais un iespējām pilnākais dators, ko var iegādāties mūsu platuma grādos par saprātīgu naudu.

Cilvēces pēdējais izgudrojums

AI_1Mēs, cilvēki, attīstāmies kā dominējošā suga uz planētas Zema. Mūsu pirmsākumi ir bijusi nejaušība, kas samijusies ar daudzu gadu evolūciju, kur izdzīvo stiprākais. Kas notiks tālāk? Vai patiešām mēs varam paļauties, ka cilvēks ir evolūcijas kalngals?

Esmu pārliecināts, ka cilvēks kā suga ir tikai neliels posms evolūcijā uz vēl pārākām būtnēm. Pie tam mēs paši tās radīsim. Sākumā pēc savas līdzības un lai pildītu tos uzdevumus, ka cilvēkam nav pa spēkam, taču vēlāk tie attīstīsies un pārņems kontroli pār planētu. Mēs varam tos saukt par roboties vai par mākslīgo intelektu. Bet lai arī kas būtu nākotnes dominējošā dzīvības forma – tā būtiski atšķirsies no esošās.

Jau šodien mēs, cilvēki, veidojam platformu nākotnes civilizācijai – mēs veidojams lietu internetu (Internet of Things), kur miljardiem sensoru tiks savienoti vienotā digitālā sistēmā. Pie pietiekamie lielas kontroles un vēlmes visu šo cilvēku radīto tīklu iespējams vadīt kā vienu organismu ar daudzām maņām. Mēs radīsim Mākslīgo Intelektu, kas sākotnēji būs iecerēts kā supersmadzenes, lai atrisinātu tos jautājumus un problēmas, kuras nav pa spēkam visai cilvēku sugai kopā ņemtai.

Mēs iemācīsimies nokopēt (kaut kas līdzīgs rezerves kopijai) cilvēka smadzenes ar visām atmiņām un izmantojot mākslīgo intelektu piešķirt identitāti un mūžīgo dzīvi daudziem (vai visiem?) cilvēkiem, bez kaitinošās vajadzības rūpēties par fizisko ķermeni un tā instinktu diktētām vajadzībām un izraisītajām problēmām (kariem, slimībām, greizsirdību utt). Ieliekot cilvēka apziņu jaudīgā datorā ar neierobežotām jautām, bez nepieciešamības gulēt un rūpēties par savu izskatu, reputāciju un citām “cilvēcīgām” lietām šāds cilvēka smadzeņu un tehnoloģiju hibrīds varētu dzīvot mūžīgi pie tam izmantojot zināšanas un pieredzi no miljardiem cilvēku bez nepieciešamības sarunāties vai mācīties. Katrs digitalizētais cilvēks (saprāts, vai smadzeņu kopija) būs kā papildus informācijas avots kā ieraksts Vikipēdijā un pieejams vienotajam Mākslīgajam intelektam jebkurā laikā.

Šāds viens superorganisms ar visām cilvēces zināšanām, neierobežotām jaudām, ģeometriski progresējošu attīstību un bez nepieciešamības rūpēties par fizisku bioloģisku ķermeni spētu radīt tehnoloģijas un attīstības scenārijus, kurus mēs šobrīd nespējam realizēt. Kolonizēt citas planētas vai pat galaktikas. Izmantot enerģijas avotus, kurus cilvēks nevar sasniegt un pat pārveidot veselas galaktikas pēc savas patikas. Šādam organismam nav svarīgi nedz skābeklis, nedz pārtika nedz daudzas citas lietas. Šāds organisms nav ierobežots laikā. Tas var pacietīgi ceļot tūkstošiem gadu ar gandrīz gaismas ātrumu mikroskopiskā kosmosa kuģī (vai zondē) uz citu galaktiku, lai tur izvietotos pilnīgi neapdzīvojamās planētās (jo tam nevajag nedz ūdeni, nedz skābekli nedz daudzas citas lietas). Laiks kā tāds patiešām kļūs relatīvs, jo šim organismam laiks nav drauds atšķirībā no mūsdienu cilvēka, kas steidz paveikt kaut ko pirms “atmet kedas”.

Bet ikviens cilvēks šajā jaunajā realitātē turpinās dzīvot ar visu savu apziņu, savu identitāti (jo būsi nokopēts un būsi daļa no superorganisma) un iespējams pat neapzināsies, ka kādreiz bija savādāk.

Vai šāds superorganisms, Mākslīgais intelekts vai visu cilvēku digitālā kopija būtu loģiska cilvēces attīstība? Mans iekšējais cilvēks pretojas, bet no otras puses – izdzīvos kas mainīsies vai kā Darvins saka – Izdzīvos stiprākais!

Apple iPhone lēnām mirst

Capture
Klikšķini lai redzētu lielāku

Raksta nosaukums nav izvēlēts nejauši. Pacentīšos paskaidrot manu apgalvojumu un pārliecību šai patiesībai.

Lai arī Apple jaunākās mobilās iekārtas versijas iznākšana tiek pavadīta ar ļoti spēcīgu mēdiju uzmanību un tehnoloģisko cilvēku fanošanu, tomēr nu jau kādu laiku ir novērojama strauja tirgus daļas samazināšanās Apple platformai. IDC (respektējams biznesa datu analīzes uzņēmums) ir izpētījis, ka pasaulē uz katu vienu iPhone tiek piegādāti 9 Android telefoni. Jā, kompānijai Apple ir milzīga peļņa, lojāli lietotāji un “īpašs” produkts, tomēr pasaulē ir pieredzēti daudzi produkti, kuriem bija dedzīgs atbalstītāju pulciņš, sava ļoti stabila tirgus daļa, bet kaut kā beigu beigās tomēr tirgus tos sabradā. Tā notika ar Motorolla, Blackberry, Nokia, Netscape.

Blackberry (akciju cena 2007 gadā 227$ bet šodien vien 11$) ir viens no uzņēmumiem, kuru liktenis būs kā paraugs tam kas notiks ar Apple iPhone. Lai arī uzņēmumam bija augoši apjomi, lielisks produktu portfelis, liela peļņa tomēr tirgus daļas samazināšanās automātiski noved pie kritiskās masas pazaudēšanas. Līdz ko kāds no spēlētājiem noslīd zem 10% no tirgus daļas tā pastām milzīgs risks, ka saturs šai platformai vairs netiek radīts. Ņemot vērā, ka iOS ir nesavietojama platforma, tad nākotnē aizvien vairāk redzēsim, ka izstrādātāji sāks ignorēt iOS platformu (kā tas jau šobrīd notiek ar Windows Phone, Blackberry un Windows 8.1). Izstrādātāju pakāpeniska pazaudēšana nozīmē, lēnu un neizbēgamu nāvi platformai.

Modernajā laikmetā, kā visas tehnoloģijas ir pieejamas gandrīz visiem patērētājiem ikvienā pasaules nostūrī praktiski vienlaicīgi, ilgtermiņā uzvarēs tikai no biznesa viedokļa “labākā” platforma. Google Android, ļaujot daudziem ražotājiem bez maksas izmantot platformu, kļuvusi par ražotāju iecienītāko platformu. Apple stratēģija, tikai pašiem ražot iekārtas, ir novedusi pie tā, ka Apple ir viens karotājs pret daudziem pasaules sadzīves tehniskas un elektronikas milžiem. Rezultātā – agri vai vēlu pat skudru pūznis var dabūt ziloni gar zemi.

Nesaku, ka Apple iPhone izzudīs tik drīz, bet esošās tendences liecina, ka Apple zaudē aptuveni 2..3% tirgus daļas katru gadu (šobrīd vien ~11%) un tas nozīmē, ka 4..5 gadu perspektīvā Apple iOS kā nozīmīga tirgus spēlētāja loma izzudīs, ja vien beidzot netiks radīts kaut kas fundamentāli jauns. Pulkstenis diezin vai mainīs šo krītošos līkni. Maksājumi, izklaides saturs – varbūt.

Ņemot vērā to, ka Apple tirgus daļa samazinās, tad vienīgā izeja, lai apmierinātu visnotaļ lielo akciju cenu un prasīgos investorus, kas pieraduši pie nenormālas peļņas, ir pelnīt vairāk no katra iPhone lietotāja. Es domāju, ka Apple ieviešot jaunos pakalpojumus kā Apple Pay, lielākus telefonus, mūzikas strīming servisu un tamlīdzīgi vienkārši “slauks” esošos klientus. Redzot arī to, ka pēdējos 4 gados Apple praktiski nav izdevies radīti nevienu jaunu vai būtiski uzlabotu produktu, ir skaidrs ka iPad un iPhone ir iegājuši no “Star” stabilā “Cash cow” stadijā. Bet vecas govis beigu beigās nonāk desās.

Mūūū…

Kā es izveidoju mobilo aplikāciju ar ļoti mazu budžetu

Laiku pa laikam uznāk vēlme un iedvesma ieturēt diētu. Pirms kāda laika radās ideja izveidot mobilo aplikāciju, kas palīdzētu man un arī citiem gribētājiem konkrētās diētas ievērošanā. Tā nu piesēdos vienu vakaru un izveidoju nelielu idejas aprakstu. Pieņemu, ka daudziem no Jums, kam ir ideja par kādu mobilo aplikāciju ir šādas tādas piezīmes. Šajā rakstā centīšos parādīt kāds process bija, un kā es tiku līdz pats savai Android mobilajai aplikācijai.

Pilnākam priekšstatam man uzreiz gan jāsaka, ka neesmu programmētājs, lai arī nedaudz saprotu no principiem kā programmētāji strādā. Neesmu arī dizaineris. vispār mana gaume ir diezgan “kantaina” un visticamākais manis veidotie vizuālie materiāli nebūtu diez ko pieprasīti. Arī angļu valoda, lai arī nav sveša, tomēr nav pietiekami laba, lai radītu darbu angļu valodā, tādēļ mana pieeja bija būt pašam par tādu kā projekta vadītāju, bet trūkstošos projekta elementus nopirkt no cilvēkiem, kuri to māk.

Viss sākas ar ideju.

Piesēdos vakarā un uzrakstīju konkrēti ko tieši vēlos. Rakstīju angliski, jo zināju, ka šo ideju vajadzēs pasniegt darītājiem, kuri visticamākais būs ārzemnieki. Ideja saturēja pavisam vienkāršu nelielu projekta apraksta tekstu:

Scope of the project: Create Android based, public, and free mobile application targeted for woman in age 25 to 40 that are looking to reduce weight and look better. Application gives guidance for 28 day’s with exact information on what to eat on each meal. Application main mission is to be handy information on the contents of next meal.

Tālak sāku domāt kas tieši manam projektam būtu nepieciešams un izveidoju sarakstu ar elementiem:

1. Dizains. Dizainam jābūt ļoti foršam, ērtam un salīdzinoši vienkāršam.

2. Saturs. Lai arī diētas saturs man bija, tomēr bija nepieciešams gan precisēts teksts, gan kopējā instrukcija gan arī bildītes, kuru man nebija.

3. Programmētājs. Kāds kas to visu sazīmēto, izdomāto un sagatavoto materiālu saliks kopā vienā aplikācijā.

4. Projektu vadītājs. Kāds kas to visu koordinēs, savāks, atradīs un pārbaudīs. Nolēmu, ka šo varu darīt es pats.

53cea361ecafd_thumb900A. Aplikācijas veidošanu sāku ar Dizainu. Izvēlējos uztaisīt dizaina konkursu portālā Freelancer.com ar balvu 100$ par labāko iesūtīto dizainu. Kopumā saņēmu 8 pieteikumus un lielākoties tie bija mēsli. Viens no dizainiem (laikam man paveicās) bija lielisks un to arī izvēlējos. Konkursa ietvaros dizaineris man piegādāja ekrānu zīmējumus un ikonas vizuālo attēlu. autors bija no Bangladešas un varu teikt, ka ļoti pieklājīgs cilvēks, strādāja ļoti precīzi un kvalitatīvi. Atbildēja uz jautājumiem un precizēja arī dizainu, lai tas atbilstu manām prasībām.

B. Tālāk kad dizains nu man bija, tad es precizēju darba uzdevumu jau programmētājiem. Darba uzdevumā norādīju jau precīzi kādām platformām un kādā versijām vēlos izveidot aplikāciju kā arī maksimāli precīzi aprakstīju funkcionalitāti kā aŗi pievienoju vizuālo materiālu.

C. Programmētāju arī izvēlējos ar sludinājumu Freelancer.com. Te ir mans sludinājuma teksts, ja kādam interesē.

Kopumā saņēmu 64 pieteikumus cenu diapazonā no 290$ līdz 750$ (750$ biju ielicis kā maksimālo budžetu). Izvēlējos lētāko pirms tam pārliecinoties, ka šim kandidātam ir labas atsauksmes un pieredze mobilo aplikāciju izstrādē. Izstrādātājs bija no Indijas. http://www.sevenstarinfotech.com/

D. Vienlaikus arī izmantojot Freelancer.com piesaistīju dāmu no Amerikas, kas bija ar mieru par 40$ izlabot visus manus angliskos tekstus (kopā vairākas lapas puses) uz literāri korektu angļu valodu. Meitene bija ļoti pieklājīga un ieteica ļoti daudzas izmaiņas tekstā lai tas skanētu labāk un literāri korektāk.

Nosūtīju izstrādātājam visus tekstus, bildītes un vizuālos materiālus un 2 nedēļu laikā tapa aplikācija. Pa vidu tika piegādāta viena versija aplikācijai, kas galīgi nestrādāja kā arī sākuma ekrāna scrollēšana man nepatika (nebija ērta) un projekta vidū prasīju lai maina uz kaut ko daudz patīkamāku un ērtāku, ko arī izdarīja bez iebildumiem.

E. Projekta noslēgumā, kad aplikāciju biju notestējis un viss mani apmierināja (funkcionalitāte bija kā prasīta) tad izveidoju pats savu Google Play kontu (25$) un iedevu piekļuvi izstrādātājam, lai tas nopublicē applikāciju un izveido aprakstošo tekstu.

lejupielādeTā nu tagad varat iemēģināt, kas man sanāca (spiežot uz blakus lielās pogas get it on Google Play). Kopumā projekts aizņēma apmēram vienu mēnesi (izdomāt, sataisīt dizainu, izstrādāt, notestēt un publicēt un izmaksāja vien 500$ jeb jeb gandrīz 400€ + manis paša kā projektu vadītāja darbs kādu 10 stundu apmērā.

Grāmata: The Future of the Mind by Michio Kaku

17978489Laiku pa laikam iznāk lieliskas populārzinātniskas grāmatas. Viena no tādām uzrakstīja teorētiskās fizikas zinātnieks, Michio Kaku. Būdams fiziķis, Kaku uzrakstīja grāmatu par cilvēka prātu – The Future of the Mind.

Grāmata ir par to kā darbojas prāts, kādi zinātniski atklājumi ir veikti un kādi projekti ir procesā. Grāmatā lieliski aprakstītas ne tikai zinātniskas bet arī filozofiskas pārdomas par Mākslīgo intelektu, ceļošanu kosmosā (starp zvaigžņu sistēmām un pat starp galaktikām) un tīri teorētiski taču visai ticami pastāsta par to, ka nākotnē visu cilvēku varētu pārraidīt uz pavisam citu planētu. Kādēļ teleportācija ir iespējama, bet tikai varbūt ne tieši tā kā mums stāsta mākslas filmas.

Grāmata sniedz atbildes uz jautājumiem, kurus tu nemaz vēl neesi sev uzdevis.

Tāpat ļoti daudz atsauces uz citiem autoru darbiem un ļoti daudz izklāstīti eksperimenti un zinātniskie projekti par smadzeņu darbības izpēti un ietekmēšanu.

Grāmata kopumā lasās visai viegli, taču man vajadzēja kādus 5 vakarus, lai izlasītu ~360 Lpp… jo materiāls ir tik intensīvs, ka vienā vakarā visu ielasīt savā apziņā būtu pārāk izšķērdīgi.

Daži citāti no grāmatas (piedodiet par manu tulkojumu):

Ja mūsu smadzenes būtu pārāk vienkāršas, mēs nebūtu pietiekami gudri, lai tās saprastu. Autors nezināms.

“Jūsu sekmes skolā, atzīmēm, ir mazāka nozīme sasniegumiem dzīvē kā spēja sadarboties, spēja kontrolēt emocijas, spēja atteikties no īstermiņa labumiem un spējai fokusēt uzmanību. Šīs spējas ir daudz svarīgākas, kā pierāda dati, veiksmīgai dzīvei nekā IQ vai atzīmes” Dr. Richard Davidson, neirozinātnieks Wisconsinas – Madisonas Universitātē.

Par Einšteinu: “No one ever got rich doing relativity.”

Par Alu cilvēku principu, kas valda sabiedrībā: “Datoriem bija jāaizstāj papīru kalni birojos; ironiski, datori patiesībā ir radījuši vēl vairāk papīrus. Tas ir tādēļ, ka mēs esam mednieku pēcnācēji, kuriem ir nepieciešams “nomedītā pierādījums” (t.i. mēs ticam tikai konkrētiem pierādījuime, nevis virtuāliem elektroniem, kas dejo uz datora ekrāna un pazūd līdz ko izslēdz ekrānu.)”

Te arī neliels video (3 min) no paša autora par šo grāmatu:

Kā es atteicos no Microsoft Office

Esmu darbinieks, kas pie datora pavada ievērojamu laiku. Piemēram, Jūnijā saskaņā ar Desktime 201 h 16 min. Aptuveni 20 stundas mēnesī vidēji es pavadu e-pasta programmā un 20 stundas citās ofisa aplikācijās rakstot tekstus, veidojot prezentācijas vai veidojot tabulas. Kopējā laikā iekļautas arī izklaides (spēles, kaķu video skatīšanās utt). Līdz ar to Microsoft Office nomaiņa uz citām aplikācijām ietekmē manu produktivitāti aptuveni 40 stundas ik mēnesi.

Ņemot vērā, ka manā datorā visas programmas ir legālas, tad līdz pat Aprīlim es abonēju Microsoft Office 365, kas deva man iespēju izmantot pilnu komplektu ar aplikācijām. Office 365 maksā 7 līdz 10 EUR mēnesī privātajiem lietotājiem un 10.40 līdz 12.30 EUR mēnesī par lietotāju komerc klientiem.   Kad pienāca laiks atjaunot, tad tur MS pusē kaut kas nogāja greizi un ne pa kam negribēja atjaunoties abonements uz nākamajiem 12 mēnešiem. Šis fakts mani nedaudz nokaitināja un es nolēmu pāriet uz bezmaksas risinājumiem ikdienas vajadzībām.

E-Pasts

CaptureViens no galvenajiem uzdevumiem  – atrast labu bezmaksas alternatīvu Microsoft Outlook programmai. Man paveicās un ar pirmo “meklējumu” es atradu programmu, kas saucas eM Client. Ņemot vērā, ka man ir tikai 2 e-pastu konti, privāts dators, tad bezmaksas versija tieši atbilda mani situācijai (komerciālā licence maksā 25 EUR). Uzstādīt eM Client bija izcili vienkārši – lejupielādē un iedarbini…. un tad eM Client visu izdara pats – atrod Outlook, pārnes visus uzstādījumus un e-pastus. Burtiski ar vienu klikšķi visi dati bija nomigrēti un varēju pilnībā izmantot jau jauno e-pasta aplikāciju.

Izmantojot nu jau vairākus mēnešus ikdienā varu teikt, ka aplikācija dizaina ziņā ir ļoti glīti izveidota. Funkcionalitāte ir ievērojami mazāka, taču viss nepieciešamais ir. Papildus atklāju atklāju dažas ļoti ērtas lietas kā piemēram – meklēšana visās pastkastēs vienlaicīgi, vai e-pasta adresātu laukos nokopēt tikai e-pasta adresi nevis adresi ar visiem pričendāļiem. Man šie sīkumi ļoti atvieglo ikdienas lietošanu.

outlook-to-emclilentPar negatīvajām lietām:

  • eM Client ir iebūvēta kaut kāda čata un paziņojumu funkcionalitāte, kura ļoti novērsa uzmanību. Tā bija pirmā lieta, kuru nācās noslēgt nost.
  • Tāpat nācās nedaudz pameklēt, kur un kā iespējams izveidot e-pasta parakstu tieši atbilstoši manām vajadzībām.

Ar e-pastu klientu biju ticis galā un visai apmierināts ar dizainu, lietošanas ērtumu un funkcionalitāti.

Teksts un tabulas

LibreOfficeMicrosoft Word un Microsoft Excel es nolēmu aizvietot ar LibreOffice.org pakotni. Tā ir atvērtā koda, bezmaksas programmu pakotne. LibreOffice ir vizuāli līdzīga saskarne “vecajam” Microsoft Office, kas bija bez tā sauktā Ribbon izvēlnes.

LibreOfice Writer ir pietiekami funkcionāls tekstu redaktors, kas ļauj principā paveikt visu to, kas man ir nepieciešams teksta redaktorā – rakstīt tekstus, labot līgumus, atrast drukas kļūdas kā arī saglabāt dažādos formātos. Viena no lieliskām funkcijām ir iespēja uzreiz saglabāt dokumentu kā PDF failu, kas ļoti noder, ja tiek gatavoti līgumi. Viena no lietām, kura gan bija jāpielāgo ir noklusētais dokumentu formāts, kādā LibreOffice saglabā dokumentus. Iesaku nomainīt uz .Doc. Tādā gadījumā būs mazāk problēmu ar pārsūtītajiem dokumentiem klientiem, kuri nevar atvērts .odt. (Tools > Options > Load/Save > General > Default File format > Text document > Microsoft Word 97/2000/XP/2003 > Nepiemirsti saglabāt iestatījumus)

LibreOffice Calc ir pietiekami funkcionāls tabulu redaktors. Vizuāli, protams, Calc ievērojami atpaliek no jaunākā Microsoft Excel. Es lietoju tabulas visai daudz, lai saskaitītu dažādas finansiālas lietas, bet vēl vairāk, lai gatavotu CSV failus datu importiem CRM sistēmās. Starp citu – Microsoft Excell nemaz nevarēja sagatavot CSV failus vajadzīgā formātā (valodu problēmas) un jau agrāk izmantoju LibreOffice Calc tikai šim uzdevumam. LibreOffice Calc ir pietiekami spēcīgas formulas tieši teksta labošanai un savienošanai (piemēram, ja nepieciešams sadalīt teksta kolonnas vairākās atsevišķās, piemēram “Vārds Uzvārds” jāsadala kolonās “Vārds” un “Uzvārds” kā arī dažādas šūnu validācijas iespējas, apvienošanas un citas formulas, kuras man bieži ir nepieciešamas. Protams internetā ir pieejams arī ļoti detalizēts LibreOffice un Microsoft Office salīdzinājums tabulas formā.

Prezentāciju veidošana

sliderocket_shot1Par laimi pēdējā laikā es maz izmantoju prezentācijas (Microsoft PowerPoint), taču jāatzīmē, ka LibreOffice Impress, kas ir PowerPoint alternatīva, ļoti izteikti atpaliek no Microsoft produkta. Lielākais trūkums – vizuālās prezentāciju noformēšanas iespējas un dizainu sagataves. Lai arī teorētiski LibreOffice piedāvā dažādus dizainus, taču to ir ievērojami mazāk kā Microsoft PowerPoint.

Kā jau minēju, prezentācijas izmantoju ļoti maz un ļoti vienkāršas, līdz ar to šis nelielais trūkums man netraucē ikdienā. Tie lietotāji, kuriem tomēr ir jāveido prezentācijas varu ieteikt aplūkot 24 dažādas PowerPoint alternatīvas.

Papildus aplikācijas

Papildus varu ieteikt pāris bezmaksas aplikācijas, kuras es izmantoju produktivitātes uzlabošanai un kuras noteikti ieinteresēs arī dažus no Jums:

images1. FreeMind – aplikācija, kas paredzēta ideju sistemātiskai izpētei, prāta vētrošanai (brainstorming). Izmantoju to ik reizi, kad man ir par kaut ko nopietni jāpadomā. Palīdz sistematizēt domu gājienu kā arī izpētīt dažādus idejas iespējamos attīstības virzienus. Bezmaksas.

lejupielāde2. Evernote – lielisks piezīmju blociņš ikdienas lietām. Evernote ir laba aplikācija, jo ļoti ērti strādā arī uz telefona un visas piezīmes savā starpā sinhronizējas. Ir gan pilnībā lietojams bezmaksas gan Premium, kur ir labāks meklētājs.

Nākotne. Latvija. Pasaule.

1671_the_brain_cube_inhandViena cilvēces paaudze. Tas ir nieks planētas attīstībā. Tas ir kā smilšu graudiņš pludmalē. Mēs dzīvojam savu ikdienas dzīvi no gada uz gadu, no algas līdz algai, no Ugunsgrēka vienas sērijas līdz nākamajai pat neaizdomājoties cik ātri laiks iet.

Viena cilvēces paaudze. Latvija pēdējos 25 gados ir izmainījusies līdz nepazīšanai. Vai tad, kad mūsu vecāki cīnījās un atguva brīvību, maz nojauta kāda Latvija būs 25 gadus vēlāk? Kāda būs ekonomika, skolas, veselība, izklaides?

Tieši tā, mēs, cilvēki, kas šobrīd vairāk vai mazāk nosaka mūsu bērnu nākotni nemaz nenojaušam par to kāda būs Latvija pēc 25 gadiem. Kādas zināšanas un spējas būs nepieciešamas jauniešiem, kas vadīs Latviju pasaules bangojošā okeānā?

Kas mums ir jāiemāca jaunajai paaudze tāds, lai tie spētu būt konkurētspējīgi vēl nezināmajā ekonomikā? Kā mēs spējam sagatavot speciālistus amatiem, kuriem vēl nav amata apraksta? Amati, kuri vēl pat neeksistē?

Pirms daudziem gadiem tikai izgudrota lodīšu pildspalva (1888.g.). Daudzus gadus vēlāk tā tikai kļuva patiesi populāra. Pasniedzēji, skolas un vecāki uzstāja (1950.g.), ka bērniem jāprot rakstīt ar tintes pildspalvu un ka jaunā lodīšu pildspalva iznīcinās sabiedrību… ka tāda izšķērdība nav pieļaujama, jo pildspalvas izbeidzas un tās jāizmet ārā.

Tagad mēs esam modernajā laikmetā, kur šo pašu tekstu es rakstu ar datoru uz virtuālas baltas lapas. Visi burti ir precīzi, līnijas ir taisnas un papīrs nav nosmērējies. Man pat šķiet, kas šeit man sanāk ātrāk. Savu rokrakstu uz papīra es vairs knapi varu pazīt. Neskatoties uz to, ka vairāk kā desmit gadus bērnībā es ikdienas rakstīju ar pildspalvu uz papīra, es nekad nebiju izcēlies ar glītu rokrakstu… tagad tas ir palicis vēl traģiskāks… tik traģisks, ka es pats knapi varu salasīt to, ko rakstu ar roku.

Mani bērni aug un viņi neprot lietot datora klaviatūru un peli. Viņiem to nevajag. Bērni sevi izpauž caur pieskārieniem planšetdatorā, caur kustībām Kinect (3D telpas skaneris) priekšā un virtuālu pogu nospiešanas, kas ir vien plaukstas izstiepšana ekrāna virzienā. Bērni guaškrāsu vietā Spēlē Minecraft un rada daudzstāvīgas 3D telpas ar visu interjeru.Teiksiet fantastika? Nē. To dara mans dēls, kurš pat līdz nesenam laikam īsti neprata runāt, rakstīt, lasīt…

Vai skola spēs sagatavot jauno paaudzi nākotnes tehnoloģijām? Vai izglītības sistēma spēs iemācīt patstāvīgi mācīties?

Patstāvīgi un nenogurstoši mācīties, uzņemties atbildību un paškritiski domāt

Nākamā paaudzei mums ir jādod universālas spējas, kuras izmantojot, tie patstāvīgi ātri varēs apgūst tam laikam aktuālās zināšanas un prasmes. Jaunajam pilsonim ir jābūt atvērtam domāšanā, ar spēju pašam organizēt sevi, vēlmi mācīties, vēlmi uzņemties iniciatīvu un atbildību kā arī paškritiski domāt izvērtējot jaunos riskus un ieraugot jaunās iespējas.

“We can’t solve problems by using the same kind of thinking we used when we created them.” – Albert Einstein

Nākotnes jauniešiem nav nepieciešams mācīties un koncentrēties uz tehnoloģijām un prasmēm, kuras noveco un izzūd no aprites. Var šķist revolucionāri, bet pēc 25 gadiem mēs, visticamākais, mazāk lasīsim tekstu, gandrīz nemaz nerakstīsim tekstu ar roku un tikai ļoti nedaudz ar datoru… visas galvenās operācijas mēs veiksim ar balsi, pieskārieniem, domām, kustībām… Tehnoloģijas un saskarsme starp cilvēkiem būt dabiska, izmantojot cilvēku dabas dotās maņas – klausīties, runāt, redzēt, sajust, saost… Mums ir jāiemāca jauniešiem izmantot šis jaunās komunikāciju metodes pēc iespējas ātrāk. Mums ir jāiemācās pašiem izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai padarītu efektīvāku apmācību un nodrošinātu kvalitatīvāku un plašāku izglītības saturu.

Jau šodien mēs varam izmantot viegli saprotamus materiālus – video, audio, infografikus. Izgatavot šos materiālus centralizēti. Piegādāt ikvienam skolēnam praktiski neierobežoti un bez maksas izmantojot internetu un datorus. Samazināt laiku, kas nepieciešams pamata informācijas apgūšanai atbrīvojot laiku dabas un virtuāliem eksperimentiem un dziļākai izpratnei kā lietas mums apkārt darbojas šobrīd… vienlaicīgi pieļaujot domu un pat veicinot jauniešus apšaubīt jebko, ko tie dzird un redz. Uzdot jautājumus un izaicināt mūsu esošās sabiedrības noteiktos ierobežojumus un uzskatus.

Radīt paaudzi, kas uzdod jautājumus un paši aktīvi meklē atbildes.

Vai delfīni guļ?

Kāds numurs ir prezidenta mašīnai tehniskajā pasē?

Vai demokrātija ir labākā sabiedrības pārvaldes forma?

Kur ir robeža starp cilvēku un mašīnu/robotu?

Pie mūsdienu zinātnes un tehnoloģiskajiem attīstības ātrumiem mēs nespēsim uzminēt pat ne 10% no to problēmu un aktualitāšu klāsta, kas nodarbinās sabiedrības prātus pēc 25 gadiem. Pārtikas krīze pasaulē, gaisa piesārņojums, planētas pārapdzīvotība… un mūsu nākamajām paaudzēm būs jānodarbojas ar tādu problēmu risināšanu, kuras mums šobrīd ētisku apsvērumu dēl pat vispār netiek pieminētas – dzimstības ierobežojumi, mūža garuma kvotas…

Bet varbūt jau tad sabiedrība būs iemācījusies sintezēt neierobežoti daudz pārtikas no plaši un lēti pieejamām neorganiskām izejvielām. Varbūt mums būs milzīgi filtri, kas attīrīs gaisu. Varbūt planēta iegūs 100% ekoloģisku enerģiju no vēja, saules un jūras viļņu svārstībām? Varbūt nākotnes sabiedrībai tāpat kā Senajā Romā būs nepieciešamas izklaides, lai aiz labas dzīves un nekā nedarīšanas nesāktos sadzīviski un muļķīgi konflikti…

Mums ir jāizaudzina paaudze, kas spētu risināt jebkura veida problēmas. Paaudze, kas uzņemsies atbildību uzdot nepopulārus jautājumus un piedāvāt unikālus risinājumus. Paaudze, kas radīs jaunus likumus un jaunas tehnoloģijas. Paaudze, kura spēs rūpēties gan par mums, gan par planētu, gan par nākamajām paaudzēm.

Vai esošā izglītības sistēma to spēj? Vai nebūtu laiks nopietni padomāt par to ko un kā mēs mācām saviem bērniem? Vai nebūtu laiks mainīt diktātus pret domrakstiem un radošiem projektiem? Vai nebūtu laiks iemācīt bērniem, ka laiks ir vienīgā lieta, kuru nevar nopirkt un ka tas ir ļoti jātaupa? Vai nebūtu laiks iemācīt bērnus būt efektīviem, izvēlēties svarīgāko un realizēt to?

Grāmata: The Everything Store: Jeff Bezos and the Age of Amazon by Brad Stone

the everything storeParasti biznesa grāmatas asociējas ar kaut ko garlaicīgu un pamācībām piebāztu, kuras lasot ir pamatīgi jākoncentrējas, lai saprastu ko tad autors īsti mēģina pateikt un kā tas varētu noderēt. Šī grāmata nav tāda. Šī grāmata ir par Amazon.com radīšanu, izaugsmi un nežēlīgo tirgus noturēšanu. Grāmatā ir visai plaši aprakstītas gan veiksmes, gan neveiksmes kā arī ļoti intīmi attēlota Amazon korporatīvā dzīve un kultūras. Man jau pašam šķiet, ka ikvienā korporācijā ir kaut kas līdzīgs (vismaz Microsoft un IBM noteikti ir daudz kas līdzīgs… sliktā ziņā).

Grāmata stāsta par Jeff Bezos, vienu no Amazon dibinātājiem un ilggadīgiem vadītājiem. Par Džefa apsēstību ar lasīšanu, klientu apkalpošanu un taupību. Grāmatā ir ļoti daudz interesantu biznesa menedžementa paņēmienu, kuru arī es labprāt izmēģinātu savā kolektīvā… piemēram, amazon.com neizmanto PowerPoint prezentācijas, bet tā vietā sava ideja ir jāuzraksta 6 lapaspušu gara stāsta veidā. Džefs tic, ka šādā veidā autors ir spiests patiešām iedziļināties idejā un līdz galam izdomāt detaļas pirms to pasniegt citiem.

Papildus varu ieteikt palasīt atsauksmes pie grāmatas pašā Amazon.com. Šī ir viena no retajām reizēm, kad paši grāmatas varoņi raksta atsauksmes par to cik grāmata ir patiesa vai nepatiesa kā arī dalās ar saviem viedokļiem par laiku kad strādāja Amazon. Man tas bija lielisks deserts vienai lieliskai grāmatai.

Iesaku ikvienam uzņēmējam un vadītājam!

PS

man grāmata ir papīra formā un varu aizdot izlasīšanai.

 

Tehnoloģijas patiešām maina dzīvi

Mums kabatā ir telefons, kas ir jaudīgāks par visjaudīgāko datoru pirms 20 gadiem, taču mēs to izmantojam, lai izklaidētos skatoties kaķu video… vai spēlējot atkarību raisošas primitīvas spēlītes. Taču ir tehnoloģijas kas tik ļoti ietekmē cilvēku iespējas baidīt dzīvi, ka vārdiem tas nav izsakāms. Iesaku noskatīties video un tad arī tev viss būs skaidrs. Noskaties līdz galam.

PS

Pēc šī klipa Enrike Iglesias “Ring my bells” skan pavisam savādāk.

Mobilā aplikācija slaidākam augumam

Kā nomest svaru? Neviens vien no Jums ir uzdevis šo jautājumu! Es, protams, arī uz pavasari ievērojami pacentos un nometu vairāk kā 10kg un vēl joprojām cītīgi strādāju pie nākamo 10 kg zaudēšanas. Par to, kā efektīvi samazināt svaru varat lasīt rakstā par olu diētu, bet šajā ierakstā vēlos padalīties ar mobilo aplikāciju, kas man personīgi ļoti palīdz vairāk kustēties, ēst veselīgi un regulāri.

Noom Weight Loss Coach

Noom aplikācija kopā ar savienoto Noom Walk (soļu skaitīšanas aplikāciju) ir paredzēta ikdienas ēšanas paradumu piefiksēšanai, svara monitoringam, aktivitāšu monitoringam un vēl vairākām lietām, kuras centīšos pa vienai arī aprakstīt.

Lai rūpētos par savu svaru ir svarīgi zināt cik tad liels īsti šobrīd ir svars kā arī katru dienu piefiksēt svara izmaiņas. Šai lietai īpaši labi palīdzēs sadaļa WeightIn. Sadaļa atceras iepriekšējās dienas svaru un ar + vai – varat samazināt atbilstoši šodienas svaram un saglabāt. Es parasti sveros no rītiem. Varu atklāt, ka cilvēk svars vakarā ir par aptuveni 500…700 gramiem lielāks kā no rīta, tādēļ es neiesaku mainīt katru dienu laiku, kad veicat savu svara kontroli, lai pašam sevi nebūtu jāsarūgtina, ka svars ir pieaudzis.

Aplikācija tāpat ļauj pierakstīt visu ko esi dienas laikā apēdis, kā arī palīdz saskaitīt kalorijas kā arī novērtē cik maltītes sastāvdaļas ir bijušas “veselīgas” svara samazināšanai. Neveselīgo sastāvdaļu īpatsvaru uzreiz var redzēt dzeltenā vai sarkanā krāsā kopējā kaloriju skaitā.

Kā ļoti jauku papildus funkcionalitāti  varu atzīmēt soļu skaitītāju, kas strādā salīdzinoši precīzi. Soļu skaitīšana ļāva noprast cik svarīgi ir doties garākās pasataigās tajās dienās, kad esmu mājās un gandrīz visu dienu pavadu pie datora strādājam.

Abas aplikācijas ir bez maksas, tā kā droši iemēģiniet un dodiet ziņu komentāros kā patika. Ja ir zināmas vēl kādas aplikācijas svara samazināšanas jomā, tad nekautrējies un padalies komentāros!

Te būs arī dažas bildes:

 

Grāmata “Influx”, Daniel Suarez

influx bookPirms aptuveni nedēļas izlasīju grāmatu “Influx” (Daniel Suarez). Pats vārds “influx” jātulko kā “pieplūdums”. Grāmata ir angļu valodā un cik man zināms pagaidām nav tulkota Latviski.

Grāmata stāsta par zinātniskiem atklājumiem un organizāciju, kas kontrolē to, lai revolucionāri atklājumi nenonāktu sabiedrības rīcībā tādējādi nodarot būtisku ļaunumu. Grāmatas galvenais varonis atklāj anti-gravitāti, kuras ietekme uz pasaules kārtību, ekonomiku, loģistiku un drošību ir var būt pārāk bīstama tādēļ organizācija “Tehnoloģiju Kontroles Birojs” nolemj pagaidām izolēt šo izgudrojumu no sabiedrības un zinātniekus piespiest strādāt organizācijā.

Grāmata ir aizraujošs futūristisks trilleris par dažādiem izgudrojumiem (zāles vēža ārstēšanai, domu kontrole, neierobežoti enerģijas avoti utt.) un to kā zinātnieki saprot, kas ir labs, kas ir ļauns un kā šajā tehnoloģiju pārpilnībā atrast savu domu un rīcības brīvību. Grāmata ir kā svaigs kokteilis, kur fantastika mijās ar “Dzelzs vīra” sižeta spraigumu un “Matriksa” dilemmu par to, kas ir labi un kas ir slikti. Domāju, ka grāmata kādu dienu tiks uzņemta arī kā filma.

Viena no lietām, kas grāmatā nedaudz šad tad likās lieka ir mēģinājumi zinātniski skaidrot viena vai otra atklājuma iespējamību. Pieķēru sevi, ka to puslapaspusi ar terminiem es apzināti pārlecu.

Es šo grāmatu novērtēju ar  4/5 (viena lapiņa mazāk dēļ sarežģītajiem skaidrojumiem dažās vietās)

Vai sabiedrība būtu gatava neierobežotam enerģijas avotam vai anti-gravitātes dzinējiem?

50 padomi laika menedžmentam: Padoms #2

startŠis ir otrais ieraksts sērijā par laika menedžmentu. Visus Padomus varat lasīt vienuviet kategorijā “Laika karalis

2. Katru rītu atvēliet sev nedaudz laika lai saplānotu dienu. Izveidojiet dienas plānu un ieplānojiet laiku katrai aktivitātei atstājot nedaudz laika telefona zvaniem un citiem traucēkļiem. Nepiemirsti pusdienas pārtraukumu un citus nelielus pārtraukumus.

Manu kalendāru šobrīd parasti aizpilda tikšanās ar klientiem un partneriem. Brian Tracy apgalvo, ka labam pārdevējam jāvelta vismaz 90 minūtes dienā tiešā kontaktā ar klientu, tad man šis rādītājs pēdējos mēnešos noteikti ir ievērojami lielāks. Neskatoties uz to man ir jārēķinās ar laiku, kas nepieciešams lai aizbraukti līdz klientiem un partneriem it īpaši tādēļ, ka es strādāju no mājām, bet mājas ir savas 45 minūšu braucienā līdz Rīgai. Ir dienas, kad var ieplānot tikšanās pilsētā un paspēt noorganizēt pat 4 tikšanās dažādās vietās Rīgā.

Kas attiecas uz padomu, tad pats es cenšos katru dienu sākt ar sava kalendāra un uzdevumu saraksta pārskatu, skatos kā labāk ieplānot dažādu uzdevumu paveikšanu no nebeidzami garā obligāto un ne tik obligāto darāmo darbu saraksta. Dienās, kad es pilnībā strādāju no mājām, es arī aptuveni reizi stundā sataisu sev tēju un izeju uz pāris minūtēm laukā pavērot pavasara iestāšanos, tas ļauj nedaudz atspringt no zvanīšanas, rakstīšanas un meklēšanas.

Prioritātes man ir visai vienkārši:

  1. Pirmajā vietā ir tikšanās ar klientiem un partneriem
  2. Otrajā vietā ir neatliekami esošo klientu un partneru darbi
  3. Trešajā vietā ir potenciālajiem klientiem un partneriem saistītie uzdevumi
  4. Tad seko pārējais :)… tam gan parasti laika atliek gaužām maz.

Ieraksti komentāros: Vai tu plāno savu dienu iepriekš? Varbūt Tavu dienu saplāno kāds cits? Pēc kā tu vadies nosakot savas ikdienas prioritātes?