Ekonomiskā (ne)krīze

Latvijas sabiedrībā pēdējā ekonomiskā krīzes sākums 2008. gadā sākās jau kādu brīdi iepriekš – 2005. gada pašās pēdējās minūtēs, kad premjerministrs Kalvītis apsolīja “septiņus bagātus gadus”, lai gan šī leiputrija sekoja vien gadu un ar neskaitāmiem ekonomistu bļāvieniem un brīdinājumiem, ka būs slikti. Ignorējām.

Tagad ir jau vairāk kā 10 gadi pagājuši no šīs iepriekšējās krīzes, darba tirgū un biznesā ienākusi jau jauna paaudze – čakla, ātra, optimistiska un izsalkusi pēc sasniegumiem!

Viss ir lieliski. Algas kāpj. Budžeta ieņēmumi kāpj. Pie varas masveidā raujas populisti. Sabiedrība pārņemta ar naudas pelnīšanu, ka piedod korumpantiem un dīkdieņiem viņu nedarbus, jo naudas šķietami pietiek visiem.

Ir labi. Viss liecina, ka pienācis laiks ekonomiskai “pārmācīšanai”. Ja kāda ekonomika ieskrienas un kļūst pārāk bezbailīga, tad parasti seko liels optimisms un tad savukārt šo ātrumu nevaram savaldīt un notiek “avārija”.

Es melotu, ja teiktu, ka zinu kad sāksies un kā izskatīsies nākamā krīze. Arī ekonomisti spriedelē, ka viss ir normāli, lai gan ekonomiskai korekcijai vajadzētu būt. Līdzīgi kā ziema katru gadu – gribi vai negribi tā pienāks, bet neviens precīzi nezina kad tieši un cik dziļš būs sniegs.

Kas man liek domāt par kaut kādas ekonomiskās sabremzēšanās tuvumu? Kādus riskus es saskatu?

1.Finanšu riski: Bankas tiek pamatīgi bremzētas

AB.LV likvidēšana, dažādi naudas atmazgāšanas skandāli ar ziemeļvalstu bankām, nerezidentu naudas aizplūšana, ļoti zemas (negatīvas) EURIBOR likmes – tas viss ir tāds viens ķīselis. Ja zviedru bankas ierobežos kreditēšanu (brīvprātīgi vai piespiedu kārtā) tad daudzas nozares nekavējoties pamatīgi cietīs. Kā saskatīt pirmos signālus?

Te jāatceras 2008. gada sākums – privātajiem ar visnotaļ labu kredītvēsturi tiek atteikti auto līzingi, hipotekārie kredīti un uzņēmumiem tiek izvirzītas ļoti augstas EBITA prasības lai finansētu darbību. Tas savukārt var sākt atsevišķu uzņēmumu samazināšanos ar sekojošām saīsinātām darba vietām.

Šobrīd šādu situāciju vēl neesmu novērojis, bet šis mirklis pienāks ļoti nemanot un pamazām. Kopumā no mana skatu punkta šobrīd nekas neliecina, ka finanšu sistēma sāks klepot.

Vienīgais no kā es ieteiktu uzmantīties – no savstarpējo aizdevumu platformām. Tās sola lielu peļņu, bet nav regulētas un šie ieguldījumi netiek garantēti no valsts puses. Tur ir savi riski un platformu straujā izaugsme var novest pie diezgan liela “augoņa”. Ja ievērojat, ka daudzu aizdevumu atmaksa tiek kavēta, tad tas varētu būt arī pirmais signāls par ekonomikas sabremzēšanos.

2. Nekustamo īpašumu riski: Tiek būvēti un pirkti, manuprāt, neadekvāti daudz dzīvokļu

Jā, esmu būvniecības biznesā un varu teikt, ka Latvijā visu ceļ un būvē kā traki. Ir cilvēku un tehnikas trūkums lai visu paveiktu laikā un kvalitatīvi, kas noved pie būvniecības kvalitātes krituma un izmaksu pieauguma. Daudzās no mājām, kuras šobrīd tiek būvētas, es, personīgi, negribētu dzīvot. Pie tam, es kopumā neesmu pārāk prasīgs pret dzīvesvietu.

Man apkārt ir daudz jaunu profesionāļu, kuri šobrīd runā par dzīvokļa pirkšanu. Pārsvarā tie ir 25-35 gadus jauni. Gatavi maksāt 100’000 EUR par 3-istabu dzīvokli. Gribot negribot nāk prātā 2007. gads, kad bija identisks noskaņojums un arī es, toreiz 27 gadu jauns, nopirku renovējamu māju “pa dārgo” pašā pīķa galotnē.

Jau šobrīd mājokļa uzturešanas maksa pieaug, tas nozīmē, ka mēs varam atļauties. Īres maksas pieaugums vedina cilvēkus biežāk apsvērt savas mājas būvniecību vai arī jauna dzīvokļa iegādi. Jāsaprot, ka dzīvokļa iegāde kredītā ir ilgtermiņa saistības un es ieteiktu būt piesardzīgiem. Padomājiet, vai varēsiet atļauties šo māju vai dzīvokli, ja viens no ģimenes zaudēs darbu un ilgstoši (vairāk kā gadu) nevarēs atrast jaunu darbu?

Rīgā un apkārtnē iedzīvotāju skaits pieaug tādēļ jaunie dzīvokļi ir nepieciešami un cilvēki šobrīd to var atļauties. Šis risks šobrīd, manuprāt, vēl nav iestājies. Jāturpina vērot.

3. Patēriņa riski: liela sabiedrības daļa dzīvo pāri saviem līdzekļiem

Ātrie kredīti joprojām kā sērga ir daudzās mājās. Valdībai neizdodas (vai negribas) to ierobežot. Tieši ātrie kredīti bija viens no iemesliem ASV krīzei. Ātrie kredīti var tikt pielīdzināti kredītkaršu saistībām – tās ir īstermiņa saistības ar augstu procentu likmi. Ja notiks kaut kāda korekcija darba tirgū un būtiska daļa zemāk apmaksāto darba vietu tiks likvidētas, tad šādi it kā nevainīgi, nelieli ātrie kredīti ar saviem uzpūstajiem procentiem un šodiem var radīt ļoti daudz problēmas zemāka ienākuma ģimenēm.

Jauni veikali aug kā sēnes pēc lietus un skatoties uz prognozēm, mēs tikai iesildāmies. Tikko atvērtais IKEA, tūlīt tūlīt tiks atvērta Akropole, blakus esošais AZUR arī atvērsies kā celtniecības veikals, paplašināta ALFA un jau šogad sāks būvēt vēl vienu ļoti lielu veikalu tur pat blakus IKEA. Līdz gada beigām droši vien pabeigs arī Oulet veikalu būvi Salienā, paplašinās arī ORIGO. Tik daudz iepirkšanās un izklaides vietu Rīgā līdz šim mēs nebūsim pieredzējuši. Vēl nevajag piemirst LIDL kaujas plānus un daudzos veikalus, kuri šobrīd tiek būvēti Latvijā. Bet, ja Linstow saņemsies, tad taps vēl nebijuša un neredzēta izmēra tirdzniecības parks Salienā uz 74 ha liela zemesgabala.

Tajā pašā laikā apģērbu veikalu ķēde Apranga būtiski samazināja savas tirdzniecības platības šī gada sākumā. Attiecīgi arī februārī nokrita apgrozījums. Vai tas ir saistīts ar Akropoles atvēršanu un viņi izvietosies tur, vai arī laikus paredz pircēju samazināšanos. Varbūt kāds cits iemesls, taču šāds gājiens mak liek domāt, ka kaut kādas būtiskas izmaiņas ir pircējos notikušas šī gada sākumā. Vērosim.

Kopējie secinājumi – tirgotāji izskatās noskaņoti ļoti optimistiski, ka tautai būs nauda un ka tauta pirks preces. Tātad, nekādu lielo krīzi tuvākajā laikā lielie spēlētāji nesaskata. Ja būtu krīze aiz krūmiem, tad tādus veikalus kā IKEA un LIDL mēs Rīgā neredzētu, jo man gribas ticēt, ka starptautiskie uzņēmumi tomēr analizē daudz uzmanīgāk kur investēt un kur nē… vai arī viņi varēs atļauties pārdzīvot krīzi un izmantot to kā būtisku tirgus pārdales laiku.

Darbs ir visiem un algas kāpj ar ātrumu 8% gadā. Cilvēkiem ir ievērojami vairāk naudas šobrīd.

Vienīgais nopietnais risks ko es saskatu šobrīd potenciālajai krīzei ir ārējie faktori – ja notiek kāda dižķibele Eiropas Savienībā vai mūsu partneros Ķīnā vai ASV. Tas pa ķēdīti varētu ietekmēt rupnīcas, dažādas investīcijas un eksporta iespējas.

Tādēļ – man izskatās ka ekonomiskā krīze tuvākajā laikā (1…2 gadi) nebūs, taču turpināsim vērot un analizēt kas un kā. Lietas var strauji mainīties, ja notiks kaut kas būtisks ar bankā vai kāds globāls ekonomisks satricinājums. Šīs ir manas subjektīvās pārdomas. Katrs, lūdzu, domājiet paši par savām tēriņu un investīciju izvēlēm. Drošības pēc es veidoju uzkrājumus un samazunu ģimenes bāzes izdevumus, tā teikt – gatavo ragavas vasarā!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.