Ekonomika ir uzsilusi

Laikam palieku vecs, ja parāk daudzas lietas apkārt sāk šķist pazīstamas un redzētas. Ejot pusdienās katru reizi sveicinās daži pazīstami, sen neredzēti ļaudis, avīžu virsrakstos gozējas mana ciema puikasklasesbiedri un skolasbiedri (ar maģisko atslēgas vārdu “miljons”) un partiju sarakstos redzams bars ar bijušajiem kolēģiem. Visi kā viens ir veiksmīgi (vai veiksmīgi rada ilūziju, ka ir veiksmīgi) un raujas melnās miesās pelnīt lielo naudu un darīt ko nozīmīgu, protams, par lielu bet godīgu samaksu.

Nav jau tā, ka esmu baigais izņēmums un citā krāsā krāsots.

Bet šodien man pavisam cits ir prātā – šādu sajūtu esmu jau kaut kur piedzīvojis. Šī sajūta, ka viss notiek, visi pelna, attīstās, būvē mājas, pērk jaunus auto, uzstāda peļņas rekordus un saņem algas pielikumus savās citādi visnotaļ parastajā darba vietās. Pie tā visa vēl tuvojas vēlēšanas un papildus ir politiķi, kuri sola neredzētus labumus, zemākus nodokļus, smaidīgus un pieejamus ārstus, labklājību skolotājiem un laimīgus pensionārus.

Viss notiek.

Bet kādēļ tad nepamet sajūta, ka kaut kas nav kārtībā? Ir tāds iekšējais stress. Kaut kāds  pašsaglabāšanās instinkts, kas saka “kad pagājušo reizi apēdi šo sarkano odziņu, tev bija reāli slikti. Jā zinu, izskatās garšīga… bet atceries cik ļoti slikti bija otrajā dienā?”

Daudzi paziņas nu būvē sen izsapņotās mājas. Daudzi precas. Daudzi nu beidzot iegādājas kāroto mazlietoto apvidus auto.

Ir šī iekšējā sajūta, ka man arī varbūt vajag. Bet tā stulbā zemapziņa atkal kaut ko saka. Un saka: “Vigant, atceries ko tev Universitātē mācīja?”

Mēģinu patīt bildi atpakaļ. Kas nu tur bija. Kaut kas svarīgs. Kaut kas tāds, ko es lasīju un domāju, “Vells, kā šito mēs varējām nepamanīt toreiz 2007.?”. Jāpaņem piezīmes un jāpašķir. Kaut kur bija. Tas bija ļoti svarīgi, jo vēl atzīmēju ar lielu izsaukuma zīmi.

Atradu. To sauc par ekonomikas cikliem. Parasti tie ilgst apmēram 5 gadus. Bet gadās, ka izstiepjas pat 10 gadus. Jāpameklā kā mums iet šobrīd. Redz kur ir. Atradu. Bija 1999 gadā. tad 2008.  un … hmm… ir laiks. Toreiz pierakstīju tikai nelielu piezīmi – “ja ir labi, tad ir jātaupa, lai var “izvilkt”, kad būs slikti. Slikti noteikti būs, jautājums tikai cik drīz.”

Bildi aizņēmos no Jāņa Hermaņa, pieseko arī tu!

Šī bilde ļoti labi parāda, ka politiķi var solīt, jo izskatās, ka nauda paliek vairāk. Cilvēki dzīvo labāk (ne visi, bet daļa noteikti). Parādās lieliska augsne populistiem. Kā to redzēt – pagaidām kaut kā nevienā no partiju programmām neredzēju frāzes – “Taupīsim naudu nebaltai dienai” vai “Mums tagad visiem no kaut kā ir jāatsakās, lai sagatavotos krīzei, kas kādu dienu pienāks”. Protams, ar tādiem saukļiem uzvarēt vēlēšanās ir nereāli. Visi zin, ka vēl kādi 2 gadi būs “treknie”, jo Eiropas naudas, lielā dzelzceļa būvniecība, apvedceļi ap piepilsētām, biroju ēkas, tad vēl tiek būvēti 1500 jauni  dzīvokļi Rīgā, privātmājas ap Rīgu, jaunās premium mašīnas tiek lielos apjomos ievestas un lielveikali tiek rauti augšā kā sēnes viens par otru lielāki… viss notiek. Lidojam tuvos un tālos atvaļinājumos kā traki. Pat ierindas strādnieks var normāli nopelnīt. Arī plašāk skatoties visā Eiropā viss ir kārtībā un darba rokas ir pieprasītas.

Vecie, pēc aptaujām visticamāk aizejošie, politiķi vēl steidz grābt, kas iespējams… bet jaunie ar izsalkušām acīm gaida savu kārtu tikt pie siles. Daži vecie politiķi veiksmīgi pārģērbušies un iefiltrējušies starp jaunajiem. Rudenī, pēc vēlēšanām, lai kas arī uzvarēs, veidos valdību un nākamā gada budžetu. Tur būs plānots >5% IKP pieaugums (pieņēmums, ka turpmāk ies ļoti labi), pinīgi neticami nodokļu ieņēmumi, visu celsim, visu būvēsim, visiem lielākas algas un protams arī pašiem politiķiem jāmaksā “adekvāti”, jo profesionāļi jau nestrādā lēti. Spriežot pēc tendencēm, nākamgad kopējā silē būs maģiskie 10 miljardi EUR.

Piekrītu, profesionāļiem, spējīgiem politiķiem un politikas veidotājiem jāmaksā ir adekvāti. Tikai kaut kā neredzas tajā sivēnu barā neviena profesionāļa. Varbūt man laiks brilles nomainīt uz kaut kādām UHD brillēm, bet kaut kā parastās man neļauj saskatīt.

Labi. Pienāks rudens, skaitīsim sivēnus… tfu… atvainojos, pārteicos… politiķus. Pārējiem iesaku un ceru, ka arī pats sekošu šim piemēram – krājiet nebaltai dienai.

5 thoughts on “Ekonomika ir uzsilusi

    • Krīzes izraisa cilvēku rīcība, kā arī kapitālisma trūkumi, kas diezgan nepilnīgi ar finanšu pasauli cenšas atainot dabā esošo. Tāpēc mēs nonākam situācijās, kur objektīvi viss ir (zeme, sēkla, tehnoloģijas, lai to apstrādātu un know how, kā to darīt), bet nekas nenotiek un kāds pat cieš badu.

      Ja lielās izaugsmes stimulē aizņemts resurss, kas tiek notriekts patēriņā, kur no šī patēriņa rodas darba vietas un ienākumi lieliem ekonomikas sektoriem, ir skaidrs, ka kādā brīdī būs smagi.
      Pirmkārt, ja tu pacel dzīves līmeni aizņemoties un to izdari nevis investējot lietās, kas ģenerēs ienākumus un dzīves līmeni, bet vienkārši patērējot šos resursus, tad vienā brīdī tu atgriezīsies bāzes stāvoklī (pirms aizņemšanās) plus tev vēl būs jāatmaksā savi parādi, kas nozīmē, ka kādu laiku būs jādzīvo zem bāzes līmeņa. Brīdī, kad šis tavs patēriņš ir cita ienākumu avots, mēs nonākam skaidrā loģiskā ķēdē, ka būs krīze, jo:
      1) tev būs jāsamazina savs patēriņš līdz bāzes līmenim mīnuss aizņemtā resursa atdošanas izdevumi;
      2) procesā otrs pazaudēs darbu un ienākumus, jo viņa darbu nodrošināja tavs patēriņš;
      3) tas otrs nevarēs atdod savu aizņemto resursu, kā arī uzturēt bāzes līmeni;
      4) tas iespējams samazinās tavu bāzes līmeni, ja tas ir saistīts ar ienākumu gūšanu no resursa, kuru lieto tas otrais, kurš tikko bankrotēja.

      Bankas kaut ko no tā var ietekmēt, bet tajās strādā tādi paši cilvēki kā mēs, ar tiem pašiem dzinuļiem un arī tās, akcionāru dzītas, ievelkas šajās ķēdēs, kas sola tikai skaistu nākotni. Jā, bankas ir labāk situētas, lai pārdzīvotu šādu satricinājumus, bet ne vienmēr. Tās, kurām nav rezervju, skaisti aiziet pa burbuli, tāpat kā cilvēki bez uzkrājumiem ar uzpūstiem ikdienas izdevumiem, kas balstās cerībās, ka nākotnē būs tikai labāk.

      Labā ziņa ir tā, ka šādus ciklus ir viegli novērst (teorijā), ja būtu tā vienkāršā parādība, ka cilvēki spētu kolektīvi racionāli organizēties:
      1) augt racionāli, neuzpūšot lielus sektorus uz aizņemtu resursu bāzes, kur ir skaidrs, ka pēc brīža šo ekonomikas sektoru varēs likvidēt;
      2) apzināties, ka skaistā dzīve ir sasodīti daudz darba reizēm vairāku paaudžu garumā un vienā piecgadē nenotiks (mēs augam visātrāk no visas postpadomju telpas, kaut arī liekas tik lēni, ne?);
      3) veidot uzkrājumus, lai brīžos, kad izkropļoti ekonomikas procesi rada sekas un prasa korekcijas, varam to kompensēt no uzkrātajiem resursiem.
      Tādā veidā mēs nodrošinātu, kas visas ekonomikas izaugsme ir daudz sabalansētāka, krīzes ir daudz mērenākas un ekonomiskā ziņā dzīvojam daudz mierīgāk, savu dzīvi uzlabojot tik ātri un tādā mērā, kādā pieaug mūsu faktiskās iespējas (jau minētais bāzes modelis).

      Bet, kas teorijā ir skaidrs un saprotams, praksē ir neiespējams, jo cilvēki nespēj to piemērot, pat ja apzinās (visi gribam “shiny things” un uzreiz). Līdz ar to viens ceļ māju pa dārgo, jo ceļ to lielās izaugsmes brīdī, kad arī viņam ir parādījusies nauda. Uzceļ viņam slikti māju, jo konkrētajā brīdī piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir izkropļots. Rezultātā māja 3x jāpārtaisa, kaut arī samaksāta milzu nauda. Tikmēr viens gudrais tajā pašā laikā krāja resursu un māju sāk celt, kad ir sākusies krīze un celtniekiem nav darba. Rezultātā par to pašu resursu uzceļ 3 mājas ( un reizēm tie piemēri ir tieši tik brutāli attiecībā uz resursu atdevi tiem, kas gaida īsto brīdi, kad darīt lietas), turklāt kvalitatīvas. Tam vienam, kas pagaidīja, ir pašam, kur dzīvot un ko pārdot tiem, kuri krīzes laikā zaudēja savas dārgās mājas. Rezultātā viņš ir kļuvis par vietējo baronu un dzīvo labi. Jā, nosacīti uz pārējo rēķina, jo izmantoja cilvēku psihes un ar to saistīto ekonomisko notikumu likumsakarības, lai gūtu maksimālu atdevi no sev pieejamiem resursiem. Bet vai viņš ir izdarījis, ko nosodāmu pēc būtības? Ja visi rīkotos racionāli, viņam tāda veiksme nespīdētu, bet visi kopā dzīvotu labāk. Vai pamanīji, kur cilvēks parastais šājā piemērā pēkšņi kļuva par ļauno kapitāla turētāju? Arī tu vari būt šis ļaunais kapitāla turētājs, vajag tikai krāt. Iepriekšējā krīzē pietika ar pāris tūkstošiem, lai pirktu dzīvokļus izsolēs. Šos pāris tūkstošus skolēns varēja vienā vasarā nopelnīt. Ar pieciem dzīvokļiem, īrniekiem un to pārdošanu pēc 10 gadiem, viena ģimene var diezgan labi uzaudzināt bērnus. Tā kā iespējas ir katram ekonomiski aktīvam cilvēkam. Tas, kurš paņēma jauno bembi līzingā, savus 5 dzīvokļus pazaudēja spīdīgā metāla kastē, ko pēc pāris gadiem arī zaudēja.

      Kaut ko no šī spēj ietekmēt regulējums kā arī pašu kredītiestāžu prakse, bet tas jebkurā gadījumā būtu limitēti. Arī Ķīnā šobrīd mēģina apturēt NĪ burbuli ar regulējumu, bet pilnīgi neveiksmīgi, jo visi masveidīgi tam nav gatavi un dara tāpat, kā darīja līdz šim (un raudās pēc tam).

      Ievērojot visu minēto, šī raksta ideja ir ļoti laba – krāj, kad ir labi, tādā veidā palīdzot ne tikai sevi, bet aŗī kopienai sev apkārt dzīvot ekonomiski stabilāku un labāku dzīvi.

    • Nē, šīs ir jaunās politikas iniciatīvas – labas lietas, idejas, projekti, kam gadu no gada nav resursu, tādēļ tie tiek atlikti. Kad iestājas sekas šādu ideju nerealizēšanai, tad, dzēšot ugunsgrēku, konkrētais jautājums tiek sakārtots, bet atņemot iespēju tajā gadā risināt ko citu. Tas ir normāls pasākums – starp visu nezināmo tā valsts pārvalde arī zin kaut kādas lietas, kuras vajadzētu darīt, bet tam nav resursu un tam būs sekas. Un būs vēl nezināmās lietas, kurām arī būs sekas. Visi kliegs, ka neviens neko nesaprot, bet pa vidu progress lēnām, bet tomēr notiks. Ar to pieteikšanu ir tā, ka neviena ministrija necer to resursu saņemt, visi zin, ka fiskālā telpa ir negatīva, bet šeit tiek iezīmētas katras ministrijas prioritātes un lietas, kuras tās grib izdarīt un kaut kad nākotnē cer realizēt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.