Ekonomika ir uzsilusi

Laikam palieku vecs, ja parāk daudzas lietas apkārt sāk šķist pazīstamas un redzētas. Ejot pusdienās katru reizi sveicinās daži pazīstami, sen neredzēti ļaudis, avīžu virsrakstos gozējas mana ciema puikasklasesbiedri un skolasbiedri (ar maģisko atslēgas vārdu “miljons”) un partiju sarakstos redzams bars ar bijušajiem kolēģiem. Visi kā viens ir veiksmīgi (vai veiksmīgi rada ilūziju, ka ir veiksmīgi) un raujas melnās miesās pelnīt lielo naudu un darīt ko nozīmīgu, protams, par lielu bet godīgu samaksu.

Nav jau tā, ka esmu baigais izņēmums un citā krāsā krāsots.

Bet šodien man pavisam cits ir prātā – šādu sajūtu esmu jau kaut kur piedzīvojis. Šī sajūta, ka viss notiek, visi pelna, attīstās, būvē mājas, pērk jaunus auto, uzstāda peļņas rekordus un saņem algas pielikumus savās citādi visnotaļ parastajā darba vietās. Pie tā visa vēl tuvojas vēlēšanas un papildus ir politiķi, kuri sola neredzētus labumus, zemākus nodokļus, smaidīgus un pieejamus ārstus, labklājību skolotājiem un laimīgus pensionārus.

Viss notiek.

Bet kādēļ tad nepamet sajūta, ka kaut kas nav kārtībā? Ir tāds iekšējais stress. Kaut kāds  pašsaglabāšanās instinkts, kas saka “kad pagājušo reizi apēdi šo sarkano odziņu, tev bija reāli slikti. Jā zinu, izskatās garšīga… bet atceries cik ļoti slikti bija otrajā dienā?”

Daudzi paziņas nu būvē sen izsapņotās mājas. Daudzi precas. Daudzi nu beidzot iegādājas kāroto mazlietoto apvidus auto.

Ir šī iekšējā sajūta, ka man arī varbūt vajag. Bet tā stulbā zemapziņa atkal kaut ko saka. Un saka: “Vigant, atceries ko tev Universitātē mācīja?”

Mēģinu patīt bildi atpakaļ. Kas nu tur bija. Kaut kas svarīgs. Kaut kas tāds, ko es lasīju un domāju, “Vells, kā šito mēs varējām nepamanīt toreiz 2007.?”. Jāpaņem piezīmes un jāpašķir. Kaut kur bija. Tas bija ļoti svarīgi, jo vēl atzīmēju ar lielu izsaukuma zīmi.

Atradu. To sauc par ekonomikas cikliem. Parasti tie ilgst apmēram 5 gadus. Bet gadās, ka izstiepjas pat 10 gadus. Jāpameklā kā mums iet šobrīd. Redz kur ir. Atradu. Bija 1999 gadā. tad 2008.  un … hmm… ir laiks. Toreiz pierakstīju tikai nelielu piezīmi – “ja ir labi, tad ir jātaupa, lai var “izvilkt”, kad būs slikti. Slikti noteikti būs, jautājums tikai cik drīz.”

Bildi aizņēmos no Jāņa Hermaņa, pieseko arī tu!

Šī bilde ļoti labi parāda, ka politiķi var solīt, jo izskatās, ka nauda paliek vairāk. Cilvēki dzīvo labāk (ne visi, bet daļa noteikti). Parādās lieliska augsne populistiem. Kā to redzēt – pagaidām kaut kā nevienā no partiju programmām neredzēju frāzes – “Taupīsim naudu nebaltai dienai” vai “Mums tagad visiem no kaut kā ir jāatsakās, lai sagatavotos krīzei, kas kādu dienu pienāks”. Protams, ar tādiem saukļiem uzvarēt vēlēšanās ir nereāli. Visi zin, ka vēl kādi 2 gadi būs “treknie”, jo Eiropas naudas, lielā dzelzceļa būvniecība, apvedceļi ap piepilsētām, biroju ēkas, tad vēl tiek būvēti 1500 jauni  dzīvokļi Rīgā, privātmājas ap Rīgu, jaunās premium mašīnas tiek lielos apjomos ievestas un lielveikali tiek rauti augšā kā sēnes viens par otru lielāki… viss notiek. Lidojam tuvos un tālos atvaļinājumos kā traki. Pat ierindas strādnieks var normāli nopelnīt. Arī plašāk skatoties visā Eiropā viss ir kārtībā un darba rokas ir pieprasītas.

Vecie, pēc aptaujām visticamāk aizejošie, politiķi vēl steidz grābt, kas iespējams… bet jaunie ar izsalkušām acīm gaida savu kārtu tikt pie siles. Daži vecie politiķi veiksmīgi pārģērbušies un iefiltrējušies starp jaunajiem. Rudenī, pēc vēlēšanām, lai kas arī uzvarēs, veidos valdību un nākamā gada budžetu. Tur būs plānots >5% IKP pieaugums (pieņēmums, ka turpmāk ies ļoti labi), pinīgi neticami nodokļu ieņēmumi, visu celsim, visu būvēsim, visiem lielākas algas un protams arī pašiem politiķiem jāmaksā “adekvāti”, jo profesionāļi jau nestrādā lēti. Spriežot pēc tendencēm, nākamgad kopējā silē būs maģiskie 10 miljardi EUR.

Piekrītu, profesionāļiem, spējīgiem politiķiem un politikas veidotājiem jāmaksā ir adekvāti. Tikai kaut kā neredzas tajā sivēnu barā neviena profesionāļa. Varbūt man laiks brilles nomainīt uz kaut kādām UHD brillēm, bet kaut kā parastās man neļauj saskatīt.

Labi. Pienāks rudens, skaitīsim sivēnus… tfu… atvainojos, pārteicos… politiķus. Pārējiem iesaku un ceru, ka arī pats sekošu šim piemēram – krājiet nebaltai dienai.