Izvēles

Šodien gāju pastaigāties pa mežu netālu no mājas. Nonācu krustcelēs. Varēju doties taisni, es zinu, kas tur ir, kas mani sagaida un arī ceļs priekšā ir redzams. Es varēju doties pa labi. Es nojaušu, kas tur ir, bet īsti nezinu vai kaut kas nav mainījies un arī zinu, ka tas ir aplis, kas novedīs mani atkal mājās. Es pirmo reizi šajā krustojumā devos pa nelielu taciņu tieši mežā.

Pēc apmēram 100 metriem es izdzirdēju kādu zāģējam. Jā. Šodien, 2. Janvārī mežā kāds ar rokas zāģi kaut ko intensīvi zāģēja. Es uzmanīgi piegāju tuvāk, bet pietiekami tālu, lai mani nemanītu un vēroju, ka vīrs gados zāģēja nokritušu sausu koku. Blakus bija rati un acīmredzot gādāja sev malku.

Man tas lika aizdomāties par izvēlēm, kuras mēs izdarām savā ikdienā. Mēs varam doties un darīt to ko visi no mums sagaida un arī mēs paši. Mēs varam darīt kaut ko neparastāku un izvēlēties kādu alternatīvu, bet mums reti, kad pietiek drosmes darīt kaut ko pavisam neierastu.

Tieši neierastais ir vispilnākais pārsteigumu, jaunu cilvēku un iespēju. Vienlaicīgi tas ir visgrūtākais, neparedzamākais un varbūt pat bīstamākais.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s