Diena, kad es sāku teikt “nē”

Hand with thumb downPienāk brīdis, kad visa ir par daudz. Ko darīt, ja visa ir par daudz un viss ir labs? Ko darīt, ja viss ir interesants un viss ir vajadzīgs? Man šāds brīdis pienāca vakar un es nolēmu sākt teikt “nē”. Ir dažādi interesanti projekti un iniciatīvas, kur mana dalība nepieciešama pavisam nedaudz, bet nepieciešama. Tā ir uzmanības sadalīšana no lietām, kuras ir svarīgas.

Gada sākumā es nolēmu ieviest 4 izmaiņas savā dzīvē – Pavadīt vairāk laika ar ģimeni, Ēst veselīgi, Mācīties un Atteikties no alkohola. Izdodas. Neesmu slikts šajās jomās jau tagad, bet zinu, ka varu būt labāks. Fokuss uz to, ko darīt un kā pats vēlos dzīvot ir galvenais. Un vakar sajutu, ka nevaru darīt lietas, kuras uzskatu par svarīgām, jo ir jābūt citur, jāpievēršas skaistajām idejām, kuras pēkšņi kļuvušas par nastu.

Mums ir tik daudz laika dienā cik visiem pārējiem. Mēs varam izspiest kādu lieku minūti darot kaut ko efektīvāk, ceļoties agrāk, atsakoties no kādām nelietderīgām nodarbēm, bet beigās paliek mazāk un mazāk vietas, kur paņemt nākamo minūti laika. Katra nākamā minūte ir dārgāka un dārgāka. Dabīgi, ka nākamais avots minūtēm ir laiks, kas tiek veltīts pašam, ģimenei un izglītībai. Tieši tas ir laiks, ko es vēlos aizsargāt.

Uztaisīju laika inventarizāciju. Rezultāti mani noveda pie secinājuma, ka viss mans laiks tiek izlietots lietderīgi taču ne viss tiek izlietots pietiekami efektīvi. Ir lietas, kur es neesmu labākais cilvēks uzdevumam, lai gan apkārtējie sagaida, ka es to darīšu. Ir lieliski cilvēki apkārt, kas reiz man ir palīdzējuši vai arī vienkārši ir labi un ir vēlme atbildēt ar palīdzību. Ir sabiedriski nozīmīgi darbi, kurus kādam ir jādara. Ir iespējas, kuras skan aizraujošas un bailēs no iespējas pazaudēšanas piedalos.

Tātad vakar nolēmu sākt teikt “nē”. Atteikt. Izstāties. Personīgi. Ar cieņas un sapratnes pilnu vēstuli atteicos no 3 projektiem, kuros biju iesaistījies. Pieklājīgi atteikt ir grūti. Ir vēlme to izdarīt tā, lai cilvēks neapvainojas un patiešām saprot kādēļ nevaru būt iesaistīts un ka tas pilnīgi noteikti nav saistīts ar ideju, projektu vai cilvēkiem tajā, bet gan ar mani un man svarīgām lietām. Atteikšana ir saistīta ar to kam es pasaku “jā”. Lietas, kuras es uzskatu par svarīgām sev un lai tām es varētu pievērsties pilnvērtīgi ir no citām jāatsakās.

Atteikšanās ir vienmēr saistīta ar kādu personīgu solījumu, piekrišanu un vispār attiecībām. Tas nav dabiski pārdevējam, kurš visu mūžu ir dzīvojis ar vēlmi palīdzēt. Tā ir mana izkāpšana no komforta zonas un kļūšana nedaudz savtīgākam, mērķtiecīgākam un fokusētam uz to, kas ir svarīgs. Vienlaicīgi es sāku vairāk cienīt citu cilvēku atteikumus. Nedusmoties, bet cienīt viņus par drosmi atteikt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s