Kas notiek uzņēmēja galvā?

Entrepreneurial+CoachingIr sestdienas rīts.

Pamostos un beidzot ir laiks telefonā paskatīties, kas noticis vakar. Pats birojā nebiju, jo bija jāpiedalās klienta sasauktā projektā, kur darbinieki salaiduši dēlī un veselu dienu bija jānomierina klients un pašam jānodarbojas ar tām lietām kurā ir noalgoti 3 speciālisti birojā. Diena ievilkās līdz deviņiem vakarā un pārnākot mājās vien izdzēru vienu kokteili un aizgāju gulēt, jo spēka nebija nedz bērniem nedz sievai.

Nu lūk – telefonā redzu pāris epastus, ko piektdienas vakarā darbinieki ir sūtījuši – sak vajag jaunas mēbeles birojā, jo vecās vairs nav labas un nav radošas pietiekami. Kad būs?

Vēl e-pasts no cita klienta, ka izskatās, ka jālauž līgums un naudu nemaksās, jo tas dizains, ko iesniedza projektu vadītājs īsti nepatīk. Ir skaidrs, ka naudas nebūs nākošnedēļ.

Bāc, bet ir taču jau 7 datums un pirmdien algas jāizmaksā. Pēc nedēļas 15 datumā nodokļiem samaksas termiņš.

Ieskatās bankas kontā – tur 20 tūkstoši. Jā, jaunībā šī summa likās liela. Tagad ir skaidrs ar šo nepietiks, lai samaksātu visiem algas, nodokļus un vēl mēbeles nopirktu… pareizāk sakot ar šo nepietiks arī nodokļus samaksāt un vēl tas jaunais projekts ir problemātisks, līdz ar to nekādas naudas neienāks. Neizdosies man klientu pārliecināt par to samaksāt ņemot vērā viņa noskaņojumu. Arī piektdienas projekts, kuram bija jābūt pabeigtam jau pirms 2 nedēļām ievilksies uz vēl 2 nedēļām un nauda būs tikai labi ja ap 20 datumiem.

Ko darīt? Varētu jau tiem dažiem “speciālistiem” pateikt līdzīgi kā klients man – nepatīk man jūsu rezultāts, tādēļ algas nebūs. Gribētos redzēt viņu sejas. Nē, negribētos gan, jo tūlīt pat aizskries uz visām iestādēm, ka redz kur ļaunais es, kas apbižo parasto darba tautu. Ilgāk tā vairs nevar. Ja nesalabošu biznesa ieņēmumus un izdevumus, tad jāver tā bodīte ciet.

Vajag mazināt izdevumus. Vai palielināt ieņēmumus. Citu variantu nav.

Varētu pārdot X5, kuru mazlietotu iegādājos pirms 3 gadiem. Nav jau tā, ka vajadzēja, bet nu partneri sāka griezt degunus un prasīt vai ar biznesu viss ir kārtībā? Negribēja maksāt avansu par projektu un tamlīdzīgi. Vienvārdsakot – bija aizdomu pilni un tas traucēja iegūt jaunus projektus un uzticību. Nācās nopirkt. Izmaksā mēnesī apmēram 500 EUR. Jā, bet pārdodot auto patiešām izskatīsies, ka bizness iet pa pieskari… un tas ietaupījums fundamentāli nerisinās problēmu.

Vēl ir variants ietaupīt atlaižot pārīti no 15 strādājošajiem. Saņem uz rokas 1000 EUR katrs, tātad 2000 EUR + 1500 EUR nodokļi + telefons un citi izdevumi. Nu kopā kādi 4000 EUR mēnesī toč būs ekonomija. Gadā tie ir 48 000 EUR. Njā. Būtisks ietaupījums. Par tādu naudu jau var beidzot uzņēmumā ieguldīto naudu atgūt. Ja būtu jāsāk, tad droši vien ar tiem, kas čīkst, ka mēbeles nav iedvesmojošas… ietaupīšu arī uz jaunu mēbeļu iegādi. Vēl kādi 5 tūkstoši ekonomijas.

Ok. Ar izdevumu mazināšanu nu viss ir skaidrs. Noīsināšanu tos 2, kas visu dienu tāpat sēž internetā un, ja kādreiz vajadzēs papildus darba rokas, tad uz laiku paņemšu frīlancerus, lai aizpildītu robus lielākā projektā.

Velns, tikai atlaižot šos divus man būs jāizmaksā vēl neizmantotais atvaļinājums par 2 gadiem, jo tie abi pamanījās neiet atvaļinājumā, lai gan slaistījās pa biroju vasarā un tāpat gandrīz neko nedarīja, bet algu saņēma. Tas man būs kādi 5000 EUR + 4000 EUR  nodokļi. Lai atlaistu būs 9000 EUR 3 dienās jāizmaksā + vēl par šo nedēļu… nu koroče vajag 10 000 EUR bankā, lai šos 2 atlaistu samaksātu iepriekšējā mēneša algu, šī mēneša algu, jo man jau mēnesi iepriekš jābrīdina un to mēnesi viņi urbinās degunu un staigās pa darba intervijām un rakstīs dusmīgus komentārus internetā par to kāds es ļaunais, ka braucu ar džipu, bet šiem nemaksāju lielas algas un vēl pamanos atlaist.

Klientiem par pakalpojumiem esam noteikuši cenu 50 EUR stundā. Darbinieki par to baigi streso, jo sak tu saņem par manu darbu 50 EUR stundā, bet man sanāk…. 1000 / 160 = tikai 6.25 EUR.  Viņi jau neredz to, ka man vēl 4 EUR par viņiem nodoklis jāmaksā, vēl tik pat daudz jāmaksā arī pārdevējiem un grāmatvežiem un par biroja īri. Vēl viņi nesaprot, ka reāli pārdot var tikai labi ja 80 stundas mēnesī bet pārējās 80 stundas nodarbojas ar visādām mācībām, slimošanu, sapulcēm un citu figņu, par ko klients nemaksā. Un tad vēl ir klienti, kas nemaksā par sliktu darbu. Nevar jau klientam pārmest. Es pats arī nemaksātu piegādātājiem, ja būtu slikts serviss.

Tā no 50 EUR man pašam algai paliek vien 1 EUR un labi, ka man ir 15 cilvēki, tad pa kripatiņai varu arī sev normālu algu salasīt.

Varētu jau maksāt lielākas algas, bet cenu klientam 50 EUR pacelt nevaru, jo ir frīlanceri ar mikrouzņēmumiem, kas kapā par 20 EUR / stundā. Šiem nodoklis neliels, paši strādā no kafejnīcām vai mājās no guļamistabas. Darbu jau dara, labi, bet nu cenu tirgū spiež lejā. Paši nopelna arī normāli.

Njā. Laikam jāceļas un jāaizbrauc uz veikalu nopirkt birojam jaunas spuldzes, lai gaišāk. Varbūt palīdzēs ar “iedvesmu”.

Pag, nevaru neko šodien pirkt, jo ir sestdiena un, ja VID ieraudzīs čeku grāmatvedībā ar sestdienas datumu, bet oficiāli man šodien ir brīvdiena, tad uzliks sodu, jo pats sevi nelegāli nodarbinu. Labi, ka par domāšanu čeku neizsniedz, tad par šo rindiņu rakstīšanu sestdienā VID arī sodu uzliktu – kā nekā nodarbojos ar sava biznesa attīstīšanu brīvdienās = nelegālā nodarbinātība.

Nākamnedēļ mašīnai beidzas skate. Baigi aizņemta nedeļa. Varētu palūgt sievai, lai aizdzen uz skati. Bāc. Atkal nevar, jo papīros parādīsies sievas vārds, bet sieva man nav darbinieks uzņēmumā, bet izgāja skati = nelegāla nodarbinātība. Atkal sods no VID. Būs pašam jābrauc.

Jā. Vēl vajag kaut kur dabūt naudu, lai var izvilkt nākamos mēnešus. Būs jāiet uz banku nākamnedēļ. Tāpat vien jau naudu nedos, būs jāieķīlā kaut kas. Viss jau tā ir ieķīlāts, jo toreiz, lai uzsāktu biznesu, vajadzēja. Nu būs jārunā ar sievastēvu, lai izpalīdz. Lāga cilvēks un noteikti palīdzēs ar līdzekļiem un tad atdošu līdz gada beigām.

Pirmdienas rīts.

Viss ir sarunāts ar sievastēvu pa nedēļas nogali. Bijām bankā jau no paša rīta, sakārtojām papīrus, banka iedeva aizdevumu 30 000 EUR un bizness ir atkal drošībā uz kādu laiku. Šodien vēl dienas kārtībā paziņot 2 aktīvistiem par to ka mūsu sadarbība beigusies, sazvanīties ar lielajiem klientiem un sakārtot, lai projekti noslēdzas un saņemam naudu laikus.

Līdz ko ienāku pa durvīm birojā pienāk pie manis viens jaunais censonis, kas strādā pie mums apmēram pusgadu. Saka gribu aprunāties. Vēl piebilst – ko es šorīt tā kavējos. Ieejam konferenču telpā un tā vārds pa vārdam – 1000 EUR neesot gana, jo redz tur tajā citā uzņēmumā maksājot 2000 EUR par to pašu darbu un gribot šeit arī, citādi ies prom kā likts. Vēl vajagot darba mašīnu nopirkt jaunu, jo paša Golfs esot noplīsis un negrib braukt uz darbu ar sabiedrisko. Un vajag tādu vidējās klases. Gribot sarunāt ar mani Pasātu vai tamlīdzīgi.

Un zini ko es viņam?

Jā es arī ar tevi gribēju aprunāties. Par to e-pastu piektdien, par tām biroja mēbelēm. Zini es te tā padomāju, laikam tomēr man nāksies ļaut tev piepildīt savus sapņus tajā citā uzņēmumā, kas tev sola 2000 EUR un mašīnu. Nu nevari tu ar savu darbu ienest tik daudz naudas, lai es tev visu varētu iedot, ko tu vēlies, samaksātu nodokļus, nopirktu mēbeles, lai visiem viss ir labi…

Atruna: Nav iemesla satraukumam. Viss šajā rakstā ir izdomāts. Jebkura līdzība ar vietām, situācijām vai cilvēkiem ir tikai tavas iedomas. Šo un līdzīgus stāstus rakstu un publicēju meklējot idejas savai nākamajai grāmatai. 🙂

14 thoughts on “Kas notiek uzņēmēja galvā?

  1. Izskatās kā ceļš uz nekurieni. Tika atlaists darbinieks, kurš izrādīja iniciatīvu, nekādi uzlabojumi ofisā (bija pierādīts, ka uzlabojumi ofisā bieži izmaksā mazāk un no darbinieku puses tiek novērtēti vairāk kā algas pacelšana, līdz ar to šajā gadījumā darbinieku neapmierinātība tikai augs), tika paņemts kredīts, lai uzņēmums nenomirtu, bet nekas netika darīts, lai uzņēmums attīstītos un izietu no grimšanas fāzes un nākamreiz nebūtu atkal jāņem kredīts. Attaisnojums, ka nepieciešams X5, lai apmierinātu klientus, neiztur kritiku. Par 500 eur mēnesī var braucieniem pie klienta noīrēt krutāku auto uz to brīdi un vēl nauda paliks pāri. Un vispār braukt ar X5 un vienlaicīgi maksāt tikai 1000 eur uz rokas saviem darbiniekiem ir nesamērīgi.

    Manuprāt, uzņēmējs netver lauku, neredz lielo bildi.

    • Pilnīgi situācijā iebraukt ir grūti, jo ir ļoti daudz nezināmo, tāpēc kritizēt un teikt, ka nav pareizi, arī nevajadzētu. Šādā rakstā vairāk var tvert tendences, un tādas šeit ir. Protams, ka tas kredīts kā izeja, ir pasūdīgs, jo te jau izskatās, ka trūkst ikdienas vajadzībām nauda un kredīts būs līdzīgi kā BMW – ikmēneša slogs, kurš it kā nav liels, bet pieci tādi slogi jau ir vērā ņemams risks…
      Man arī raksts bija interesants līdz teikumam par kredītu. No tā brīža gribas teikt – tā ir reklāma, kas reklamē, ka kredīts ir izeja no situācijas, līdzīgi kā to dara SMS kredīti…

      • Manuprāt šajā gadījumā kredīts nav nekāda izeja, tā ir agonijas paildzināšana. Tendence, kuru es te saskatīju, ka tiek meklēts īstermiņa risinājums, bet nemaz netiek domāts vienu soli uz priekšu – ne pašreizējā situācijā, nedz arī iepriekš. Kā palielināt ienākums nākotnē, lai atdotu kredītu? Kā noturēt darbiniekus? Kāpēc projekti NEPLĀNOTI ievelkās?

        Īsumā – sūdīgs menedžments. Kaut vai tas, ka darbinieki nav gājuši atvaļinājumā divus gadus, kaut arī darba nav bijis, vai ka ir slikti padarīti darbi un darbiniekus grib atlaist tikai tad, kad ūdens mutē smeļas. Plāns par pāris frīlanceriem arī tāds utopisks. Tad jau labāk atlaist visus un frīlansot darbu tiem mikrouzņēmumiem, kas to pašu dara par 20 eur/stundā.

  2. Denisa komentārs par atvaļinājumiem ir kā naglai uz galvas… ticu, ka vairums vadībai mazajās firmās nenovērtē atvaļinājumu nozīmīgumu, lai uzlabotu efektivitāti un darbinieku apmierinātību… Piemēram es atvaļinājumā neesmu bijis jau gandrīz 3 gadus un arī pirms 3 gadiem biju tikai uz 2 nedēļām… Vadībai ir atruna – vienmēr ir ko darīt, kaut kas “deg”, un īsti atrast laiku, kad aiziet nav. Un es arī neesmu tas cilvēks, kas kas uzsist dūri uz galda un pateikt – vajag un viss, pilnas 4 nedēļas, braucu nafig prom uz otru zemespusi atpūsties, dariet ko gribat…

    Atvaļinājuma neesamība ilgtermiņā rada pārgurumu, nespēju koncentrēties un efektivitātes strauju pazeminājumu. Un tur neko nevar padarīt… Ja tu esi noguris gan fiziski, gan daudz vairāk morāli tev vairs nesanāk darbu darīt efektīvi un ātri, lai kā arī pašam gribētos. Iekšēji rodas kaut kāda barjera/nespēks un nekādi naudas bonusi vai pielikums pie algas to nekompensē. Un arī 2 brīvdienas (sestdiena, svētdiena) nekādi nespēj kompensēt ilgtermiņā uzkrāto nogurumu. Nu vismaz manā gadījumā.

    Tā kā ievērojiet darba devēji – atvaļinājuma nedošana ilgtermiņā Jums atspēlēsies ne jau uz to labāko pusi 😦

    • Tā taču tava dzīve un laiks, kuru tu atņem sev un savai ģimenei. Izvēlies – dzīvot, lai strādātu, vai strādāt, lai dzīvotu. Ir mums apkārt visādi darbaholiķi, kas pazemina dzīves kvalitātes latiņu uzņēmumos, bet, vajag apzināties, ka tie ir izņēmumi un nevajag uztvert kā normu.

      • Vienam darbs var būt ļoti interesants un tas tas pats par sevi ir piepildījums, citam tas ir pienākums un nasta, kas jādara, lai samaksātu rēķinus. Es uzņemos apgalvot, ka darbs kā piepildījums ir liels azarts un tā ir sava veida dzīvošana, kas lieliski savienojas ar personīgo dzīvi.

        Atpūsties noteikti vajag. Šī literārā raksta kontekstā, tas tika izmantots lai pastiprinātu situācijas stulbumu. 🙂

        Tāpat vēlējos pateikt lielu paldies par komentāriem. Nebiju cerējis, ka šāds eksperiments spēs aizkustināt tik daudzu cilvēku domas. Paldies! Vēlreiz tikai vēlos atgādināt, ka šis ir literārs raksts, kas ir eksperiments iespējams nākamās grāmatas tēmai un konceptam.

        Vēl taustos! 🙂

  3. Ļoti klišejisks un pārspīlēts raksts. Ja uzņēmējs pats savu komandu ir sastādījis no cilvēkiem kuri to vien dara kā sēž facebook un sūdzas par krēsliem nevis ir iedegušies par viņa idejām tad vaina nav darbiniekos. Ja darbinieki nesaprot kā rodas 50€ stundā par viņu darbu tad paskaidro nevis noplāti rokas. Un es atvainojos, bet kuri klienti griež degunu par to, ka partneris nebrauc ar X5… Ja tik ļoti tracē savam pašvērtējumam lētāks auto tad var taču noparkot nedaudz tālāk un aiziet ar kājām.

    P.S. Ir vērts padomāt, kādēļ ir uzņēmēji kuriem veicas vairāk kā citiem un nav jāstrādā par 15€ stundā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s