Vai datori un telefoni patiešām ir tik kaitīgi bērniem?

boy-with-phoneVai ir labi, ja bērns pavada daudz laika izmantojot planšetdatoru? Daudzi no vecākiem saka, ka tas nav labi, taču es pacentīšos pārliecināt, ka tas velns nemaz nav tik melns.

Visupirms sāksim ar mums pašiem, vecākiem. Mēs protams esam gudri un no mums ir sanākuši paraugpilsoņi. Mēs pieņemam pareizos lēmumus, mēs atbildam par savas rīcības sekām un spējam kritiski domāt. Droši vien tik perfekta paaudze izauga, jo bērnībā mēs ēdām veselīgi, lasījām grāmatas, sportojām un bijām priekšzīmīgi pionieri.

Ka tikai ne tā.

Tie vecāki, kas bērni būdami vēl pieredzēja padomju laiku un atmodas gadus dzīvoja vēl briesmīgāk kā mūsu bērni aug tagad. Mēs ēdām vienveidīgu pārtiku, kas tika ražota izmantojot tik daudz visādu ķimikāliju, ka periodiskā tabula trīs reizes noklāja ikvienu kultūraugu lauku. Rūpniecības preces un pat mājas tika ražotas no bīstamiem materiāliem (šīferis, azbests un svina krāsas). Laukos ikdienas racions sastāvēja no dienišķajiem kartupeļiem un nu jau par bīstamu atzītu kūpināto gaļu, vai pašu vāktām sēnēm vai tamlīdzīgām dabas veltēm.

Mēs bērnībā braucām ar traktoriem, spridzinājām saskrūvētas skrūves un pa kluso pīpējām vārtrūmēs vai krūmos. Mēs grāmatas lasījām tikai tik cik skolā lika, bet galvenā izklaide istabā bija trula TV skatīšanās kur gāja vai nu Padomijas propogandēta filmas vai vēlāk lēti Latīņamerikas seriāli un pāris truli šovi.

Jā bija interesanti, bet vai es varētu teikt ka bērnība ielika stabilus pamatus mūsdienu inteliģencei – pilnīgi neko… bet varbūt tomēr…

Laiki ir mainījušies un mūsdienās bērniem ir pieejamas tehnoloģijas. Mēs paši esam palikuši veci (nu vismaz relatīvi attiecībā uz mūsu bērniem) un mūsu bērnības nodarbes mēs gribam replicēt uz mūsu bērniem, lai izaug tik pat gudri un veiksmīgi pilsoņi kā mēs paši.

Bet varbūt vajag aizdomāties, ka bērni īstenībā izaugs daudz gudrāki, daudzpusīgāki un veiksmīgāki par mums? Mēs uzskatām, ka, ja bērns sēž un ar zīmuli velk aplīšus uz papīra, tas tas ir atbalstāmi, pareizi un radoši, bet ja 2 stundas planšetdatorā spēlējot Minecraft bērns ir izveidojis no nulles 3 stāvu māju ar visām mēbelē un apkārtni, tad tas ir izniekots laiks. Vai patiešām?

Es gan redzu to pavisam savādāk – bērns jau savos 7…8…9 gados ir tik ļoti pieradis pie nākotnes pasaules uztveres, ka mēs vairs netiekam līdzi. 3D virtuālā vide un objektu zīmēšana, pieskārienu vadība, telpiskā sajūta un sadarbība ar nepazīstamiem cilvēkiem būs vienas no kritiskajām īpašībām, kas būs nepieciešama nākotnes radošajiem prātiem. Pie tam spēja sadarboties ar nepazīstamiem cilvēkiem globalizācijā būs vitāla karjeras veiksmīgai attīstībai.

Bērns skatās Youtube… manuprāt tas ir labāk, kā skatīties TV. Jo Youtube bērns pats izvēlas ko vēlas skatīties, tas nozīmē ka tiek izkopta individuāla gaume, tiek pieņemti mazi lēmumi un tiek veidota unikāla vērtību sistēma atšķirībā no TV, kur visi katās to ko rāda un tiek pieslīpēti vienādi un bez savas nostājas.

Vai bērns, kas planšetē vai telefonā rūpējas par virtuālo dzīvnieciņu vai pat par savu femu, neiemācās ilgstoši rūpēties par kaut ko? Jā, tas nav dzīvs suns vai kaķis, taču efekts no šādām spēlēm un izklaidēm tomēr ir un manuprāt ļoti noderīgs bērna apziņas un rakstura veidošanai.
Vai mēs, vecāki, nespēdami līdz galam izprast moderno komunikāciju, un rotaļlietas tieši nebremzējam mūsu pašu bērnu potenciālu?

Padomā par to, kad nākamreiz atņemsi bērnam telefonu, datoru vai planšeti… kā būtu ja Tev bērnībā vecāki atņemtu zīmuļus, neļautu organizēt spilvenu kaujas ar draugiem un tā vietā piespiestu skatīties meksikāņu TV seriālu?

Varbūt labāk apsēdies blakus un pamāci bērnam izmantot šo iekārtu lietderīgi – spēlēt radošas spēles, pieveikt izaicinājumus un attīstīt komunikāciju ar plašāku virtuālo vidi… un kas zina, varbūt bērns tev iemācīs kaut ko noderīgu no virtuālās pasaules.