No kā sastāv kolektīvās iepirkšanās portālos norādītā “standarta cena”

kopapirkšanas cenaKaismīgas diskusijas uzvirmoja Laacz blogā par “krāpšanu”, ko piekopj tirgotāji norādot cenas kopā pirkšanas portālos. Mums ar kundzi reiz piederēja interneta veikaliņš http://www.sasien.lv. Pirms mēs sākām realizēt ideju, izveidojot nelielu analīzi par esošajiem tirgus piedāvājumiem, nedaudz parēķinot, uztaisot nelielu biznesa plānu, izskatījās, ka varēsim kādu latu nopelnīt. Miljons jau diezin vai sanāks, bet nu kabatas nauda no hobijbiznesa varbūt arī sanāks.  Bet šoreiz stāsts nav par biznesa plānu, bet gan par to, kā vienā brīdī mēs sadarbojāmies ar kopā pirkšanas portālu. Tad arī es uzzināju, kā veidot “standarta cenu”.

Kopā pirkšanas portāliem (ne visiem, bet pārsvarā) ir noteikums, ka akcijas precei vai pakalpojumā standartā ir jāmaksā vismaz 2 reizes dārgāk (jeb jāpiedāvā 50% atlaide). Protams, tas ir saprotams, jo šie portāli savu reputāciju uzbūvējuši uz solījumiem, ka būs milzīgas atlaides. Protams, tirgotājiem ir virtuāls solījums, ka Jums būs daudz klientu un droši vien liela daļa no tiem nāks atkal un atkal un pirks Jūsu pakalpojumu par standarta cenu daudzu gadu garumā. Te nu man jāsaka, ka TEORĒTISKI tā ir taisnība, tikai diemžēl tā tās lietas nenotiek. Latvijā “bargain buyer”, jeb tie, kas pērk tikai preces un pakalpojumus ar superatlaidēm, neatgriežas, lai nopirktu atkal un dārgāk.  Līdz ar to tirgotājiem nav izdevīgi “subsidēt” preci vai pakalpojumu tirgojot zem pašizmaksas, lai tikai dabūtu vienreizēju lielu apjomu ar klientiem. Tas ir ļoti dārgi un tas ir ļoti neefektīvi. Blakus ir bildīte, kur es sarēķināju un parādīju proporcijas, kā veidojas “standarta cena”. Protams, tirgotāja uzcenojums katrā gadījumā ir citāds, bet principā tirgotāji nemaz tik daudz no tās summas nenopelna kā varētu šķist.

Bet tirgotājiem ir jādzīvo, bērni jābaro un jāmaksā apkures rēķini, tādēļ, protams, ka šādu mārketinga kanālu nevar vienkārši tā atstāt novārtā un neizmantot, tādēļ mazāk pazīstami tirgotāji ļoti efektīvi izmanto “standarta cenas” pieeju t.i. sameklē kādu preci, kuru tāpat vien nopirkt veikalos nevar un arī Latvijas interneta veikalos nav, uzliek ļoti augstu standarta cenu un piedāvā to ar lielu atlaidi. Principā tas ir standarta mārketinga paņēmiens un šeit krāpniecība nav. Jāsaprot, ka pircēji nevar uz vienām lietām skatīties izejot no pašizmaksas viedokļa, bet uz citām no lietošanas vērtības viedokļa. Varu derēt, ka gandrīz katram no Jums ir maciņš telefonam par 10 Latiem (kura pašizmaksas ir zem lata) vai iPad vāciņš par 30 Ls, kura pašizmaksa ir labi ja pāris dolāru vai iPad un iPhone , kuru pašizmaksa ir labi ja 1/3 daļa no cenas, kuru samaksājāt… kaut kādā brīdī Jūs pats sev to pamatojāt, ka šāds pirkums Jums ir racionāls, vajadzīgs un izdevīgs. Bet nu skatoties uz citu lietu, kuru Jums nevajag, Jūs nesaskatāt vērtību, tādēļ Jūs redzat “krāpniecību”. Es pats atzīšos, ka ir daudzas preces, kuras reklamē pa TV, kuras man šķiet pārāk dārgas un pārdošanas argumentācija ir “pievilkta aiz ausīm” – Dormeo (parasta švamme, ko tirgo par milzīgu naudu), Dr Levina magnētiskās saites (vispār WTF!!!) u.c. taču ir cilvēki, kas tajā saskata savu vērtību un ir gatavi maksāt lielu naudu. Tā stādā mārketings.

Tā nav krāpšanas, tas ir mārketings. Dažiem tas nostrādā, bet dažiem nē… un vēl dažus tas ļoti kaitina. 🙂 Vienmēr jau pastāv iespēja nepirkt, ignorēt un vispār neiet tajās lapās iekšā. Pamēģiniet paši nopirkt iekārtu no Ķīnas un pusi dienas pavadīt DHL noliktavās atmuitojot. 🙂

22 thoughts on “No kā sastāv kolektīvās iepirkšanās portālos norādītā “standarta cena”

  1. Vienīgais reālais 50% atlaides variants ir būt paziņās ar apģērbu veikalu pārdevējiem – tiem tipveidā ir 50% no visa veikala asortimenta jebkurā sezonas laikā. Tad tiešām, jaku kas maksā 199,99 var nopirkt pa 99,99Ls un nejusties apkrāptam 🙂

      • es nerunāju par veikaliem ar neskaidru preci. Skaidrs ka veikals iedodot arī 50% nebūs ar mīnusu, bet ja var nopirkt tiešām kvalitatīvu preci, piemēram ECCO, the horth face, o’neil utml un nevis sezonas beigās bet vidū ar 50% atlaidi, tad tā vairs nav muļķošana.

      • “kvalitatīva prece” mūsdienās vairāk ir mārketings nekā ražošana. Saražot kvalitatīvi maksā tikai nedaudz dārgāk… māka ir to nedaudz labāko preci pārdot par lielu cenu! 🙂 Pie tam patērētājos ir iesakņojies mīts, ka labas preces lēti nemaksā. Piemēru ir daudz.
        Man pašam ir jaka, kas maksāja >100Ls un rāvējslēdzējs iznīka pēc pāris mēnešiem. Kopumā jau kvalitatīva, bet… un ir man čības, kas pa 1,5 Ls nopirktas un jau kuro gadu iet!

  2. Ir bijuši gadījumi, kad šādi tiek mārketēti arī piedāvājumi, kas reālajā dzīvē ir nopērkami un ir krietni lētāki kā tiek uzrādīts. Visbiežāk tā dara dažādas ēstuves, kas uztaisa kaut kādu īpašo komplektu, piešķir īpašo atlaidi un liekas, ka ietaupīsi… bet, ja pēc ēdienkartes sāc likt kopā sastāvdaļas, saproti, ka neko lētāk nedabūn.

  3. Ar kopāpirkšanas portāliem ne viss ir tik slikti. Ļoti atkarīgs, kāda sfēra. Man pazīstama zobārste 2x gadā (uz “tukšajiem” periodiem) liek kopāpirkšanas portālā zobu higiēnu. Un pati pieņem šos pacientus. Reāli daudziem ir caurumi un ņemot vērā, ka higiēnas pakalpojumu viņa veic pati (kā zobārsts), nevis mazākkvalificēta māsiņa, tad aptuveni 50% no tiem, kam higiēnas laika atklāti caurumi pierakstās tālāk uz ārstēšanu un pat protezēšanu. Un, ņemot vērā viņas tiešām jauko attieksmi un profesionalitāti, pēc tam vēl viņu iesaka draugiem.
    Bet, patiesībā, tas laikam ir vienīgais pozitīvais piemērs. Esam 2x meģinājuši kopāpirkšanas portālos tirgot SexyStyle 20 Ls dāvanu kartes ar 50% atlaidi. Abas reizes pārdevām pietiekoši daudz, reāli, daudzi no tiem, kas nopirka, bija jau mūsu esošie klienti. Bijām cerējuši, ka cilvēki nopirks uz vietas veikalā vairāk, kā dāvanu kartes saturs, tādejādi nosedzot mūsu zaudējumus uz kopāpirkšanas akciju. Protams, daži bija, kas nopirka divkārtējā un pat trīskārtējā vērtībā, taču kopumā ņemot, pasākums ir ar mīnusa zīmi. Attiecīgi, tirdzniecībā – ja vien tu “nekrāpies” ar preces sākuma cenu, tad kopāpirkšana nes tikai zaudējumus.
    Un vēl, par Viganta pieminēto cenas veidošanas mehānismu – nepiekritīšu. Ja paņemsi iPad vāciņus, kuri TIEŠĀM maksā 30Ls, tie būs nesalīdzināmi kvalitatīvāki par lētu Ķīniešu pakaļdarinājumu. Un tas nekas, ka ražošanas pašizmaksa abiem ir gandrīz vienāda. Taču tas, cik kvalitatīvais ražotājs būs ieguldījis ražojuma materiālu izpētē, pendatiskā kvalitātes kontrolē, iepakojuma izveidē, u.t.t. – to neviens neskaita. Bet būtu jāskaita…

    • Nu tā “kvalitātes kontrole” diemžēl bieži vien ir tikai mārketinga triks. Kad skatījos savas kaklasaites, tad tajā pašā rūpnīcā tās pašas tantes šuva gan lielos Brendus, gan pavisam lētos. Atšķirība ir materiāla cenā un iepakojuma cenā. Reāli praktiski viss tiek ražots tur par ļoti lētu naudu. 30Ls par iPad vāciņu – R U Kidding me? Ķīnieši to (arī ja katru vāciņu paņem rokās samīļo un vēl katru vīlīti pārbauda) nemaksā vairāk par 10$. Es jau nesaku, ka man žēl ka uzvārās “ražotāji” (daudzi no ražotājiem par rūpnīcās nav bijuši), bet gan, ka nevajag jau arī makaronus karināt. Labs mārketings maksā dārgi un attiecīgi precei jāmaksā dārgi. No otras puses – cilvēki neprot nopirkt lēti. Ja kaut kas ir lēti, tad tas kaut kas ir ļoti aizdomīgs. Tās pašas kaklasaites varēju pārdot pa 1,5Ls un pa 6 Ls. Ja cena ir 1,5Ls tad tas sašķobītiem deguniem aizdomīgi pēta, bet blakus bodē pa 10 Ls nopērk tieši tāda paša materiāla un kvalitātes.
      PS
      Es jau nesaku ka tu uzvāries… bet gan jau ir arī preču kategorijas uz kurām var labi nopelnīt. (tipa vibratori un gumijas pletnes)

      • Nu re, pats jau gandrīz arī atbildēji uz jautājumu. Ja par 30Ls vērtu iPad vāciņu pie ķīniešiem ir jāsamaksā 10$, tad tiem mēsliem, kur var pie viņiem nopirkt par 1$, ir jāmaksā 3 Ls. Iespējams, ka tā arī ir. Un tas, ka tos ražo vienā rūpnīcā, nenozīmē, ka visam ir vienāda kvalitāte.
        Ja runājam par “cilvēki neprot nopirkt lēti” – lēti un labi neeksistē. Eksistē lēti un viduvēji. Bet noteikti ne labi. Zinu cilvēkus, par par 200$ no ASV ir pirkuši iPhone maciņu. Un to ieraugot tu saproti, ka lai arī tas ir ļooooti dārgi, nekur neko tādu lētāk nevar dabūt. Man ir skuveklis par 190Ls. Daudzi padomās, ka esmu galvu saspiedis. Taču tas ir labākais skuveklis manā 20 gadu skūšanās pieredzē un ja tas kādreiz salūzīs, pirkšu līdzīgu. Ražošanas izmaksas noteikti ap kādiem 30$. Bet alternatīvas īsti nav.
        Ja runājam par SexyStyle – mums bija sākotnēji doma ņemt preces no Ķīnas, kur tās tiešām maksā 1-5$. Bet solis starp labu preci un pēdējo s!@£u ir ļoti mazs. Preces, kas zaudē krāsu, nedarbojas, pretīgos iepakojumos, no kaitīgiem materiāliem. To visu varētu turpināt… Tāpēc nestrādājam ar Ķīnu, bet tikai ar Eiropu un ASV. Viņi var pasūtīt preces 10000 gab. no vienības, pieprasīt kvalitāti un uzraudzīt saistītos procesus. Attiecīgi, tiešām nav kauns par to, ko tirgojam.

  4. Kapec krapsana? Mans veikals, lieku cenu/atlaidi kadu gribu. Latvija si kopa pirksanas portalu jega patiesiba ir izkroplota. Autors nav minejis, ka viss balstas uz kvantitati. Domaju, ka Svans piekritis, ka ir starpiba, ja pasuti 500 preces vai 5 no Kinas. Latvija sie portali tiek izmantoti tikai kaa marketinga kanals,

    • Teorētiski tā tiem kanāliem būtu jāstrādā, bet nu atšķirība starp 1 un 10 pasūtījumiem neizskatās, kā apjoma pirkums kādēļ dot 50% atlaidi. Pie tam lielākoties piedāvājumiem nav nekāda minimālā pircēju apjoma… ir tikai maksimālais.

      • Neviens kuponu portāls nekad šeit tā nav strādājis. Varbūt pašā sākumā. Jau labu laiku jekurš kuponu portāls aizsūtīs tālu, ja gribēsi uztaisīt akciju ar minimālo skaitu. Ja nu vienīgi paprasīs garantētu ciparu x par akcijas ievietošanu

  5. Nu dīvaini jūs te cepaties. Šajā nozarē strādāju labu laiku un nepiekrītu ne vārdam.
    Pa lielam precēm tiek pielāgotas atlaides, no preces cenas Latvijā un kāda starpība cik tas maksā ārzemēs?!!!! Un kāda starpība pa cik to nopirkt vari ja vairāk pameklē?!!! Veikalam ir sava cena, lai tas vārītos, viņš iedod atlaidi plus samaksā portālam, bet tā pat vārās- nu tāds ir bizness, ja tev nepatīk, čakarējies un meklē pats, kurš tev liedz? Bet teikt ka portāli vai kompānijas krāpjas ir bērnešķīgi un apsurdi.!!
    Kas gaidījāt, ka pārdevēji preces pirks pa taisno no rūpnīcas vai paši ražos? Jo tikai tad iedodot atlaidi un samaksājot portālam cena būs vēl lētāka, kā Ķīnā vai ebay…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s