Smadzeņu darbības īpatnības

Zemāk rakstītais nav pamatots ne ar kādiem zinātniskiem pierādījumiem vai pētījumiem… vienkārši mani paša novērojumi, minējumi un pārdomas.

Šodien stāvot sastrēgumā man domas aizlidoja par to, kā tad cilvēka smadzenes strādā? Es vienmēr esmu centies pats izpētīt kā smadzenes izmantojot attēlu no 2 acīm nosaka attālumu līdz objektam, objekta ātrumu, izmēru un citas fiziskās īpašības. Par attālumu visai skaidrs – prāts izmanto acu stāvokli lai pēc triangulācijas visai precīzi noteiktu attālumu. Pat visjaudīgākie datori nespēj tik ātri uztvert un apstrādāt apkārtējo vidi kā cilvēka prāts. Kaut kas tajā visā nav kārtībā… kādēļ cilvēka prāts būdams tāds neliels miesas gabals spēj apstrādāt tik daudz informācijas, iemācīties klāt dažādus apstrādes algoritmus un tajā pašā laikā palikt tik vienkāršs šūnu un nervu veidojums?

Te man ienāca prātā doma – cilvēka prāts rēķina aptuvenas vērtības. Tieši tas ir tas, ko datori neprot! Datori vienmēr izrēķina precīzi, pat atbildes pareizības varbūtība tiek izrēķināta precīzi. Pat ja datoram ir jādod nejaušs skaitlis, tas ir spiests to izrēķināt pēc visai sarežģītas formulas. Bet cilvēks ļoti daudz ko rēķina aptuveni, tādēļ spēj apstrādāt daudz zibenīgāk un daudz vairāk informācijas. Mums nav jāzina cik ātri brauc pretī nākošā mašīna, bet gan, vai tā brauc ātri, vidēji, lēni vai stāv uz vietas. Mēs prātā vienkārši ar nelielu laika intervālu izmēram tās attālumu līdz mums un automātiski secinām, ka pretī braucošais auto tuvojas ar visai nelielu ātrumu… pat nav svarīgi cik lielu, bet laika sprīdis pa vidu būs pietiekams, lai mēs izdarītu apdzīšanas manevru. Prāts nepiesārņo sevi ar nevajadzīgām detaļām un mainīgajiem. Pie tam pēc lēmuma pieņemšanas lielākā daļa informācijas tiek vienkārši aizmirsta.

Kā prāts atceras tika daudz lietu? Ja vien datora cietais disks spētu pierakstīt tik daudz redzētā, sajustā un pieredzētā, cik spēj atcerēties un sevī saglabāt cilvēka prāts! Bet man šķiet, ka cilvēka prātam piemīt viens ļoti interesants informācijas saglabāšanas algoritms, kuru datori īsti nav spējīgi atkārtot. Prāts saglabā aptuvenu sajūtu un pie tam dažādas līdzīgas situācijas saglabā kā asociācijas. t.i. prāts jebkuru lietu atceras tikai vienreiz, bet pārējās reizes tikai tik daudz, ka tā cita reizi ir līdzīga tai vienai. Piemēram cilvēka vārdi. Kad tu satiec kādu un iepazīsties, tad ļoti iespējams tā cilvēka vārds ir vai nu tāds pats kā kādam tev jau zināmam cilvēkam vai arī ar ļoti nelielām atšķirībām. Man dēls ir Reinis, un katru reizi, kad iepazīstos ar kādu Reini, tad man nesagādā problēmas atcerēties šī cilvēka vārdu. Laikam tādēļ daudziem cilvēkiem ir visai lielas grūtības atcerēties manējo vārdu… jo nav pārāk līdzīgs citiem. 🙂

Esmu sevi pieķēris arī pie izmaiņu saglabāšanas algoritma. Iepazinos nesen ar kolēģi Sindiju. Un man prāts automātiski asociēja viņas vārdu ar Sintiju tikai pieliekot mazu karodziņu/piezīmīti – ar “d”. Tā es vienmēr atceros Sindijas vārdu. Ar laiku, ikdienā regulāri komunicējot, protams šis vārds automātiski iegūst savu patstāvīgo vietu atmiņā, bet, ja nākas lietot reti, tad glabājas vien asociācija.

Kā ir tev? Kā tu atceries lietas? Kā tu novēro objektus?

One thought on “Smadzeņu darbības īpatnības

  1. Neesi tālu no pašreizējiem pieņēmumiem neiroloģijas laukā.

    Pie pirmās domās un Tava darba lauka, Tev varētu likties interesants šis: http://www.economist.com/node/21556087

    Ar to approximation gan mūsu smadzenes var aizskriet paganīties arī auzās, lejuplādē un mašīnā braucot paklausies piem., http://www2.lse.ac.uk/newsAndMedia/videoAndAudio/channels/publicLecturesAndEvents/player.aspx?id=1502

    Par atmiņu- faktiski mēs atceramies loģiskās ķēdītes, pie tam, taupības nolūkos, atceramies tikai dažus pirmos elementus, un pārējais ir automatizēts un notiek bez piepūles. Ar to arī skaidrojams, ka iegrimstot domās, vari aizbraukt pa ierasto maršrutu, lai arī šodien bija jābrauc kur citur. Ikdiena ir pilna ar tādiem pavedienu galiem- un nav jāpārpūlē smadzenes, lai turētu op.atmiņā visus pavedienus- pietiek tikai ar to galiem, aiz kā pavilkt, lai ritinātos pārējais.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s