(ne)noteiktība

Vai pastāv liktenis – kaut kāds likums, kas nosaka kas rīt vai parīt notiks ar Tevi? Es, personīgi, neticu likteņa esamībai. Loģika liek domāt, ka cilvēks pats ir sava likteņa lēmējs, jeb pats izlemj, kā un kam būs būt. Cilvēks ir saprātīga būtne un ar savu ego un pārliecību. Vai maz pastāv tāda lieta kā brīva griba un spēja ietekmēt pašam savu nākotni?

Ja mēs paskatāmies ļoti tālu atpakaļ pagātnē… tik tālu līdz mēs ieraugām kā radās mūsu galaktika. Lielā sprādziena rezultātā visas mums zināmās un vēl nezināmās sīkās daļiņas aizlidoja uz visām pusēm. Tad saskrējās, apvienojās, kosolidējās līdz radās mazākas un lielākas vienības līdz izveidojās tāds atomu pikucis, ko sauc par zemi. Tad uz zemes izveidojās superelements – šūna, kura attīstījās un daudzu gadu gaitā izveidojās par cilvēku ar spēju domāt, spriest un apšaubīt.

Ja mēs saprotam, ka tā sākotnējā smilšu graudu lidošana kosmosā saskrienoties vienam ar otru ir ļoti paredzami, kas notiks pēc katras saskriešanās vienam ar otru, līdzīgi kā biljarda bumbas, kad pa tām uzsit – tās visas balsties uz kustību vektoriem sasitas savā starpā maina kustības virzienu, atsitas utt līdz biljarda virsmas berze un gaisa pretestība ir absorbējusi visu sākotnējā trieciena enerģiju. Biljarda gadījumā mēs ņemot vērā visus fizikas ierobežojumus, sākotnējā trieciena spēku, virzienu un visu bumbu savstarpējo izvietojumu varētu ļoti precīzi izkalkulēt kur un kā visas bumbas apstāsies…

Tieši tāpat ir ar mums pašiem. Ja pēc lielā sprādziena visi atomi (vai arī vēl sīkākas vienības, pat ik sīkas, ka mēs vēl līdz tām neesam aizdomājušies) savā starpā mijiedarbojas un no katras mijiedarbības ir loģisks iznākums un abas vienības ļoti precīzi izrēķināmā trajektorijā dodas tālāk, tad mēs – cilvēki esam tikai isas šīs haotiskās kustības starpproduts… un ja mēs spētu radīt tādu datoru vai formulu, kas ņemtu vērā esošo visu elementārdaļiņu esošo kustību, tad teorētiski mēs varētu izskaitļot savu nākotni.  Varbūt pat izmainīt to.

Bet tad mēs nonākam pie paradoksa… kā haotisku paredzamu daļiņu kustību izkalkulējot un izmainot mēs nonāktu pie citas nākotnes, ja pati iespēja izkalkulēt un ideja izmainīt nākotni kā arī pašas vēlamā nākotnes vīzija ir tieši šīs pašas haotiskās daļiņu kustības produkts… līdz ar to izskaitļojams pats par sevi. Tas nozīmē, ka mašīna tajos apstākļos bija nepareizi izskaitļojusi nākotni, un tai uzreiz bija jāattēlo jau izmainītā nākotne.

No visa šī loģiski var secināt, ka viss, kas notiek un notiks ir kaut kādā mērā jau iepriekš paredzams, neizmaināms process. Gribot vai negribot mēs to nevaram izmainīt. Katra mūsu kustība, doma un sajūta ir ķīmisku mikrodaļiņu mijiedarbība kā turpinājums haotiskam elementārdaļiņu kustības procesam. Mēs nevaram izmainīt nākotni. Teorētiski mēs varam to izskaitļot… bet vai mums būs tik jaudīgs dators, kas spēs notvert mirkļa stāvokli kaut vienam cilvēkam un kas spēs ņemt vērā visus esošos vektorus, lai izskaitļotu kas notiks tālāk ātrāk par pašas nākotnes iestāšanos?


					

2 thoughts on “(ne)noteiktība

  1. “sākotnējā smilšu graudu lidošana kosmosā saskrienoties vienam ar otru ir ļoti paredzami, kas notiks pēc katras saskriešanās vienam ar otru, līdzīgi kā biljarda bumbas, kad pa tām uzsit”.

    Kā reiz šitajā punktā tu kļūdies – fizikā netrūkst nejaušības. Njutons par to nezināja, tāpēc izvirzīja tavai identisku teoriju: http://en.wikipedia.org/wiki/Clockwork_universe_theory
    http://www.lightandmatter.com/html_books/0sn/ch13/ch13.html#Section13.1

  2. Pamatā determinisms vs kaut kas cits ir ticības jautājums. Bet kas attiecas uz datora radīšanu, kas spētu “aprakstīt” visus Visumā notiekošos procesus, to paveikt būs diezgan sarežģīti, jo tam vienmēr būs nepieciešams vairāk enerģijas nekā ir mūsu Visumā (lai dzīvo entropija!) + ņemot vērā kvantu fizikas nenoteiktības principus, rezultātā iegūtu tikai un vienīgi vājas varbūtības 🙂
    Tavā spriedumā ir zināma taisnība – cilvēks piedzimst, padzīvo un mirst. Zvaigznes uzliesmo, sadeg un uzsprāgst. Ja skatās šo laika joslu no attāluma, tad viss ir pilnīgi skaidrs. Bet tas ir skatījums no “relatīva punkta”, kas der tikai šodienai un nekādā veidā nepasaka precīzāku informāciju par konkrētāku laiku, detalizētāku notikuma gaitu un nereti šādā veidā tiek ignorētas daudz un dažādas citas varbūtības (zvaigzne saduras ar citu zvaigzni, notiek kataklizma uz Zemes, kas negaidīti saīsina daudzu dzīves utt). Tā kā – jā mēs šodien diezgan skaidri zinām, ka Saule pēc pieciem miljardiem gadu vairs Zemi nesildīs, bet mēs nezinām vai te būs vēl kāds, kas to vēl projām spēs vērot un vēl mazāk – mēs nezinām vai nākamajā dienā līs vai nelīs – mēs tikai varam izteikt prognozi 🙂 Un tam ir maz sakars ar mūsu ierobežotām zināšanām, bet gan vairāk ar Visuma raksturu kā tādu. Viss ko mēs novērojam ir pamatā balstīts uz relatīviem novērojumiem, kas, protams, ir normāli radībām, kas ir šīs sistēmas produkts 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s