Universitātes kvalitāte

Iespējams šad un tad privātās sarunās ar mani vai manā twitter kontā esat manījuši manu visnotaļ skaidro attiesksmi pret izglītības kvalitāti LU. Es studēju Ekonomikas un Vadības fakultātē, Starptautiskais Bizness. Es to daru jau labu laiku… ar pārtraukumiem, bet atgriežos, lai vēl par kādu sezonu pietuvotos mistiskajam virtuālajam labumam, kuru dēvē par bakalaura grādu.  Nu jau šķiet esmu patiešām tuvu – rokas stiepiena attālumā. Palikuši vien pāris eksāmeni un paša bakalaura darba uzrakstīšana. Riskējot izsaukt uz sevi pasniedzēju dusmas, es tomēr uzdrošināšos pastāstīt, kas tieši man nepatīk LU.

Pasniedzēju izpratne par to, kas ir zināšanas

Es ilgi nevarēju saprast – kādēļ ir priekšmeti, kuros es jūtos lieliski. Es ceļos sestdienās agri no rīta, lai jau 8:30 sēdētu skolas solā un ar bērnišķīgi ziņkārīgām acīm lūkotos, ko šodien interesantu pastāstīs pasniedzēja Māra Grīnfelde Filozofijas lekcijā un kāda interesanta diskusiju tēma būs šī paša priekšmeta seminārā. Jaunieši (nu daži nemaz nav vairs tik jauni bet nu pietiekami zinātkāri) aktīvi diskutē, piedalās, raksta darbus un var novērot patiesu ieinteresētību saturā un tēmā. Lai arī eksāmens ir vairāk vai mazāk ap terminiem un to izpratni un ne visi to līdz galam ir sapratuši, tomēr ir šī sajūta, ka laiks ir iztērēts investēts lietderīgi. Lai gan vēlāk ir cits priekšmets (kuru gan nesaukšu vārdā, lai neapvainotu), kur ļoti pieredzējis pasniedzējs ar patiešām apbrīnojamām teorētiskām zināšanām stāsta par uzņēmējdarbībai svarīgām lietām… no teorijas viedokļa. Ir grafiki, tabulas, termini un visādas šķietami līdzīgas lietas. Esmu strādājis starptautiskā vidē un lielāko daļu no tur stāstītā esmu redzējis darbojamies dzīvē, bet tas kā tas tiek pasniegts ir tas pats kā 2+2=4, bet tikai ķīniešu valodā ar kirilicas burtiem.

Vienā lekcijā es nevarēju izturēt visai manāmo pasniedzēja iedomību par savām perfektajām teorētiskajām zināšanām, ka pēc uzaicinājuma devos priekšā pie tāfeles, lai praktiski izskaidrotu savu skatījumu par to, kā Latvija varētu piesaistīt sev lielus auto ražotājus un kāda motivācija būtu vajadzīga un kādi saistītie ieguvumi būs mūsu ekonomikai. Nepretendēju uz perfektu risinājumu, bet vismaz kaut kas praktisks, kas lika visiem aizdomāties kāda ir saistību ķēdīte starp nodokļu atlaidēm ražotājam un ienākumiem valsts budžetā. Pasniedzējs runāja 3 stundas, bet es 10 minūtēs izstāstīju tā, ka lielai daļai studentu auditorijā patiešām aizgāja, ko te pāris stundas pasniedzējs centās pateikt. Es nekādā ziņā negribu teikt, ka pasniedzējs ir nekopetents – tieši otrādi, pasniedzējs ir patiešām ļoti kompetents, tikai, manuprāt, nespēj savas zināšanas un pieredzi iepakot jauniešiem saprotamās paciņās un devās pievienojot saprotamus piemērus iz dzīves. Lieki piebilst, ka pasniedzējam mana iniciatīva ļoti nepatika. Priecājos, ka ar viņa labvēlību un augstsirdību ieguvu sekmīgu gala vērtējumu… bet šķiet zemāko no visas grupas.

Tā es pie sevis padomāju par pēdējiem 10 priekšmetiem, kuros esmu bijis LU šajā akadēmiskajā gadā un es saskatu vienu sakarību: apmēram puse priekšmetu pasniedz jauni pasniedzēji, doktorantūras studenti vai parasti studenti/maģistri. Bet otru pusi pasniedz profesori ar 30 un vairāk gadu akadēmisko pieredzi. Un tie priekšmeti, kur studenti diskutē, iesaistās, raksta darbus, un vispār kaut ko saprot no materiāla ir tieši tie, kur pasniedz gados jaunie un nepieredzējušie pasniedzēji. Šie pasniedzēji distancējas nosarežģītiem terminiem un milzīgām tabulām un kategorizācijām un teorētiķu viedokļiem, tā vietā piedāvājot viegli saprotamu vielu, daudz vizuāla materiāla (video, fotogrāfijas, piemērus no dzīves, situāciju uzdevumus utt) un arī daudz saturīgāku un interesantāku pasniegšanas veidu.

Samaksa un kvalitāte

Ja mēs atgriežamies pie pašiem pamatiem, kādēļ mēs, studenti, maksājam 1300Ls/gadā, sestdienas rītā ceļamies agri, lai jau 8:30 būtu lekcijās un sēdētu tur 10 stundas līdz pat 18:00 vakarā ir 2 vēlmes: 1. Iegūt papīrīti ar nosaukumu “Bakalaurs” un šīs lekcijas un pasniedzēji ir tikai šķērslis mūsu ceļā uz papīrīti, ko ierāmēt pie sienas un iezīmēt savā CV. 2. Iemācīties kā dibināt savu uzņēmumu un veiksmīgi konkurēt starptautiskā vidē.

Neticēsiet, bet lielākā daļa LU sēž dēļ tā 1. iemesla. Šķiet akadēmiskais personāls to zina un izbauda procesu, ka bez viņu labvēlības jums līdz papīrītīm netikt. Viņi izbauda šo nosacīto pārākumu pār studentiem, jo zina, ka tev nav citas izejas. Ziniet ko LU – varbūt lētāk būtu tiem 1. iemesla studentiem vienkārši atvērt kioskiņu pie LU ieejas, kur samaksājot tos pašus 4 x 1300 Ls to papīru jūs uzreiz nodrukājat un izdodat? 5 minūtes un tu esi bakalaurs. Ietaupīsies laiks abām pusēm. Uzdrošinos apgalvot, ka liela daļa no studentiem neko sakarīgu tajos 4 gados tāpat neiemācās.

Kas atiecas uz tiem 2. tipa studentiem, tad ziniet – viņi tomēr skatās par ko maksā naudu un šajā situācijā darbojas piedāvājuma un pieprasījuma princips. Iespējams LU vadībai vajadzētu pašiem nedaudz pārlasīt makroekonomikas grāmatas. Ja man šodien pienāks krustdēls un prasīs – kur lai iet studēt tā, lai ne tikai papīru iegūtu, bet arī zināšanas? Es neieteiktu izniekot savu laiku un naudu šajā vietā. Padomājiet kārtīgi – vai patiešām atvērtas konkurences apstākļos LU piedāvātais saturs un izglītības forma būtu konkurētspējīga salīdzinot ar citiem mūsdienās pieejamiem investīciju veidiem?

Varbūt patiešām gudrajiem profesoriem vajadzētu nodarboties ar pētniecību, doktorantiem un konsultēšanu lielajiem komersantiem vai pat valsts valdībai, bet studentu izglītošanu atstāt enerģiskākiem, uz praktiskām lietām orientētiem maģistratūras un doktorantūras studentiem, kas prot lietot projektoru, prot izveidot interaktīvu materiāla pasniegšanas prezentāciju un ir ar auditoriju uz vienas frekvences? Manuprāt, spējai uzstāties, atrast kontaktu ar auditoriju, prast izskaidrot saturu ir jābūt primārajām īpašībām ņemot darbā pasniedzēju.

Un vēl – ja kāda lekcija nenotiek, tad tā nav “atlaide” studentiem, kuri var ātrāk skriet mājās lai sestdienas vakarā iedzertu alu… bet gan nesniegts serviss, par kuru ir samaksāta barga nauda. Es te parēķināju un man sanāca, ka visi studenti par vienu lekciju (70 min) samaksā aptuveni 160 Ls. Uzņēmējdarbībā šādu cenu var prasīt tikai par patiešām izciliem speciālistiem un tikai tad, ja pakalpojuma vērtība ir sniegta visaugstākajā kvalitātē. Līdz šim neesmu redzējis, ka valde būtu priecīga ātrāk tikt vaļā no konsultantiem, apmaksāt rēķinu par… ekhm… savu pašu laiku.

5 thoughts on “Universitātes kvalitāte

  1. Lai arī studēju par valsts budžeta līdzekļiem un citā fakultātē, sajūtas ir diezgan līdzīgas (par teorētiķiem un praktiķiem). Tiesa te ir nianse – bakalaurs tomēr skaitās akadēmiskā izglītība. Varbūt tu pats esi nepareizajā vietā un vajadzēja izvēlēties kādu no profesionālajām studiju programmām?

    Man skrienot cauri LU (1. līmeņa profesionālā izglītība -> bakalaurs -> maģistrs) likās, ka lielākā jēga bija tieši no pirmās.

  2. Pro un akadēmiskās studiju programmas Latvijā maz atšķiras manuprāt, īpaši LU EVF.

    Diploma svaru es tomēr apšaubītu – esmu savā dzīvē saticis pietiekami daudz ļoti zinošu un gaišu cilvēku kam tas papīrs nemaz nav vai ir no it kā nesaistītas nozares un tas nav traucējis strādāt pietiekami labās pozīcijās. Es kā darbadevējs pirmārt vērtētu motivāciju un attieksmi un tikai pēc tam zināšanas un diplomu droši vien kā pēdējo.

    Pašam papīri man ir ļoti kruti. Protams tas palīdz un noteikti netraucē, taču ar papīriem vien nekur tālu netiksi, vismaz ne tajā līmenī, kurā spēlēt tiešām ir motivācija.

    Ja ir iespēja, es noteikti ieteiktu mācīties ārzemēs. Pilna eiropa ir ar bezmaksas studiju programmām un stipendijas var dabūt. To apgalvoju, kā cilvēks, ka saņēma pilnu stipendiju MBA grādam Kopenhāgenas Biznesa skolā.

  3. Optometrijas fakultātē, kas arī ir LU, par pasniedzējiem optometrijas mācību programmai strādā Grabovskis, Dzenis un Cikmačs – māca optometristus, kuri pēc tam iet kabinetā un pārbauda cilvēkiem redzi. Visi trīs ir īpašnieki un valdes locekļi SIA Optometrijas centrs (veikali Pasaules Optika, Optio un arī Vision Express), kas ir lielākais darba devējs Latvijā šiem jaunizceptajiem studentiem. Gribu teikt tikai to, ka neviens no šiem studentiem pēc papīra iegūšanas nespēj uzreiz strādāt kabinetā un neviens uzreiz nepārzina briļļu lēcas, nemaz nerunājot par tādām ekstrām kā progresīvo briļļu piemērošana pacientam.
    Ja pat šajā retajā gadījumā, kur pasniedzējs ir ne tikai teorētiķis, bet arī ikdienā saskaras ar produktiem, kas šobrīd ir aktuāli tirgū, un gadu gadiem redz, kad viņa mīļie studenti pēc papīra iegūšanas vēl papildus jāapmāca, lai tie spētu strādāt, jo viņu iegūtās zināšanas reālajā dzīvē nav pietiekamas, tad par kādu izglītības kvalitāti mēs te varam runāt Latvijā?

    Kas ir tie cilvēki, kas pārbauda šo apmācības programmu kvalitāti un piemērotību reālajai dzīvei visām augstskolām? Vai nav tā, ka paši māca, paši pārbauda? …un katrā fakultātē vecie kadri sevi uzskata par tāāādiem grandiem savā specialitātē, kuriem neviens neko neuzdrošinās aizrādīt?

    Un kā ar paša sirdsapziņu? Kā viņi tiek galā ar savu sirdsapziņu, ja zina, ko dara (drīzāk teikt, ko nedara) gadiem?

  4. Es drošvien stūrītī varu klusiņām pamīdīties ar savu vienīgo bakalaura grādiņu no LU, bet tieši augstākminētais arī ir par iemeslu, kāpēc es personīgi uzskatu, ka MAN šāda veida studijas nav nepieciešamas, jo tas viss ir sasodīti vispārināti, teoretizēti, atrauti no reālās dzīves… Bakalaurus piebeidzu, tiku arī budžeta maģistros, bet…. viss, ko man tur 2 mēnešu garumā (tik vien man bija pacietības) piedāvāja, man šķita bezjēdzīgi. Laikam esmu pārlieku liels praktiķis, jo man gribas iegūt praktiski pielietojamas zināšanas, kas savelkas paralēlēs ar reālo šodienas pasauli, nevis teorētiķu murgus no 50 gadus senas pagātnes… Ehh. Jā, es, protams, nestrādāju starptautiskā kompānijā, taču darāmo un ideju man vienalga ir līdz acīm un NEVIENS no darba devējiem līdz šim man nav prasījis uzrādīt izglītības papīrus…

    Vigant! Lai izturība un pacietība ar Tevi nofinišēt šo formalitāti! 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s