Vērtības un laime

Value QuotesŠķiet rudens drēgnums ir tā lieta, kas katru gadu ap šo laiku liek man aizdomāties par laimi, vērtībām to patiesumu un absolūto laimes uztveri. Daudzi cilvēki apkārt uzskata, ka laime ir naudā… bet nauda taču ir cilvēku izgudrojums un mākslīga vērtība (vispār jau 100LS ir tikai krāsains papīra gabaliņš… tas gadījumam, ja nepamanījāt). Cilvēki tiecas pēc šiem materiālajiem labumiem, kas īstenībā ir “mākslīgi” izveidoti un tiek uzturēti. Nauda ir viena no tām cilvēces lietām, kas ir izveidota un šodien mēs visi (vai ļoti daudzi) pieķeram sevi kalpojam šai mākslīgajai vērtībai. Tik pat labi, par naudu varētu uzskatīt draugu skaitu draugiem.lv, vai mojo izmēru … kā tas bija normāli, kad mēs bijām vēl mērkaķi…. mērkaķis ar lielāko Mojo dabūja visas dāmas… un skaitījās krutākais pērtiķis… parasti arī spēcīgākais… skaistākais (mērkaķmeiteņu izpratnē) un pats pats. Cilvēce (vai gudrie mērkaķi, kas nebija tik fiziski spēcīgi) izdomāja citas virtuālās vērtības, lai pamainītu “spēles noteikumus” cīņā par mātītētēm. Izdomāja naudu, slavu, titulus un citas virtuālas lietas. Šodien mēs visi skrienam un cīnāmies par medaļām, naudu, slavu, mantām utt… un baidāmies, ka kādu dienu mēs vairs nebūsim tik smuki, gudri, bagāti (finansiāli) un mūsu lielos naudas krājumus viena valdība ņems un tik pat viegli kā radījusi – devalvēs.

Vai cilvēcei nevajadzētu tādas vērtības, kas nav devalvējamas pēc situācijas un vajadzības? Varbūt par absolūto vērtību varētu uzskatīt  cilvēku skaitu kas tevi apskauž vai tava bloga apmeklējuma statistiku… un tad visi atkal cīnīsies, lai uzlabotu tieši to lietu, kas skaitās absolūtā vērtība… aizmirstot, ka visas viņas ir virtuālas… neizmērāmas… maināmas un arī tādējādi “devalvējamas” pēc savas būtības. Mēs esam aizmirsuši par tādām garīgām vērtībām, ka draudzība, laipna kaimiņu būšana, darba un izklaižu kolektīvi… tas viss pēdējos 20 neatkarības gados ir izzudis… jo sabiedrība ir iestājusies kapitālismā un pati sev uzlikusi naudu kā absolūto vērtību.

Tagad, kad ir krīze un naudas visiem nepietiek… kad mēs vairs nevaram cerēt uz 50% atalgojuma pieaugumu katru gadu nākamos 5 gadus… un saprotam, ka nevarēsim nopirkt to māju Mārupē vai aizbraukt uz to tālo zemi… bet vai tas mums vispār ir bijis kādreiz vajadzīgs… vai tas vispār ir svarīgi… apstājieties un paskatieties sev apkārt – tik daudz mīļu un jauku cilvēku ieraudzīsiet ģimeni, draugus. Tā ir vērtība. Neizmērāma. Nedevalvējama. Nekonvertējama.

10 thoughts on “Vērtības un laime

  1. No vienas puses tev taisnība, bet no otras puses ir viegli no Maslova piramīdas augšgala klaigāt, ka nauda nav būtiska 🙂

    Nauda ir tikai līdzeklis. Un to var izmantot, lai aizpildītu dažus no Maslova piramīdas līmeņiem.

    Iespējams pamanīsi, ka draugi vai ģimene tev nevar sniegt pretī to, ko tu viņiem sniedz, jo viņiem pašlaik būtiskāka ir zemāka līmeņa vajadzību apmierināšana.

  2. Reku tikko uzdūros vienam labam stāstam:
    Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē.
    Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā tev ceļojums?”
    “Izcili, tēt!”
    “Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja.
    “O, jā!”
    “Un ko tu uzzināji?”
    Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”.
    Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu.
    Viņa dēls piebilda: “Paldies tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”

    • Trāpīts, precīzāk vairs nevar 🙂
      man ar te tāds stāstiņš… pārdomām par dzīves vērtībām:

      Divi eņģeļi ceļinieki nolēma pārnakšņot turīgu saimnieku mājās. Ģimene bija
      diezgan skopa un atteicās ielaist eņģeļus viesistabā. Guļas vietu viņiem
      ierādīja aukstā pagrabā. Kad eņģeļi bija uz cietas grīdas iekārtojušies,
      vecākais no viņiem ieraudzīja sienā caurumu un aiztaisīja to. Kad jaunākais
      eņģelis pajautāja, kāpēc viņš to izdarīja, vecākais atbildēja : “Ne vienmēr
      ir tā, kā liekas”.
      Nākošajā naktī eņģeļi nonāca līdz nabadzīga, bet ļoti labsirdīga zemnieka
      mājām. Patīkamie saimnieki mīļi uzņēma ciemiņus, cienāja ar visu, kas bija
      pašiem un nolika gulēt savā gultā.
      No rīta, tikko bija uzlēkusi saulīte, eņģeļi ieraudzīja zemnieku un viņa
      sievu gaužām raudām. Vienīgā govs, kas bija viņu ģimenes vislielākais
      atbalsts un vienīgais iztikas avots, bija beigta.
      Jaunākais eņģelis sāka nervozēt un pajautāja vecākajam, kāpēc viņš pieļāva,
      lai tā notiek:
      – “Pirmajā ģimenē bija viss un tu viņiem vēl arī palīdzēji;
      – otrā ģimenē bija trūcīga, bet labprāt mūs uzņēma, bet tu pieļāvi, lai
      viņu
      govs nomirtu.”
      “Ne vienmēr ir tā, kā liekas” – atkal atbildēja vecākais eņģelis. “Kad mēs
      gulējām aukstajā pagrabā es ievēroju , ka sienā ir apslēpta manta. Bet tā

      mājas saimnieki bija ļoti skopi un cietsirdīgi, es aizmūrēju caurumu sienā,
      lai viņi neko neatrastu.
      Tad, kad mēs gulējām zemnieka gultā, nāves eņģelis atnāca pēc viņa sievas.
      Un es piedāvāju sievas vietā govi. Redzi, ne vienmēr ir tā, kā liekas”.
      Dažreiz gadās tā, ka ne visas lietas notiek, kā gribētos vai kā tām
      vajadzētu notikt.
      Bet ja tev ir ticība, tad tev jātic arī tam, ka ikviens rezultāts ir domāts
      tev un tavam labumam.
      Bet par to tu vari arī kādu laiku nezināt…
      Daži cilvēki ātri ienāk mūsu dzīvē un tik pat ātri no tās pazūd.
      Bet daži ienāk kaut vai uz mirkli – un top par mūsu draugiem un paliek par
      tādiem, atstājot ļoti siltas atmiņas mūsu dvēselē. Un tad maināmies arī mēs
      paši, jo esam atraduši īstu draugu.
      Vakardiena ir vēsture. Rītdiena – noslēpums. Šodiena- tā ir dāvana ( ne pa
      velti angļu valodā tagadne un dāvana ir “a present”.
      Man liekas, ka tas ir kaut kas īpašs – dzīvot un prast novērtēt katru
      izdzīvoto mirkli. Tas taču nav ģenerālmēģinājums !

      • 🙂 es mēģinu turēt līdzsvarā savu vērtību skalu un par visu svarīgāka man ir ģimene, tikai pēc tam nāk darbs un izklaides. Nauda un mantas nav tas par ko satraucos, es to izmantoju kā vienu no līdzekļiem, lai nodrošinātu iztiku ģimenei un samaksātu par mācībām un izklaidēm.
        Lai vai kas notiktu tev nekad nevarēs atņemt to, ko tu proti un to ko tu zini, tas arī manuprāt ir būtiski. 😉

        Svarīgi ir spēt saglabāt to, kas tu esi!

    • … bet vai nebūs tā raudāšana tādēļ, ka cīnoties par S klases mersedessu tu esi pazaudējusi daudz ko citu?

      JA būtu jāizvēlas raudāt S klases mersedesā, vai caur tramvaja logu ar zināmu skaudību noskatīties uz to no malas dodoties mājup pie saviem mīļajiem?

  3. nauda nepadara laimīgu, bet tā ir daudzu vērtīgu dzīves pamatnoteikumu pamatā. Vai esi dzirdējis vecum vecu un labu teicienu? “kur nabadzība pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu ārā”. Nauda neatrisina nesaskaņas, nevairo draugu pulku, tā ir tikai nauda. Bet ar to cilvēks nodrošina sev dzīvesvietu, pabaro un apģērbj ģimeni. Problēma ir tajā, ka cilvēki naudai ir piešķīruši pārāk lielu varu. Tas ja man ir s klases mersedess nenozīmē, ka mājās mani mazāk mīlēs. Pamatu pamatos pasaule ir lietu kopums, kur visas lietas ir līdzsvarā.
    Ja izdomā pievērsties ticībai un uzkāp kalnos, tad jāizdomā labi, vai bads tevi nenodzīs atpakaļ ielejā. 😉 pa gudro ne??

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s