Ekonomika: Mans viedoklis

Valsts vīri šobrīd nodarbojas ar seku likvidēšanu viesuļvērtras laikā… cilvēki, protams, pašsaglabāšanās instinktu vadīti – mūk no ekonomiskās viesuļvētras uz citām zemēm. Tie, kas patriotisku jūtu vadīti paliek un braši turās, pamazām zaudē enerģiju un spēku pretoties visam tad haosam, kas notiek visapkārt. Dižkibele, vairāk vai mazak skar katru no mums – kas zaudē darbu, kam samazināta pensija, kam samazināta alga, citam aizvērta slimnīca pilsētā, bet daudziem mazajiem skolniekiem jādodas jaunajā skolā. Tas viss ir nepatīkami un parasti katru skarto indivīdu ietekmē arī morāli. Cilvēki kļūst nervozāki, pesimistiskāki… daudziem parādās “nolemtības” sajūtas un aizvainojums par 7 trekno gadu ilūziju, kurai tik ļoti gribējās noticēt. Es negribu spriedelēt, ko izdarīja nepareizi… tā jau ir vēsture, un tur neko nevar mainīt… Es gribētu izteikt savu pilsoņa un vienas balstiesības turētāja viedokli.

Izglītība

Šodien ir 1. septembris, un visi bērneļi dodas uz skolu. Kopā latvijā ir mazak par 250 000 skolēnu (saskaņā ar CSB datiem, tur ir arī vēsturiskie dati), kas ir par 100 000 mazak kā tas bija pirms 18. gadie. par 50 000 mazāk kā pirms 4 gadiem…. Skolēni strauji samazinās un šajā kontekstā noteikti ir skolas, kuras nav vairs racionāli uzturēt. Tāpat ņemot vērā, ka arī iedzīvotāju dzīvesvieta ir mainījusies- daudz vairāk cilveku dzīvo Rīgā un pierīgā kā aŗī ieverojami daudz cilvēku ir devušies prom uz ārzemēm, tad uzskatu, ka reģionos skolas patiešam ir jāsamazina. Rīgā iespējams skolu skaitu nevajadzetu samazināt, bet noteikti varētu izmanto centralizētu administrāciju (nu grāmatvedības nodaļa var but viena uz 5 skolām un arī zāles pļāvējs noteikti var kalpot vairākām skolām).

Manuprāt gan Skolām vajadzetu domāt arī par ievērojamu modernizāciju. Mūsdienu digitālajā laikmetā butu pilnīgi normāli, ja visiem skolotājiem butu portatīvie datori ar jau sagatavotām un no ministrijas atsūtīām prezentācijām par atbilstošo tēmu, digitāliem papildmateriāliem, un katrā klasē pa projektoram, kur varētu kvalitatīvi visu šo materiālu aŗī pasniegt.

Runājot par mācību grāmatām – uzskatu, ka sen jau bija laiks grāmatas un burtnīcas padarīt pieejamas digitālā veidā… skolotāja ierodoties uz stundu izdrukā atbilstošos darba uzdevumus, testus uz normālām A4 lapām un var kvalitātīvi novadīt stundu. Kontroltestus taču var organizēt arī elektroniskajā veidā un tā varetu izvairīties aŗī no ievērojama apjoma labošanas darba… skolotājiem viarak paliktu laika darbam ar problemātiskajiem skolēniem un papildus ārpusstundu aktivitātem.

Digitalizācija tāpat viennozīmīgi varētu arī paplašināt saturu stundās pievienojot statiskai ifomrācijai arī ievērojamu apjomu multimēdiju lietu – videofilmas, audioierakstus, interneta lapas, dažādus kopējos visas klases testus un iespējams arī atseviškos gadījumos arī vdeiokonferences vieslekcijas. Iedomājieties cik interesanta kļūtu matemātika, ja nebutu sausi uzdevumi no grāmatām, bet būtu arī nelieli pāris minūšu video par reālu pielietojumu dabā. Dažādas apmācības spēļu veidā?

Man te šovasar bija ciemos māsa, kas mācās vienā no sākumskolas klasēm. Viņai ir grutības ar reizreiķinu… un nokečaju un uzliku uz iPhone programmiņu, kas uz laiku piedāvā dažādus reizināšanas uzdevumus… gan bērnam interesanti, gad reizreiķins iemācās. Tāpat var macīties arī dabas zinības, fiziku, mūziku un pārējos priekšmetus (atskaitot fizkultūru laikam :))

Un tagad padomājiet… cik izmaksātu 10 000 skolotāju nopirkt portatīvos datorus? (nu kādi ~250Ls x 10 000 = tikai 2,5 miljoni + vēl tik pat par projektoriem) Un skolnieki jau varetu sanemt normālu interaktīvu apmācību… un skolotājiem butu ieverojami mazak darba, jo varētu atkal izmantot jau sagatavotus materiālus.

Es gan nesaprotu kapēc šobrīd Valsts nevar nopirkt pat grāmatas … nu takš ministrija vienreiz nosaka kādas grāmatas ir katrā priekšmetā un ņem un nopērk 20 tuktoši pirmās klases ābeces un izdala skolu bibliotēkām… pat pieņemot ka visiem 250 000 skolēniem vajag katram pa 20 grāmatām gadā un viena grāmata var tikt izmantota vidēji 2 gadus, tad sanāk ka kopā centralizeti jānopērk 2,5 miljoni grāmatu gadā … un tas noteikti nemaksātu vairāk par latu/gab… pat ja grāmatas būtu cietos vākos… nu bļins! Kas valstij nav šo dažu miljonu, lai nopirktu bērniem grāmatas un skolotājiem datorus?

8 thoughts on “Ekonomika: Mans viedoklis

  1. To visu varētu izdarīt, bet paši skolotāji nav tik spējīgi šādus projektus iniciēt valsts mērogā. Savukārt lielajiem valsts projektiem nāk līdzi neefektīvi iztērēti līdzekļi, korupcija vai pat zādzības. Šajos lielajos projektos neviens tā īsti nav ieinteresēts rauties par pliku paldies, tādēļ arī tie sanāk dārgi un neefektīvi. Viss būtu savādāk, ja skolas būtu lielākoties privātas un skolotāju algas nenoteiktu MK noteikumi, bet, piemēram, SIA “Rīgas N. vidusskola”, tieši tas pats ar slimnīcām. Ir jāpiedāvā labākā kvalitāte un/vai cena, lai cīnītos par klientiem. Es noteikti gribētu, lai mans bērns mācās visprogresīvakājā skolā kādu vien es tam varētu atļauties, bet lielākā daļa ir valsts skolas, kuras tiek apmaksātas no maniem nodokļiem, kuriem es nevaru pateikt, kurai skolai cik es esmu ar mieru maksāt.

  2. Ieguldīt tehnikā ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo tā struji noveco, tā arī īsti nelietota. Lai vispār kaut kā lietotu tos datoriņus, nerunājot ne par kādu efektivitāti, kaut vienkāršus prezentāciju slaidus sataisītu, arī tam taču ir jāiemācas vesela sērija jaunu lietu skolotājam, kurš tik vien ar datoru ir saskāries, kā ķeksītim atsēdējis kādos valsts apmaksātos superkursos.
    Pārliecība, pie kuras es esmu nācis, skatoties uz nodokļu maksātāju uzturētām nozarēm – tajās trūkst motivējošā elementa. Man liekas, konkurence, asa konkurence šo varētu daudzās vietās labot.
    Nevis izdalam visiem kompīšus, bet uzrīkojam vasarā mēnesi garu apmācību, labākajiem x% dāvinam datorus.
    Nevis paņemam kaut kādus mistiskus pasniedzējus par neadekvātu ciparu, bet uzrīkojam paralēli apmācības x skolās, galā visiem skolotājiem kopējs tests (kurā tos labākos x% iegūst), apmaksa kursu pasniedzējiem proporcionāli viņu audzēkņu rezultātiem šajā testā.
    utjp.

  3. Man jau liekas, ka skolēni 90% labak prot apieties ar datoru kā skolotāji… 🙂
    Es te pasmadzeņoju un iedomājos vienu lietu – SVS, jeb Skolas Vadības Sistēma … Tā butu viena sistema skolā, kas savienota tiklā ar pārejām valsts skolām.
    Skolniekam un viņu vecākiem ir pieejams portāls, kurā var apskatīties tekoša gada priekšmetus, nepieciešamo literatūru, mācību stundu sarakstu un sekmes.
    Mācību obligātā, ieteicamā un papildus literatūra ir saintegrēta ar biblotēkas vadības moduli un tu vari pieteikties uz grāmatu noteiktā laikā (ja kāda grāmata ir mazā skaitā)…
    Skolotājiem savukārt ir savs portāls, kur pēc katras nodarbības var ievadīt dažādas piezīmes, kā arī novērtēt skolnieku ne tikai atzīmes veidā, bet ja nepieciešams atzīmēt arī papildus plusiņus un mīnusiņus par aktīvu dalību vai par stundas traucēšanu…
    Tāpat skolotājs varētu savā portālā saņemt jaunākos mācību materiālus, video materiālus, testus, uzdevumus un papildus idejas tekošajai mācību nedeļai, kā arī apmainīties ar viedokļiem ar citiem skolotāijem tajā nozarē vienkārša forumā vai kometāros pie materiāliem.
    Skolniekiem iespējams izveidot dažādus testus un uzdevumus, kurus viņi var izpildīd uz papīra, taču rezultātu ievadīt skārienjūtīgā datorā (vai mazā iekāra kā iPod touch vai taml).
    Tāpat skolniekiem dažādu projektu ietvaros butu iespēja veidot un uploadot video, audio un grafiskos darbus… piemēram Dabaszinībās izejot pastaigā pa parku nofilmēt redzetos putnus, augus un zvērus kā arī citi interaktīvi uzdevumi ar starpskolu komunikāciju.
    Materiālu pieejamība un interaktivitāte palīdzetu arī tiem skolniekiem, kas nokavejuši kādas dienas skolā (slimības vai citu problēmu dēļ) apgūt vielu ārpus skolas un stundām.

  4. Nu, skolēni ļoti bieži prot tikai tik, cik bezmaz pašmācības ceļā apgūst, nu un kuram gan gribas vairāk kā pašus pamatus praktiskām lietām pētīt? O, izklaidei kompīti lietot, jo jā, bet par to taču nebija stāsts.
    SVS – daļa tavu ideju šim mirklim mazliet utopiskas izmaksu ziņā, bet tajā pašā laikā viena liela daļa ir pavisam vienkārši un nedārgi realizējamas, ja vien pa ceļam nav jāpabaro liekēdelīgs birokrātijas slānis (privāti apmaksātu skolu ideja, aha!).

    Arī šeit konkurence varētu salikt lietas pa vietām, šobrīd jau daudzējādi paši skolotāji/pasniedzēji ir bremzējošais elements, taču viņu esot par daudz pie mums… Lūk arī ekselents atlases viens no kritērijiem – atvērtība jaunām tehnoloģijām un idejām. Un lai neīd pensijas vecumam tuvojošies cilvēki, var taču vienkārši “vasaras darbu” vietā pielikt skolnieciņus pa vienai nodarbībai vien digitalizēt skolotāja materiālus.

  5. Vigant, par pēdējo piebildi/jautājumu: 🙂 Kādi miljoni? Kādām grāmatām un datoriem? Valsts patreiz mēģina saglābt pati sevi uz to pašu skolotāju un skolēnu rēķina. Valsts patreiz ir samazinājusi visas algas skolotājiem. Valsts pat nevīžo laicīgi apstiprināt skolu budžetu. Iedomājieties, mācības jau reāli ir sākušās, bet skolotāji pat vel nezin kādas būs viņu algas. Tas, ka algas ir apcirptas – ir paziņots, bet par cik – 10, 20, 30…50% – valsts neuzskata par vajadzīgu ziņot.
    Lauku skolu samazināšana arī nav tas labākais. Zinat, cik skolas rajonos ir uz km² ? Ja bērna dzīvesvieta pēc skolu likvidēšanas būs 20/30 km līdz tuvākajai skolai? Daudziem vecākiem būs liela problēma katru dienu vadāt bērnu uz skolu, jo sabiedrisko transportu rajonos valsts jau sen ir likvidējusi. Un pašām skolām nav lieku līdzekļu uzturēt autobusus.
    Un, galu galā, paša izglītības programma arī stipri klibo, pat salīdzinot ar padomju programmas standartiem (izņemot politisko aspektu).

  6. Šitas ir garām, Vigant! Ne jau viss, protams 🙂 Bērni vēl paspēs atēsties moderno tehniku augstskolā un visā turpmākajā dzīvē. Nedomāju, ka no ekrānos un prezentācijās blenšanas kaut kas labāks paliktu. Jā – skolotājiem, iespējams, būtu ērtāk. Taču – cik es varu teikt par sevi un kādu čupiņu vienaudžu – projektors+prezentācija ir teju garlaicīgākais, ko var iesmērēt skolniekam (un studentam). Bērni jau tā ir fcking slinki uz mācīšanos, uz informācijas uztveršanu, un man šķiet, ka vienīgais sakarīgais veids kā viņiem kaut ko ieborēt smadzenēs vai vismaz radīt interesei un noturēt uzmanību, ir radoša, interaktīva pieeja, atgriezeniskā saite.. Gan jau ka nav vairs skolotājiem iedvesmas pieiet visam radoši un fiškot baigos paņēmienus – sūda atalgojuma dēļ, tāpēc paredzu, ka gan jau drīz vien visu datorizēs. It sucks.

  7. Tehnika, pati par sevi neko nedos. Informātiķiem ik nedēļu jādod informācija un jāmāca skolotājus izmantot šīs tehnoloģijas. Nevis kaut kādi apmaksāti kursi, bet skolas informātiķis regulāri strādā ar skolotājiem. Valstij protams jāatrod piķis, ko samaksāt par mācīšanu. 2. Skolotājiem jābūt motivētiem izmantot tehnoloģijas. Tehnika, tas jau laika gaitā..

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s