Man vienkārši nav ko teikt

photo (18)Šodien saņēmu īsziņu (skat bildi) no numura +371 26627927 un pilnīgi paliku mēms… tad atcerējos, ka pirms pāris dienām man zvanīja no numura +371 67216495 un meitene ar izteiktu latgaļu akcentu veica aptauju par ceļojumiem – vai esmu braucis, vai braukšu un cik man gadu. Vārdu neprasīja un arī neprasīja kur dzīvoju… tikai sarunas nobeigumā pieminēja, ka visi dalībnieki piedalās loterijā un ja es laimēšot, vai varēs man uz mobilo tad zvanīt uz ko es protams atbildēju apstiprinoši. Šķiet šī ir tā īsziņa, kad man pieklājīgi pasaka, ka es neko neemu laimējis. 🙂 Varbūt es kļūdos un šie abi nummuri nav savā starpā saistīti… bet nu tāds interesants konteksts man sanāk…

Šī solās būt citāda nedēļa

Pēdējās pāris nedēļas esmu brīvmākslinieks … Šī nedēļa solās būt savādāka, jo no 1. oktobra man jāsāk iet darbā. Jaunais darbs solās būt ļoti interesants un izaicinājumiem pilns, taču vēl nevaru teikt kur un kas tas būs. Jaunajā darbā pilnīgi noteikti būs ierobežojumi attiecībā uz blogošanu un tādēļ, iespējams, šis blogs turpmāk kļūs mazāk aktīvs vai arī mainīsies līdz nepazīšanai izvairoties no daudzām iepriekš apskatītām tēmām, taču pilnīgi iespējams pieskarsies jaunām tēmām, kas nebūs saistītas tiešā veidā ar darba vietu un/vai konkurentiem. 🙂 Tāpat pilnīgi noteikti arī vakari būs daudz vairāk aizpildīti mācoties jaunās lietas un pieveicot jaunos izaicinājumus. 🙂

Ieraksts sanāca tāds kā tīzeris… reklāmā… 🙂

mans viedoklis par “Valsts komunicēs sociālajos tīklos”

Portālos šodien pavīdēja ziņa, ka Saeima turpmāk visas ziņas komunicēs ne tikai oficiālajā mājas lapā, bet arī twitter, youtube utt sociālajos tīklos. Domāju, ka noteikti vajadzētu arī draugiem.lv. Manuprāt tā ir ļoti pareiza ideja tuvoties tautai izplatot svarīgu informāicju pa tiem kanāliem, kuriem cilvēki uzticas un kurus bieži izmanto ikdienas aktualitāšu uzzināšanai. Es ceru, ka arī forma mainīsies – pasniegtā informācija būs kodolīga un parastam cilvēkam saprotama. Tāpat līdz nākamajām saeimas vēlēšanām vajadzētu pārdomāt arī tādu lietu kā balsošanas punktu ierīkošanu populārākajās cilvēku pulcēšanās vietās – lielveikalos, izklaides centros, lielu pasākumu norises vietās… tā noteikti varētu uzlabot piedalīšanos vēlēšanās… jo neaizmirsīsim, ka daudzi aktīvie balsotāji ir jau ārzemēs un tur jau nu viņi toč nebrauks pārsimts kilometrus līdz vēstniecībai, lai nobalsotu. 🙂 Tādiem noteikti vajadzētu ieviest elektronisku iespēju nobalsot…

Vēl dažas idejas:

  • Valsts aparāts varētu ieviest iespēju pierakstīties uz jaunumiem (lēmumiem) ar e-pasta palīdzību.
  • Valsts varētu visas sēdes (Arī valdības) ierakstīt video un nopublicēt YouTube… lai pirms vēlēšanām cilvēki varētu paskatīties kā tad nu tie esošie ir strādājuši.
  • Katru lēmumprojektu ielikt arī internetā balsošanā, lai ikviens var ienākt mājaslapā un nobalsot it kā būtu saeimas deputāts… tā varētu uzzināt arī cilvēku viedokli par vienu vai otru likumu.

Vai tev ir kādas idejas, kā valsts vara varētu vēl vairāk tuvoties tautai?

Kā ietaupīt degvielu? (no DB)

fuel-efficiency

Nu tākā ekonomiskā situācija uz ielā vēl joprojām nav spīdoša, tad viens labs veids kā ietaupīt ir braukt tā, lai mazāk tērētos benzīns. Šeit daži padomi, kā arī tu varētu ietaupīt kādus pāris litrus nedēļā.

Ikvienam automobilistam ir jāatceras, ka ir milzums daudz faktoru, kas ikdienā palielina automašīnas degvielas patēriņu. Vispirms jau lielākais degvielas dedzinātājs ir neatbilstošs auto tehniskais stāvoklis, neatbilstošs spiediens auto riepās, nekvalitatīva degviela, kā arī saraustīts braukšanas stils.

1. Braukt vienmērīgi
Viens no labākajiem veidiem kā samazināt degvielas patēriņu ir braukt plūdeni, bez pārmērīgas akseleratora pedāļa spaidīšanas.

2. Pārbaudiet spiedienu riepās
Vispirms lietojiet sezonai atbilstošas riepas. Riepu spiediens riepās nedrīkst būt pārāk liels, ne arī pārlieku mazs.  Pazemināts gaisa spiediens riepās apgrūtina automašīnas vadāmību, tādējādi tiek radīta daudz lielāka rites pretestība un braukšana kļūst neekonomiska. Vieglajai automašīnai normāls spiediens riepās, atkarībā no modeļa, ir no 1,7 līdz 2,5 atmosfērām. Ieteicams riepu spiedienu riepās pārbaudīt katru mēnesi, turklāt nevis degvielas uzpildes stacijās, kur manometru rādījums bieži vien ir kļūdains, bet gan autoservisos.

3. Distances ievērošana
Ja autovadītājs ietur distanci no priekšā braucošās mašīnas, tas dod laiku paspēt izvērtēt situāciju un paredzēt notikumu attīstību – sekojot līdzi savam braukšanas stilam, var ne tikai ietaupīt degvielu un izvairīties no stresa, bet arī paaugstināt drošības līmeni uz ceļa.

4. Pārbaudiet auto gaisa filtru
Netīrs gaisa filtrs ierobežo gaisa ieplūdi, ierobežo dzinējam veiktspēju un ekonomiku.

5. Atbilstoša pārnesumu izvēle un motora apgriezieni
Svarīga nozīme degvielas ekonomijā ir pareizai pārnesumu un motora apgriezienu izvēlei. Vismazākais degvielas patēriņš ir sasniedzams, izvēloties augstāko iespējamo pārnesumu pie minimāliem, bet stabiliem apgriezieniem.

6. Savlaicīga maršruta plānošana
Pareizi novērtējot situāciju uz ceļa, izvairoties no nevajadzīgiem manevriem un liekas bremzēšanas, vadītāji var būtiski samazināt degvielas patēriņu. Sastrēgumi ir lielākais degvielas ienaidnieks, tāpēc svarīgi savlaicīgi izplānot braukšanas maršrutu, izvēloties nevis īsāko ceļu, bet gan brīvākās ielas. Katra lieka apstāšanās un braukšanas uzsākšana nodrošina papildus degvielas patēriņu.

7. Bez slēpju un riteņu turētājiem
Ārpus pilsētas jāatceras, ka braucot ar ātrumu ātrāk nekā 90km/h, degvielas patēriņš pieaug īpaši strauji. Šo apstākli vēl pastiprina, piemēram, jumta bagāžnieki, vai riteņu turētāji, kuri tiek dažkārt vadāti līdzi, bez īpašas vajadzības. Tāpat degvielas patēriņu var palielināt nevajadzīgi atvērti logi.

8. Paātrināties vienmērīgi
Lielākais degvielas šķērdētājs ir nepamatoti spēja akselerācija. Katrā krustojumam būt pirmajam noteikti nozīmēs, to, ka dienas beigās būsiet sasniedzis degvielas taupības antirekordu, īpaši tajos gadījumos, ja lielāko daļu pārvietojaties pilsētā. Atcerieties, ka pēc formulas cienīga paātrinājuma var sekot tik pat strauja bremzēšana.

Pārpublicēju no DB (Ceru, ka viņi nedusmosies) 🙂 un vēl es ceru, ka 5. oktobrī es laimēšu hibrīd-automašīnu Nestes akcijā.

Kā izgatavot šūpoles – 2. daļa

Šis ir turpinājums rakstam, kā es taisīju šūpoles. Pirmajā daļa apstāstīju par projektēšanu un DEMO. Tagad otra, noslēdzošā daļa.

Kad visi materiāli bija daudz maz sazāģēti, tad nākamajā dienā nevarēja stelēt kopā, jo lija lietus. Tad vēl te iznāca nesmuki ar K-Rautas veikalu… biju salasījis visas nepieciešamās lietas, kad pie kases izrādījās, ka mājās palikusi kredītkartre…. nācās nākamajā dienā braukt otreiz… Labi, ka pārdevēji nebija salikuši preces atpakaļ plauktos un nebija jālasa pa jaunam. 🙂 Šodien pieķēros. Pabeidzu savienot dažādos koka gabalus, iepriekš sagatavoto backbone uzliku pašā aukšā un papildus (projektā neparedzēts, bet ļoti nepieciešams) tika pielikti slīpie stiprinājumi lai konstrukcija būtu stabilāka tieši uz sāniskajām kustībām. Tāpat veikalā vēl tika iegādāta  arī krāsa un niknāka ķēde. Kopā viss aizņēma apmēram 10 stundas darba (ieskaitot 3 braukšanas uz veikalu) un apmēram 30Ls materiālos… galvenokārt stiprinājumi. Nu tad ko tur daudz – te bildes ar komentāriem.

Kā izgatavot šūpoles – 1. daļa

Šodien sadomājām, ka bērniem vajag šūpoles… nu sacīts – darīts. Bet nu es nu galīgi nēesmu galdnieks un nekāds arī ne rokdarbnieks… drīzāk jau programmētājs matemātiķis. 🙂 Tātad kā tad es gatavoju šūpoles

Plānošana

Vispirms jāizdomā, kādas tad šūpoles gribi… cik lielu svaru, lai iztur, cik platiem dibeniem paredzēts un cik lielas gribi. Pastāvēja vairāki vienkārši varianti:

1. Iekārt dēlīti ar ķēdēm ābelē. Šim risinājumam ir ievērojami plusi – lēti, ātri, maz materiālu. Negatīvās puses – tiek bojāta ābele (ar laiku) un arī konstrukcija ir ļoti “dinamiska”. Uzsēžoties apaļākam cilvēkam – risks, nolauzt zaru. Tāpat mīnuss – vienīgais piemērotais zars ir sētas “satiksmes” vidū…

2. Iekārt starp 2 ābelēm izturīgu trubu vai koku, pie kura savukārt piestiprināt  šupoles. Priekšocība – svars sadalās uz 2 zariem tādēļ konstrukcija ievērojami izturīgāka un var panest lielāku svaru. Tāpat ir vairāk vietas… taču joprojām pastāv augstuma ierobežojumi un arī ābeles tomēr ar laiku tiks bojātas.

3. Būvēt atsevišķu  brīvi stāvošu konstrukciju no izturīgiem kokmateriāliem. Plusi – daudz izturīgāka, nav augstuma irobežojumi, un iespējams iekarināt pat 2 šūpoles dažādos augstumos  – vienu zemāk bērniem, otru nedaudz augstāk pieaugušajiem, vai lieliem bērniem. Negatīvās puses – aizņem vietu dārzā, nepieciešami papildus kokmateriāli un stiprinājumi, prasa daudz lielāku darbu. Tāpat 3 variantam ir 2 tehniskie varianti A un B.

Pēc nelielas apspriešanās tika nolemts taisīt 3B. variantu un kā “demo”  nepacietīgākajiem lietotājiem vispirms uztaisīt 1. variantu (kurš pēc tam ir sastāvdaļa 3. variantam, kad gatavs karkass). Izpētam palikušo kokmateriālu kaudz  uz secinam, ka 3. variantam kokmateriāli pietiks… knapi, bet nu kaut ko sastiķēt varēs. Dodamies uz bodi nopirkt trūkstošo:  Ķēdi, skrūves, stiprinājumus, karabīnes, koka leņķus, plāksnes koka konstrukciju sastiprināšanai, koka skrūvītes…

Mājās uzreiz pieķēros un ātri uztaisīju DEMO variantu un iekāru izmēģināšanai. Šķiet sēžamais ir pietiekami plats bet tehniskais risinājums varēja būt nedaudz “vieglāks”. Ķēdes izskatās par sīku salīdzinot ar karabīnēm… bet karabīnes nevarēja mazākas, jo tad nevarētu uzdabūt visrsū gredzenveida uzgriežņiem… Laikam vajadzēs “niknāku”  ķēdi. Tāpat secinu, ka pietrūks arī karabīnes (ja grib, lai ir pa skaisto).

Tālāk materiālu sazāģēšana un vietas nolīdzināšana, sameklējam arī daudz maz līmeni. Šodienai viss… rīt mēģināsim stellēt kopā. Jau tagad ir skaidrs, ka vajadzēs apmeklēt vēlreiz veikalu, jo ir nepieciešamas papildus karabīnes (8 gab) , jaunu ķēdi (ar lielākiem caurumiem un izturīgākiem posmiņiem), krāsu, lai visu konstrukciju nokrāsotu.

PAr to, kas sanāca, vari izlasīt raksta otrajā daļā.

Darba meklējumos – trešā nedēļa

Pagājušā nedēļa pagāja diezgan raibi. Vairākas tikšanās, intervijas klātienē un arī pa telefonu. Pagaidām viss šķiet noriss pozitīvi un, ja nekas nenoies šķērsām, tad viens, otrs vai trešais piedāvājums tiks pieņemts jau līdz nākamās nedēļas beigām. Pagājušā nedēļa vispār bija tāda sirreāla – nodevu visas lietas kolēģiem un 4dien negaidīti darbā man palīdza nodot datoru un ieejas karti… līdz ar to jau no 5dienas līdz pat 17. septembrim man ir apmaksātas brīvdienas – uz darbu nav jāiet un arī jaunus darbus vēl darīt nedrīkstu… lai gan godīgi sakot, diez ko atpūsties (morāli) nevaru… gribas tomēr sameklēt un uzņemties jaunus izaicinājumus un atlocītām rokām ķerties klāt kalnu gāzšanai un konkurentu pārspēšanai. 🙂 Līdz tam – darba intervijas, intelektuālie un personību testi un darbs piemājas dārzā… tāpat jāizmanto iespēja un jasagatavo māja pirmajai ziemošanai: jānosiltina ūdens trubas un ūdens sūkņi,  jāpielabo piemājas ceļš, jāpārbauda un jāuzpilda apkures sistēma, jāsataisa ventilācijas sistēmai aizvēršanas vārsti,  jāpieregulē ārdurvis utt sīkumi…. kas to būtu domājis, ka ir tik daudz sīkumi, ko pie mājas ir jādara (atšķirībā no dzīvokļa). 🙂

Pagājušās nedēļas noslēgums gan bija ļoti skumjš, jo izvadījām manu mammu. Viņai tagad ir iestājies miers. Slimība, kas bija piemeklējusi – vēzis – tomēr ir neārstējama un pēdējos 4,5 gadus viņa ar mainīgām sekmēm spēja cīnīties pretī. Pēdējie mēneši nebija diez ko viegli. Tagad viņai ir iestājies mūžīgai miers un sāpes ir zudušas.  Bēres bija diezgan plašas un bija ļoti daudz viesu… bija pat tādi radi, ko veselu mūžību nebiju redzējis… tākā ļoti daudz lietuviešu radu, tad nācās atcerēties lietuviešu valodu un daudz runāt, skaidrot, mierināt… tiem, kas nezina, tad lietuviešiem ir ļoti izteikti košas bēru ceremonijas ar ilgām apraudāšanām un dažādu dziesmu dziedāšanām veselu diennakti pirms bērēm… ziedu kalni… asaru jūras… es gan no tā visa distancējos, jo uzskatu par pārāk lielu un uzspēlētu pasākumu… kas jau gribēja, tas atvadījās… domās… bet nu tas tā – mans subjektīvais viedoklis. Bet nu, jāciena ir seņču pagānu paražu mikslis ar katoļu un luterāņu ticībām… bēres tomēr ir tāds palicēju psiholoģiskās reģenerācijas pasākums…

Šonedēļ jāpašeptējas pa māju, jānoiet vismaz vienreiz šoruden sēnēs un, cerams, jāpieņem lēmums par to, kur tad strādāt…

PS

Izrādās dārzā ir nogatavojušās lielā sarkanās plūmes un saldie āboli… Ābolu gan šogad ir maz… 😦

Dzīvības cena #2

Veselības aprūpes sistēma, šķiet, iet nedaudz grāvi… šodien biju Infektoloģijas centrā… absolūts klusums… nu ka neviena cilvēka… bet, lai pie ārsta pieteiktos, ir jāgaida pāris mēneši… WTF? Kapēc jāpiesakās pēc pāris mēnešiem, ja šobrīd tur visi urbina degunu? Tāpat nav īsti skaidrs kapēc intensīvi būvē jaunas piebūves? Tieši šobrīd tur rakņājas ekskavātori un braukā buldozeri… Takš 10iem tukšu ēku tagad ir Rīgā un pie Rīgas… bet tieši Infektoloģijas centram vajag jaunu piebūvi? Vai patiešām nevar izmantot kaut vai to paši Pirmo slimnīcu, kas nu jau kļuvusi daudz tukšāka? Varbūt tapēc ka Infektoloģijas centrs ir Rozentāles iepriekšējā darbavieta?

Te pirms pāris dienām rakstīju, ka man tuvs cilvēks guļ Saldus slimnīca, kas nu jau 2 dienas nav slimnīca… Vēl sestdien biju tur – man dakteri izrakstīja rēķinu par pārsimts latiem, jo redz nu jau 3 mēnešus guļ mans slimnieks… un no 1. septembra bušot jāmaksā vēl vairāk. Ko iesāktu ģimenes, kam nav iespēju apmaksāt daudzu simtu latu rēķinus?

Vairs nebūs… šorīt mana mamma aizgāja mūžībā… netērēs viņa vairs valsts pensiju fondus, SVF aizdevumus un veselības ministrijas budžetus… valsts ietaupīs, jo nebus jāmaksā arī invaliditātes pabalsts. Es ticu, ka ārsti izdarīja visu savu iespēju robežās… bet kāda dakteriem motivācija? Tu nezini vai tev vispār pēc 2 dienām būs darbs… un ja būs, tad cik maksās?

Gribētu es tieši šodien ieskatities Rozentālei acīs un saņemt godigu atbildi – vai patiešām pēc reformām sistēma strādās efektīvi un cilvēkiem būs lielākas iespējas tapt izārstētiem?

Ekonomika: Mans viedoklis

Valsts vīri šobrīd nodarbojas ar seku likvidēšanu viesuļvērtras laikā… cilvēki, protams, pašsaglabāšanās instinktu vadīti – mūk no ekonomiskās viesuļvētras uz citām zemēm. Tie, kas patriotisku jūtu vadīti paliek un braši turās, pamazām zaudē enerģiju un spēku pretoties visam tad haosam, kas notiek visapkārt. Dižkibele, vairāk vai mazak skar katru no mums – kas zaudē darbu, kam samazināta pensija, kam samazināta alga, citam aizvērta slimnīca pilsētā, bet daudziem mazajiem skolniekiem jādodas jaunajā skolā. Tas viss ir nepatīkami un parasti katru skarto indivīdu ietekmē arī morāli. Cilvēki kļūst nervozāki, pesimistiskāki… daudziem parādās “nolemtības” sajūtas un aizvainojums par 7 trekno gadu ilūziju, kurai tik ļoti gribējās noticēt. Es negribu spriedelēt, ko izdarīja nepareizi… tā jau ir vēsture, un tur neko nevar mainīt… Es gribētu izteikt savu pilsoņa un vienas balstiesības turētāja viedokli.

Izglītība

Šodien ir 1. septembris, un visi bērneļi dodas uz skolu. Kopā latvijā ir mazak par 250 000 skolēnu (saskaņā ar CSB datiem, tur ir arī vēsturiskie dati), kas ir par 100 000 mazak kā tas bija pirms 18. gadie. par 50 000 mazāk kā pirms 4 gadiem…. Skolēni strauji samazinās un šajā kontekstā noteikti ir skolas, kuras nav vairs racionāli uzturēt. Tāpat ņemot vērā, ka arī iedzīvotāju dzīvesvieta ir mainījusies- daudz vairāk cilveku dzīvo Rīgā un pierīgā kā aŗī ieverojami daudz cilvēku ir devušies prom uz ārzemēm, tad uzskatu, ka reģionos skolas patiešam ir jāsamazina. Rīgā iespējams skolu skaitu nevajadzetu samazināt, bet noteikti varētu izmanto centralizētu administrāciju (nu grāmatvedības nodaļa var but viena uz 5 skolām un arī zāles pļāvējs noteikti var kalpot vairākām skolām).

Manuprāt gan Skolām vajadzetu domāt arī par ievērojamu modernizāciju. Mūsdienu digitālajā laikmetā butu pilnīgi normāli, ja visiem skolotājiem butu portatīvie datori ar jau sagatavotām un no ministrijas atsūtīām prezentācijām par atbilstošo tēmu, digitāliem papildmateriāliem, un katrā klasē pa projektoram, kur varētu kvalitatīvi visu šo materiālu aŗī pasniegt.

Runājot par mācību grāmatām – uzskatu, ka sen jau bija laiks grāmatas un burtnīcas padarīt pieejamas digitālā veidā… skolotāja ierodoties uz stundu izdrukā atbilstošos darba uzdevumus, testus uz normālām A4 lapām un var kvalitātīvi novadīt stundu. Kontroltestus taču var organizēt arī elektroniskajā veidā un tā varetu izvairīties aŗī no ievērojama apjoma labošanas darba… skolotājiem viarak paliktu laika darbam ar problemātiskajiem skolēniem un papildus ārpusstundu aktivitātem.

Digitalizācija tāpat viennozīmīgi varētu arī paplašināt saturu stundās pievienojot statiskai ifomrācijai arī ievērojamu apjomu multimēdiju lietu – videofilmas, audioierakstus, interneta lapas, dažādus kopējos visas klases testus un iespējams arī atseviškos gadījumos arī vdeiokonferences vieslekcijas. Iedomājieties cik interesanta kļūtu matemātika, ja nebutu sausi uzdevumi no grāmatām, bet būtu arī nelieli pāris minūšu video par reālu pielietojumu dabā. Dažādas apmācības spēļu veidā?

Man te šovasar bija ciemos māsa, kas mācās vienā no sākumskolas klasēm. Viņai ir grutības ar reizreiķinu… un nokečaju un uzliku uz iPhone programmiņu, kas uz laiku piedāvā dažādus reizināšanas uzdevumus… gan bērnam interesanti, gad reizreiķins iemācās. Tāpat var macīties arī dabas zinības, fiziku, mūziku un pārējos priekšmetus (atskaitot fizkultūru laikam :))

Un tagad padomājiet… cik izmaksātu 10 000 skolotāju nopirkt portatīvos datorus? (nu kādi ~250Ls x 10 000 = tikai 2,5 miljoni + vēl tik pat par projektoriem) Un skolnieki jau varetu sanemt normālu interaktīvu apmācību… un skolotājiem butu ieverojami mazak darba, jo varētu atkal izmantot jau sagatavotus materiālus.

Es gan nesaprotu kapēc šobrīd Valsts nevar nopirkt pat grāmatas … nu takš ministrija vienreiz nosaka kādas grāmatas ir katrā priekšmetā un ņem un nopērk 20 tuktoši pirmās klases ābeces un izdala skolu bibliotēkām… pat pieņemot ka visiem 250 000 skolēniem vajag katram pa 20 grāmatām gadā un viena grāmata var tikt izmantota vidēji 2 gadus, tad sanāk ka kopā centralizeti jānopērk 2,5 miljoni grāmatu gadā … un tas noteikti nemaksātu vairāk par latu/gab… pat ja grāmatas būtu cietos vākos… nu bļins! Kas valstij nav šo dažu miljonu, lai nopirktu bērniem grāmatas un skolotājiem datorus?