Psiholoģiskais labirints

enrgija ap maniNu jau 4 diena kopš brīža, kad sadzīvoju ar apziņu, ka daudz maz skaidrība par profesionālo dzīves ceļu ir tikai tuvākajām dažām nedeļām… pēc tam šņākoņa un melnbalti punktiņi… kā TV, kad signāls notrūkst. Kā lai aizpilda šo nenoteiktās formas, izmēra un satura periodu? Būs viņš vispār vai nebūs?

Esmu nolēmis, ka noteikti (pat ja izdosies parakstīt jaunu līgumu vēl pirms esoša darba līguma beigām) paņemšu pa vidu vismaz nedeļu brīvu. Tādu kā neapmaksātu atvaļinājumu. Lai uzlādētu baterijas. Pēdējais atvaļinājums (3 nedeļas) bija ap Jāņiem šogad, bet nu grūti to būtu nosaukt par pilnvērtīgu atvāļinājumu, jo tāpat zvanīja klienti, sūtīju e-pastus un pat biju uz pāris tikšanās.

Vispār man pašam interesanti vērot sevi tā it kā no malas – pirmajā dienā bija tāds kā autopilots. Tu visu saproti, tu visu dari pareizi, tu neko pārsteidzīgu un nepārdomātu neievāri. Otrajā dienā ir tāda kā konstruktīva rīcība iespēju apzināšanā, tādā kā vides un apstākļu izpēte. Pieteikšanās uz vairākām darbavietām, kur es būtu piemērots…. Tad tākā vairāk pievērsies sev. 🙂

Tāpat otrajā dienā jutos arī nedaudz atvieglots un uz kolēģiem skatos ar tādu mazo smīniņu – “man bi jūsu problēmas!” 🙂 Toties stress ir pazudis kā ar nazi nogriezts… Pēdejās pāris nedeļas tāda ziņā nebija vieglas. Tāpat šajās dienās ir izdarīts milzumdaudz privāto lietu (lielākoties ārpus darba laika), kas tika atliktas līdz brīdim “kad bus laiks”… parādījusies tāda kā enerģija parupēties par sevi, savu ģimeni un savu mājokli. Piemēram man jau pusgadu sēta stāv kaudze ar gāzbetona blokiem… pasūtīju konteineru un vakarā atslodzei kopā ar mājiniekiem sametām kādus 6 kubus šo buvgružu…. lai sēta ir tīrāka..

Esmu optimists, noskaņots apgāzt kalnus! Kas būs tālāk? Kaut kāda brīdī iestāsies besis un depresija? Ceru, ka nē! 🙂

Starp citu, es nopietni apsveru un būtu gatavs doties uz ārzemēm… kas to būtu domājis… laikam jau ši dižķibele var būt par jauku iemeslu dzīvē kaut ko būtiski mainīt. Ja būs tāda iespēja (nu noteikti netaisos zemenes lasit vai viesnīcas nummurus uzkopt), tad noteikti nopietni apsvēršu iespēju doties prom… protams, ja varēšu arī ģimeni ņemt līdzi un nodrošināt ne sliktākus apstākļus kā šeit.

Viens citāts no raksta iekš diena.lv (rakstītajs nēesmu es, bet škiet ļoti līdzigā situācijā nonācis cilvēks):

Darba zaudējums ir arī iespēja veselīgi paraudzīties uz stabilitāti. Vai tāda patiešām pastāv? Kamēr nav nekādu satricinājumu, mums ir šī ilūzija. Tomēr darba zaudēšana ir iespēja dzīvi ieraudzīt tādu, kāda tā ir, — neprognozējamu un mīklainu. Nedrošu, bet tieši tāpēc dzīvošanas vērtu.

7 thoughts on “Psiholoģiskais labirints

  1. Sveiciens! Tā kā nācās atstāt darbu jau aprīlī, varu no pieredzes pateikt ,ka pirmo mēnesi būs “iekšā” baigā aktivitāte meklēt jaunu darbu. Otrajā mēnesī pēc tam ,kad nekas nenotiks, sāksies iekšējs diskomforts un depresija. Pēc tam mobilizēsies un pavērsies cita pasaule ar daudzām līdz šim nepamanītām iespējām 😉 Visā tajā ir viens ļoti pozitīvs moments – tu būsi noteicējs pār savu laiku…

  2. Artur: nu jā un nē… atceros, ka tu nodarbojies ar NĪ paralēli darbam ofisā…. un tu zini, ka darbs savā biznesā prasa ieverojami daudz vairāk nervu, riska un negulētu nakšu. Nauda no sava biznesa patiešam bieži vien ir ievērojami lielāka, par to ko var nopelnīt algotā darbā… bet risks arī ir liels…
    Man jau ne vienu vien reizi ir piedāvajuši veidot savu uzņēmumu… bet es kaut kā nevaru saņemties… tomēr gribu svētdienās but ar savu ģimeni un naktīs mierīgi gulēt. Man nav žel, ja ar savu darbu es vienam vai otram uzņēmumam palīdzu nopelnīt 100 000 LVL vai pat miljonu… parasti šie uzņēmumi pietiekami dāsni dalās… bet aiz šiem sasniegumiem parasti stāv arī komanda un unikāli produkti bez kuriem sasniegums nebutu iespējams. 🙂
    Līdz ar to – uzskatu, ka cilvēkam ir jādara tas, ko viņš prot vislabāk – viens ir uzņēmīgs organizētājs un viņam savs uzņēmums ir īstā lieta…. es esmu labs pārdevējs un uzskatu, ka tā ir mana lieta. Savas spējas gribu izmantot kvalitatīvā kompānijā, kur nav jādomā par apkopējām, automašinas mazgāšanu un rēķina apmaksāšanu bankā un jābaidās, ka kāds no maniem labākajiem darbiniekiem pēkšni aizies pie konkurenta savācot līdzi lielu daļu MANA biznesa. 😦

  3. vispar jau stresa limenis mājās dzīvojot ir stipri atkarīgs no iekšējā ceiera – cik mēnešiem tev ir finansiālais spilventiņš.
    bet arī tad, nemaz nevajag bezdarbnieku pabalsta beigas, lai rastos grūti pārvarama vēlme atkal mesties iekšā virpulī – kaut ko derīgu pastrādāt 🙂

  4. Domāju, ka drīz pievienošos Vigantam. Aiz tiem pašim motīviem kā Arturs. Pēc šīs vasaras esmu sapratis, ka neesmu “savietojams” ar vadību. Vai arī vadība nav “savietojama” ar mani.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s