Judgement day, jeb kā es tiesā iesūdzēju!

viens-likums-visiemTas viss sākās pirms apmēram 15 mēnešiem: 2007. gada decembra sākumā. Pret manu dzīvesbiedri tika izdarīts likumpārkāpums – darba devējs, uzzinot, ka mana sieva palikusi stāvoklī, nekavējoties atbrīvoja no darba. Vārdu pa vārdam, bet bija skaidrs, ka tā to lietu atstāt nevar. Šādi uzņēmēji ir jāpārmāca! Lai gan naudas apjoms nav liels (~2 mēnešu algas) toties patiešām sāpīgi bija šī uzņēmuma vadības rīcība – kā var tā rīkoties? Vienkārši ņemt un atbrīvoties no grūtnieces! C’mon!

Tad nu vārdu pa vārdam un saskaņā ar likumu mēneša laikā tika iesniegta prasība tiesā par piespiedu darba kavējuma samaksu kā arī atjaunošanu darbā.

Pirmā tiesa notika 2008. gada aprīlī. Advokāta vietā sievu aizstāvēju es pats (sieva ar lielu punci dažas nedēļas pirms bērniņa nākšanas pasaulē sēdēja blakus). Gribētu piebilst, ka tiesā biju pirmo reizi un pirms tam man nebija pat ne mazākās jausmas kā lietas notiek. Es pat nezināju kad kājās jāstāv un kurā pusē tiesneša galdam ir jāsēžas. 🙂

Tāds nu pārbijies kā diegs arī braši aistāvēju sievas godu. Pēc dažām nedēļām spriedums – Mums pozitīvs. darba devējam ir jāizmaksā noteikta summa kā arī jāatjauno darbā. Urāa… viens solis ir sperts.

Protams, ka darba devējs bija ļooooti nikns un šo spriedumu pārsūdzēja. kārtējā sarakste un paskaidrojumi līdz otrās instances tiesa notika šā gada Februārī. Es atkal pamatīgi gatavojos un tiesā braši aizstāvēju sievas godu.

Tā nu ir pagājuši jau 15 mēneši un šodien sievas kontā tika ieskaitīta tā naudiņa, ko pietiesāja. Urā! Tad nu tas viss ir beidzies… laikam… 🙂 Iespējams, vēl 3šajā instancē pārsūdzēs, bet no tās es jau vairs neraustos.

Darba devējs, ar ko bija kašķis: SIA Reaton.

Tas ir mans stāsts iz dzīves kā es par advokātu piestrādāju. Fantastiska un interesanta pieredze un iemesls lieku reizi pārlasīt likumus, atrast pamatojumus, izburties cauri birokrātijas un procedūru kalniem. Patrīcēt tiesas zālē un vākt milzīgus kalnus ar dokumentiem. Sazināties ar draugiem (juristiem) un regulāri skriet uz pastu pēc dažādām ierakstītām vēstulēm. Kā aŗi pieredzēju mūsu tiesu sistēmas darbu visā tās pilnībā.

Ja man būtu otreiz jādara… tad 1000Ls dēļ es to noteikti vairs nedarītu… bet piemēram par 10 000Ls varētu pacīnīties vai atļauties advokātu paņemt! 🙂    Citiem ieteiktu – neļaujiet sev kāpt uz galvas!

11 thoughts on “Judgement day, jeb kā es tiesā iesūdzēju!

  1. Vai tad nepiedzen pa visu periodu, kas nav strādāts?
    Tīri teorētiski vajadzētu piedzīt : darba algu par cik mēnešiem līdz aiziet dzemdību atvaļinājumā + pirmsdzemdību pabalsta daļu, ko nesaņēma jo darba devējs nelikumīgi atlaida + pēcdzemdību pabalsta daļu, ko nesaņēma jo darba devējs nelikumīgi atlaida + māmiņu alga no nesamaksātās darba algas.

  2. nu tur viss ir it kā kārtībā. Pats rēķināju. 🙂
    Tas ir par periodu no darba zaudēšanas līdz dekrēta atvaļinājumam. Apmēram 2 mēneši. 🙂

    Ņemot vērā, ka sieva sāka strādāt vēl citā darbā pirms dekrēta atvaļinājuma, tad tur sociālie pabalsti necieta.

  3. “Reaton personāla vadība tiek realizēta, pamatojoties uz uzņēmuma stratēğiskās attīstības plāniem. Darbiniekiem piedāvājam konkurētspējīgu darba apmaksu un priekšrocības, kādas sniedz darbs lielā un veiksmīgā organizācijā, kas pārliecinoši ieņem līdera pozīcijas kvalitatīvu preču tirgū.”

    Tas laikam pieder pie priekšrocībām lielā un veiksmīgā organizācijā…

  4. Nu par pašu organizāciju komentāru nav… Mārketinga speciālisti patiešām labi strādā. Imidžs ir radīts ļoti pozitīvs un preces gan jau ka arī nav sūdīgas… Pelna arī laikam labi… bet vot tikai KĀ nopelna? Normālos starptautisko uzņēmumos va’ditāji patiešām respektē sievietes un to, ka viņas paliek stāvoklī… daudzi vēl pat īpaši palīdz kā finansiāli tā praktiski.

  5. Nu vispaar jau šitais no likumiskā viedokļa bija vienos vārtos, jo likumā skaidri un gaiši viss rakstīts. Izmest ārā tur ir jēga tikai ar cerību, ka darbinieks būs vidējais Latvijas iedzīvotājs, kurš ļauj sev kāpt uz galvas, spļaut virsū un pēc tam klusiņām virtuvē bubina kādi visi maitas…

  6. SIA Reaton? Vai tik tā nav tā krutā vieta, no kuras nezkāpēc štatus daudziem samazina uz bosu maciņiem? 🙂 Man čoms taisni tur par noliktavas darbinieku strādāja, bet piečakarēja, vaļā atlaižot. Pat naudu tikpat kā neizmaksāja… Malacis, Vigant! Vismaz labu darbu dēļ viena viņu darbinieka (savas dzīvesbiedres) esi labu darbu paveicis 🙂 Esmu šoreiz tiešām tavā pusē, jo daudzi tā dara- tēlo labiņos, ka pat no tā nemaz ne smakas nav!

  7. tas ir šaubīgs jautājums. Atkarīgs no tā kādā formā nepagarināja… Ja sieviete saņemot dokumentu par nepagarināšanu informēja, ka ir stāvoklī un/vai priekšnieks to zināja, tad var diskutēt un cīnīties. Ja darba devējs nevarēja zināt, tad laikam jau maz izredžu. Nēesmu jurists… bet no savas nelielās pieredzes varu teikt, ka spēks ir detaļās un dokumentos. 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s