Instrukcija valdībai tuvākajiem 2 gadiem

izejaKas es būtu par pilsoni, ja nedotu savu zināšanu artavu kopējās ekonomikas krīzes risināšanai? MAn un maniem bērniem šajā valstī būs jādzīvo un jārisina tās problēmas, ko ievārīs pastāvošā vara. Nedrīkst vienkārši čīkstēt un lamaties… vajadz takš tiem 100 Saeimas cilvēkiem un cik-tu-viņi-ir valdības cilvēkiem iedot idejas valsts attīstībai tuvākajā nākotnē. Mani ieteikumi balstās uz personīgo pieredzi un patiešām nelielām zināšanām ekonomikā kā arī šāda tāda pieredze stratēģiskajās spēlēs (starp citu – labs veidz dažādām simulācijām):

1. Visi bļauj krīze… kas tad tā krīze ir? Krīze LV izpratnē ir situācija, kad mēs valdības līmenī (budžetā) tērējam ievērojami vairāk kā nopelnam… un kas ir pats smieklīgākais, tad nauda pietrūka mums jau pēdējos dažus gadus un neviens no valdības par to baigi neuztraucās (šķiet tikai Repše tikai kaut ko čīkstēja, ka bezdeficīta budžetu vajadzētu). Krīzi pastiprina tas, ka visiem draugiem un kaimiņiem arī ir grūti un viņi mums negrib aizdot… līdz ar to mums mēneša begās vairs nav īsti ko galdā likt.

2. ko tad darīt? Nu parasti, ja ģimenei nav naudas tad pirmām kārtām kārtīgi domā no kā var atteikties (nebūvēsim koncertzāli, Nebūvēsim bibliotēku, atteiksimies no jaunām automašīnām katram ierēdnim utt) . JA atteikšanās nelīdz, tad nākamais solis ir pārdot īpašumā esošās lietas, lai iegūtu kapitālu… līdz ar to vajag nopietni apsvēt kaut kādu uzņēmumu pārdošanu: AirBaltic, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom, LMT, Kaut kādu daļu Latvijas Valsts Meži, Iespējams arī Latvenergo (tieši elektrības ražošanas daļu) un varbūt arī daļu Rīgas Satiksmi (piemēram Autobusu maršrutus)…. tādā veidā tiekot pie līdzekļiem un nomaksājot parādus. Otrs veidz protams ir zagšana… bet nu tas ir ar sekām kā iekšpolitiski tā ārpolitiski (kaut vai paskatoties uz Ukrainas piemēru ar gāzi).

3. Nu pieņemsim, ka esam tikuši pie naudas (Aizņēmāmies, nopelnījām vai ieņēmām kaut ko pārdodot), tad mums ar to naudu vajag ļoti gudri apieties… vajag naudu izlietot tā, lai tā nauda palīdzētu mums nākotnē nopelnīt vēl vairāk naudas. Ko tad mēs varam darīt? Nu Pirmkār jau mums vajadzētu padomāt kā patiešām veicināt Latvijas Eksportu. Varbūt valstij uzņemties iniciatīvu un uz pusēm ar privātajiem uzbūvēt kādu lielu ķīmisko rūpnīcu vai papīra ražošanas rūpnīcu vai izveidot kādu reģionu uz kurieni varētu pārvākties Vācu pensionāri dzīvot…  nu darīt visu, lai attīstītu kā preču tā pakalpojumu eksportu…. jko eksports būs tas, kas ļaus mums iziet no krīzes un palielinās nodokļu ieņēmumus nākotnē. Šajā kontekstā, protams, nodokļu paaugstināšana (PVN) ir diezgan neloģiska un atrisina tikai īstermiņa budžeta ieņēmumus :(.

4. Uzskatu, ka valdības maiņa šajā situācijā nav izeja… jo patiešām aktīvo partiju galvgalī neredzu nevienu  izcilu prātu, kas varētu nākt vietā un glābt valsti. diemžēl… un ja nav ko likt vietā, tad labāk lai paliek esošie, taču būtiski jāpastiprina “pātaga”,  lai strādātu efektīvāk (Roze, Purne) un jāmaina atsevišķi nekompetenti indivīdi (Zalāns, Demakova un Slakteris) kā arī būtiski jāierobežo atsevišķu indivīdu pašdarbība (Šlesers, Veldre)… 

Kopsavilkums:

1. Neatbalstu aizņemšanos! Ja var kaut kādā veidā izgrozīties, tad labāk tikt galā pašiem saviem spēkiem.

2. Atbalstu valsts uzņēmumu pārdošanu, lai iegūtu kapitālu. Ipiemēram Lattelecom un LMT vērtība ir pielīdzināma SVF aizdevuma summai)… un tākā šajā industrijā ir pietiekami liela konkurence, tad nav īsti jāuztraucas par to, ka jaunie īpašnieki baigi varēs iedzīvoties!

3. Uzskatu, ka naudu reāli ir jāiegulda pelnošās jaunās un netradicionālās nozarēs… iespējams pat nozarēs, kas skaitās riskantas un vidi piesārņojošas… taču ja tas nodrošina ievērojamu eksporta daļu, tad ar to vajadzētu nodarboties.

4. Pilnīga valdības maiņa ne pie kā būtiski labāka nenovedīs

 

ar patiesu cieņu,

Vigants Lesausks

LR Pilsonis un godprātīgs nodokļu maksātājs

7 thoughts on “Instrukcija valdībai tuvākajiem 2 gadiem

  1. “mēs valdības līmenī (budžetā) tērējam ievērojami vairāk kā nopelnam” – tās ir krīzes sekas, nevis cēlonis. Valsts budžets un valsts loma visā šajā pasākumā patiesībā nav tik liela kā mums to pa TV stāsta. Krīze ir ekonomiska nevis valstiska. Valsts par savu budžetu sarosījās tikai tādēļ, lai Latvija nezaudētu ārvalstu investoru uzticību.

    Ja tu cilvēks investors zini, ka ieguldot Latvijā teiksim NĪ 100 latus atpakaļ dabūsi teiksim 300 latus viena gada laikā, tevi neinteresēs ne valsts budžeta stāvokli, ne tie kas ir pie varas. Situācijā, kad investīciju apjoms samazinās, valdība ir spiesta “atbildīgi rīkoties”, lai parādītu cik pie mums viss ir pārdomāti un jauki.

  2. Pārsvarā atbalstu. Vidi gan nevajadzēto postīt, tur mums ir priekšrocība un to vajadzētu saglabāt ņemot verā ka nākotnē ekotūrisms un ekoražošana varētu kļūt vēl izdevīgāki.
    Tāpat nevajadzētu atteikties no bibliotēkas projekta, jo: 1) darbs celtniekiem, 2) atbalsts reģionālajām bibliotekām, 3) palīdz cilvēkiem iegūt zināšanas ar minimālu finansiālu ieguldījumu. Arī zinātniekiem un citiem innovātoriem tā bibliotēka ir vajadzīga. Gan lai uz turieni pārdot jaunās tehnoloģijas, gan arī lai pētīt un meklēt jaunus risinājumus bāzējoties uz zināšanām no bibliotekas. Turklāt tam projektam ir iespējams vel piesaistīt daudz ārvalstu labdarīgā finansējuma.

    Un par cēloņiem – visa pasaule tērēja vairāk nekā nopelnīja un slēpa to nekustamā īpašuma vērtības pieauguma mītā. Ne tikai valdības, bet arī uzņēmēji un fiziskās personas. Tagad nauda beidzās, mīts pārsprāga un brīvās naudas daudzums aizgāja mīnusā. Jāatstrādā.

  3. Daži iebildumi.
    1. Aizņemties nevajag, tas neko nedos, jo visa nelaime ir noteikumos, kādus uzstāda naudas aizdevēji. Praktiski, sanāk neatkarības pārdošana.
    2. Politiķi tāpat neko neizšķir, viņi ir marionetes, kas ļoti iespējams, paši ne daudz nejēdz. Leļļu meistars ir aiz skatuves un iespējams, nemaz neatrodas Latvijā.
    3. Jautājums – a priekš kam mums eksports? Droši vien tāpēc, lai būtu valūta, par ko pirkt resursus un preces. No šejienes ar doma – jāatbalsta pašpietiekamība, kas mūsdienu globalizācijas apstākļos būs pagrūti, jo piedalamies globālajā finanšu piramīdā.

    Varbūt valsts to naudu varēja dabūt ar valsts obligācijām iekšējam aizņemumam? Vismaz nebūtu ārzemniekiem parādā.

  4. nu baigi jau nu negribētos piekrist par tādu lietu pārdošanā kur ir pilnīgs monopols, Latvenergo, LG utt 🙂 tas būtu ārkārtīgi tuvredzīgi jo oke uz pārdošanas brīdi piķis ienāktos un varbūt pat paliels – visi priecīgi visi laimīgi beidzot varam nosegt savus parādus – bet kas notiks ja elektrībai, gāzei uc nepieciešamajām lietām kurām nav alternatīvas, anormālu piķi ?! – valsts vienkārši bankrotēs monopolistiem – un ja tas būtu es man būtu absolūti pajāt par šeit esošajiem cilvēkiem un es rīgu pataisītu par ķīmisko atkritumu izgāstuvi un nopelnītu miljardus 🙂

  5. labrīt!

    kopumā interesanti, un – vismaz kādas idejas 🙂

    manuprāt, krīze ir tad, kad ‘lietas neiet’…

    valsts šajā gadījumā ir gan cietēja, gan vainojamā lomā vienlaikus. tobish valdība (valsts) nodrošina ietvaru, iekš kura būtu jādarbojas sabiedrībai:
    – gan policiju (lai nav ielu kaujas katru vakaru un nav lieki jātērējas privātās armijas algošanai),
    – gan sociālo sfēru (lai nav katram jāmirst nost, kad piemetas apendicīts, bet ķirurgam nevar iemaksāt, kā ari lai var strādāt par algu, nekrājot priekš vecuma zeķē naudu),
    – gan ari infrastruktūru (lai nav jāliek apsardze ceļam, kuru pats esmu izbruģējis, bet vizināties grib ari slinkie kaimiņi)
    – likumdošanu, lai sabiedrība kopumā virzās progresa un laimīgās nākotnes virzienā (vot šis mums ir iznācis vismazāk) – gluži kā vecāki sūta sīko skolā, lai iznāk kāds lietaskoks nevis pļēgurs 🙂
    – uc…

    velns… nu bet nupat jau iznāk tik gari, ka vairs nav laika rakstīt… 🙂

  6. Esmu tāls no politikas, bet uz doto momentu redzu vienu būtisku problēmu – kas sargā sargus? Valsts nav tikai valdība un saeima, es pat teiktu, šīs institūcijas ir ļoti tālu no šī nosaukuma, un kamēr caurspīdīguma un valsts varas un vadības kontroles problēma netiks atrisināta, mēs varam piketēt, kliegt vai aurot – nekas mūsu valstī uz priekšu neies. Uz doto brīdi rodas iespaids, ka ne valdībai, ne saeimai latvijas pilsoņi nav vajadzīgi, vienīgais pārsteigums ir A.Šlesera ierosinājums attiecībā uz bankām (patiesos iemeslus gan mēs nezinām, kas viņu ir spiedis tā rīkoties)
    Tātad iesaku nekavējoties, janvārī, izveidot darba grupu, bet ne no valdības vai saeimas sastāva – neatkarīgu Latvijas speciālistu (ekonomikas u.c. profesoru mums Latvijā it kā pietiek) grupu, kas prastu iziet no krīzes situācijas ar max maziem zaudējumiem iedžīvotājiem un vienlaicīgi ar ilglaicīgu attīsības programmu, lai nākamā “pasaules peļķe” Latvijai būtu peļņas, nevis zaudējumu vieta. Piemērs, ka tas reāli ir izdarāms – Igaunija. Nevis ir spiesta aizņemties, bet aizdod un nopelna!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s