Galvā kefīrs: Un tomēr

(3. ieraksts no 3jiem) Stāsts ir turpinājums vakardienas ierakstam – Galvā kefīrs: Žūrija un Galvā kefīrs: Pirmā reize.

Kājas trīc, prāts ir pilnīgā kefīrā! Un tev ir jāiet iekšā… atver durvis, bet tur… pieliekamais!!!! KAs? Ko? KuR? Jā… uz galda stāv telefona aparāts… un meitene kas man nāca aiz muguras laipni paskaidro – tev būs jāzvana un jāsarunā tikšanās (minūtes vai divu laikā) un ka man ir kādas 5…10 min laika sagatavoties.

Es to nebiju paredzējis… es nezināju, kur es zvanīšu, kas tur būs, cik liela zāle un kādi cilvēki… kas klausīsies un vai klients vispār būs sieviete vai vīrietis… un vai klients vispār būs ar mieru sarunāt tikšanos?

Atjēdzos pēc apmēram 2 stundām… bija labi padarīta darba sajūta, bet nekādas pārliecības par to vai bija pietiekami labi, lai uzvarētu. Vēl vienu otro vietu mana nervu sistēma diezin vai būtu izturējusi. Apbalvošana pēc pāris dienām. Interesanta konference un nobeigumā atkal stāvu nu jau pazīstamā rindā uz skatuves… tiek nosaukti vārdi, kas neieguva uzvaru… paliekam tikai mēs četri… ceturtā vieta nav man… paliekam trīs…

Lai Jums būtu vēl lielāks priekšstats par atmosfēru – starp tiem 3 bija arī mans pamatskolas klasesbiedrs… cilvēks, ar kuru es no bērnudārza kopā nomācījos par 9 gadus nelielā lauku skolā (8 bērni klasē bijām)… cilvēks, ko pazīstu un cilvēks, kam ambīcijas un pašpārliecība ir ļooti augsta.

Nosauc 3šās vietas ieguvēju … un mēs paliekam 2… es un mans pamatskolas klasesbiedrs… sirds sitas ritmā 200 sitieni minūtē…. kājas manāmi trīc… elpa aizraujas… un … IR! Es uzvarēju… Neaprakstāms prieks par sasniegto… Rokas trīc un mikrofonu nevar noturēt… kur vēl kaut ko sakarīgu pateikt pārsimts cilvēku auditorijai … fotogrāfi uzņem fotogrāfijas un sponsori pasniedz portatīvo datoru (starp citu šis ieraksts top no tā paša Lattelecom dāvātā DELL datora…) Pēc ceremonijas dažas īsziņas atbalsta komandai mājās.

Pēc pusstundas ierados darbā. (Priekšnieks nezināja, kapēc es no rīta nebiju darbā) … lepni parādīju vadītājam savu balvu. 

Joprojām man ir liels gadarījums par paveikto. Adrenalīns, bailes, trīcošas kājas, kefīrs galvā… atceroties to visu es tāds piektdien sēdēju žūrijā… iedomājos to cilvēku iekšējo emociju kokteili… un kā tu viens cilvēks vari tagad nolemt – tev būs uzvara, bet tev otrā vieta…

One thought on “Galvā kefīrs: Un tomēr

  1. Absolūti sveša pasaule, bet emocija tverama;) Vienmēr esmu apbrīnojis “Pārdevējus” (ar lielo burtu) un prieks, ka dažreiz sapņi tomēr piepildās;)
    Tavu pašpārliecību arī, cerams, šis panākums ir cēlis – tie teksti liek domāt, ka toreiz bija mazliet savādāk:)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s