MAC vs PC … PC uzvar!

len_sl5001Es te jau kādu laiku sapņoju par jaunu MacBook Pro … sagaidīju jauno modeli, taču nācās vilties…17″ Mac nav pieejams jaunajā korpusā. 😦 un tie, kas 15″ diemžēl ir ar sliktu izšķirtspēju. Nu to vēl kaut kā varētu pieņemt, taču salīdzinot ar pieejamām alternatīvām, es nonācu pie Lenovo SL500 un arī pasūtināju to sev (plānojas uz 3dienu būs manās rociņās).

Lai arī šobrīd Lenovo vēl nav uz mana mājas galda, tad varu pastāstīt kādēļ mana izvēle tomēr krita par labu Lenovo:

  • Mans darba dators ir ar izšķirtspēju (skat pilno tabulu) SXGA+ (1400 x 1050) un ir daudz ērtāk lietojamms par to, kas man mājās DELL ar WXGA (1280 x 800) galvenokārt pateicoties spējai attēlot normāli web lapas (x800 izšķirtspējā db.lv tu redzi praktiski tikai reklāmas… dēļ milzīgā augšējā fiksētā bannera) līdz ar to jaunajam datoram vēlējos vismaz SXGA (1280 x 1050)… taču beigās pasūtītajam datoram ir pat vēl labāka WSXGA+, jeb 1650 x 1050 kas ir tikai nedaudz mazāk par FullHD 1080i. Cool. Apple datoriem šādu vai labāku izšķirtspēj varēja dabūt tikai MacBook Pro 17′ … bet tas jau stāsts par veco modeli un cenu.. 😦
  • Citi tehniskie parametri prasībās bija: Vismaz Core2 Duo 2Ghz, Vismaz 200Gb HDD, vismaz 2Gb RAM ar vienu brīvu slotu vai 4Gb RAM bez brīviem slotiem. 

Tākā gribējās MAC, tad attiecīgi kādu laiku svārstījos starp iMAC 20″ 2,66 galda datoru par 979 Ls un Jauno MacBook Pro 15″ par 1319 Ls…nemaz neietverot savā skata lokā PC datorus. Taču, diemžēl, pirmais ir galda dators, kas uzliek šādus tādus ierobežojumus lietosšanā (vieta, mobilitāte) un Otrais bija cenas ziņā ļoooti sālīts. 😦

Tātad, kapēc tomēr konkrētais Lenovo SL500 (WSXGA+ 1680×1050, Core2 Duo P8600, 2.4GHz, 3MB, 2048 MB, 250 GB, 15.4″, DVD+/-RW, MS Windows Vista Business, 2.9 kg)?

  1. ir tehniski labāks par līdzīgs kā MacBook Pro un tomēr ir portatīvais nevis galda dators… kā arī bija labāks visās pozīcijās, kuras es sev biju nolicis kā prasības (skat iepriekš tekstā).
  2. Cenas ziņā ir turpat 2x lētāks (!), jeb maksā 763 Ls, šoreiz man gan jāpiekrīt Microsoft viedoklim, ka Maci ir ievērojami dārgāki, ja skatās no price/performance viedokļā… uzreiz teikšu, ka MacBook dizains man sirdij tuvāks… bet nu par kādu cenu… Lai arī neietver ievērojamu daļu programmatūras, kas MC nāk standartā.
  3. Uzreiz klāt pasūtīju arī papildus 2Gb atmiņu (kopā būs 4Gb)… lai Vistai ir kur “izvietoties”! 🙂
  4. Papildus funkcijas, kas nebija prasība, bet ir Lenovo SL500 un kas būs ļoti noderīgas:
  • HDMI izeja (tas vairāk nākotnei, kad man būs HD TV :)),
  • 4 USB (jau šobrīd man ir aizņemti 3 USB porti), būs noderīgi.
  • atmiņas karšu lasītājs (šobrīd esošajam datoram izmantoju bieži… no bildes no fočika daud zātrāk pārkopējas, ja kartiņu ieliek datorā, nevis pievieno fotoaparātu caur USB. 
  • Iebūvēta neliela videokamera… būs iespēja Skypot ar video.
  • legāls Windows Business… interesanti, vai legāli un bez piemaksāšanas var downgradot uz Home Premium (jo tur ir DVD rakstīšanas softs, Movie makeris un Media Center fīča)? 
  • Ir Gigabitīgā tīlka karte un Wifi a/g/n (man kāreiz Wifi bāzes stacija supportē “n” un arī Gb LAN … un tas noteikti paātrinās piekļuvi tīkla diskam.)

Kas Lenovo tomēr ir sliktāks par MacBook Pro (pagaidām tikai skatoties no specifikācijas viedokļa):

  • Lenovo ir nedaudz smagāks (3 Kg vs 2,5Kg)
  • MacBook Pro nāk ar instalētu iLife
  • Macam ir Slotloading DVD rakstītājs kā arī alumīnija korpuss (stilīgi un ērti) 🙂
  • Macam ir nedaudz labāks grafiskais čipsets (Nvidia GeForce 9600M vs GeForce 9300M)
  • Macam ir teorētiski stabilāka un ātrāka operētājsistēma. Tāpat operētājsistēma ir daudz intuitīvāka.
  • Macs daudz draudzīgāks attiecībā uz iPhone un Apple Time capsule

Tagad gaidām pāris dienas ierodamies jauno datoru… tad jau padalīšos ar iespaidiem, ja kādu interesēs. 🙂

Vārda (ne)brīvība jeb Satversmes 100b. pants?

censorshipDiezin vai katrs latvietis ir lasījis Latvijas Valsts pamatdokumentu: Satversmi. Tur stāv rakstīts sadaļā pie cilvēka pamattiesībām viens pants:

100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Dokuments, uz kura pamata ir izveidota Latvijas valsts un kas ir sabiedrības kopīgā vienošanās, ka tādiem noteikumiem mēs te, Latvijā, dzīvosim un sadzīvosim. Pagāja laiks un mūsu ievēlētie varasvīri pamanījās pa kluso izveidot kaut ko ko es nosauktu 100b pantu, jeb “izņemot…”. Izrādās, ka šīs cilvēka pamattiesības neattiecas uz mūziķiem, kas uzstājas publiski, neattiecas uz augstskolu pasniedzējiem, kas sniedz intervijas avīzēm un citiem. Augstākie valsts kungi aizbildinās, ka baumas var radīt paniku un negatīvas sekas ekonomikai.

Tad ir daži jautājumi šiem pašiem valstsvīriem:

1. Vai negatīvas sekas Latvijas demokrātijai neradīja Daudzes kungs, kas uzstājoties sabiedriskajā televīzijā aicināja neiet parakstīties par Saeimas atlaišanu no “nav jēgas”? Tāpat Kalvīša iteikumi pirms parakstu vākšanas par pensijām, ka nav jēgas iet, jo pēc jaunā gada tik un tā viss būs kā pensionāri grib (lai gan šobrīd izskatās, ka tā bija nepatiesa informācija, jo nākamā gada budžetā nav ieplānoti solītie “labumi”)? Vai abi šie gadījumi nenodara milzīgu ļaunumu Latvijas valstij, jo būtiski grauj ticību valstsvīru vārdiem APZINĀTI izplatot nepatiesu informāciju? 

2. Vai nevajadzētu saukt pie atbildības Šīna kungu un pārējos nekustamā īpašuma ekspertus, par izteicieniem, ka nekustamo īpašumu cenas kritīs un tādā veidā radot negatīvas sekas Latvijas “ekonomikai” izraisot paniku un masveida īpašumu pārdošanu? (Personīgi man Šīns patīk… tāds patiess un reālis puisis, kas nebaidās teikt ko domā)

3. Vai nevajadzētu saukt pie atbildības visus tos reklamētājus solītājus, kas laida reklāmas televīzijā pirms vēlēšanām solot dažādas jaukas lietas visai sabiedrībai (ekonomikas, izglītības utt jomās) taču nepiepildot tās nodara neatgriezenisku un ļoti būtisku ļaunumu Latvijas ekonomikai?

Ar ko šie visi atšķiras no Universitātes pasniedzēja vai mūziķa?

Citi avoti par šo tēmu:

mans vārds izrādās ir ar garu bārdu

surprised_baby_2Kad piedzimu, tad man vecāki dāvāja vārdu Vigantas, kas ir kaut kāds atvasinājums no Lietuviešu personvārda Vygantas. Tākā lietuvā y izrunā kā i, tad Latvijā tā arī dzimšanas apliecībā ierakstīja. Kad pienāca 16 gadi un vajadzēja doties pēc pases, tad tur man paziņoju, ka mans vārds (un arī uzvārds) tiks latviskoti un tā man pasē bija iedrukāts vārds Vigants… un no tās dienas dzīvoju un priecājos ar šādu vārdu.

Šodien nejauši atradu tādu krievu valodā esošu resursu kā http://mirimen.com, un tur mani sagaidīja pārsteigums:

Биографии знаменитых людей: Вигант (Вигальт, Вигунт)

Вигант (Вигальт, Вигунт) – Вигант, Вигальт, чаще Вигунт – князь Керновский, брат Владислава-Ягелла, сын одной с ним матери, Ульяны Александровны, княжны Тверской, второй жены Ольгерда . Есть известия, что Вигант первоначально был крещен по греческому обряду, причем получил христианское имя Федор-Василий. Но в 1386 г., сопровождая старшего брата своего Ягелла в Краков, он там вместе с ним крестился по католическому обряду, приняв имя Александра. В военной истории Литвы он отмечается несколько раз, но не играл большой роли. Умер 1392 г. Польские хронисты в смерти Виганта обвиняют Витовта , который будто бы отравил его; но польские историки находят эти обвинения неосновательными. См. статьи Ю. Бартошевича в “”Encykl. Powsz.”” Orgiebranda (I, 398 – 9; XXVI, 278 – 82). А. Э.

Pašam bija interesanti uzzināt, ka ar šādu vārdu pasaules vēsturē ir bijuši sastopami arī cilvēki. Tāpat man ir zināms, ka Latvijā teorētiski ir veseli 7 cilvēki ar vārdu Vigants.

pieaugušo izklaides ar LEGO

 

Katrā vīrietī ir mazs bērns (jā jā… kaut kur dziļi katrā ir pa kādam:)) un laiku pa laikam bērns kļūst lielāks u rada vīriešos tieksmi rotaļāties. Vīrieši izaug un rotaļļietas parasti kļūst lielākas (autmašīnas, motocikli, laivas un tamlīdzīgas “rotaļļietas”). Man dzīvē bija (un ceru ka kopā ar bēriem uznāks vēl) posms, kad man patika visu kaut ko būvēt no LEGO klucīšiem. Man bija diezgan liels apjoms lego 2×4 pumpiņu klucīši vairākās krāsās un tikai izmantojot šos es arī būvēju dažādus objektus, skulpūtas, lietas… kas jau nu ienāca prātā! 

 

Piedāvāju nelielu galeriju ar to, ko es un mani draugi bijām sataisījuši:

draugiem.lv reklamē Apple iPod atdarinājumus!!!

Pirmajā mirklī šķita interesants piedāvājums… līdz es iedziļinājos uzmantīgāk… draugiem.lv piedāvā mūzikas atskaņotājus, kas pirmajā mirklī šķiet ir Apple darināti, taču… jūs iedomātās kvalitatīvas dāvanas vietā varat nejauši “aplauzties” un saņemt ne to, ko gaidījāt.

Katrs pelna kā māk, bet draugiem.lv ir nonācis pie apšaubāmiem sadarbības partneriem. Kā īpašais piedāvājums un tikai lietotājiem no drauiem.lv (attiecīgi uzskatu, ka draugiem.lv tomēr paši ar savu reputāciju parakstās) ir TopShop piedāvājumi: MP3 mūzikas atskaņotāji. Lielākais pārsteigums ir tas, ka šie NAV Apple iPod… bet gan tikai vizuāli ļoti līdzīgi atdarinājumi :(.

jūsu uzmanībai ekrānšāviņi no piedāvājuma:

Orģinālie Apple produkti maksā ievērojami vairāk (www.aboluveikals.lv) un tehniski atšķiras:

1. Orģinālajam Apple iPod Shuffle ir savādāki savienojumi ar datoru. Pie tam Orģinālais iPod spēlē AAC failu formātu (tas ja jūs mūziku iegādājaties iTunes, tad viltus iPod liks jums vilties) Orģinālais iPod nespēlē VMA failus. Pie tam iPod shuffle ar datoru savienojas izmantojot uz galda novietojamu docking station nevis USB pa tiešo cau USB mini portu (kā šajā piedāvājumā). Orģinālais iPod Shuffle maksā 35Ls, lai gan eBay var nopirkt lētāk. 🙂

2. Oriģinālais Apple iPod Nano (kas iesaukts par Fatty dēļ tā šķietami korpulentā dizaina) bija pieejams ar labāku izšķirtspēju. Orģinālam nebija FM radio atskaņotāja kā arī bija pieejami 4 un 8 Gb ersijās, nevis niecīgajā 1Gb kā šajā piedāvājumā. Orģinālais iPod maksāja ap 100Ls un šobrīd lietots maksā vismaz 50..70Ls.

3. Oriģinālais iPod touch ir aprikots ar WiFi kā arī ar speciālu operētājsistēmu (Mac OSX Touch) kas ļauj jums kvalitatīvi instalēt dažādas programmas un spēles no iTunes (bezmaksas un arī maksas)… tāpat iPod touch ir ar multitouch funkciju, kas ievērojami uzlabo lietošanas pieredzi. Orģinālais iPod Touch ir pieejams TIKAI 8, 16 un 32 Gb versijās, nevis kā šis piedāvaitais 4Gb. Orģinālais maksā vairāk par 150Ls.

Neļaujieties vizuālam apmānam. Piedāvātie nav orģinālie Apple produkti. Lai ga nekur lapā nav apgalvots, ka tie ir Apple, taču domāju, ka daudzi neuzmanības un nezināšanas pēc viegli varētu sajaukt vizuālās līdzības dēļ. Tāpat es uzdrošinos apgalvot, ka orģinālie produkti ir kvalitativāki par šiem.

Neparasts auto: Lamborghini LM002

800px-lambo_lm_002_1
Auto varēja dabūt ar jebkuru tolaik pieejamo ekstru... pat 7 litru kuģa dzinēju.

Ar ko Jums asociējas Lamborghini? Ātri un sportiski auto ar fantastisku airodinamiku un neparastu dizainu… Nu daži iespējams zina, ka Lamborgini ir ražojis traktorteniku. Vēsturē ir arī fakts, ka Lamborghini vēl talajā 1986. gadā sāka spēlēties ar apvidus automašīnas koncepciju… un tā tapa LM002. Pēc pasūtītāja vēlmēm tas varēja būt gan militārs apvidus auto gan luksus klases sporta auto ar kondicionieri un tapsējumu pa visu salonu. 

Amerikā minētais auto tika iesaukts par Rambo Lambo un tolaik šāda auto paradīšanās jūsu auto atpakaļskata spoguļos pilnīgi intuitīvi lika vadītājiem pavākties nost, lai dotu ceļu bezceļu Lamborghini. Auto sākotnēji tika radīts ar domu kā ASV militārais auto, taču vēlāk izrādījās, ka bagānieki no valstīm be “reāliem” ceļiem labprāt pasūtīja sev šādus braucamos. Auto sērijveidā ražoja ar V12 dzinēju no Countach, taču gribētāji varēja pasūtīt arī ar 7,2 litru dzinēju kādu izmantoja jūras motorlaivas. Visu to cītīgi baroja no 290 litrīgas degvielas bākas. Tas viss ripoja uz Pirelli Scorpion riepām, kas tika speciāli izstrādātas, lai varētu pārvietoties pat tad, kad ir cauras (RunOnFlat).

Huseina dēls, Udah Hussein, brauca ar šo... diemžēl šā auto vairs nav.
Huseina dēls, Udah Hussein, brauca ar šo... diemžēl šā auto vairs nav.

Kopā tika saražoti 301 gabals šie auto… un smieklīgākais ir tas, ka ir zināms vismaz viena šāda auto iznīcināšanas gadījums: to 2004. gadā Irākā saspridzināja amerikāņu militāristi. Nē… nepadomājiet neko ļaunu… ne jau militārā uzbrukumā… bet gan parastā eksperimentā ar spridzekļu ietekmi uz džipiem.

Tikai pēc tam viņi uzzināja, ka pilnīgi stulbā veidā ir iznīcinājuši vienu no retākajiem apvidus automobīļiem pasaulē. Auto bija piederējis pirms tam Huseina dēlam Uday… Interesanti zināt – kādas vēl ekskluzīvas lietas bija Huseinam un viņa dēliem kolekcijā?

Padalies ar nemateriālo labumu

Vakardien mājās kārtojot bilžu galerijas iedomājos par to, ka katram mums datoros un mūsu pašu galvās ir informācija, jauda, bildes, pieredze un arī garāks vai īsāks laiks, ko veltīt. Tad es te mēģināšu aprakstīt dažus veidus kā tu veltot nedaudz sava laika un sev pieejamo informāciju varētu palīdzēt sabiedrībai kopumā… pie tam neizejot no mājām. 🙂 Jau iepriekš rakstīju, ka tava Wifi bāzes stacija varētu palīdzēt noteikt atrašānās vietu.

wikipedia-globeWikipedia – publiskā enciklopēdija

Mūsdienu digitālajā laikmetā ļaudis aizvien vairāk novērtē publiski pieejamās un ātrās uzziņas enciklopēdijas. Kā populārākā šajā jomā ir Wikipedia.org. Enciklopēdijas būtībā ir tā, ka to veido paši lietotāji. Ir pieejama kā Engliskā tā arī Latviskā Wikipedia versija. Šajās vietnēs tu vari dot savu ieguldījumu aprakstot notikumus un vēsturi. Tāpat nopietns ieguldījums ir nepieciešams Latviešu vikipēdijai (ja nav tev jaunu lietu, tad iespējams tu vari piedalīties ar tulkošanu no uz angļu, krievu uc valodu), lai informācija par Latviju, tās varoņiem, vēsturi un vietām būtu pieejama plašai pasaulei un nākamajām paaudzēm.

 

google-mapsFotogrāfijas kartē (Panoramio un Google maps)

Vienreiz meklējot sev tīkamo vietu elektroniskajā kartē Google Maps es ievēroju, ka tieši tai vietai ir piesaustītas un ir iespējams apskatīties dažādas citu lietotāju fotogrāfijas. Man pašam datorā ir diezgan daudz fotogrāfiju ar skaistiem dabas skatiem un jaukiem dzīvniekiem kā arī ēkām no dažādām Latvijas vietām. Tākā esmu amatieris iesācējs ar daudz maz normālu fotokameru, tad bildes ir kvalitatīvas un noteikti man nav bijusi vēlme ar tām nopelnīt… attiecīgi, es arī izdomāju, ka vēlos padalīties ar savām fotogrāfijām, kā arī marķēt tās kartē, lai ikviens cilvēks varētu apskatīt, ja to vēlētos. Lai to izdarītu ir nepieciešams doties uz www.panoramio.com un augšupielādēt savas fotogrāfijas, pievienot tagus kā arī pievienot atrašanās vietu. Pēc apmēram nedēļas- divām tavas bildes arī būs redzamas Google maps. Neturi sveci zem pūra – padalies ar jaukām bildēm. Rīga un populārākie tūrisma objekti pārsvarā ir ar bildēm, taču es domāju, ka vajadzētu īpašu uzmanību pievērst Latvijas reģioniem un citām skaistām un nepamatoti aizmirstām vietām (jūsu bērnības vietām, vecām baznīcām, skolām, pilīm, pilskalniem, tiltiem un citām Jums svarīgām vietām.)

 

world-community-grid-logoKolektīvā kalkulācijas jauda (Grid computing)

Ikdienā lietotāji neizmanto vairāk kā 20% no datora jaudas… pārējie 80% neko nedara. Kādēļ, lai nepievienotos kādai no Grid Computing programmām un tajā laikā, kad Tev jauda nav nepieciešama tavs dators nodarbosies ar kādu no zinātniskajiem aprēķiniem. Manuprāt populārākie pasaulē ir World Community Grid un Forlding@Home. Abos projektos ir pieejamas arī Latvijas komandas kā arī tiek krāti punkti, lai tev pašam būtu interesantāk apskatīties nojaust savu ieguldījumu dažādu aprēķinu nodrošināšanā.

Ja jums ir zināmi vēl kādi veidi, kā cilvēki varētu dot savu nemateriālo artavu kopējam labumam, tad droši komentāros ierakstiet.

Viens gads

the-computer-demands-a-blogIkvienai lietai, notikumam ir savi attīstības posmi… cilvēka dzīvē, karjerā, mācībās, ģimenē, attiecībās… visur. Manam blogam ir šodien jubileja – viens gads! 🙂 Laiks pagāja nemanot un es pat teiktu – evolūcija paātrinātā veidā. Pa šo laiku esmu precīzāk sapratis ko es vēlos pateikt, kā es vēlos pateikt un kas vispār ir jāsaka (un ko labāk neteikt). 

Padarīts

Šodien man ir gandarījums, ka mana iecere izveidot šo interneta žurnālu pirms gada ir joprojām dzīva un un aktīva. Ir parādījušies regulārie lasītāji un komentētāji. Kamēr internets ir plašs un svešs, tikmēr tu vari muļķoties, ākstīties, izlikties un tēlot pārgudro… bet pienāk diena, kad tevis rakstīto lasa tavi darba kolēģi, tavi klienti, sadarbības partneri un pat konkurenti. Lasa radi, draugi un nedraugi. 🙂 Es gan nedaudz satraucos pa to, kā tas būs – es godīgi izsakos te interneta plašajās ārēs par kādu no jautājumiem, bet mans priekšnieks, svarīgs klients vai kā ds draugs nepiekrīt tam… vai tas kaut kādā mērā ietekmēs manu darbu, attiecības ar cilvēkiem? Šodien varu droši teikt – nekas slikts nenotika! 

Komentāri

Pirms gada veidojot šo vietni es uztraucos par komentētājiem un to cik daudz komentāru man būs tomēr jādzēš neskatoties uz manu attieksmi, ka visiem ir tiesības uz viedokli… taču, ne visi to saprot un bieži vien cenšas aizvainot personīgi autoru. Varu atzīties, ka visa gada laikā (neskaitot automātiski dzēsto SPAMu) esmu izdzēsis apmēram 15 komentārus. Dažus dublējošos komentārus, vienreiz esmu apvienojis 5 komentārus vienā (jo bija no viena autora… bet zem dažādiem segvārdiem) un šķiet tikai reizes 3..4 esmu dzēsis komentāru, jo tas nav sakritis ar manu viedokli + personīgi aizvainojis mani. Manuprāt tas ir liels sasniegums, ka tikai tik maz reižu man ir nācies ar dzēšanu nodarboties.

Statistika

Lai arī statistika, apmeklējums, komentāru skaits man pašam patiešām nav svarīgi, tad tiem ziņkārīgajiem varu padalīties… Tā kā man blogs ir uz standarta wordpress.com bāzes, tad standarta statistika ir vairāk kā pietiekoša (nu apmēram varu nojaust cik daudz cilvēkiem šī vietne ir interesanta). Tātad daži fakti:

 

 

Tas arī viss šovakar. Ceru, ka turpmākos mēnešus biežāk radīsies iedvesma rakstīt par notikumiem ap mani.

Galvā kefīrs: Un tomēr

(3. ieraksts no 3jiem) Stāsts ir turpinājums vakardienas ierakstam – Galvā kefīrs: Žūrija un Galvā kefīrs: Pirmā reize.

Kājas trīc, prāts ir pilnīgā kefīrā! Un tev ir jāiet iekšā… atver durvis, bet tur… pieliekamais!!!! KAs? Ko? KuR? Jā… uz galda stāv telefona aparāts… un meitene kas man nāca aiz muguras laipni paskaidro – tev būs jāzvana un jāsarunā tikšanās (minūtes vai divu laikā) un ka man ir kādas 5…10 min laika sagatavoties.

Es to nebiju paredzējis… es nezināju, kur es zvanīšu, kas tur būs, cik liela zāle un kādi cilvēki… kas klausīsies un vai klients vispār būs sieviete vai vīrietis… un vai klients vispār būs ar mieru sarunāt tikšanos?

Atjēdzos pēc apmēram 2 stundām… bija labi padarīta darba sajūta, bet nekādas pārliecības par to vai bija pietiekami labi, lai uzvarētu. Vēl vienu otro vietu mana nervu sistēma diezin vai būtu izturējusi. Apbalvošana pēc pāris dienām. Interesanta konference un nobeigumā atkal stāvu nu jau pazīstamā rindā uz skatuves… tiek nosaukti vārdi, kas neieguva uzvaru… paliekam tikai mēs četri… ceturtā vieta nav man… paliekam trīs…

Lai Jums būtu vēl lielāks priekšstats par atmosfēru – starp tiem 3 bija arī mans pamatskolas klasesbiedrs… cilvēks, ar kuru es no bērnudārza kopā nomācījos par 9 gadus nelielā lauku skolā (8 bērni klasē bijām)… cilvēks, ko pazīstu un cilvēks, kam ambīcijas un pašpārliecība ir ļooti augsta.

Nosauc 3šās vietas ieguvēju … un mēs paliekam 2… es un mans pamatskolas klasesbiedrs… sirds sitas ritmā 200 sitieni minūtē…. kājas manāmi trīc… elpa aizraujas… un … IR! Es uzvarēju… Neaprakstāms prieks par sasniegto… Rokas trīc un mikrofonu nevar noturēt… kur vēl kaut ko sakarīgu pateikt pārsimts cilvēku auditorijai … fotogrāfi uzņem fotogrāfijas un sponsori pasniedz portatīvo datoru (starp citu šis ieraksts top no tā paša Lattelecom dāvātā DELL datora…) Pēc ceremonijas dažas īsziņas atbalsta komandai mājās.

Pēc pusstundas ierados darbā. (Priekšnieks nezināja, kapēc es no rīta nebiju darbā) … lepni parādīju vadītājam savu balvu. 

Joprojām man ir liels gadarījums par paveikto. Adrenalīns, bailes, trīcošas kājas, kefīrs galvā… atceroties to visu es tāds piektdien sēdēju žūrijā… iedomājos to cilvēku iekšējo emociju kokteili… un kā tu viens cilvēks vari tagad nolemt – tev būs uzvara, bet tev otrā vieta…

Dzīve mākotnē*

question-cloud* Nākotne + Mākonis = Mākotne! 🙂

Helmuts uzdeva jautājumu: “Kāds spēj paredzēt kas būs nākamais blogeru hits pēc blogiem, miniblogiem un twitošanas?”.  Jautājums interesants un plašs… un man ir iedvesma pasapņot…

Paredzēt jau diezin vai kāds spēj… bet paskatoties atpakaļ un padomājot varu teikt kā man šķiet, ko darīs interneta cilvēciņi pēc dažiem gadiem… kas būs viņu problēmas un motivācija, kādas būs iekārtas un vietas.

Mākonis ir globāla, savstarpēji integrēta komunikāciju vide… kaut kas līdzīgs nākamās paaudzes internetam. Ja internets bija atsevišķu datoru savienošana savā starpā, tad mākonis ir dators kā virtuāls serviss, kā accounts lielā serverī, kā virtuāla identitāte. Mākonī cilvēki neuzdod jautājumu “cik tev jaudīgs procesors/cietais disks/atmiņa?” Mākonī svarīgi ir ko tu vari izdarīt ar savu kontu.

Mākonis dara visu tev nepieciešamo IT un komunikāciju darbu – tu vari skaipot, čatot, draudzēties, blogot, twitterot, iepirkties, rakstīt atsauksmes, sūdzēties, balsot, tikt novērtēts, tikt nosodīts, mācīties, saņemt diplomus, atrast darbu, izveidot savu biznesu, izklaidēties, iepazīties, piedalīties konkursos…  tass viss ir Mākonī.

Kā tu pie tā visa piekļūsi?

Nu ar jebkuru iekārtu, kas tev būs un kura būs pieslēgta internetam (internets ir Mākoņa datu transports). Telefons, ledusskapis, televizors, dators, pulkstenis, automašīna… visas iekārtas būs pieslēgtas tavai Mākoņa identitātei, jeb VituālajamLietotājam (VL).

Kapēc tas ir vajadzīgs?

Nu galvenokārt tas ir vajadzīgs, jo Cilvēks (reālais pilsonis, ka notiesā brokastu omleti no rītiem) ir ziņkārīgs… un slinks. Cilvēks grib, lai daudzas lietas viņa reālajā dzīvē notiktu pašas par sevi. Tāpat Cilvēkam bieži nesanāk izcelties reālajā dzīvē, taču Mākonī VirtuālajamLietotājam dažādi reālās pasaules ierobežojumi nav saistoši. Piemēram, Cilvēkam var būt vairākas VirtuālieLietotāja identitātes … viņš var būt ” MeiTene18″ izklaides, iepazīšanās un erotisko servisu apmeklējumiem, un “SuperGuru” karjeras, padomu, biznesa identitātei… tādā veidā izveidojot pats sev virtuālo dubulto identitāti (jeb pēc jaunā principā n-to identitāti … jo nepastāv ierobežojumi identitāšu skaitam). Tāpat ikviens pieņem, ka tā ir normāla prakse, ka Cilvēkam var būt vairākas Virtuālās Identitātes.

Galvenā identitāte, jeb PersonīgaisVirtuālaisLietotājs (PVL), būs vieta, kur skaisti un reālā laikā satiksies informācija no visām vietām, lietām, notikumiem ko Cilvēks būs darījis, apmeklējis, apskatījis vai kā citādi saistīts. PVL būs kā MegaLOGs (tāds super reģistrācijas žurnāls), kas izkrās visu informāciju par Cilvēka atrašajās vietu, gaitām, iepirkuma paradumiem, ķermeņa temperatūru, zvaniem, e-pastiem, elektrības patēriņu, veselības stāvokli, finansu darījumiem, ienākumiem, kredītvēsturi, citu cilvēku atsauksmēm (virtuālo reputāciju), izglītību, politiskajiem un reliģiskajiem uzskatiem, īpašumiem, saistītajām personām, draugiem, draugu draugiem, valodu zināšanām, mīļākajiem ēdieniem, dzīvesvietu, apmeklētajām lapām, muzikālo gaumi, darbiem, nedarbiem un bijušajām meitenēm/puišiem.

Tā būs pasaule kur Mākoņa Administrātors (tjipa Drošības dienests) varēs atlasīt visus tos VituālosLietotājus, kas pateikuši rupjību pēdējo 24 stundu laikā kā arī ir ar “sliktu” muzikālo gaumi, lai viņus novērotu kā potenciāli bīstamus Mākoņa sabiedrībai.

Ko tad var iesākt ar VirtuālāLietotāja identitātēm?

Nu var izveidot atsevišķu VirtuāloIdentitāti, kas ir eksperts padomu došanā ģimenes gultu izvēlē. Viņā klausās (viņu lasa, viņu skatās, viņu ciena) visas jaunās ģimenes, kas nodarbojas ar labākās laulības gultas izvēli. Šāda identitāte ir iekārojama no reklāmdevēju puses līdz ar to šādu izveidotu identitāti var pārdot Mēdiju konglomerātiem, kas savukārt VirtuālāLietotāja viedokļi pārdod par naudu. Jā jā… pareizi sapratāt… VirtuāloLietotāju var pārdot citam fiziskam Cilvēkam un mākoņa lietotāji nemaz to nepamanīs. Tas būs liels bizness. Izveidosies pat par jaunās paaudzes SEO eksperti (sauks sevi par VIE, jeb Virtuālās identitātes ekspertiem), kas par reālu atlīdzību palīdzēs dažādiem uzņēmējiem, politiķiem un māksliniekiem veidot un attīstīt virtuālās identitātes dažādiem nolūkiem, kas jau nu būs saskaņā ar pasūtītāja mērķi.

Īstenībā šāda tipa lietas ir sastopamas bērnu autiņos jau šobrīd. On-Line datorspēļu lietotāji jau šobrīd var doties uz vituāliem interneta veikaliem un par reālu naudu iegādāties sev “sagatavotus” cīņas varoņus (uztrennētu pieredzi, ieročiem, reputāciju utt) un līdz ar to par naudu nopirkt veiksmīgāku speles gaitu vituālajā spēļu serverī.

VirtuālāLietotāja vērtība ir tā Reitings… nu daudzie reitingi… ikviens VL būs visās reitingu sistēmās… un katrā sistēmā tiksi mērīts savādāk… pēc draugu skaita… pēc komentāru daudzuma… bēc tava bloga novērtējuma… pēc elektrības patēriņa… pēc naudas daudzuma kontā…

Un būs viens SuperReitings… tāds kā globālais reitings… kur visi tieksies uz maksimālo 10 zvaigžņu novērtējumu. Ikviens Cilvēks sastopot kādu citu Cilvēku visupirms pajautās: “Kāds ir tavs SuperReitings?” lai zinātu ar ko ir darīšana…

Sliktumi

Nu lielākais drauds šajā visā šķiet zādzības… Identitātes zādzības… līdzīgi, kā pases nozagšana reālajā pasaulē var izraisīt ļoti lielus zaudējumus pases turētājam… tā arī virtuālās identitātes nozagšana var novest pie būtiskām sekām – reputācijas zaudēšanas, financiāliem zaudējumiem, uzticamības krituma vai citādām Cilvēkam nevēlamām sekām.

Tas viss būs iespējams, jo VISA informācija būs Mākonī… superserverī… superserveru tīklos…  un visa informācija varēs tikt anelizēta savstarpējā kontekstā.

Teiciens “Apsveicu, tu iekļuvu vēsturē!” iegūs jaunu formulējumu: “Apsveicu – tu iekļuvi SērčRezultos… tagad tev jādomā, kā no turienes izkļūt!”

Galvā kefīrs: Pirmā reize

(2.  no 3 ierakstiem) Stāsts ir turpinājums vakardienas ierakstam – Galvā kefīrs: Žūrija

Aceros pats sevi vēl tālajā 2005. gada rudenī, kad tā starp citu nokļuvu finālā pirmo reizi. Biju pārbijies kā diegs… man trīcēja ikviens muskulis, smadzenēs bija pilnīga putra un es tāds stāvēju pie durvīm aiz kurām es nezināju, kas mani sagaida… liels bars cilvēku? Auksts ūdens spainis? Kas būs klients? ko viņš izdomās? kā viņš piesiesies un vai vispār man izdosies… čik… un nākamais, ko es atceros ir jau 6 stundas vēlāk Viesnīcā Rīdzene, kur visi stāvam rindiņā gaidot sava vārda nosaukšanu… Mierinājuma balva… nav man… (sirds pamirst… Tikai nepalikt 4..3..vai 2.) Jebko, tikai ne otrajam…tad jau labāk zemākā vietā… tad nosauc 3. vietas ieguvēju… nav mans vārds… man kājas pašam sāk jūtami trīcēt… esmu tuvu samaņas zaudēšanai… 2. vieta – Vigants!… tajā brīdī pār manām ūpān tika izspiests samocīts smaids, bet iekšā vīrietis raudāja kā mazs bērns.. Nē… nevar būt, kas es esmu otrais… jebko, bet ne otrais.

Pagāja gads un 2006. gadā konkurss nenotika. Biju nedaudz gatavojies un laiku pa laikam vērojis citu profesionāļu darbu…

pienāca 2007. gads. Es biju gatavs! Konkurss notika. Un tādu motivāciju nosevis es pats nebiju gaidīijs… atbildod uz teorētiskās kārtas jautājumiem es sasprindzināju ikvienu sev pieejamo nervu šūnu, kas bija spējīga domāt… es kārtīgi sagatavoju atbildes, noslīpēju, vēlreiz un vēlreiz pārdomāju un tikai tad iesūtīju. Urā! atkal biju ticis finālā! 

Tā… tagad visu izšķirs tikai un vienīgi cik labs tu esi dzīvē! Gatavoties bija dotas pāris dienas. Iepriekšējā vakarā tika sasaukta pie manis mājās pieredzējušu draugu “padome”, kas vērtēja iespējamos scenārijus, prezentācijas, un pārējos sīkumus. SAgatavojies biju uz 100%. Atlika tikai nākamā dienā ierasties un izlikt visu, kas sagatavotots taču uzmanību pievēršot pārdošanas teorijas elementiem un KLAUSĪŠANĀS. Jā tieši tā – es biju atklājis, ka mana vājākā īpašība kā pārdevējam bija Prasme klausīties. Tas ir tik grūti… saņemties un patiešām klausīties. PAt tad, kad uz jautājumu jau zini atbildes… pat tad, kad tev šķiet, ka klients neko nezina un “slīd” ārā…

.. un atkal durvis… 

Turpinājums rītdien šeit pat!

Galvā kefīrs: Žūrija

(1. no 3 ierakstiem)

Cik tad grūti ir vērtēt citus? It kā jau nekā sarežģīta – patīk vai nepatīk… bet, kad tev jāizdomā, kuri 4 cilvēki (no 10 pilnīgi dažādiem) ir labākie profesionāļi tevis pārstāvētā jomā… nemaz tik vienkārši nav.

Piektdien (31.10.2008) es piedalījos konkursā Pārdošanas Guru 2008. Šogad – žūrija (7 cilv) locekļa lomā. It kā jau nekā sarežģīta: nāk 10 cilvēki un katrs mēģina kašķīgam “klientam” pārdot iepiekš noteiktu lietu/pakalpojumu atvēlētajās 25…30 min. Pircējs, protams, ne pārāk vēlas pirkt un visādi izvairās, kasās, ceļ visādus sliktumus gaisā. Dažreiz smiekīgi, dažreiz skumji, citreiz izklaidējoši, bet laiks no 9iem līdz 14iem paskrien nemanot.

Tev priekšā ir 10 anketas ar tevis paša ierakstītiem vērtējumiem (12 dažādās jomās, ar atzīmi no 0 līdz 10) kā arī paša rakstītās piezīmes. Un tad tas pienāk – tev ir jāpasaka kuri 4 cilvēki, peronibas, pārdevēji tavuprāt ir vislabākie!

Ticiet man – 14:00 pēc 10 krāšņām prezentācijām no cilvēkiem, kurus visus tu redzēji pirmo reizi, tev galvā ir viena vienīga putra. tu tikai spēj atcerēties spilgtākos, profesionālākos un smieklīgākos momentus. Tu saproti, ka tava balss un viedoklis var kādam būt pamudinājums pašpārliecibai, kādam citam milzīga motivācija uzlabot savas profesionālās spējas, bet vēl kādam, iespējams, iekšēja morāla sagrāve… cilvēki ir dažādi, gribasspēks un mirdzums acīs milzīgs. Ikviens ir pelnījis, bet tev ir jānosauc viens pats pats labākais… tas viens, kura priekšā tu pats esi gatavs noņemt cepuri un pirmais pasniegt roku sveicienam nejauši sastopot uz ielas…

Es izlēmu! Un man par lielu pārsteigumu arī citi žūrijas locekļi izlēma līdzīgi… un mans personīgi nolemtais TOP 4 izrādījās arī citiem līdzīgs un galu beigās šādā sastāvā arī tika apbalvoti uzvarētāji. Atvieglojums, prieks un patiess gandarījums, ka mana gaume un zināšanas sakrita ar citu profesionāļu vērtējumiem… tas ir kā iekšējs apstiprinājums, ka arī es skatos uz lietam īdzīgi kā citi pārdošanas profesionāļi.

Lasiet rīt – Kā es pats jutos, kad pats pirmo reizi piedalījos konkursa finālā?