Vai mēs dzīvojam Matrixā? Filozofiskas pārdomas par īstenību un šķietamību.

Pirms gandrīz 10. gadiem uz ekrāniem iznāca filma Matrix. Filma ne vien padarīja Keanu Reeves slavenu, bet arī pacēla jautājumu Kas tad ir īsts un kas ir mākslīgs?

Ja paskatamies šodien sev apkārt, tad redzam, ka vizuālie efekti, mānīšana, šķietamība, faktu radīšana no zila gaisa un lietu skaidrošanas tehnikas padara sabiedrību līdzīgi kā Neo pieslēgtu pie SISTĒMAS. Pie labi organizētas, kontrolētas šķietamību sistēmas.

  1. Labs Kino mūsdienās nesastāv no orģināla stāsta un talantīgas aktiermākslas… mūsdienās Kino ir ilūzija un datorgrafika. Aktieri un stāsts ir tikai otrā plāna spēlētāji. Paskatoties pēdējā laika top apmeklētās filmas Amerikā (Tumšais bruņinieks, Dzels vīrs, Mūmija 3) redzam, ka datorgrafika viennozīmīgi ņēmusi virsroku pār filmas saturu un aktieru talantu.
  2. TV un drukāto Mēdiju darbs pēdējā laikā izceļas ar tendenci pielabot faktus, izskatu, efektur … principā pielabt realitāti, lai padarītu ziņu košāku, sensacionālāku, drūmāku nekā patiesībā. Mēdīju fotogrāfu/datorgrafiķu talantīgais darbs pie fotogrāfiju modifikācijām, modificētu mateirālu un radītu šķietamo realitāti.
  3. Politiķu un ekonomisko grupējumu sistemātiskais darbs pie protestējošās/savādāk domājošās tautas masas „izglītošanas”, „izskaidrošanas” un „ieskaidrošanas”. Šobrīd tas visspilgtāk redzams Krievijas masu mēdiju telpā, kur vārds „objektīvisms” žurnālistu izpratnē ir ieguvis pavisam citu jēgu. Jāatzīst arī, ka konfliktā iesaistītā otrā puse rīkojas līdzīgi, ieskaidrojot saviem sabiedrotajiem, ka viņi tie, labie un nekad nevienam neko ļaunu nav nodarījuši. Negribu sliekties ne uz vienu no konfliktējošām pusēm, taču no malas vērojot ir ļoti izteikti redzams kā vara vienā un otrā pusē caur mēdijiem fantastiski manipulē ar sabiedrisko domu. Pie mumsim Latvijā šādas lietas aktivizēsies tuvāk gada beigām, kad mēs būsim smagā ekonomiskā situācijā. Šobrīd Latvijas politiķi var uzelpot – Olimpiskās spēles un Karš Grūzijā ļoti veiksmīgi novērsuši skatus no milzīgjām problēmām tepat pie mums Latvijā. No otrā referenduma, kas klauvē pie durvīm, no fantastiski strauji pieaugošā bezdarba, no nemaksātāju apgrieztajām piramīdām, no katastrofālas situācijas kopējā naudasmakā un citām. Un ja nu tomēr ar lielajiem pasākumiem nebūs gana, lai novērstu uzmanību no problēmām, tad vienmēr var izvilkt tēmu par Krievijas apdraudējumu Latvijai… un, protams, ka visa tauta metīsies baidīties par savām dzīvībām un valsts brīvību.

Ja tā paskatās uz visām tām lietām atmetot visus aizspriedumus, pieņēmumus, „ iestāstījumus” un liekās emocijas, nav tā sajūta, ka īstenībā viens vidējais latvietis sen vairs pats nedomā, nav sava viedokļa autors, nav spējīgs patstāvīgi spriest un rīkoties.

Kas notiks nākotnē? Vai mūs ieliks dzīvību uzturošanās kapsulās un pieslēgs pie SISTEMAS tik ļoti, ka mēs pat vairs vispār nevarēsim ieraudzīt patieso realitāti?

9 thoughts on “Vai mēs dzīvojam Matrixā? Filozofiskas pārdomas par īstenību un šķietamību.

  1. No filmām līdz politikai, ļoti tālas paralēles, manā skatījumā. Tas, ka vidējam skatītājam stāsts vairs nav svarīgs filmā un līdzarto apmeklētākas kļūst vizuāli baudāmākās filmas varētu būt saistīts ar informācijas pārsātināto ikdienu, kur kino tomēr ir kā relaksācijas līdzeklis un tieši bezsatura filmas laikam jau vislabāk ļāuj “atslēgties” no ikdienas informācijas gūzmas.
    Savukārt par otro tēmu – manipulēšana ar to, kas ir “īstenība” vienmēr ir kaut kādā mērā eksistējusi. Lielākais vairums cilvēku nemaz negrib paši domāt, tāpēc ir gatavi tik viegli pieņemt citu viņiem sagatavotās domas, būtu tā reklāma vai reliģija, starpība ta maza.

    P.S. RSS-ā tev kaut kāds misēklis, šim ierakstam sākums izskatās kā “<!– /* Style Definitions */…”

  2. A kur ir robeža… vai rītdienas Panorāma iekļūs skatītāko mākslas filmu sarakstā pateicoites specefektiem… vai ziņu serviss (Reuters un citi) sāk kļūt par kino industriju, kas rada ziņas? Vai žurnālisti kļūst par rakstniekiem, kas izdomā patiesības, lai aizpildītu informatīvo telpu ar jaunām “patiesībām” un faktiem?

    PS Tas tāpēc ka rakstīju Wordā un iekopēju šeit… procesā nezkāpēc pie publicēšanas parādījās kaut kāds stufs… tagad ir kā izlaboju.

  3. Manuprāt, vidējais latvietis grib arī atpūsties un atslēgties no globālām vai politiskām problēmām. Nevis kolekcionēt viedokļus, faktus, analizēt tos un noformulēt savu personisko viedokli.

    Es domāju, ka domāšana ir viena no grūtākajām darbībām. Cilvēki negrib lieki pūlēties.

    Kas mainīsies, ka Latvijā būs 1000000 personisko viedokļu?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s