Teksta uzdevums (rūķītis pret inflāciju)

Reiz mežā dzīvoja Rūķītis. Viņš katru dienu gāja un smagi strādāja lasot ogas un nesot tās pārdot uz tuvējo vīna darītavu. Par ogām viņam maksāja Mežikos – tā bija Meža oficiālā naudas vienība. Rūķītim ir ģimene (Sieva Sniegbaltīte un 3 bērni SnieRūķBaltīši). Principā Rūķīša ienākumi no ogu pārdošanas ir daudz maz pietiekami, lai pabarotu ģimeni, kā arī vēl  10% atliktu plauktā. Kad Rūķītis ievēroja, ka plauktiņā ir nolicis jau  viena mēneša ienākumus, tad nodomāja, ka vajadzētu ar to naudu kaut ko pasākt (nu spiež kabatu, tā teikt!).

Tāka Rūķītis bija reiz pieredzējis lielu inflāciju, tad viņam likās laba, doma, ka to naudu viņš varētu iztērēt (jo rīt viss būs dārgāks, un tad par to naudu varēs mazāk nopirkt). Ir arī tā, ka varētu pieķerties pie sen ieplānotās pirtiņas būvniecības (tur gan vēl būs jāaizņemas gada ienākumu apmērā). Nau jau tā, ka baigi vajag, bet nu gribas gan to pirtiņu.

Viņa sieva, Sniegbaltīte, tomēr tic, ka naudu vajadzētu nolikt depozītā un ļaut, lai vairojas kā arī, lai kalpo par labu atbalstu nebaltā dienā. (ja nu Rūķītim lasot ogas iekož kāds traks trusis un jāslimo ilgāku laiku?). Un ja nu tomēr nebaltā diena nepienāks, tad būs sakrājušie līdzeķļi par ko sūtīt bērnus uz lielo Meža Universitāti. Studēt bērniem jāiet pēc tieši 5 gadiem. Tad varēs iztikt arī bez studiju kredīta, ko bijām plānojuši ņemt uz vēl 4 gadiem.

Šādo spriežot par naudas pielietošanas metodēm un mērķiem Rūķītis diezgan spēcīgi sastrīdējās ar savu sievu. Palīdzi izšķirt šo ģimenes strīdu ar ļoģiskiem un pamatotiem argumentiem par labu vienam vai otram.

Vietējā Meža Banka piedāvā sekojošus pakalpojumus:

  • Mežiku depozīti tiek pieņemti par 8% gadā (tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs).
  • Mežiku aizdevumi tiek izsniegti par 9% gadā (tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs)
  • Kaimiņvalsts naudasvienības Evriku (kas ir ar nemainīgu fiksētu apmaiņas kursu 1Mežiks : 2 Evriki) aizdevumi par 6% gadā. ((tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs).  Pastāv baumas, ka notiks Mežika devalvācija. Eksperti (Pūce ar LāciVinniju) saka, ka pastāv apmēram 5% ..10% varbūtība, ka tuvāko 3 gadu laikā maiņas kurss izmainīsies 1Mežiks :1 Evriks… jeb notiks Mežika devalvācija.

Meža gada inflācija šobrīd ir 18%. Ienākumi par ogām Rūķītim plānojas ka augs apmēram 5% katru gadu (tuvākos 10 gadus). Tāpat pastāv viedoklis, ka inflācija nākamajā gadā būs 13%, bet 3šajā gadā būs 8 % un pēc tam 7 gadus pēc kārtas būs 4% gadā.

Komentāros, lūdzu, ieraksti:

Kura pusē tu esi? Kādēļ tev šķiet ka viņam ir taisnība? Vai vari ieguvumus/zaudējumus/riskus pamatot ar aprēķiniem?

Manas atbildes uz šo uzdevumu un skaidrojumus gaidiet šeit pat blogā jau rīt vai parīt.

(C) Vigants

PS Visi skaitļi, tēli, valstis, notikumi un naudas vienības ir izdomātas. 🙂

9 thoughts on “Teksta uzdevums (rūķītis pret inflāciju)

  1. Skaitļi ir tādi ka atšķirība visos scenārijos ir minimāla, te vairāk runa ir pa preferencēm.

    Ja rūķis tagad pelna 1000,
    Otrā gadā viņš vairs neko neuzkrāj, bet maksā kredītus.
    Tad pirts būves variantā NPV = 11194 Mežiku
    Ja rūķis visu notriec tad NPV = 11350 Mežiku
    Ja bērni skolojas tad NPV = 11240 Mežiku
    Ja skolojas un būvē pirti NPV = 11167 Mežiku

    Ko es darītu rūķa vietā redzot, ka 10 gadu laikā ietaupījums būtu tikai 1.6% pie inflācijas 4%. Būvētu gan pirti, gan ieguldītu savu mēnešalgu depozītā un daļēji uzkrāt bērniem priekš studijām.

    Mežiku devalvācija Rūķi neskars, jo ogas šis pārdod mežikos. Protams viņš var spekulēt ar valūtām, bet tas tikai lieki sarežģīs uzdevumu.

    Par ekonomikas principiem neredzu jēgas diskutēt, apskatāmais uzdevums ir no mikroekonomikas sfēras. Un mikroekonomikā galveno nosaka rūķa preferenču līkne, šeit uzdevums mums dod tikai informāciju, par rūķa finanšu plūsmu, neko daudz nepasakot par rūķa vai Sniegbaltītes preferencēm. Brutāli skatoties redzam, ka notriekt ir labāk, jo tas nerada papildus izmaksas. Cita lieta būtu ja rūķītis pirtiņā izveidotu uzdzīves vietu un iegūtu papildus ienākumus. Bet tad studēšanas scenārijs zaudētu jēgu.

    Iespējams, ka es īsti neuztvēru ideju par to 10% atlikšanu, cik sapratu mēneša ienākumu sakrājis, šis sāka jau spriest, bet vai ideja bija taupības režīmu turpināt vai ne, sapratu ka nē.

    Jautājumi komentāri?

  2. Neesmu ekonomists, tāpēc nevaru saprast – kāpēc gan devalvācija neskars Rūķi? Mežikiem taču ir noteikta vērtība attiecībā pret Evrikiem, kas saistīts ar Meža un kaimiņvalsts starptautisko tirdzniecību. Tāpēc nevar izslēgt, ka ogas tiek tirgotas kaimiņvalstī, tāpēc ogu uzpircēju gan skartu Mežiku vērtības izmaiņas un ir risks, ka devalvācijas gadījumā uzpircēji samazinātu iepirkumu no Rūķa. Vai tā nav?

  3. Tāpēc ka uzdevuma rūķītis plāno, ka “Ienākumi par ogām Rūķītim plānojas ka augs apmēram 5% katru gadu (tuvākos 10 gadus)”, tas acīmredzot ietver visu devalvāciju (ja tāda notiek), ogu ražas prognozes un ogu kombaina izmaksas.

    Bez tam devalvāciju nevar paredzēt 5% .. 10% varbūtību 3 gadu laikā, tā vai nu ir vai nav. Arī ilgstoša inflācija nebūt nav nekāda devalvācijas pazīme. Devalvācija jau nenotiek tā no zila gaisa, tai ir jābūt priekšnosacījumiem.

    Arī banku likmes neparedz spiediena pieaugumu uz mežikiem, visu laiku konkrēta aizdevuma likme, ja devalvācija notiktu, visi ņemtu krītu Mežikos lai uzpirktu Evrikus, kas savukārt noplicinātu valūtas rezerves Mežiku bankā un paātrinātu devalvāciju. Protams ja Pūce zin, ka mežiku sgums ir zaķu spiras, tad devalvācija būs neizbēgama 🙂

    Ja piemēram ogas iet eksportā tad rūķa ienākumiem pat vajadzētu palielināties, jo ogas vieglāk būtu pārdot ārzemēs. Savukārt importa ogas būtu dārgākas un iekšējā tirgū rūķis iespējams varētu nedaudz pacelt savas cenas.

    Bet protams, varam piemērot varbūtību, ka notiks devalvācija un aprēķināt itekmi uz rūķa naudas plūsmu, bet tad ir jāzin, vai rūķis spekulē ar valūtu, vai viņš uzkrāj ietaupījumus valūtā, kā izmainīsies ogu pieprasījums starpvalstu tirgū, cik maksās izglītība pie devalvētā mežika, kādi būs jauni banku noguldījuma/aizdevuma procenti, vai devalvācija bija pozitīvs efekts uz ārējo tirdzniecības bilanci, kāda ir importa un eksporta cenu elastības absolūtā summa, bez šīs informācijas, jebkādi aprēķini būs pagrābti no zila gaisa. tāpēc nemaz nerēķināju XXX variantus.

    Bet tiešām gribas redzēt Viganta kalkulāciju 🙂 Kad viņa būs, vai tur būs reāli ciparos konertējami arisinājumi, vai tikai spriedelējumi “what if” garā? Jeb beigās rūķis visu naudu būs iegrūdis valūtu Swapos atstājis kādu pozīciju nenosegtu un ar to baigi vinnējis/zaudējis? Kādu diskonta likmi izmantosi aprēķinos reālo vai efektīvo?

  4. Tā, ja ir zināms, ka pastāv risks gan vietējās valūtas devalvācijai, gan ārējās valūtas inflācijai, atbildei ir skaidra kā divreizdivi: liekā nauda ir jāiegulda taustāmās vērtībās, vislabāk tādās, kuras pašas ir ražošanas līdzeklis un spēj ģenerēt ienākumu plūsmu. Piemēram, nopirkt dzīvokli un izīrēt, vai lauksaimniecības zemi, vai mežu. Vai aizdot uzticamam cilvēkam, kam tā vajadzīga uzņemējdarbības attīstīšanai, un peļņu dalīt kopīgi. Arī tas ir risks.
    Ja spēlējam pēc drošā scenārija, mierīgi var sapirkties zeltu, sudrabu vai kādas citas materiālas vērtības. Kaut vai alumīnija, cinka vai vara lietņus un norakt zem šķūnīša grīdas. Šo resursu cena svārstās, taču nekad neatgriezeniski nekrītas līdz nullei, kā var gadīties ar dažādām valūtām un vērtspapīriem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s