Stīvs Džobs ir miris!*

*Tieši šādu ziņu kļūdas pēc saņēma šodien pēcpusdienā vakar vakarā vairāki tūkstoši Bloomberga ziņu lietotāji. Galvenokārt investori… Pati ziņa, gan nav pilnīga jo nav minēts nāves datums kā arī iemesls (atstāti XXX, lai vēlāk var ar “find and replace” strādāt)

Jāsaka uzreiz, ka tā ir nepatiesība un Bloomberg bija nejauši publicējis šādu ziņu.  Par TO jau runāja vēl vairākus gadus atpakaļ, kad Stīvs ārstēja smagu slimību – vēzi. Ziņu aģentūrās tā esot ierasta prakse, ka par slaveniem cilvēkiem šāda tipa paziņojumi tiek sagatavoti iepriekš it sevišķi ja cilvēki ir smagi slimi. Un ja notiek bēdīgākais, tad ir iespēja ātri papildināt un publicēt.

Lai nu kā! Man jūs jānomierina – tauta tomēr apgalvo, ka ar Stīvu viss ir kārtībā, taču šāds negadījums ar Bloomberg oficiālajiem paziņojumiem noteikti izraisīs diezgan lielu skandālu un domājams arī tiesāšanos… un nabaga cilvēks, kas šo kļūdu pieļava.

Interesentiem varu tikai iedot adresi uz šīs informācijas orģinālo avotu: Gawker, AppleInsider,

Novēlēsim Stīvam vēl daudzus dzīves gadus un cerams viņš dos pasaulei vēl daudzus jaukus produktus, kas vismaz radīs daudzveidību mūsdienu vienveidīgajā piedāvājumā.

Tā inflācijas slimība, ko nekādi neizdodas izslimot

Diezgan ilgu laiku neko nebiju rakstījis par ekonomiku un inflāciju, taču šķiet nu ir īstais laiks atskatīties un pavērot, kas tad īsti ir noticis.

Dīvainā ārstēšanas metode

Kalvīša kā toreizējā premjera teksts “…inflācija ir slimība, kas jāizslimo…” šķiet tiks ierakstīts Latvijas 21 gadsimta vēstures grāmatā ekonomikas nodaļā kā lielākās politiķu kļūdas. To šķiet apzinās ikviens politiķis. Tad, kad šo pateica Kalvītis (apmēram pirms pusotra gada), īstenībā bija pats īstākais brīdis visnežēlīgākās cīņas uzsākšanai pret inflāciju. Manuprāt visefektīvākais veids kā to izdarīt būtu bijis iztērēt kādu vienu miljonu latu un iestāstīt tautai, ka nedrīkst aizņemties bezatbildīgi. Nu vēlēšanu kampaņām tie miljoni atradās… taču tautas glābšanai no ekonomiskā bankrota diemžēl neatradās.. nu valdības vīri taču saprot, ka tauta tic reklāmām… tad vajadzēja tādu līdzekli arī izmantot, lai paglābtu vidējo latvieti pašu no savas uzvedības.

Stulbā tauta ar ticību uz skaisto nākotni un neizmērojamu optimismu

7tiņi treknie gadi, kas izrādījās tikai pusotrs trekns un pārējie šķiet mahten netrekni. Es gan īsti nesapratu tautas masveidu optimismu par to, ka turpmākos daudzu gadus ienākumi augs ar tempu vidēji 20% gadā un īpašumi paliks dārgāki un nekad nebūs lētāki kā Ņujorkā vai Dubajā.

Būsim reāli! Mēs esam Eiropas savienības province… tāpat kā, piemēram, Saldus uz Latvijas kartes… notiek tur mini kustība, taču brīnumi tur nekad nenotiks… nu Saldū pēkšņi ne no kā dzīvokļi nekļūs dārgāki kā Rīgā vai Jūrmalā. Būsim reāli… bet dzīvojot Latvijā mēs ticējām, ka ir ekonomisks pamats Rīgas veco, gandrīz nojaucamo paneļu māju dzīvokļu cena par 1200Ls/m2 ir ekonomiski pamatota pamatojot ar līdzīgu cenu līmeni Londonas centrā vai Parīzes centrā… GET REAL! Vidējā cena dzīvoklim, ar vidēji normāliem apstākļiem (pēc Eiropas standarta) Latvijā ilgtermiņā ir jābūt vidējās algas apmērā par kvadrātmetru… attiecīgi ne vairāk par 500… 600 Ls/kvadrātmetrā . Pļavnieku un citu guļamrajonu dzīvokļu cenām šobrīd vajadzētu būt stabili ap 400 Ls par vienu kvadrātmetru. Tā ir normāla pasaules prakse… tas ir nosacītais līdzsvara punkts…

Vēlme dzīvot labāk nekā varam patiesībā atļauties

Šķiet latviešiem ir kaut kādi aizvainotā mazākā brāļa kompleksi, jo kā savādāk varēja izskaidrot tiekšanos pēc apvidus automašīnām, platekrāna televīzoriem un visiem citiem labumiem, kas tiešā veidā dzīves līmeni neuzlabo, taču paņemti no luksus plauktiņa… pie tam pērkot līzingā… Par Porsche Cayenne daudzumu Rīgas ielās brīnijās mani Zviedru kolēģi, kas vēl vairāk kļuva pārsteigti uzzinot, ka lielākoties tās automašīnas ir pirktas līzingā un kā darba automašīnas… Viņi to reāli nevarēja “sagremot”.

Izglītība, kas diemžēl neieliek stabilus pamatus

Mums ir augstākās izglītības iestādes, kas šodien nodarbojas ar naudas izsūkšanu no nabaga jauniešiem, taču pretī neko vērtīgu neiedodod. Nu diemžēl nav mums tā izglītība tāda, lai pēc universitātes beigšanas reāli tie darbinieki varētu strādāt savās profesijās… nu visi profesionāļi ir “jāpārmāca” speciālos kursos vai jāsūta pieredzes apmaiņas komandējumos, kas maksā vēl tik pat daudz… un tikai tad mēs reāli iegūstam profesionālu uzņēmuma vadītāju, programmētāju un pat moderna traktora vadītāju.

Ko tad darīt?

Nu principā svešās zemēs runā par to, ka smagos ekonomiskajos apstākļos ir nevis jāsamazina maksimāli daudz viss iespējamais, bet gan JĀINVESTĒ lietās, kas nodrošinās valstij un indivīdam unikālās priekšrocības brīdī, kad ekonomika atsāks augšupeju. Līdz ar to es ņemos apgalvot – Gudrās galvas tur augšā – tagad vajag iespringt un reāli naudu tērēt:

1. efektivitātes uzlabošanai. Nu cik man zināms, tad milzīgi daud zenerģijas tiek iztērēts vienkārši skaidrojoties starp ierēdņiem par to kurš par to ir atbildīgs kā arī aizpildot birokrātiskos papīrus… nevis darot reālu darbu.

2. procesu optimizēšanai. Es brīnos kādēļ valsts nevar noslēgt vienu normālu līgumu ar visiem valstī strādājošajiem telekomunikāciju operatoriem par to, ka visiem valsts un pašvaldību darbiniekiem visas sarunas savā starpā ir bez maksas… iedomājieties cik miljonus ietaupīsies? Un šādi nelielie mājasdarbi izdevumu samazināšanā ir ikvienā valsts nostūrī…

3. Labai izglītībai ar praktiskām iemaņām no reālās dzīves (ieskaitot ārzemju speciālistu piesaisti) lai mums pietiekamā daudzumā būtu tādi zinoši speciālisti ekonomikā kā Melngailis (kuru nezinkāpēc patrieca no Lattelecom.. laikam jau par to, ka viņam nebija vienalga) un citi. Lai beidzot Latvijā lielo uzņēmumu vadītāji reāli sāktu domāt par to kā vairāk pakalpojumus un preces eksportēt, nevis par to kā vairāk “noslaukt” vietējo tautu. Tiesa gan laikam gudrajām galvā par šo tēmu satraukties ir lieki, jo viņi visi var atļauties savas atvases par naudu uz Labajām ārzemju skolām aizsūtīt… bet tauta, lai jau kuļas kā māk.

Es ceru, ka nākamreiz, kad redzēšu pa TV Kalvīti, Zatleru vai kādu citu darboni izklaidējamies Ķīnā, Amerikā vai Austrālijā man būs iekšēja sajūta, ka viņi to patiešām ir nopelnījuši ar savu ieguldījumu Latvijas labā…. šobrīd man gan vairāk šie skati asociējas ar riebumu, ka tiek izniekots manis apmaksātais laiks nevajadzīgās lietās… Pamostieties valdības vīri! Mums ir reāli ielaista slimība!

Meklē idejas eksporta preču ražošanai? Varbūt pamēģini Dodge Viper vai Hummer?

Bija tāda anektdote par jaunajiem krieviem:

Jaunā krieva* dēls iestājas universitātē un sāk studēt. Tēvs labu gribēdams dēlam liek dzīvot kā parastam studentam. Kādu dienu dēls raksta tēvam mājās vēstuli:

„ Dārgais tēti,

Paldies par tavā rūpēm un šo iespēju izglītoties valsts augstskolā. It kā jau viss ir kārtībā un mācības notiek, taču pārējā laikā jūtos diezgan neērti, jo manas iespējas nesakrīt ar pārējo studentu iespējām. Lai tu labāk saprastu par piemēru minēšu transportu – es pārvietojos ar tavu 600 Mersedesu, bet pārējie pārvietojas ar trolejbusiem un tramvajiem. Saproti… nu es jūtos savādāks kā pārējie. Tēt, vai es drīkstu turpmāk pārvietoties tāpat kā tie citi?

Tavs mīlošais dēls.”

Tēvs sūta atbildes vēstuli:

„ Mans dēls,

Man prieks, ka dzīvē esi kaut ko iemācījies. Te tev sūtu čeku par miljonu dolāru… nu pērc ar personīgo tramvaju sev, ja jau tik ļoti vēlies….”

*Jaunais krievs – tā mēdz apzīmēt jaunbagātniekus.

Šī anektdote man attausa prātā kontekstā ar ziņām no Amerikas, ka Chrysler kompānija ir nodomājusi pārdot savu skaistāko, ātrāko un iekārojamāko auto modeli citiem īpašniekiem. Jā… Dodge Viper modeļu līnija meklē sev jaunus saimniekus. Ja vēl Latvijā atrastos kāds turīgāks džeks, tad tā būtu iespēja kārtīgi „izcelties” nopērkot ne tikai vienkārši krutu auto, bet veselu modeļu līniju. Slabo?

Principā pastāv iespēja arī no GM nopirkt Hummer modeļu līniju. Tā šķiet būtu piemērotāka Latvijas (bez)ceļu segumam.

Te ir arī vietā savulaik Henrija Forda teiktais: “Ja tev kaut kas ļoti iepatīkas, nepērc to! Labāk pa to naudu nopērc tā uzņēmuma akcijas un tu būsi miljonārs ļoti drīz!”

Kādēļ LMT nesāka tirgot iPhone 22. augustā? (papildināts)

Man nav oficiālas ziņa par to kādēļ tieši LMT nesāka tirgot iPhone 22. augustā, lai gan iepriekš bija tādas ziņas no Apple, ka Latvija tāpat kā Igaunija tiks iPhonizēta kopā. Igaunija ir sākusi tirgot un domāju, ka diezgan veiksmīgi. Var jau strīdēties par cenu, kopējo cenu un ko tu par to cenu dabū, taču manuprāt vissvarīgākais ir, ka cilvēkiem tiek dota plašāka izvēle un plašākas iespējas. Tātad: kādēļ LMT nesāka tirgot?

Manuprāt te var būt vairāki iemesli (zemāk minētā informācija ir baumas un minējumi un nav apstiprināta)

  1. LMT nevar nodrošināt Visual Voicemail?… jo LMT nav balss pasta pakalpojuma vispār. L Visual voice mail ir viena no tām lieliskajām funkcijām ar ko iPhone atšķiras no pārējiem tālruņiem.
  2. iTunes veikals nav lokalizēts? … attiecīgi nav gatavs piegādāt saturu (applikācijas, mūziku utt) Latvijas klientam. Kā zināms, tad līdz pat nesenam laikam vēl joprojām iTunes nepieņēma Latvijā izdotās kredītkartes.
  3. Pārāk mazs iPhone noliktavas apjoms uz Baltiju?… un tādēl TeliaSonera nolēma, visu apjomu atdot Igauņiem, kur TeliaiSonerai pieder ir 100% (ja nemaldos). Kā zināms, tad pieprasījums pasaulē pēc jaunajiem tālruņiem ir liels un Apple nespēj saražot pietiekamā apjomā… līdz ar to noteikti reģioni nesaņem tik daudz gabalus cik gribētos.
  4. LMT nevarēja uzņemties pietiekami lielu apjomu? Ņemot vērā iPhone tirdzniecības specifiku un pēdējos paziņojumus no no dažādiem pasaules operatoriem man liekas, ka Apple pieprasa uzņemties saistības un garantēt nopirkt noteiktu apjomu telefonu gadā… turpmākos pāris gadus.

Ceru, ka jau tuvākajā laikā LMT izdosies novērst jebkuras problēmas, kas ar šo ir saistītas un maniem druagiem būs iespēja iegādāties vienu no labākajiem tālruņiem pasaulē.

Papildināts 01.09.2008: Saskaņā ar Nombre.lv teikto, Bite apstiprināja to, ka izplata iPhone biznesa klientiem bez piesaistes operatoriem.

Artūr Medni – izbeidz vienreiz!

Šodien kārtējo reizi saņēmu SPAM no Artūra Medņa. Lai nu kā, bet šķiet viņa nekaunībai patiešām nav robežu. Es nēesmu parakstījies uz nekādiem viņa spamiem un listēm.

Sāksim no sākuma… saņēmu šādu e-pastu:

Spams kā jau spams… ar adresēm, kas ir ar unikājaliem kodiem, lai varētu pētīt aktivitāšu statistiku – viņš zinās cik reizes un kurš tieši lietotājs ir klikšķinājis uz tām saitēm. tāpat šķiet interesanta pēdējā frāze: “Tu mums esi kā labs draugs” 🙂 un to viņš man atsūta… ha ha…

Ievērojiet, ka nu jau viņš ir labojies un ir pievienojis arī atrakstīšanās funkciju… taču uzklikšķinot uz tās ieraugāt šādu ziņu:

Ne uz ko es nēesmu pie viņa parakstījies… Bet nu no viņa mēsliem vajadzētu tomēr atrīvoties… Protams es godprātīgi ieķeksēju uz abām listēm un spiežu uz vienīgās pogas ” Unsubscribe” taču tad parādās sekojošs paziņojums:

Tā vietā, lai atrakstītu, viņš ņēma un mani pierakstīja… Tad protams es vēlreiz uzmanīgi izlasu viņa teikto un redzu, ka ir JĀIZKLIKŠĶINA, lai atrakstītos… (vakars, nogurums… tā vot sanāk)

Nu tad izskatās, ka pēc izklikšķināšanas tomēr no MadMimi datubāzes esmu dzēsts… bet vai no Medņa bāzes izdzēsos? diezin vai… Laikam gaidām nākamo Medņa eksperimentu ar kārtējo jauno online spammeru servisu.

Tiem kas nezina, ko dara MadMimi:

Mad Mimi shows the viewing and clicking behavior of your mail recipients in real time! Plus Mimi stores every metric imaginable so that you can modify your marketing approach to improve results.

Principā šāds gājiens vairāk izskatās pēc e-pastu adrešu verifikācijas gājiena. To parasti dara spammeri, lai varētu vēlāk par naudu notirgot “kvalitatīvāku” mūsu adrešu bāzi. Tāpat Mednis izsekos visu adresātu uzvedību reālā laikā… Principā man ir dažu jautājumi Mednim:

1. Kas tev ļāva sūtīt spam uz manu e-pastu?

2. Kas tev ļāva nodot manu e-pasta adresi 3šām pusēm (attiecīgi madmini.com servisam)?

3. Ar kādām tiesībām tu māni cilvēkus ar viltus atrakstīšanās iespēju?

PS

Ja ir kāds jurists ar brīvo laiku un vēlmi papurināt Latvijas SPAMMEri, tad droši piesakies…

PSS

Protams, ka tava e-pasta adrese tiks noreportēta kā SPAM. Pateicības nevajag!

Joks par politiķiem

Kādu dienu jaunietis ieguva autovadītāja tiesības. Pa taisno devās pie sava tēva (kas bija ministrs) un pajautāja:” Vai mēs varam apspriest manas iespējas tikt pie sava auto?”

Tēvs:”Pilnīgi noteikti. Vienojamies, ka tu uzlabosi savas atzīmes skolā, Pastudēsi bībeli un aiziesi pie friziera, tad mēs pie šī jautājuma varam atgriezties.”

Paiet mēnesis un dēls piestrādā kā pie mācībām tā pie bīleles lietas. Atnāk pie tēva pēc solītās diskusijas:”Nu vai tagad varam parunāt par mašīnas lietošanu?”

Tēvs:”Nu it kā mācība sir ok un bībeli arī esi iepazinis, bet tākā nēesi bijis pie friziera, tad diemžēl nesanāks nekas.”

Uz ko dēls mēģināja oponēt:”Nu Jēzum bija gari mati, Mozum bija gari mati un pārējiem svētajiem. Varbūt tas nav tik traki?”

Tēvs:” Nu jā… un viņi visūr gāja kājām…”

Sniega cilvēks = preses pīle + fantastisks veids tirgot!

Gribi nopelnīt miljonu? Tas ir vienkārši – paziņo preses relīzē par sensacionālu atklājumu (Atrasts sniega cilvēka ķermenis) taču preses konferencē detalizēti un uzmanīgi izstāsti par iespējām nopirkt t-kreklus ar sniega cilvēka bildi. 🙂 Kā jau noprotat – nekāda sniega cilvēka ķermeņa nav…

Tas ir pēdējais atgadījums, par ko sūdzas žurnālisti Amerikā. Pēdējā laikā parādījušies pietiekami daudz šādi paziņojumi no kuriem tiek mēģināts uzbūvēt lielu troksni tādā veidā īstermiņā piesaistot savām mājas lapām masveida publiku. Car reklāmu un dažiem sīkiem produktiem ātri tiek nauda atpelnīta.

Es to nosauktu par Spam 2.0. Pie mums līdzīgi izgājieni bija ar mobilo telefonu numuriem. Bet nu kā jau noprotat. tad “īstie veči” iet tālāk…

Tātad – sasaucu preses konferenci, jo esmu atrisinājis mūžīgo jautājumu: Kas bija pirmais, vista vai ola? Piesakieties pa e-pastu: naivajiem@spams.lv 🙂 vai apmeklējiet mājaslapu www.vista-vai-ola.lv

Man ir sliktāks IQ kā meitenēm

Šon’ pārlasot Nekur.lv ieraudzīju rakstu iekš Meitenem.lv par IQ testiem. Nu tā garām ejot nolēmu pats ar iemest aci, kas un kā tur ir. It kā matemātiķis un šādus uzdevumus biju vēl vidusskolā pildījis, vot likās interesanti. tākā man īpaši daudz laika nav, tad es tiem uzdevumiem izskrēju cauri 10 minūtēs (lai gan ir dotas 40) un man sanāca abloms – tikai 118 punkti. Lai arī tas skaitās labi pēc testu lapas vērtējuma, taču tas ir sliktāk, kā dāmītes minētie 126. Velns… viena meiča mani pieveica! Būs laikam rīt no rīta jāsataisa kafija un tā teikt svaigu galvu jāmēģina vismaz 130 dabūt. Es takš to varu!

PS

tiem kas nezina, tad es vidusskolā 3 gadus pēc kārtas rajona matemātikas olimpiādē uzvarēju… Ar šādiem uzdevumiem smadzenes trennēju. Laikam jau vecums liek par sevi zināt!

PSS

Testu var aizpildīt šeitan: http://www.iqtest.dk

Skaties kā gribi, bet ķīniešiem šodien ir vairāk

Amerikā izvērtusies diskusija par olimpisko medaļu skaitīšanu un mērīšanu starpvalstu līmenī. Visa pasaule skaita zelta medaļas un pēc šāda principa līdz pat šodienai Kīna bija stabilā vadībā. Taču vēsturiski ir tā, ka ASV viss tas tiek skaitīts pēc kopējo medaļu skaita un līdz pat šodienai pēc tādas skaitīšanas ASV bija vadošajās pozīvijās… bet ne vairāk. Šodien Kīņa apsteidza ameriku arī pēc kopējo medaļu skaita.

Kā tu domā: Vadībā ir tā valsts, kurai vairāk Zelta vai tā, kurai vairāk visas medaļas kopā?

Tiem kas nezina par medaļām, tad varat jaunākos datus sameklēt te iekš Google Olympics.

Vai mēs dzīvojam Matrixā? Filozofiskas pārdomas par īstenību un šķietamību.

Pirms gandrīz 10. gadiem uz ekrāniem iznāca filma Matrix. Filma ne vien padarīja Keanu Reeves slavenu, bet arī pacēla jautājumu Kas tad ir īsts un kas ir mākslīgs?

Ja paskatamies šodien sev apkārt, tad redzam, ka vizuālie efekti, mānīšana, šķietamība, faktu radīšana no zila gaisa un lietu skaidrošanas tehnikas padara sabiedrību līdzīgi kā Neo pieslēgtu pie SISTĒMAS. Pie labi organizētas, kontrolētas šķietamību sistēmas.

  1. Labs Kino mūsdienās nesastāv no orģināla stāsta un talantīgas aktiermākslas… mūsdienās Kino ir ilūzija un datorgrafika. Aktieri un stāsts ir tikai otrā plāna spēlētāji. Paskatoties pēdējā laika top apmeklētās filmas Amerikā (Tumšais bruņinieks, Dzels vīrs, Mūmija 3) redzam, ka datorgrafika viennozīmīgi ņēmusi virsroku pār filmas saturu un aktieru talantu.
  2. TV un drukāto Mēdiju darbs pēdējā laikā izceļas ar tendenci pielabot faktus, izskatu, efektur … principā pielabt realitāti, lai padarītu ziņu košāku, sensacionālāku, drūmāku nekā patiesībā. Mēdīju fotogrāfu/datorgrafiķu talantīgais darbs pie fotogrāfiju modifikācijām, modificētu mateirālu un radītu šķietamo realitāti.
  3. Politiķu un ekonomisko grupējumu sistemātiskais darbs pie protestējošās/savādāk domājošās tautas masas „izglītošanas”, „izskaidrošanas” un „ieskaidrošanas”. Šobrīd tas visspilgtāk redzams Krievijas masu mēdiju telpā, kur vārds „objektīvisms” žurnālistu izpratnē ir ieguvis pavisam citu jēgu. Jāatzīst arī, ka konfliktā iesaistītā otrā puse rīkojas līdzīgi, ieskaidrojot saviem sabiedrotajiem, ka viņi tie, labie un nekad nevienam neko ļaunu nav nodarījuši. Negribu sliekties ne uz vienu no konfliktējošām pusēm, taču no malas vērojot ir ļoti izteikti redzams kā vara vienā un otrā pusē caur mēdijiem fantastiski manipulē ar sabiedrisko domu. Pie mumsim Latvijā šādas lietas aktivizēsies tuvāk gada beigām, kad mēs būsim smagā ekonomiskā situācijā. Šobrīd Latvijas politiķi var uzelpot – Olimpiskās spēles un Karš Grūzijā ļoti veiksmīgi novērsuši skatus no milzīgjām problēmām tepat pie mums Latvijā. No otrā referenduma, kas klauvē pie durvīm, no fantastiski strauji pieaugošā bezdarba, no nemaksātāju apgrieztajām piramīdām, no katastrofālas situācijas kopējā naudasmakā un citām. Un ja nu tomēr ar lielajiem pasākumiem nebūs gana, lai novērstu uzmanību no problēmām, tad vienmēr var izvilkt tēmu par Krievijas apdraudējumu Latvijai… un, protams, ka visa tauta metīsies baidīties par savām dzīvībām un valsts brīvību.

Ja tā paskatās uz visām tām lietām atmetot visus aizspriedumus, pieņēmumus, „ iestāstījumus” un liekās emocijas, nav tā sajūta, ka īstenībā viens vidējais latvietis sen vairs pats nedomā, nav sava viedokļa autors, nav spējīgs patstāvīgi spriest un rīkoties.

Kas notiks nākotnē? Vai mūs ieliks dzīvību uzturošanās kapsulās un pieslēgs pie SISTEMAS tik ļoti, ka mēs pat vairs vispār nevarēsim ieraudzīt patieso realitāti?

Reģistrē savu WiFi bāzes staciju

Kā zināms, tad iPhone prot noteikt atrašanās vietu balstoties uz operātora torņiem un WiFi bāzes stacijām. Par pirmo viss ir skaidrs (tur operatori tās ziņas iedod), taču ar WiFi bāzes stacijām nav tik vienkārši… to ir daudz un tās ir novietotas nezināmās vietās… Ideāli būtu, ja attiecīgajā datubāzē būtu visas WiFi bāzes stacijas (komerciālās un privātās) līdz ar to iPhone (un arī citas iekārtas) varēs efektīvi izmantot šos datus dažādās aplikācijās. Nebūs nepieciešams integrēt GPS kā arī ievērojami ietaupītos telefona akumulatoru jauda.

Mana pieredze reģistrējot WiFi bāzes staciju.

Tākā pirms kāda laiku iegādāju Apple Time Capsule, kas vienlaicīgi ir arī WiFi bāzes stacija, tad man interesēja, vai varu reģistrēt to un tādējādi esot savā WiFi zonā izmantot Location services ar daudz lielāku precizitāti. Pameklējot internetā atradu, ka datubāzi uztur Skyhook Wireless.

1. Dodamies uz Skyhook Wireles Wifi Submision lapu.

2. Attiecīgi kartē atzīmējam Wifi bāzes atrašanās vietu un tādējādi automātiski parādās stacijas koordinātes.

3. Ievadam bāzes MAC adresi.

4. Ievadam savu e-pastu.

5. Saņemsi apstiprinājuma e-pastu.

6. Pēc nedēļas līdz 2 minētie dati kļūs aktīvi.

Tākā es ievadīju savu Wifi, tad man šobrīd telefons prot noteikt atrašanās vietu ar šitādu precizitāti (skat attēlu)

Jo vairāk Wifi punkti būs savadīti, jo precīzāk un detalizētāk strādās serviss. Laipni aicināts arī tu pievienot sev zināmās Wifi bāzes!

Iz bilžu arhīva – Ko skatījāmies pa TV?

Pārlūkojot visu savu bilžu arhīvu, atcerējos šo notikumu tālajā 2005. gada 30. aprīlī (pēcpusdiena). Bijām Jaunpilī (Jaunpils Pilī notika pasākums) taču bija raidījums, ko neviens nevēlējās palaist garām. Ņemot vērā, ka bija paņēmies līdzi arī TV tad vienīgā vieta, kur šams “ķēra” TV , bija šī vieta.

Kā tu domā, ko mēs skatījāmies?

Mana atbilde teksta uzdevumam par rūķīti un inflāciju

Visupirms gribēju pateikt lielu paldies tiem komentētājiem un rēķinātājiem, kas patiešām kvalitatīvi un plaši apstāstīja savu viedokli. Pats teksta uzdevums tapa kā forma, lai cilvēki vairāk saprastu un izprastu inflācijas, ienesīguma, aizdevumu procentu likmju sakarība (vai nesakarības). 🙂 Uzdevums par Rūķīti un Mežikiem man šķita patiešām saistoša forma kā izklāstīt manu viedokli.

Liekā informācija teksta uzdevumā.

Devalvācijas risks – es to ieliku apzināti, lai tie, kas pieiet tīri no matemātiskā viedokļa domātu ko ar to iesākt un kur lielietot. Matemātiķiem tā parasti ir – ja uzdevumā ir kāds lielums, tad tam noteikti kaut kur vajadzētu parādīties. 🙂 šoreiz tas tā nebija. Risks dzīvē pastā visās jomās… risks, ka Rūķītis ies bojā un ģimeni atstās ar parādiem un bez uzkrājumiem arī pastāv… 🙂

Ekonomiskie secinājumi.

Ģimenes labklājības līmenis strauji kritīsies. Ņemot vērā salīdzinoši augsto inflāciju, kas tuvākajos gados “apēdīs” rūķīša spēju pabarot ģimeni un spēju atlikt plauktā naudiņu.

Ja mēs paskatamies Rūķīša algu pēc 10 gaidem un vidējās cenas pēc 10 gadiem, tad sanāk, ka Rūķīša ienākumi pret cenām būs samazinājušies par 15%. Aprēķins – Dzīves līmenis: 155/182 = 85% no šodienas. Tādējādi:

Balstoties uz maniem aprēķiniem Rūķītim vajadzētu patiešām sākt uztraukties par savu finansu situāciju, jo pēc maniem aprēķiniem Rūķītis pēc 10 gadiem būs parādos līdz ausīm (vismaz viena gada ienākumu apmērā) un turpinās aizņemties ik mēnesi.

Pilnīgi noteikti es piekrītu Sniegbaltītei, ka ģimenei ir jāatsakās no jelkādiem liekiem uzdevumiem.

Analīze un situācija katru gadu:

  • Apzīmējam ar X Rūķīša šā brīža alga Mežikos/mēnesī.
  • Izdevumi ģimenes pabarošanai = 0,9 X (jo zināms , ka ar 90 % viņš spēj ģimeni pabarot)

1. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 12X Mežiki
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 12 = 10,8
  3. Uzkrājumi gada beigās = 2,28 X
  • Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos x latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 1,08X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumam ir pievienojis vēl 10% jeb 12X*0,1 = 1,2X

2. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 12,6X Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 1,18 (inflācija) x 12 mēneši = 12,74X
  3. Uzkrājumi gada beigās = 2,46X – 0,14X = 2,32 X
  • Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos 2,28X latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 2,46X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko (vēl jo vairāk, viņam nācās no drauga aizņemtiet 0,14X (skat. gada kopējie ienākumi un izdevumi), ko gada beigās no saņemtās depozīta naudas arī atdeva.

3. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 13,89X Mežiki (pieauguši par vēl 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 0,9 X * 1,13 (inflācija) x 12 mēneši = 15,55X
  3. * Uzkrājumi gada beigās = 1,45X – 1,66X = -0,21 X (Draugs atsakās aizdot, jo neredz, ka Rūķītis varēs atdot, tādēļ Rūķītis dodas uz banku un paņem aizņēmumu par trūkstošo summu Evrikos lai norēķinātos ar draugu)
  • Rūķītis bija uz gadu noguldījis savus iekrātos 1,34X latus depozītā un šobrīd viņam ir par 8% lielāki, jeb 1,45X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko (vēl jo vairāk, viņam nācās no drauga aizņemtiet 1,66X (skat. gada kopējie ienākumi un izdevumi), ko gada beigās no saņemtās depozīta naudas arī atdeva.

* Papildināts: Izskatās, ka manos aprēķinos ir ieviesusies neliela kļūda un 3. gada beigās uzkrājumiem vajadzētu būt apmēram 2x (nevis negatīvam). šobrīd man nav laika pārrēķināt, bet domāju ka uz rītdienu izlabošu tālākos aprēķinus.

4. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 14,59x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  16,17X
  3. Uzkrājumi gada beigās = -0,22X – 1,58X = -1,8X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 0,21x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 0,22 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,58x

5. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 15,32x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  16,82X
  3. Uzkrājumi gada beigās = -1,25X – 1,5X = -2,75X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 1,18x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 1,25 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,5x

6. gads (bērniem jāiet skolā)

  1. Kopējie gada ienākumi 16,09x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 17,49X
  3. Uzkrājumi gada beigās = -2,92X – 1,4X – 6X = -10,32X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 2,75x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 2,92 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,4x
  • Jāaizņemas nauda lai bērni varētu studēt. Kā jau plānots, tad ir nepieciešami 6X.

7. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 16,9x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 18,19X
  3. Uzkrājumi gada beigās = – 10,94X – 1,29X = -12,23X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 10,32x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 10,94 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,29x

8. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 17,75x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai:  18,92X
  3. Uzkrājumi gada beigās = – 12,96X – 1,17X = -14,13X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 12,23x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 12,96 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,17x

9. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 18,63x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 19,67X
  3. Uzkrājumi gada beigās = – 14,97X – 1,04X = -16,01X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 14,13x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 14,97 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 1,04x

10. gads

  1. Kopējie gada ienākumi 19,56x Mežiki (pieauguši par 5%)
  2. Gada izdevumi ģimenes pabarošanai: 20,46X
  3. Uzkrājumi gada beigās = – 16,97X – 0,9X = -17,87X
  • Rūķītis bija uz gadu aizņēmies 16,01x un ņemot vērā Evriku procentu likmi 6% un to, ka viņam nebija naudas, lai sāktu maksāt kredītu, tad parāds gada beigās bija jau 16,97 X
  • Rūķītis no sava attalgojuma uzkrājumiem nav bijis spējīgs pievienot vairs neko, vēl jo vairāk, viņam nācās aizņemties papildus līdzekļus no bankas – palielināt kredītlīniju par 0,9x

Secinājumi:

1. Rūķītis principā 10..15 gadu laikā bankrotēs… arī, ja šobrīd sāks pamazām uzkrāt…

2. Lai izvairītos no bankkrota, Rūķitim ir nepieciešams palielināt ģimenes ienākumus straujāk nekā 5% gadā… līdz ar to ir jāstrādā vairāk, efektīvāk vai aŗi jāiesaista sieva ogu lasīšanā.

3. Lai izvairītos no bankrota Rūķītim pat nepietiek ar uzkrājumiem… viņam pie tā visa vēl ir nepieciešams būtiski samazināt izdevumus. Acīmredzot kritiski jāpaskatās uz to kur nauda tiek tērēta.

4. pilnīgi noteikti Rūķītis nevar atļauties pirtiņu šobrīd.

5. Iespējams, ka Rūķītis nevarēs atļauties laist bērnus maksas skolā… vai arī būs jāmeklē citi veidi kā apmaksāt mācības.

Ko es ar to visu gribēju pateikt?

Paskatieties avīzēs un žurnālos. Paskatieties spogulī. Paskatieties uz vecākiem un draugiem. Vai nemani kādu Rūķīti? Vai joprojām tu domā, ka Rūķītim nav izdevīgi krāt, bet noteikti nauda ir jāiztērē kamēr inflācija nav apēdusi?

Ar šo uzdevumu es gribēju pierādīt, ka uzkrājumu ienesīgums un inflācijas cipars nav savā starpā saistīti. Liela inflācija nav arguments tērēt naudu/uzkrājumus utt rezerves…

(c) Vigants

Teksta uzdevums (rūķītis pret inflāciju)

Reiz mežā dzīvoja Rūķītis. Viņš katru dienu gāja un smagi strādāja lasot ogas un nesot tās pārdot uz tuvējo vīna darītavu. Par ogām viņam maksāja Mežikos – tā bija Meža oficiālā naudas vienība. Rūķītim ir ģimene (Sieva Sniegbaltīte un 3 bērni SnieRūķBaltīši). Principā Rūķīša ienākumi no ogu pārdošanas ir daudz maz pietiekami, lai pabarotu ģimeni, kā arī vēl  10% atliktu plauktā. Kad Rūķītis ievēroja, ka plauktiņā ir nolicis jau  viena mēneša ienākumus, tad nodomāja, ka vajadzētu ar to naudu kaut ko pasākt (nu spiež kabatu, tā teikt!).

Tāka Rūķītis bija reiz pieredzējis lielu inflāciju, tad viņam likās laba, doma, ka to naudu viņš varētu iztērēt (jo rīt viss būs dārgāks, un tad par to naudu varēs mazāk nopirkt). Ir arī tā, ka varētu pieķerties pie sen ieplānotās pirtiņas būvniecības (tur gan vēl būs jāaizņemas gada ienākumu apmērā). Nau jau tā, ka baigi vajag, bet nu gribas gan to pirtiņu.

Viņa sieva, Sniegbaltīte, tomēr tic, ka naudu vajadzētu nolikt depozītā un ļaut, lai vairojas kā arī, lai kalpo par labu atbalstu nebaltā dienā. (ja nu Rūķītim lasot ogas iekož kāds traks trusis un jāslimo ilgāku laiku?). Un ja nu tomēr nebaltā diena nepienāks, tad būs sakrājušie līdzeķļi par ko sūtīt bērnus uz lielo Meža Universitāti. Studēt bērniem jāiet pēc tieši 5 gadiem. Tad varēs iztikt arī bez studiju kredīta, ko bijām plānojuši ņemt uz vēl 4 gadiem.

Šādo spriežot par naudas pielietošanas metodēm un mērķiem Rūķītis diezgan spēcīgi sastrīdējās ar savu sievu. Palīdzi izšķirt šo ģimenes strīdu ar ļoģiskiem un pamatotiem argumentiem par labu vienam vai otram.

Vietējā Meža Banka piedāvā sekojošus pakalpojumus:

  • Mežiku depozīti tiek pieņemti par 8% gadā (tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs).
  • Mežiku aizdevumi tiek izsniegti par 9% gadā (tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs)
  • Kaimiņvalsts naudasvienības Evriku (kas ir ar nemainīgu fiksētu apmaiņas kursu 1Mežiks : 2 Evriki) aizdevumi par 6% gadā. ((tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs).  Pastāv baumas, ka notiks Mežika devalvācija. Eksperti (Pūce ar LāciVinniju) saka, ka pastāv apmēram 5% ..10% varbūtība, ka tuvāko 3 gadu laikā maiņas kurss izmainīsies 1Mežiks :1 Evriks… jeb notiks Mežika devalvācija.

Meža gada inflācija šobrīd ir 18%. Ienākumi par ogām Rūķītim plānojas ka augs apmēram 5% katru gadu (tuvākos 10 gadus). Tāpat pastāv viedoklis, ka inflācija nākamajā gadā būs 13%, bet 3šajā gadā būs 8 % un pēc tam 7 gadus pēc kārtas būs 4% gadā.

Komentāros, lūdzu, ieraksti:

Kura pusē tu esi? Kādēļ tev šķiet ka viņam ir taisnība? Vai vari ieguvumus/zaudējumus/riskus pamatot ar aprēķiniem?

Manas atbildes uz šo uzdevumu un skaidrojumus gaidiet šeit pat blogā jau rīt vai parīt.

(C) Vigants

PS Visi skaitļi, tēli, valstis, notikumi un naudas vienības ir izdomātas. 🙂

Esmu reālos laukos

Beidzot esmu devies atpūsties uz laukiem. Esmu pie sievasmātes Latvijā, Krāslavas rajona, Asūnē. Tas ir tā ļooti tālu no Rīgas, pie pašas Baltkrievijas robežas. Man par pārsteigumu šeit pat daži „klucīši” Bites pārklājuma ir (LMT un Tele2 tikai uz jumta var mēģināt noķert). Šādos apstākļos Vodafone Mobile Connect kartiņa savus 10…30 Kbps pavelk. Pilnīgi pietiek, lai ieblogotu un Katanu tīklā uzspēlētu.

TV antena šeitan ķer pārsvarā Baltkrievu kanālus. No LTV kanāliem kaut kādi miglaini LNT un LTV1. Labi, ka Viasat ir ierīkots, tad arī vakarā ir ko pa TV pablisināties. Satelītam kvalitāte reāli super… Mana Rīgas kabeļtelevīzija nestāv klāt.

Pagasts te neliels, ap 500 cilvēku. Principā civilizācijas mala. Bieži sastopami večuki zirga pajūgos braucam un dažreiz jaunieši ar pavecākām Asconām. Cauri laiku pa laikam izbrauc kāds mežinieku džips un smagie, kas koksni ved. Tauta te atvērta un labsirdīga. Ja ko vajag tad neviens neatteiks arī svešiniekam. Ja vēl uzzina, ka tur znots kādam no savējiem, tad nu nemaz neatkausies nokārtīgas iepazīšanās. Pagastā ir pāris veikali, skola, pagastmāja un neliels kultūras nams. Kā jau nojaušat, tad visas šīs iestādes atrodas viena kvartāla robežās. J

Priekšniecība te šķiet tīri ok. Centrā zālīte pa grāvjiem izpļauta, ceļi asvaltēti pa 100 metriem no centra uz visām 3 pusēm. Sestdien būs jānostaigā līdz pagastmājai un jāatzīmējas referendumā.

Vietējie gan uzskata, ka pasaules mala ir blakus – Ķepovas pagastā. Atceros, ka redzēju raidījumu pa TV, kur stāstīja, ka Ķepova ir mazākais pagasts Latvijā (ap 300 iedzīvotājiem.. mazāk kā vienā Rīgas daudzstāvu ēkā.) Šiem tur reāli grūti… ziemā tikai reizi nedēļā tie tiek uz civilizāciju, jo principā ceļš dēļ sniega ir neizbraucams. Pēdējo pamatskolu arī pievēra jau pirms 10 gadiem.

Nu vot te es tā pie dabas krūts arī atpūšos. Veselība šobrīd jau daudz maz normāli.

PS

3istabu dzīvokli normālā mājā te var dabūt pa 1000…2000 LVL. Un ir ko nopirkt… ir arī vecas koka privātmājas. J Un nevajag nekādus vienistabas dzīvokļus tur Spānijā pirkt par daudziem tūkstošiem. Te ir ezeri, meži, ogas, sēnes un šņabis veikalā… Ja ir laba kompānija, tad reāli var atvilkt.