Nacionālā eBibliotēka!

Šodien man ienāca prātā ideja, kā mēs varētu attīstīt Nacionālās bibliotēkas jautājumu. Internetā klīda baumas par to, ka Bibliotēka varētu maksāt ap 300 …500 Miljoniem latu. Padārgi! Iespējama, ka ir ieplānotas super tehnoloģijas grāmatu glabāšanai un vēl visādas lietas. Šodien ne par to, kāda izskatīsies vai varētu izskatīties no iekšpuses vai ārpuses tā ēka, kas taps tūliņ aiz akmens tilta. Vajadzētu padiskutēt par to, vai nevajadzētu veidot e-bibliotēku? Ja mēs atrastu kādus līdzekļus grāmatu digitalizācijai un līdzekļus normāla servera izvietošanai, kas padarītu pieejamas visas grāmatas elektroniski. Protams, fiziskās grāmatas arī kaut kur ir jāglabā. Šīs grāmatas varētu glabāties kaut kur ārpus Rīgas drošākā, vienkāršākā un labāk aizsargātā ēkā, kas būtu optimizēta tieši papīra izstrādājumu glabāšanai un paretai izņemšanai. Tur varētu tad arī zinātnieki un studenti, kam 100% nepieciešams strādāt ar oriģinālo drukāto grāmatu varētu arī tad ar to nodarboties. JA tā paskatās apkārt, tad visā Latvijā ir tūkstošiem bibliotēku, kur ir tūkstošiem darbinieku un miljoniem grāmatu. Katrā skolā, pagastā un ciemā ir pa bibliotēkai. Vienā ir vienas grāmatas, citā ir citas, bet nevienā no šīm mazajā bibliotēkām nav visas grāmatas… un ja tev interesē kaut kas specifisks – aizmirsti! Grāmata ir pieejama vienā eksemplārā 1 eksemplārā un tikai Rīgas bibliotēkā, kur jāpierakstās vismaz pusgadu uz priekšu… nemaz nerunājot, ka līdzi nest tu viņu nedrīksti.

Tagad iedomājoties situāciju, ka notiek bibliotēku digitalizācija. Visas grāmatas glabājas elektroniski (ieskanētas, apstrādātas, atpazīts teksts, klasificētas pa autoriem, nosaukumiem, gadiem, valodām, žanriem un atslēgas vārdiem). Vietējās (mazajās bibliotēkās) pieejama datorzāle, kur vari atvērt jebkuru grāmatu un izlasīt, vai izdrukāt uz printera tikai to, kas tev ir nepieciešams. Ja pieejams dators mājās, tad vari no mājas datora pieslēgties un lasīt, citēt, apstrādāt (piemēram, tulkot). Skolniekiem izdalīt e-grāmatu lasītājus (līdzīgus kā es aprakstīju iepriekš). Uz šīm iekārtā bērni varētu saņemt sev nepieciešamos materiālus attālināti… kā obligāto literatūru tā uzdotos uzdevumus, atzīmes apskatīties, mācību grāmatas, papildus materiālus utt utt materiālus, ko bērniem šodien ar krītu uz padomju tāfeles mēģina iestāstīt pasniedzēja. Pasniedzēju loma būtu daudz svarīgāka un būtiskāka tieši skaidrošanas procesā, kontroles procesā un jaunu materiālu izstrādē. Nebūtu vairs nenormālās kopēšanas, materiāla diktēšanas, viena un tā paša materiāla atgremošana no gada uz gadu. Pasniedzējiem būtu vairāk iespēju strādāt centralizēti pie papildus materiāliem, kurus turpmākos gadus bērni jau saņemtu automātiski. Daudzas smagi saprotamas lietas varētu interaktivizēt un pasniegt daudz interesantāk un daudzveidīgāk (vēsturi, kultūru, mūziku). Ja tā padomā, tad tas nemaz neizmaksātu tik dārgi. Lai nodrošinātu iekārtas katram pirmklasniekam tie būtu 20 000 pirmklasnieku reiz 100 Ls par iekārtu = 2 miljoni latu gadā. Nieks vien ir pie tā ieguvuma, kas būtu. 100Ls valsts iztērē grāmatu drukāšanā uz vienu skolnieku. Kas attiecas uz saturu, tad ticu, ka visas tās grāmatas ir jau pieejamas elektroniskajā formā jau šodien. Atliek tikai sakārtot un izdomāt efektīvu piegādes mehānismu.

Pasniedzēju skaitu tad varētu nedaudz samazināt uz efektivitātes rēķina. Pasniedzējam atliktu atnākt uz stundu, noprezentēt materiālu (izmantojot pieejamos līdzekļus), nosūtīt tos uz iekārtā, lai bērni, kas nebija stundās vai vēlas atkārtot var noskatīties prezentāciju un piekļūt papildus materiāliem, ka ir vēlme. Fantastiski!

Latvijas studentiem tas vispār būtu sapnis! Ņemot vērā, ka lielākā daļa LV studentu strādā algotu darbu tad ne vienmēr var būt lekcijās un tad pirms eksāmeniem parādās drudžaina informācijas kripatiņu vākšanu pa draugu kladēm, internetiem un nostāstiem, lai tikai to eksāmenu nokārtotu. Nu neejam mēs studenti uz universitāti, lai skatītos uz pasniedzējiem, bet gan lai iegūtu zināšanas. Pasniedzēji būtu nepieciešami tikai kā seminārs… kā cilvēki, kas organizē pasākumus kur stāsta kaut ko tādu, kas nekur citur nav pieejams. Pasniedzējam savas zināšanas ir jāiemārketē (jāpārdod)… tā lai studenti rautos uz tām auditorijām, kur kāds pasniedzējs runā par tevis interesējošām tēmām. Cik daudz laika mēs tērējam vienkārši sēžot solā un klausoties kā kaut kāds profesors, kuram maksā tūkstoti mēnesī, lasa priekšā savu grāmatu… un nekaunās pārbaudīt vai tu esi ieradies vai nē. To vajadzētu izbeigt un pāriet uz patiešām automātisku jauniešu un studentu apmācību.

eBibliotēkas, eStudijas, eGrāmatas, eZināšanas, eUniversitāte, eMācības un eEksāmeni.

Protams, ka eksāmeni, kas sekmīgi nokārtoti noved pie bakalaura, maģistra vai taml, jākārto klātienē un uzraudzībā… bet arī tie var būt testu veidā datorā (kā CSDD tiesību eksāmeni) ar visām pārbaudēm vai īstais cilvēks ir ieradies.

Ņemot vērā, ka man ir bijusi pieredze starptautiskās kompānijās, tādās kā LM Ericsson, FirstData, IBM tad varu teikt ar pārliecību – starptautiski uzņēmumi jau sen izmanto šo apmācības veidu. Grāmatas pieejamas elektroniski un svarīgākais – testus vari kārtot internetā… jo tu jau esi tas, kam tās zināšanas ir vajadzīgas. Diplomam, sertifikātiem un citām apliecinošām papīra lapiņām nav nekādas nozīmes, ja tu patiešām to neesi apguvis.

Ieteiktu Valstsvīriem paskatīties kā to dara lielas organizācijas un varbūt kaut ko iemācīsieties… efektivitāte ir tajā kā tu at tehnoloģiju palīdzību vari atbrīvot cilvēkus no rutīnas… atbrīvo radošam un proaktīvam darbam.

Paraugi tam ko es domāju. Iedomājieties, ka tā varētu būt jūsu lekcija par kādu sarežģītu tēmu. Piemēri kā tas varētu izskatīties:

Ericsson Mobility. – tur vajag kaut kādu informāciju ievadīt… nu kaut ko ieklabiniet. Super video.

IBM – kā menedžēt inboxu

Social networking ļoti vienkāršā veidā… super duper:

9 thoughts on “Nacionālā eBibliotēka!

  1. Ārprāts, raksts ir garš un interesents, bet tās kļūdas!!! Vārdos!!! Par komatiem nemaz nerunāšu. Tātad par ideju – veicināsim jau tā no datoriem atkarīgo jauniešu atkarību? Taču tas ir lieliski, ka jaunieši zina, kas ir grāmata. Viņiem ir jālasa grāmata, nevis truli jālūr ekrānā un jālasa grāmata monitorā. Pavisam noteikti varu apgalvot, ka lasīšana datora ekrānā nekam neder!!! Nemaz nevar salīdzināt ar to, ka tev rokās ir grāmata.

  2. Paldies ka pietika pacietības izlasīt šajā vēlajā vakara stundā. 🙂
    gramatika, nekad nav bijusi mana stiprā puse… bet Tildes Biroju negribu piratizēt uz mājas datora… un nez vai tas vispār ir savietojams ar OpenOffice?
    Kas attiecas uz lasīšanu datora ekrānā, tad es tev piekrītu – nav ērti. tieši tādēļ ir šie grāmatu lasītāji, kas principā tekstu pasniedz ļoti pietuvināti reālajai grāmatai.

    Papildinājums: izrādās FireFoxim var pieinstalēt spellchekeri un tas labo kļūdas uzreiz šeit iekš WorPress rakstīšanas laikā! 🙂 Iesaku!

  3. Pirmā daļa par grāmatu digitalizāciju ir ļoti laba, otrā daļa par skolām – so so. Jā, tas varētu būt lieliski, apsveicami un noderīgi studentiem, bet es negribētu, ka mans bērns pamatskolā vai vidusskolā pavada dienu lūrot tikai mazā ekrānā. Tiešā komunikācija ar skolotāju tomēr neatsver digitālos pašmācību materiālus, jo – komunikācija ir vajadzīga lai bērns socializētos, iemācītos izteikties, un ļoti daudzi nav pietiekoši disciplinēti, lai spētu mācīties pastāvīgi. Tā ka pie šīs idejas būtu ļoti nopietni jāapsver visi par un pret.

  4. Es piekrītu, ka bērniem ir jāmācās komunicēt… ar komunicēt es saprotu – piedalīties, uzstāties klases priekšā, strādāt grupās, strādāt pāros pie projektiem un veidot fiszisku kā arī digitālus materiālus. e-grāmatas un multimēdiju būtu efektīvs veids informācijas iegūšanai… tāpat manuprāt datorus vajadzētu izmantot, lai efektīvāk sagatavotos lekcijām, mācībstundām, projektu aizstāvēšanai, nevis tikai rakstīt bezgalīgus referātus, bet izveidot prezentāciju, kuru prezentēt klases priekšā un pāris minūtēs ieliktu daļiņu no sevis aizstāvot savu ideju.

    Tas pats ar pasniedzējiem – nevis stundu diktēt priekšā sarežģītu ķīmijas materiālu bet gad prezentēt šo materiālu izskaidrot un ar komentāriem piedāvār skolēnu datoros… lai skolēni patiešām klausītos un piedalītos diskusijās nevis uztrauktos kā paspēt visu pierakstīt tādā veidā vairāk iekaļot informāciju nekā patiesi izprotot.

    Atceros, ka man vidusskolā Ķīmijas pasniedzējs reiz uztaisīja eksperimentu – nevienu nebrīdinot viņš diktēja savu sakāmo. Visi cītīgi pierakstīja. Tad viņš prasīja – ar ko atšķiras pirmais gadījums no otrā… visi blisinājās kladēs un nesaprata… tad kāds bailīgā balstiņā – tas ir viens un tas pats. Tad pasniedzējs atzinās, ka vēlējies notestēt vai mēs tikai pierakstam vai arī ” filtrējam” ko rakstam… principā… stulbi drukājam, lai vēlāk būtu ko iekalt no galvas…

  5. Vai tu kādreiz esi mēģinājis digitālā formātā izlasīt 650 lpp.?:) Ja jā, tad gribētos redzēt, kādas pēc tam izskatās tavas acis. Tā ir viena lieta. Otra – visu digitalizēt nekad nebūs iespējams. Pat, ja digitalizācijas procesā ieguldītu visu Nacionālās bibliotēkai ēkas celtniecībai paredzēto naudu. Un, treškārt, bibliotēku speciālisti visā pasaulē jau sen vairs nav tikai statiski grāmatu izsniedzēji – viņi konsultē lasītājus, palīdz atrast informāciju un tajā orientēties. Tā ir pasaules prakse – ir jābūt gan digitālajai bibliotēkai (kura satur materiālus, kas tikuši digitalizēti, lai tos glābtu no iznīcības, kā arī ļoti pieprasītus izdevumus – piemēram, jurisprudences, ekonomikas grāmatas u.tml.), gan arī reālajai bibliotēkai, kas piedāvā gan informācijas pakalpojumus, gan iespēju piekļūt visiem bibliotēkas krājumiem un izmantot tos visdažādākajos veidos – lasīt, skatīties, klausīties. Un trešais – bibliotēka kā socializēšanās un informācijas apmaiņas vieta. Tā, ka – digitalizēt, protams, vajag un tas arī tiek darīts, taču tas ir tikai viens no bibliotēkas attīstības veidiem un virzieniem.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s