Aplikācija, Grāmata un citi zvēri

Sveiks, sen neredzētais bloga lasītāj! Zinu, esmu nedaudz grēkojis ar jauna satura pievienošanu šeit. Varētu jau sākt taisnoties, ka daudz darba, pienākumi, ģimene, bet vai tas maz ir taustiņu pieskārienu vērts?

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Snīk pīks no jaunās aplikācijas versijas dizaina.

Labi. Pastāstīšu kas tad jauks notiek manā dzīvē. Notiek daudz un dažādas lietas. Varbūt atceries, ka pirms kādiem 2 gadiem, es ar nelielu budžetu izveidoju mobilo aplikāciju? Neatceries? Nu nebēdā, Latvijā aplikācija galīgi nebija populāra, toties pasaulē cilvēkiem aplikācija visnotaļ iepatikās. Biju sev apsolījis, ka izveidošu otro versiju, kad būs vairāk kā 100 000 lejupielādes. Tas brīdis ir pienācis tādēļ pēdējo pāris mēnešu laikā aktīvi strādāju pie jaunas versijas izlaišanas. Jaunā, uzlabotā versija, kas pilnībā izveidota no pašiem pamatiem pa jaunam būs patiešām glītāka un funkcionālāka. Aplikācija ir pabeigta un šobrīd notiek pēdējie gatavošanās darbi tās publicēšanai kā atjaunojumam.

Aplikācijas popularitāte ir nedaudz neizskaidrojams fenomens pat man pašam. Reklāmas nebija pilnīgi nekādas, rakstus nekur ārzemēs neliku… vienkārši nopublicēju un “aizmirsu”. Tā viņa pati par sevi dzīvoja ar visām savām nepilnībām un pamazām iekaroja lietotāju sirdis. Ja tā padomā… ar to cilvēku daudzumu varētu pilnas pievākt vismaz 10 Arēnas Rīga… tas ir briesmīgi daudz!

Labi. Redzēsim kā ies tālāk. Kad nopublicēšu, tad apsolos padalīties arī ar informāciju kā gāja ar otro versiju… tur bija daudz sarežģītāk un dārgāk, bet ko nu par skumjo šoreiz.

Otrs lielais projekts pie kura darbojos ir pašam savas grāmatas sarakstīšana un izdošana. Grāmatai oficiāli nosaukums vēl nav tapis, lai gan saturiski tā ir ļoti tuvu finiša līnijai. Grāmata ir par jaunu jauku meiteni, kas sapņu vadīta nolemj kļūt par pārdevēju kādā starptautiskā uzņēmumā. Kā viņai klājas, kādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi stājas viņas ceļā ir tas par ko arī būs šis grāmatas stāsts. Grāmata būs interesanta gan tiem, kas vēlas netipisku stāstu izlasīt, gan tiem, kas vēlas [atkal] pārdzīvot pārdevēja pirmos soļus, uzvaras, nedrošības un vilšanās.  Ja Tev rodas kāda lieliska ideja grāmatas nosaukumam, tad noteikti raksti komentāros!

Grāmata noteikti nav naudas pelnīšanas projekts, bet gan, līdzīgi kā aplikācija, kaut kas, kas liek pašam smaidīt un dalīties ar to labo, ko esmu pieredzējis. Gribas nodot tālāk sabiedrībai tās vērtības un zināšanas tādā saldskābā mērcītē tā, lai būtu interesanti acīm un bauda prātam.

Plānojam, ka grāmata būs pabeigta un nopublicēta jau līdz gada beigām. Ja paveiksies, tad vēl agrāk. Noteikti tiks izskatīti visi izplatīšanas modeļi ieskaitot digitālos, drukātos un varbūt pat bezmaksas variants (ja nu akurāt neviens nebūs gatavs maksāt pr to naudiņu). Dzīvosim redzēsim un Tev noteikti pastāstīšu par iespējām šo grāmatu izlasīt.

Tad vēl savā trakumā, rudenī iestājos Latvijas Universitātē studēt maģistratūrā. Studijas notiek angliski, puse no kursa ir ārzemju studenti no ļoti dažādām valstī un pasniedzēji visnotaļ ievērojami Latvijā. Vienu priekšmetu vadīja pats Ivars Godmanis. Pirmais gads pagājis un ar patiešām pāris “astēm”, investējot nedaudz naudas un pavisam nedaudz laika esmu veiksmīgi ticis pusē. Studēju starptautisko biznesu, eksporta menedžmentu.   Priekšā grūts darbs – izdomāt maģistra darba tēmu par kaut ko kas saistīts ar ko starptautisku un eksportu un menedžmentu. Ja Tev ir idejas, tad noteikti iesvied komentāros teat zemāk. Starp citu – bakalaura darbs par spēļošanu, kas publicēts tepat blogā ir visnotaļ populārs un man bieži ir nākuši cilvēki klāt pasākumos un teikuši labus vārdus par to. Saņemiet pasniedzēji! Tēma izrādās ļoti noderīga. Ceru, ka pietiks iedvesmas visu šo novest arī līdz diplomam, kuru starp citu neviens man neprasa. Arī bakalaura diplomu, kopš iegūšanas nevienu reizi neviens nav prasījis.

Tas nu tā īsumā, kas notiek manā pasaulē. Ir daudz ko darīt un aizvien mazāk laika paliek ierakstīt šeit blogā, taču ļoti centīšos laiku pa laikam padalīties ar jaunumiem. Uz saredzēšanos!

 

Anektdotes

Pēdējā laikā bieži sanāk braukt uz Lietuvu un lai atsvaidzināt savas lietuviešu valodas zināšanas, es klausos radio staciju M-1. Tur no rītie anekdotes stāsta. Te būs dažas:

…………………………………..

– Ļoti gribas paelpot jūras gaisu, bet nav naudas aizbraukt…

– Es gan to pavisam lētu atrisināju…. piekāru siļķi pie ventilatora…

…………………………………..

– Mīl … nemīl … mīl … nemīl… mīl…

– Daktelīt… lūdsu lieciet manus sobus mielā… man tikai higiēna bija paretsēta…

…………………………………..

– Sieva kā rokasgranāta… norāvi gredzenu un mājas tev vairs nav…

 

Lai jauka darba nedēļa!

SaaS, PaaS, IaaS, bet kur tad paliek Cilvēks?

h2hMūsdienu mākoņpakalpojumus būvē ar domu – visu automatizēsim, visur pašapkalpošanās, pēc iespējas vairāk funkciju un tādas, kuras nav citās sistēmās. Dzenoties pēc ātras izaugsmes un mērogojamības, šāds scenārijs izklausās ļoti pievilcīgs! Cilvēks taču ir vājais posms gandrīz jebkura pakalpojuma piegādē. Cilvēks pieļauj cilvēcīgas kļūdas, cilvēks mēdz būt nenoskaņojumā, cilvēks mēdz slimot un kavēt darbu… cilvēks grib algu arī tajos mēnešos, kad darba ir mazāk un ienākumi nav tik lieli…

Iedomājieties savu uzņēmuma IT infrastruktūru kā klientu viesnīcā.

Klients ierodas viesnīcā, pats izvēlas kuru numuriņu izmantos,  pats novelk kredītkarti, pats aiznes savus čemodānus. Vai nav tāda sajūta, ka tomēr viesnīcā ir vajadzīgs vismaz viens cilvēks, kas ir “seja”. Cilvēks, kas rada drošības sajūtu par to, ka tu te esi un ja kas es pieskatīšu lietas, lai neviens netraucē tavu naktsmieru?

Nesen veicot savu 10 lielāko klientu aptauju Latvijā uzņēmuma vadītājam uzdevu tikai vienu atvērta tipa jautājumu “Vai būtu iespējams no Tevis palūgt pāris teikumu par to kā Scoro palīdz Tavam biznesam?”

Atbildes mani nedaudz pārsteidza.

8 no 9 klientiem, kuri atsūtīja atsauksmi, pieminēja tieši komandu, cilvēkus, atbalstu, apmācības. Tieši cilvēcīgos faktorus.

Ja būvējat interneta pakalpojumu vai kādu citu automatizētu pakalpojumu, padomājiet ne tikai par serveriem, diskiem, internetu, bet arī par Cilvēcīgo faktoru. Tā var izrādīties pati lielākā priekšrocība cīņā ar lielākajiem konkurentiem arī pilnībā automatizētā pasaulē.

Start-Up mānijas spožums un posts

business-startup-supportUzsākt biznesu Latvijā un daudzās Eiropas valstīs ir pavisam viegli. Pietiek vien ar pāris simtiem Eiro papīru kārtošanai un tu esi sava uzņēmuma īpašnieks. Tagad katrs var būt uzņēmuma īpašnieks. Bet vai katrs var būt arī uzņēmējs?

Ikdienā sastopos ar cilvēkiem, kuriem ir idejas biznesam. Gandrīz katrs jaunietis šodien jau zina, ka radīs mājas lapu, aplikāciju vai kādu digitālo pakalpojumu, kas to padarīs stāvus bagātu vienas nakts laikā. Esmu sastapies ar tik daudz enerģijas pārņemtiem sapņotājiem, ka pašam paliek skumji… jo apzinos, ka absolūti lielākā daļa šo ideju nesasniegs reālus lietotājus. Pat ja arī kāda no idejām sasniegs lietotājus kā pakalpojums vai produkts, tad visticamākais tā ilgi nenodzīvos dēl vienkārša naudas trūkuma.

Skaties kā gribi, bet dienas beigās mēs visi vēlamies siltas vakariņas. Lai tās iegūtu mums ir nepieciešama nauda (vai arī pašiem savs mazdārziņš, laiks lai izaudzētu un krāsns kur pagatavot). Lielākā daļa sapņotāju ar idejām neapzinās ko nozīmē reāli dzīvē īstenot projektu, kur gala beigās ir produkts vai pakalpojums, kuru reāli cilvēki lieto un labprāt maksā prasīto naudu.

Es pats nejauši esmu kļuvis par uzņēmuma īpašnieku (nu jau pirms vairāk kā 2 gadiem). Nejauši, jo tā bija nepieciešams. Man nebija iekšējās motivācijas būt par sava biznesa īpašnieku un joprojām nejūtos kā tāds. Kādēļ?

Tādēļ ka uzņēmums ļauj realizēt manas trakās idejas, bet reālu naudu Latvijā var nopelnīt diezgan garlaicīgos veidos. Manuprāt, galvenais veids – palīdzi pelnīt naudu citiem un tev pašam arī tās būs gana.  Tieši šī sapratne, ka realizējot citu cilvēku veiksmīgās idejas ir tā, kas ļauj pabarot ģimeni, apsildīt māju un reizi gadā maksā par atvaļinājumiem. Tieši šī spēja realizēt ne savas idejas iedod līdzekļus eksperimentiem ar savām idejām neriskējot palikt bez vakariņām un nebaidoties no neizdošanās.

Kad pieredze iegūta realizējot projektus komandā ar citiem pieredzējušiem cilvēkiem, tad var veiksmīgi arī sākt eksperimentēt ar savām. Sākumā varbūt vakaros un kad prototips gatavs, pirmās atsauksmes saņemtas un biznesa plāns 3 reizes pārrakstīts, tad uzņemties risku un mesties ar galvu aukstā ūdenī ko sauc par start-up.

Start Up mānija un tās pamatdalībnieki

Pašu Start Up nosaukumu ir “privatizējuši” tehnoloģisko nozaru uzņēmumi. Bet iesācējuzņēmumi, kā tos latviski dēvē, var būt sākot ar tomātu audzēšanu piemājas dārzā, gan autoservisa atvēršana. Tipiski tiek uzskatīts, ka Start Up vajag kādu pavisam oriģinālu ideju (kuras Latvijā praktiski nemaz nav sastopamas) un dzirksteles acīs pēc iespējas veiksmīgāk to realizēt (atkal – Latvijas apstākļos tipiski pēc iespējas precīzāk nokopēt).

Jau kādu laiku mediji ļoti kultivē mītu, ka pietiek tikai ar ideju. Tiek publicēti raksti par šķietami veiksmīgiem projektiem, kas nu jau vairākus gadus tā arī nav spējuši nevienu Eiro nopelnīt un pat īsti netiek līdz reālam produktam.

Mums ir pilnas biroju ēkas ar līdz nāvei garlaikotiem inženieriem, kas strādā pie milzīgiem pasaules projektiem, kuros grūti ieraudzīt jēgu. Tās ir sekas tehnoloģiskajām “fermām”, kuras pasaules lielie zīmoli ir izveidojuši mūsu pilsētā. Algas ir labas, nodokļus arī maksā, bet jēgu ikdienas darbā saskatīt ir grūti. Cilvēks bez jēgas kļūst truls, tādēļ arī noteikt dažādi meetapi un pichi, lai šos inženierus pamudinātu sākt savu uzņēmumu neskatoties uz absolūti neesošām vadības iemaņām un nespēju strādāt komandā ar atšķirīgi domājošiem kolēģiem.

Šos meetapus un pichus ir apsēduši investori, kas meklē lieliskas idejas pat ar vismazāko potenciālu, lai par nelielu naudu pagrābtu sev “pīrāga” daļu pirms tas ir kaut cik vērtīgs kopā ar galvenā inženiera dvēseli, kas piesieta šīm investīcijām.

Investori un izaugsme

Tie, kas uz šo dienu kaut ko jau ir sasnieguši vai arī tikuši pie kādas vidējā latvieša izpratnē būtiskas naudas, tagad saucas investori. Šad tad ieklīst arī pa kādai ārzemju haizivij, bet galvenokārt mums ir vietējās mazās investorzivis. Lielās haizivis šad tad iepeld mūsu ūdeņos, lai pamēģinātu kādu vieglu mērķi pievākt vai nokost kādu gruntīgu gabalu pavisam neuzmanīgākai lielākai zivij.

Jāatceras, ka investoriem galīgi neinteresē nedz tava ideja, nedz tu, nedz vispār kaut kas no tevis. Investoriem interesē tikai nauda – cik es ielikšu un cik ātri es dabūšu atpakaļ 2…3…5x lielāku apjomu? Tas ir arī tas pats skumjākais – gaidīji naudu un palīdzību, bet dabūji naudu un vagaru. Tev tāpat pašam būs jārealizē projekts vai arī tevi vienkārši nomainīs.

Savā karjerā esmu vairākas reizes bijis klāt brīdim, kad jaunuzņēmums sper pirmos reālos soļus lielajā pasaulē – tas ir ĻOTI grūti un riskanti. Pat ar vislielāko apņēmību un talantīgākajiem cilvēkiem, tas nav viegli. Tagad, kad vadu nelielu daļu 10 cilvēku apjomā vairākās valstīs vienā no jaunuzņēmumiem, es joprojām jūtos neaizsargāts, neskatoties uz ievērojamo apgrozījumu. Dzīve ir iemācījusi būt piesardzīgam arī pēc tam, kad mazās uzvaras ir izcīnītas, jo tieši tad “bruņinieks” ir visievainojamākais, jo ir zaudējis uzmanību.

Nākamreiz, kad lasīsi kādu veiksmes stāstu par kādu uzņēmumu ar ģeniālu ideju, pie sevis pajautā – vai tā ir tikai ideja, vai tur reāli ir bizness? Vai šis cilvēks ar šo produktu ir nopelnījis kaut vai tik daudz, lai samaksātu algas un biroja īri? Pārāk bieži mums tiek pasniegti veiksmes produkta izstrādājumi.

Nākamreiz, kad lasīsi par kādu investoru, kas ieguldījis naudu kādā no uzņēmumiem, uzdod sev jautājumu – cik daudz naudas un par cik lielu daļu uzņēmuma tika iedots. Vai nav tā, ka tas ir izmisuma solis, lai vienkārši noturētos virs ūdens. Jā, dažreiz investīcijas patiešām ir vietā, kad labam uzņēmumam vajag pielikt naudiņu, lai tas augtu ātrāk un patiešām iekarotu pasauli, bet lielākoties, nauda tiek paņemta, lai izdzīvotu un pretī tiek ieķīlāta dvēsele.

Nākamreiz, kad dzersi alu kopā ar draugiem un stāstīsi par savu fantastisko ideju, kas tev nopelnīs miljonu un jau pirmdien ķersies klāt pie realizēšanas tiklīdz atlūgums būs nolikts priekšniekam uz galda. Paņem telefonu un vienkārši iegūglē vai šāda ideja nav realizēta pasaulē. Ja ir, tad padomā kārtīgi – ar ko tu būsi labāks par to citu un vai reāli vari atļauties zaudēt, ja projekts neizdosies.

Un vēl – neaizmirsti paskatīties spogulī – vai tu esi spējīgs būt uzņēmējs, nevis tikai uzņēmuma vai idejas īpašnieks? Uzņēmēja īpašības ir ļoti atšķirīgas un nepiemīt kuram katram. Ieskaties kārtīgi – vai tu redzi sevī uzņēmēju?

Dzīve mākotnē 5.0

Mākotne = Nākotne + Mākonisgoogle-deepmind-artificial-intelligence

Ir pagājuši nu jau vairāk kā 2 gadi kopš iepriekšējā ieraksta. Daudzas lietas pavirzījušās uz priekšu, bet daudzas vēl ar nepacietību gaidām.

Pirmajai automašīnu rūpnīcai detaļas piegādāja zirgi

Mums ir jāsaprot, ka tehnoloģiski risinājumi izkonkurēs cilvēku. Mēs kā suga beigsim pastāvēt. Bet par to nevajag skumt. Pie tam tas notiks dabiski un mēs nemaz nepretosimies. Mums tā būs evolūcija, kas sniegs ieguvumus. Mēs paši vēlēsimies, lai jaunā ēra pienāk. Robotu ēra.

Paskatīsimies tagad uz to, kas notiek mums apkārt – mēs radām lielas centralizētas sistēmas, kas vada nelielus mūsu dzīves aspektus globālā mērogā. Mūsu komunikācija par 90% notiek caur vien dažiem servisiem, kurus kontrolē pāris kompānijas (Microsoft, Google, Facebook).

Lai apmācītu nākamās paaudzes mākslīgo intelektu mums būs nepieciešams vien pieslēgt to internetam, un tur tas pats ielādēs visu informāciju un pēkšņi (droši vien kāda gada vai mēneša laikā, bet ja būs ļoti lielas jaudas pieejamas, tad tās pat var būt nedēļas vai dienas) mākslīgais intelekts būs radies.

Mēs, cilvēki, būsim to radījuši. Mēs paši korķēsim vaļā šampanieti un teiksim svinīgas runas par to kā civilizācija ir attīstījusies, taču neapzinoties, ka mēs esam tikai zirgi, kas piegādāja detaļas pirmajai automašīnu rūpnīcai. Tālāk viss notiks pats par sevi. Mākslīgais intelekts pats apmācīsies un pats radīs sev nepieciešamo infrastruktūru, robotus, enerģiju un visu pārējo, lai pastāvētu un pildītu uzdevumus.

Bet kas tad ir mākslīgā intelekta uzdevumi?

Te neviļus rodas jautājums – kas ir galvenais kaujas uzdevums mākslīgajam intelektam? Rūpēties par cilvēkiem? Rūpēties par pašsaglabāšanos?

Kamēr mēs smadzeņojam kādu galveno uzdevumu censties iestāstīt mākslīgajam intelektam, tikmēr mēs paši radam aizvien jaunas globālas sistēmas, kur smejies vai nē, bet paši esam strādnieki un mākslīgajam intelektam atliks tikai mūs vadīt. Piemēram, Uber, Lift, AirBnB… tās ir reālas, globālas cilvēku vadības sistēmas, kuras tik pat labi var sākt vadīt arī mākslīgais intelekts un mēs pat to nepamanīsim… tikai priecāsimies, ka mūsu taksometrs atbrauca nekavējoties…

Un vienā dienā mākslīgajam intelektam nebūs nepieciešams cilvēks, kas stūrē šo izsaukto taksometru.

Cilvēks ir lieks šajā un nākamajos evolūcijas posmos. Cilvēks ir vājš, prasīgs un grūti prognozējams dzīvnieks. Cilvēkam vajag ēst arī tad, kad tas neko nedara, cilvēks grib gulēt, cilvēkam vajag gaisu, ūdeni un vēl visu kaut ko. Cilvēks ātri noveco un nolietojas un ļoti ilgi (pat 18 gadus) kamēr izveidojas jauns strādāt spējošs cilvēka eksemplārs.

Robotu laikmetā 18 gadi ir mūžība.

Ja mēs plānojam iekarot citas planētas un galaktikas, tad mēs, cilvēki esam šī plāna visvājākais posms. Mēs nespējam izturēt slodzes, lielus ātrumu un ilgstošu ceļošanu… Tādēļ visticamākais mākslīgais intelekts un roboti būs tie, kas apdzīvos galaktiku.

Kur paliek cilvēks? Mēs taču pretosimies. Vai ne?

Nebūt nē. Kolektīvās inteliģences vārdā mēs paši radīsim tehnoloģijas, kas mūsu apziņu (to, kas tev pašam liek sevi uzskatīt par indivīdu) augšupielādēsim uz jauno, vienīgo un Inteliģento Mākoni, kur mēs turpināsim dzīvot mūžīgi ar pieeju visu pārējo cilvēku intelektam. Mums nebūs nepieciešams ķermenis kā apziņas transports, jo mēs dzīvosim un mums nebūs vairs psiholoģisko ierobežojumu.   Mums nevajadzēs vairs ēst, gulēt, skābekli. Mēs varēsim dzīvot uz ikvienas planētas, kur vien vēlēsimies. Pārcelšanās būs tik pat vienkārša kā informācijas pārraide starp planētām. Tas notiks vismaz gaismas ātrumā (ja neatklāsim vēl kādu ātrāku veidu kā pārraidīt informāciju – piemēram gravitācijas viļņus vai melnās matērijas svārstības.).

Cilvēks nepretosies. Cilvēks kļūs par daļu no mākslīgā intelekta. Cilvēks kļūs reāli virtuāls un virtuāli reāls vienlaicīgi. Cilvēkam vairs neko nevajadzēs un vienlaicīgi vajadzēs visu.

Uzvara Pārdošanas Vadības Guru 2015

Šogad man bija tā iespēja piedalīties profesionālo pārdošanas vadītāju konkursā – Pārdošanas Vadības Guru 2015. Kopumā konkursā piedalījās 76 pārdošanas vadītāji un direktori no dažādiem Latvijas uzņēmumiem tostarp tādiem uzņēmumiem kā VIASAT, BALTA, ELKO, Lattelecom, Tele2, Mailigen un citiem.

Konkurss norisinājās vairākās teorētiskajās kārtas un fināla, kur klātienē bija jāprezentē tie reālie sasniegumi un darbi. Pateicoties izcilajam Scoro Software (www.scoro.lv) sniegumam Latvijas tirgū pēdējos 14 mēnešus, inovatīvai darbinieku motivēšanas un mērīšanas sistēmai kā arī neatlaidīgam darbam ar iesācēj uzņēmumiem Techhub, Startup Sauna, Startup Pirates kā arī vieslekcijām Latvijas Universitātē, es un manas komandas sasniegums un darba stils tika atzīts par veiksmīgāko 2015. gadā. Pārdošanas Vadības Guru 2015 ir augstākā profesionālā atzinība Latvijā. Esmu pirmais, kurš ir ieguvis gan Pārdošanas Guru (2007) gan Pārdošanas Vadības Guru (2015) tituli.

Liels paldies komandai par pacietību! Man ir patiess lepnums, ka mēs kopā varam sasniegt lieliskus rezultātus un izdarīt to profesionāli un ētiski. Paldies!

This slideshow requires JavaScript.

 

 

HTC One M9 Plus apskats

Jau nedēļu priecājos par jaunu telefonu –HTC ONE M9 PLUS. Telefons labākajās HTC One tradīcijās ir ar metālisku korpusu un tas arī kalpoja par iemeslu kādēļ izvēlējos tieši šo tālruni kā savu darba instrumentu.

htc-one-m9_silver_leftIzņemot no pavisam jaukās kastītes, telefons uzreiz rada lielisku pirmo iespaidu – liels, metāla verķis, kas labi iegulst vīrieša rokā. Podziņas labajā pusē ir viegli sataustāmas neskatoties. Korpusa augšā un apakšā var redzēt caurumiņus, kas liecina, ka HTC joprojām rūpējas par labu skaņas kvalitāti pa tiešo no telefona. Korpusa kvalitāte un metāliskums principā bļauj, lai netiktu izmantots nekāds vāciņš vai prezervatīvs – šis telefons ir paredzēts lietot tāds kā nācis no mātes miesām (rūpnīcas Ķīnā).

Tehniski telefons ir aprīkots ar 8 kodolu, 2.2 Ghz Mediatek procesoru, kas principā vajadzētu būt gana pat visprasīgākajām aplikācijām. 3Gb atmiņa ir vairāk kā pietiekami lai darbinātu jaunāko Android versiju. Iebūvētā atmiņa 32 Gb principā pietiek gan bildēm gan dažiem video, bet ņemot vērā, ka HTC ONE M9 Plus spēj uzņemt augstas kvalitātes video, tad tos gigabaitus piekraut pilnus var visai ātri. PAr laimi telefonam ir iespēja ievietot arī MicroSD karti līdz 128 Gb, kas noteikti ir pietiekams apjoms pat dodoties atvaļinājumā.

HTC programmatūra nav uzmācīga, kā tas bija iepriekšējās versijās, un kopumā vide atstāj patīkamu iespaidu. Protams, ieslēdzot telefonu uzreiz bija jāveic atjaunošana uz jaunāko OS versiju, kā arī jānoslēdz nost šādas tādas HTC programmas, kas traucē dzīvot. Datu pārnešana no vecā tālruņa (HTC ONE M7)  bija pavisam vienkāršā – lejupielādē aplikāciju HTC Transfet Tool, saliec telefonus kopā un caur NFC tie iepazīstas un datu pārnese var sākties. Principā visa informācija (kontakti, uzstādījumi utt) un daudzas (bet ne visas) aplikācijas tika pārnestas tajā pašā vakarā bez manas iesaistes.

IMAG0831Jāatzīst, ka ne viss ir tik rožaini kā internetā rakstīts, ir arī savas nepilnības. Kā vienu no vispārsteidzošākajām nepilnībām varu minēt lādētāju – tas dizaineris, kas izdomāja lādētāja formu ir pelnījis degt elles ugunīs. Kā var būt tik līkām rokām, ka uztaisa lādētāju, kas neder nevienā tipiskā rozetē? Bet var taču…

Negatīvi

  • Lādētājs praktiski nav izmantojams, jo nevienā rozetē nevar iespraus
  • Nav pieejams normāls automašīnas turētājs kā HTC ONE M7 Car kit
  • Baterija iztur knapi vienu darba dienu, dažreiz pat neizvelk, ja ieslēdz Waze uz kādu brītiņu
  • Pirkstu nospiedumu skeneris ne vienmēr nostrādā un pēc 4 neveiksmīgām reizēm tik un tā jāvada PIN kods
  • Telefona baterija nav maināma/izņemama

google drivePozitīvi

  • Premium kvalitātes metālisks korpuss, glītas krāsas izvēles.
  • Liels un spilgts ekrāns, lieliska izšķirtspēja
  • Superīga kamera, lieliskas bildes un video
  • Lieliska skaņa no telefona neizmantojot austiņas
  • Jaunākais  Android OS
  • Ir iespēja pievienot papildus atmiņu
  • 100Gb Google Drive vietas uz 2 gadiem

Kopsavilkums

Lielisks telefons, ar patiešām kvalitatīvu korpusu, kas izceļas uz plastmasas Android telefonu jūras, un jaunām funkcijām, taču ir sajūta, ka vēl var nedaudz labāk. Uz doto mirkli HTC ONE M9 Plus ir labākais, no Android telefoniem, ko var nopirkt par saprātīgu cenu (No 530 EUR). Ceru, ka izdosies tomēr rast labu risinājumu mašīnas turētājam, lai būtu pavisam apmierināts.