Kriptovalūtu ugunskurs

Pirms pusotra gada rakstīju, ka nevajag tuvoties kriptovalūtām. Viegli pateikt, grūti izdarīt. Pēc tam cenas paspēja vēl pieaugt un pīķi sasniedza tieši pirms gada. 

Pīķi kriptovalūtas sasniedza, jo ASV studenti pārbrauca mājās no savām skolām un pateicības dienas nedēļas nogalē stāstīja saviem vecākiem un radiem (tūrīgi, bet visnotaļ neizglītoti investīcijās) par šo jauno ieguldījumu ar kosmisku izaugsmi. Pie tam, viss kas nepieciešams, apsēsties pie datora un ar kredītkarti nopirkt. Vienkārši, ātri un tu jau esi potenciāli superveiksmīgs investors.

Tas ir zīmīgs mirklis, jo iezīmēja brīdi, kad visa šī kriptocirka radītāji neticami izdevīgi varēja “iziet” un nopelnīt. Gada laikā cena, piemēram, Bitkoinam ir nokritusi 5 reizes. Šķiet daudzās ASV mājās tās bija dārgākās pateicības dienas vakariņas viņu mūžā. 

Ja paskatamies atpakaļ – daudzi zaudēja, bet bija arī tādi, kuri pamatīgi nopelnīja. Investēšana ir tāda spēle, kur nekas nerodas, bet ja kāds uzvar, tad kāds cits zaudē. Tagad parunāsim par ieguvējiem:

  1. Interneta krāpnieki ar ICO. Veiklākie nevis investēja Bitkoinos, bet radīja paši savas “valūtas”. Tādā veidā mūsu kaimņi lietuvieši vien “izcēla” vairāk kā 200 miljonus EUR pēdējā gada laikā. 
  2. Datu centru būvnieki un iekārtu ražotāji. Protams, ka visu šo vajag darbināt datu centros un uz iekārtām. NVIDIA un pārējie iekārtu ražotāji ļoti labi un veiksmīgi uz to nopelnīja. Te atceros seno teicienu no zelta drudža laikiem – no zelta drudža vislabāk nopelnīja lāpstu ražotāji. 
  3. Elektrības ražotāji. Protams, ka pieprasījums pēc elektrības nozīmē arī ietekmi uz cenām, tas savukārt nozīmē arī to, ka peļņa elektrības ražotājiem ir ievērojami augstāka. Paredzu, ka Latvenergo šā gada finansēs redzēsim ievērojamu “lecienu”.  
  4. Veikli un pieredzējuši investori. Tie laikus iegādājās lielus apjomus ar kriptovalūtām un arī laicīgi “aiztinās” trakumā pārdodot lielus apjomus. 
  5. Online biržas. Ar komisijām var patiešām labi nopelnīt. Tagad komisijas vēl tiks palielinātas tiem, kuri vēlēsjies izņemt savu naudu.
  6. Mediji. Reklāmas no ICO dažādiem projektiem, raksti par kriptovalūtām un par daudziem veiksminiekiem un drīzumā arī par daudziem neveiksminiekiem ir ļoti labs materiāls. Labs materiāls = daudz pārdotas reklāmas.

Kas zaudēja?

  1. Neizglītotie investori / parastā tauta. Līdzīgi, kā ikvienā burbulī, mantkārīgie cilvēki ar nedaudz lieku naudu, kuri iedomājās, ka ir investori. 
  2. Sabiedrība kopumā, jo elektrības pieprasījums nozīmē, ka elektrības cena pieaug un mēs visi kaut kādā mērā par to samaksājām. Salīdzinājumam, visa Latvija kopā gadā saražo apmēram 7,3 TWh, bet kriptovalūtas pēc aptuveniem aprēķiniem gadā patērē 70 TWh. Tas ir  10 reizes vairāk kā visa Latvija kopā. Jebkura viena transakcija Bitkoinam aprij vairāk kā 20 vidējās ASV mājsaimniecības vidēji dienā. Latvijā tas nozīmētu – vesels neliels ciems visas dienas garumā patērētu tik pat cik viena Bitkoin transakcija.
  3. Video Tehnoloģiju attīstība, jo ļoti daudz enerģijas un resursu tika izlietots lai ražotu kripto procesorus. Man pat bail iedomāties cik daudz CO2 tika izmests gaisā visā šajā procesā.

Kas notiks tālāk?

Daudzi turpinās nepieņemt faktu, ka kriptovalūtas ir parasts bezvērtīgs izdomājums.  Notiks izmisīgi mēģinājumi skaidrot un vēl cerēt, ka tomēr cena atgriezīsies. Tā ir cilvēku daba – negribas atzīt, ka esi kļūdījies. Ipaši, ja tie ir izglītoti, pieredzējuši cilvēki, kuri noticēja saviem briljanta gudrajiem bērniem.

Online biržas nespēs izmaksāt, vai nevēlēsies izmaksāt naudu arī tiem, kuri it kā būs pārdevuši kriptovalūtas un gaida savu pārskaitījumu. Būs ļoti daudz “uzmentienu” un augstas komisijas un limiti.

Daudzi “maciņi” pazudīs it kā tehnisku ķibeļu dēļ. Līdz ar to ievērojams apjoms cilvēku īstenībā atklās, ka nekādas kriptovalūtas viņiem nemaz nav. Daļa vainos hakerus. Daļa vainos pašus “investorus” par nepietiekamu rūpēšanos par saviem datiem un parolēm.

Vai man ir taisnība? Nezinu, to laiks rādīs. Tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis un nepārdzīvošu, ja arī kļūdīšos. Neiesaku nedz iegādāties nedz pārdot. Paši esat lieli. Lai Jums superīga nedēļa!

Ekonomika ir uzsilusi

Laikam palieku vecs, ja parāk daudzas lietas apkārt sāk šķist pazīstamas un redzētas. Ejot pusdienās katru reizi sveicinās daži pazīstami, sen neredzēti ļaudis, avīžu virsrakstos gozējas mana ciema puikasklasesbiedri un skolasbiedri (ar maģisko atslēgas vārdu “miljons”) un partiju sarakstos redzams bars ar bijušajiem kolēģiem. Visi kā viens ir veiksmīgi (vai veiksmīgi rada ilūziju, ka ir veiksmīgi) un raujas melnās miesās pelnīt lielo naudu un darīt ko nozīmīgu, protams, par lielu bet godīgu samaksu.

Nav jau tā, ka esmu baigais izņēmums un citā krāsā krāsots.

Bet šodien man pavisam cits ir prātā – šādu sajūtu esmu jau kaut kur piedzīvojis. Šī sajūta, ka viss notiek, visi pelna, attīstās, būvē mājas, pērk jaunus auto, uzstāda peļņas rekordus un saņem algas pielikumus savās citādi visnotaļ parastajā darba vietās. Pie tā visa vēl tuvojas vēlēšanas un papildus ir politiķi, kuri sola neredzētus labumus, zemākus nodokļus, smaidīgus un pieejamus ārstus, labklājību skolotājiem un laimīgus pensionārus.

Viss notiek.

Bet kādēļ tad nepamet sajūta, ka kaut kas nav kārtībā? Ir tāds iekšējais stress. Kaut kāds  pašsaglabāšanās instinkts, kas saka “kad pagājušo reizi apēdi šo sarkano odziņu, tev bija reāli slikti. Jā zinu, izskatās garšīga… bet atceries cik ļoti slikti bija otrajā dienā?”

Daudzi paziņas nu būvē sen izsapņotās mājas. Daudzi precas. Daudzi nu beidzot iegādājas kāroto mazlietoto apvidus auto.

Ir šī iekšējā sajūta, ka man arī varbūt vajag. Bet tā stulbā zemapziņa atkal kaut ko saka. Un saka: “Vigant, atceries ko tev Universitātē mācīja?”

Mēģinu patīt bildi atpakaļ. Kas nu tur bija. Kaut kas svarīgs. Kaut kas tāds, ko es lasīju un domāju, “Vells, kā šito mēs varējām nepamanīt toreiz 2007.?”. Jāpaņem piezīmes un jāpašķir. Kaut kur bija. Tas bija ļoti svarīgi, jo vēl atzīmēju ar lielu izsaukuma zīmi.

Atradu. To sauc par ekonomikas cikliem. Parasti tie ilgst apmēram 5 gadus. Bet gadās, ka izstiepjas pat 10 gadus. Jāpameklā kā mums iet šobrīd. Redz kur ir. Atradu. Bija 1999 gadā. tad 2008.  un … hmm… ir laiks. Toreiz pierakstīju tikai nelielu piezīmi – “ja ir labi, tad ir jātaupa, lai var “izvilkt”, kad būs slikti. Slikti noteikti būs, jautājums tikai cik drīz.”

Bildi aizņēmos no Jāņa Hermaņa, pieseko arī tu!

Šī bilde ļoti labi parāda, ka politiķi var solīt, jo izskatās, ka nauda paliek vairāk. Cilvēki dzīvo labāk (ne visi, bet daļa noteikti). Parādās lieliska augsne populistiem. Kā to redzēt – pagaidām kaut kā nevienā no partiju programmām neredzēju frāzes – “Taupīsim naudu nebaltai dienai” vai “Mums tagad visiem no kaut kā ir jāatsakās, lai sagatavotos krīzei, kas kādu dienu pienāks”. Protams, ar tādiem saukļiem uzvarēt vēlēšanās ir nereāli. Visi zin, ka vēl kādi 2 gadi būs “treknie”, jo Eiropas naudas, lielā dzelzceļa būvniecība, apvedceļi ap piepilsētām, biroju ēkas, tad vēl tiek būvēti 1500 jauni  dzīvokļi Rīgā, privātmājas ap Rīgu, jaunās premium mašīnas tiek lielos apjomos ievestas un lielveikali tiek rauti augšā kā sēnes viens par otru lielāki… viss notiek. Lidojam tuvos un tālos atvaļinājumos kā traki. Pat ierindas strādnieks var normāli nopelnīt. Arī plašāk skatoties visā Eiropā viss ir kārtībā un darba rokas ir pieprasītas.

Vecie, pēc aptaujām visticamāk aizejošie, politiķi vēl steidz grābt, kas iespējams… bet jaunie ar izsalkušām acīm gaida savu kārtu tikt pie siles. Daži vecie politiķi veiksmīgi pārģērbušies un iefiltrējušies starp jaunajiem. Rudenī, pēc vēlēšanām, lai kas arī uzvarēs, veidos valdību un nākamā gada budžetu. Tur būs plānots >5% IKP pieaugums (pieņēmums, ka turpmāk ies ļoti labi), pinīgi neticami nodokļu ieņēmumi, visu celsim, visu būvēsim, visiem lielākas algas un protams arī pašiem politiķiem jāmaksā “adekvāti”, jo profesionāļi jau nestrādā lēti. Spriežot pēc tendencēm, nākamgad kopējā silē būs maģiskie 10 miljardi EUR.

Piekrītu, profesionāļiem, spējīgiem politiķiem un politikas veidotājiem jāmaksā ir adekvāti. Tikai kaut kā neredzas tajā sivēnu barā neviena profesionāļa. Varbūt man laiks brilles nomainīt uz kaut kādām UHD brillēm, bet kaut kā parastās man neļauj saskatīt.

Labi. Pienāks rudens, skaitīsim sivēnus… tfu… atvainojos, pārteicos… politiķus. Pārējiem iesaku un ceru, ka arī pats sekošu šim piemēram – krājiet nebaltai dienai.

Projekts: Rotaļu laukums (1. daļa)

Pagājušogad rudenī radās ideja – bērniem nepieciešams rotaļu laukums. Vieta, kur izklaidēties, kustēties, draudzēties, komunicēt. Man bērnībā tādas nebija, tādēļ darījām visādas muļķības. Labi, ka vēl visas rokas un kājas man ir vietā.

Kādu vakaru braucot no Rīgas automašīnā ar bērniem sākām domāt – ir nepieciešams rotaļu laukums, un kas tieši tādā laukumā vajadzīgs. Vēlāk mēs pasēdējām mājās pie baltas lapas, uzskicējām idejas un viens bija skaidrs – lai arī kādi būtu ierobežojumi finansēs, vietā un zināšanās, secinājums ir viens – rotaļu laukums ir ĻOTI nepieciešams.

Kur atrodas rotaļu laukums?
Vieta, kur atrodas rotaļu laukums

Ikvienam vecākam ir pienākums iemācīt bērniem praktiskas iemaņas, kuras skolā vai ārpusskolas nodarbībās nemācās. It sevišķi, ja dzīvo pilsētas vai piepilsētas dzīvi, kur lielākā daļa lietu ir “gatavas” un no praktiskiem darbiem ir tikai zāles pļaušana reizi pāris nedēļā vai kādas puķu dobes izravēšana. Rezultātā mūsu bērni sēž Youtube un skatās kā ārzemju jaunieši tizlojas. Tas ir jāmaina. Bērni GRIB darboties, bet mēs, vecāki, nespējam nodrošināt pietiekami saistošas un daudzveidīgas izklaides.

Tā padomājot, kas tad nepieciešams rotaļu laukumam?

  1. Vieta. Kaut kur centrā ciematam. Vēlams, lai nav pie grāvja ar ūdeni un lai nav pie lielceļa, kur traucas mašīnas. Vēlams pietiekami liela, lai būtu savs stūris mazajiem, kāds slidkalniņš vidējiem bērniem un kaut kas aktīvāks pusaudžiem.
  2. Komanda. Cilvēki, kuri gatavi ar savām rokām darboties, domāt, realizēt un finansēt. Kādēļ lai tie nebūtu paši bērni un viņu vecāki?

Vārti ir atbrīvoti
Vārti ir atbrīvoti, darbi var sākties

Augstāk minētie faktori noveda pie lēmuma šo pavasari uzrunāt ciematā vairākus kaimiņus, kuru dārzi kādu laiku jau stāvēja neizmantoti un ar vienu arī vienojāmies par nepieciešamās zemes iegādi rotaļu laukumam.

Tā nu šonedēļ noslēdzās darījums, iereģistrējām zemesgrāmatā un zeme ir mūsu īpašumā (juhū). Viena no dārgākajām projekta daļām ir paveikta, tālāk paliek darbietilpīgākā daļa – paša laukuma izveide.

Reinis
Reinis (11) pirmo reizi mūžā darbojas ar trimmeri

Sākumā laukums jāatbrīvo no visa liekā. Šodien bērni ņēma rokā instrumentus un uzsāka laukuma attīrīšanu. Tika atbrīvota ieeja no zariem kā arī pļauta lielā zāle. Tie ir tikai pirmie praktiskie soļi un līdz pilvērtīgam rotaļu laukumam vēl ir tāls ceļš ejams. Esam optimisti un darbs mūs nebiedē.

Nākamais – sauso koku izzāģēšana, visas sausās zāles savākšana un rotaļu zonu  un konstrukciju vietu iezīmēšana “dabā”.

Rotaļu laukums ciematā “Restaurators”, Dzērumos, Ķekavas pagastā ir plānots kā publiski pieejama bērnu un jauniešu rotaļu un aktīvās izklaides vieta. Projektu realizē bērni ar vecāku uzraudzību un atbalstu. Ja vēlies palīdzēt projektam tapt, tad tev ir iespēja atbalstīt ziedojot naudu vai materiālus. Naudu var ziedot pārskaitot uz Dārzkopības biedrības “Restaurators” (40008010115) kontu SEB bankā, LV36UNLA0050018031436 ar norādi “Ziedojums rotaļu laukumam”.

Iespējams, Jūsu bērni ir jau izauguši un ir praktiskas lietas ko vēlaties ziedot. Materiālus un izklaides konstrukcijas (šūpoles, bērnu namiņus, solus utt) varat ziedot vienojoties klātienē iepriekš sarunājot laiku m. 29129393 (Vigants) vai lesausks.vigants@gmail.com.

Dalīšanās ekonomikas tumšā puse

Ir jauns serviss, kur kāds ar savu auto Tevi nogādā no vienas vietas uz citu. Ir lēts serviss, kas tev piegādās sviestmaizi no kafejnīcas turpat aiz stūra. Ir serviss, kas tavu tukšo istabu izīrēs svešiniekam par nelielu naudu.

Jā, visi šie pakalpojumi ir lieliski patērētājam. Vai kādreiz aizdomājies kādēļ par kādiem 4 EUR ar taksometru vari aizbraukt uz pilsētas otru galu? Kur bizness tam, ka vienu sviestmaizi kāds tev atnes uz biroju vai mājām par to paņemot papildus vienu vai 2 eiro?

Realitātē ir tā, ka lielākā daļa šo servisu spēj izdzīvot pateicoties tikai 2 elementiem un, mēs, patērētāji, kuri priecājas par zemo cenu, galīgi negribam redzēt un atzīt patieso maksu, ko samaksājam. Kas ir šie divi neforšie elementi?

Zema samaksa iesaistītajiem darbiniekiem

Var redzēt jaukas reklāmas, kā cilvēki pelna 10 vai pat 20 EUR stundā braucot ar savu auto, bet realitātē tā nemaz nav. Atskaitot nost auto izdevumus, degvielu un apdrošināšanu, vadītājam paliek vien labi ja 5 EUR stundā…

Tajā pašā laikā kliedzam un bļaujam, ka gribam minimālo algu 1000 EUR un vēl nezin kādus labumus. Parēķināsim varbūt cik lieliem ienākumiem jābūt 1 stundā, lai varētu kaut vai pats sev izmaksāt 1000 EUR algu par normālu darba laiku?

  • (12 mēneši – 1 mēnesis atvaļinājums – 0,5 mēnesis slimošana un citi iemesli) = 10.5 x 22= ~230 darba dienas / gadā
  • 1000 EUR alga + 740 EUR nodokļi = 1740 EUR / mēnesī, jeb 12 x 1740 = 20 880 EUR gadā
  • 20 880 / 230 / 8 = 11.34 EUR stundā (bez PVN). Šajā samaksā nav iekļauti papildus izdevumi – piemēram mašīnas ekspluatācija.

Tas ko es ar šo gribēju paradīt, ka pat labākajās situācijās šie servisi nav spējīgi radīt tik daudz lai legāli saņemtu 1000 EUR uz rokas pēc nodokļiem, nomaksāt PVN, un nodrošināt peļņu vēl pašam pakalpojuma sniedzējam. Lai tas būtu ienesīgi, tad pakalpojuma sniedzējam būtu jānopelna apmēram 20…25 EUR stundā… bet tad tava burgera piegāde maksātu jau 5 EUR.

Nodokļu “optimizācija” 

Protams, neviens jau no šīs summas neies maksāt nodokļus. Ja tagad staipi savus pirkstiņus, lai rakstītu dusmīgu komentāru par to, ka nodokļi nav taisnīgi un visu naudu tāpat nozog, tad uzgaidi mirkli. Nodokļu nomaksa un ieņēmumi ir vitāli svarīgi valstij, lai varētu maksāt algas skolotājiem, labot ceļus (pa kuriem tu to klientu vedīsi) un uzturēt muzejus un izklaides vietas (kas, ļoti iespējams arī bija tava pasažiera brauciena mērķis). Kad paliksi vecs un dosies pensijā, tad gribēsi lai arī sabiedrība Tev kaut ko maksā iztikai. Lai vai kā, arī tavam bērnam skolotājai alga ir jāmaksā un klases jāapkurina.

Nodokļi, kuri netiek nomaksāti:

  • Ienākuma nodoklis – cieš pašvaldības budžets t.i. ielas tavā ciemā, gaisma tavā ielā.
  • Sociālais nodoklis – cieš pensijas un sociālais budžets t.i. tava nākotnes un tavas vecmammas šodienas pensija.

Loģiski šajā brīdī uzdosim jautājumu – kā tad tomēr šiem servisiem izdodas izdzīvot un kādēļ vispār viņi darbojas tirgū? Kur fiška?

the_abyss_of_inequality_3075151Paskatamies ko mums mācīja ekonomikas pamators. Te ir daži faktori, kuri spēlē lomu, un kuri normālos ekonomiskos apstākļos nebūtu iespējami (bankrotētu).

  1. Pakalpojuma sniedzēji šobrīd dempingo tirgu t.i sniedz pakalpojumu zem pašizmaksas. Kādēļ, lai kāds tā darītu? To dara lai iekarotu tirgu, bet īstenībā to dara, lai nomērdētu badā parakstos pakalpojuma sniedzējus un radītu jaunu monopolu vai vismaz dominējošu stāvokli.
  2. To visu apmaksā investori ieguldot vairāk un vairāk naudas kā arī uz nodokļu rēķina kā iepriekš apraktstīts. Kādēļ gan investori tik daudz naudas iegulda, ja matemātika un ekonomikas pamatprincipi ir pretrunīgi? Vienkārši – kādu dienu šie uzņēmumi būs dominējošā situācijā un pelnīs uz tā rēķina, ka būs ierobežota izvēle jo konkurenti (parastās taksometru kompānijas) būs vienkārši bankrotējušas. Piegādes servisi, savukārt sāks diktēt noteikumus kafejnīcām, jo pēkšņi patērētājs piederēs servisa kompānijai, nevis kafejnīcai. Kafejnīcas būs spiestas maksāt lielas komisijas, lai tikai pasūtījumu turpinātu nākt.
  3. Kas notiks, ja investori naudu vairs nedos un būs arī jāmaksā visinodokļi kā pienākas? Daži pakalpojuma sniedzēji vienkārši bankrotēs, bet tie, kuri paspēs izveidot dominējošu stāvokli, vienkārši pacels cenas un pelnīs uz sabiedrības rēķina. Konkurence, jau būs “izbeigusies” un mēs gauži raudāsim, ka neredzējām to, ka savās mājās esam ielaiduši vilku, kas izlikās par labradoru.

Pakalpojumu sniedzēji slēpjas aiz inovāciju lietussarga un piekrītu, ka ir iespējams uzlabot servisa kvalitāti un ieviest jaunus pakalpojumus, pie kuriem mūsu sabiedrība vēl nav pieradusi, bet būsim atbildīgi par to kā tas tiek darīts. Apzināsimies, ka bezatbildīga inovācija, kura ir būvēta uz nodokļu “optimizēšanu” un mikroskopiskām algām nav ilgtspējīga. Jā, nākotnē, kad beidzot būs izgudrotas un atļautas pašbraucošās automašīnas, šoferi vairs nebūs nepieciešami un visu cilvēku “loģistikas” biznesu kontrolēs ārzemnieki.

To visu raksturo viens teiciens, ko kādreiz es dzirdēju: Ja kaut kas ir neticami lēti vai par velti, tad tu pats esi produkts, kuru pārdod.

Vēl, nelielai atkāpei multene kuru iesaku noskatīties līdz galam. Kolhozs arī bija lieliska ideja, kura šādā veidā tika reklamēta un sakidrota sabiedrībai. Izklausījās jau neticami labi.

Izvēles

Šodien gāju pastaigāties pa mežu netālu no mājas. Nonācu krustcelēs. Varēju doties taisni, es zinu, kas tur ir, kas mani sagaida un arī ceļs priekšā ir redzams. Es varēju doties pa labi. Es nojaušu, kas tur ir, bet īsti nezinu vai kaut kas nav mainījies un arī zinu, ka tas ir aplis, kas novedīs mani atkal mājās. Es pirmo reizi šajā krustojumā devos pa nelielu taciņu tieši mežā.

Pēc apmēram 100 metriem es izdzirdēju kādu zāģējam. Jā. Šodien, 2. Janvārī mežā kāds ar rokas zāģi kaut ko intensīvi zāģēja. Es uzmanīgi piegāju tuvāk, bet pietiekami tālu, lai mani nemanītu un vēroju, ka vīrs gados zāģēja nokritušu sausu koku. Blakus bija rati un acīmredzot gādāja sev malku.

Man tas lika aizdomāties par izvēlēm, kuras mēs izdarām savā ikdienā. Mēs varam doties un darīt to ko visi no mums sagaida un arī mēs paši. Mēs varam darīt kaut ko neparastāku un izvēlēties kādu alternatīvu, bet mums reti, kad pietiek drosmes darīt kaut ko pavisam neierastu.

Tieši neierastais ir vispilnākais pārsteigumu, jaunu cilvēku un iespēju. Vienlaicīgi tas ir visgrūtākais, neparedzamākais un varbūt pat bīstamākais.

Dzīve mākotnē 6.0 – Homo Optimus

Mans, nu jau 6.0 ieraksts par dzīvi nākotnē. Tālākā vai tuvākā, bet nākotnē, kad viss būs savādāk kā ir un kad mēs apšaubīsim visu, kas ir un kas nav īsts un iemīlēsim saldos melus skarbās patiesības vietā.

Iepriekšējā ierakstā nu jau pusotru gadu atpakaļ aizsāku domu, ka cilvēka ķermenis ir vājākais posms evolūcijā. Mums, cilvēkiem, nāksies mainīties un būtiski uzlabot mūsu “apziņas transporta līdzekļus”, ko saucam par ķermeni pret robotiem vai mehāniskiem ķermeņiem, kuriem viss ir izturīgāks, prasības zemākas un tehniskās iespējas lielākas.

Var, protams, diskutēt par to vai jaunie ķermeņi nodrošinās tās pašas baudas un iespējas, ko esošie ķermeņi mūsu smadzenītēm dod?

Bet varbūt ejam vēl drusku tālāk un parunājam par Dzīve nākotnē 6.1, kādēļ mums vispār ir vajadzīgs jebkāds ķermenis, kurā mitināties? Īstenībā, viss, kas nepieciešams cilvēkam ir prāta/apziņas/esības/”dvēseles” miers… t.i. apziņa ka joprojām eksistē un ka esi laimīgs. To īstenībā var panākt vēl vienkāršākiem līdzekļiem – augšupielādējot saprātu (t.i. nokopējot visu smadzeņu saturu 100%) uz datorizētu sistēmu, kur mākslīgā vidē apziņa tiek stimulēta tā, ka mēs varam būt kas gribam, sajusties kā gribam, dzīvot kur un ar ko gribam.

Lai arī šobrīd saprāta augšupielādēšana uz serveri šķiet tikai zinātniskā fantastika, tad ziniet, ka zinātnieki pie tā ļoti cītīgi strādā visās pasaules malās. Galvenais dzinējspēks ir tam, lai varētu “saglabāt” un dot turpinošos dzīvi cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par ģēnijiem vai ļoti nepieciešamiem domātājiem sabiedrības evolūcijai.

Paskatīsimies uz ieguvumiem šādai dzīvei, kas, manuprāt, daudziem būs visnotaļ pievilcīga:

  1. Nemirstība. Dzīvojot virtuālā pasaulē ikviens varēs iegūt faktiski mūžīgu eksistēšanu, jeb nemirstību.
  2. Pārpilnība. Virtuālā vide nodrošinās pilnīgu laimi, jo varēs simulēt jebkādas sajūtas un pieredzes kādas tik ienāks “prātā”.
  3. Sadarbība. Virtuālo prātu sadarbība (informācijas apmaiņa) notiks tik lielā ātrumā un tik precīzi, ka cilvēku prātu sadarbība iegūs jaunu jēdzienu – inteliģents zināšanu un apziņas klāsteris, kas tiks pastiprināts ar ļoti jaudīgiem procesoriem un sensoriem.
  4. Ceļošana gaismas ātrumā. Ņemot vērā, ka apziņa kļūs par informāciju, tad kļūs iespējama ceļošana gaismas ātrumā un tas nozīmē arī ceļošanu uz citām planētām, kuras būs robotu “apdzīvotas”, jo gaiss un pārtika taču vairs nav nepieciešami.

Tad kāda būtu tava izvēle “par” vai “pret”, ja šodien Tev piedāvāju kļūt par Homo Optimus – nākotnes cilvēku? Kādēļ?

 

Ir iznākusi grāmata “Alise. Uzņēmējas stāsts”

2017. gada 24. oktobrī notiks grāmatas “Alise. Uzņēmējas stāsts” prezentācijas pasākums. Grāmatas autoriem ir Vigantam Lesauskam un Inesei Mūrniecei šī ir jau otrā kopīgi veidotā grāmata.

Vigants Lesausks ikdienā ir profesionāls pārdošanas treneris un konsultants, Pārdošanas Guru 2007 un Pārdošanas Vadības Guru 2015 uzvarētājs.

Inese Mūrniece jaunā rakstniece dzejoļus, stāstus un romānus sākusi rakstīt kopš mazām dienām, pēcāk arī preses relīzes, blogus un sociālo mediju tekstus.

“Alise. Uzņēmējas stāsts” ir aizraujoša grāmata par drosmi savu biznesa ideju realizēšanā. Grāmatas notikumi ir balstīti uz reālām situācijām, ar kurām padalījušies Latvijā pazīstami uzņēmēji. Notikumi savīti vienotā stāstā, kas lasītājus izved cauri sava uzņēmuma veidošanas piedzīvojumam un izaugsmes šķēršļiem.

Katram no mums reiz bijusi biznesa ideja, ko esam gribējuši īstenot, tomēr ne visi saņem drosmi šim uzņēmējdarbības vilinājumam pakļauties. Šis ir stāsts par Alisi Sondoru, topošo vokālisti, kas maina savu dzīves ritējumu un iekāpj uzņēmējas kurpēs, lai cīnītos par mūzikas instrumentu īres platformas ideju.

Alise iepazīst citu pasauli, kur nekas nav tā, kā izskatās, kur līdzās nākotnes vīzijai vienmēr pastāv komandas veidošana, produkta pielāgošana, investīciju piesaiste un naudas pelnīšana, kur lēmums uzņemties atbildību par savām idejām pieprasa upurus privātajā dzīvē.

Grāmata apkopo gan autoru, gan citu uzņēmēju biznesa pieredzi un vēlmi mācīties no pieļautajām kļūdām un nepadoties. Beigās paliek jautājums, kāda ir patiesā cena, ko maksājam, lai ļautos ideju īstenošanai. Ir tikai apjausma, ka nav vienas pareizās atbildes.

“Alise. Uzņēmējas stāsts” ir lieliska dāvana gan drosmīgajiem jauniešiem, gan jau biznesa virsotnes sasniegušiem vadītājiem.

Grāmatu jau var iegādāties Zvaigzne ABC, Jānis Roze un Globuss grāmatnīcās.

Drīzumā iznāks grāmata: Alise. Uzņēmējas stāsts.

Alise. Uzņēmējas stāsts. Mockup.Mēs, Inese Mūrniece un es, Vigants Lesausks, kā arī vesela komanda ar palīgiem, vairāk kā gadu strādājam pie kaut kā jauna un aizraujoša – mūsu otrās kopīgās grāmatas – Alise. Uzņēmējas stāsts.

Viss sākās kādā sestdienas rītā, kad pamodos un man bija vēlme uzrakstīt blogā ierakstu par to, kas notiek uzņēmēja galvā. Jūsu atsaucība rakstam bija tik fantastiska, ka nolēmām šo tēmu attīstīt. Ieguldot neskaitāmas stundas darba, intervējot veiksmīgus Latvijas uzņēmējus, uzmanīgi saliekot to kopā vienā vijumā radījām jaunu stāstu, kas aizraus, iedvesmos un motivēs arī Tevi uzsākt savas uzņēmēja gaitas.

Tā būs iespēja Tev izdzīvot kāda uzņēmuma tapšanu sākot no idejas. Kļūdas, prieki, veiksmes, vilšanās, apņēmība un pārējais emociju spektrs pasniegts no neatlaidīgās Alises Sondoras skatu punkta.

Alise ir apkopojums visiem tiem drosmīgajiem uzņēmējiem, kuri dalījās ar mums savos piedzīvojumos, kļūdās, veiksmēs un gūtajās mācībās. Mēs no sirds sakām paldies Undai Krieviņai (iDEA HOUSE), Kristapam Grīnbergam (Qminder), Matīsam Ansviesulim (Creamfinance), Kristapam Moram (MaxTraffic), Mārtiņam Bērziņam (Monea), Ilzei Zaharānei (CheeksUp), Guntim Čoderam (Walmoo) un Artūram Bernovskim (Mailigen) par Jūsu uzņēmumu veidošanas stāstiem, kuri arī ir Alises piedzīvojumu pamatā. Jūsu tik ļoti dažādā taču tajā pašā laikā šad un tad līdzīgā pieredze veidojot uzņēmumus iedvesmoja mūs un, ceram, iedvesmos vēl tūkstošiem cilvēku uzdrošināties sākt savu biznesu.

Vairāk par grāmatu, saturu, pasākumiem informācija sekos tuvākajās dienās. Seko blogam un uzzini pirmais!

 

(Ne)darīšana. Turpinājums.

Pasaule mums dāvā tik daudz iespēju. Apburti no neskaitāmiem piedāvājumiem iesaistīties, palīdzēt, vienoties kopīgā darbā mēs sākam pazaudēt sevi. To, kas mums pašiem ir svarīgs un interesants. Šodien es nolēmu mainīt vēl šo to un “izdzēst” no savu projektu saraksta dažas idejas un iestrādes.

piezimes.lv pārvērtības

Viena no tām –  šī bloga vizuālā izskata būtiska vienkāršošana. Ja iegriezies šeit ne pirmo reizi, tad noteikti jau pamanīji, ka viss ir daudz vienkāršāk. Daži, ar īpašu vizuālo gaumi apveltītie, varbūt grozīs savus degunus un rauks pieres. Bet tā nu tam šobrīd būs būt – vēlos lai viss ir nedaudz vienkāršāk. No satura viedokļa plānoju turpināt publicēt informāciju par personīgo svarīgām lietām, kā, piemēram, grāmatas.

vigants.lv dzēsts

Nolēmu, ka man nav nepieciešama atsevišķa lapa kā profesionālais profils. Šo lomu lieliski pilda LinkedIn profils, kur katrs gribētājs var uzzināt par manu darbošanos profesionālā jomā. Tur bija maz apmeklētāju un arī pašam nebija tik liela motivācija papildināt, kā savulaik, veidojot lapu, biju domājis. Līdz ar to vigants.lv lapa ir dzēsta no šodienas. Kopā ar vigants.lv tika dzēsti vēl arī 3 domēna vārdi, kuri bija reģistrēti, bet netika izmantoti. Šobrīd palikuši 3 aktīvi – šis blogs, http://parbaudeslaiks.lv/ un domeins vienam no projektiem, kas ieraudzīs savu dienas gaismu augustā…. cerams. 🙂

Studijas doktorantūrā – Nē

Jūnijā finišēja manas maģistra studijas. Diploms ir plauktā un domāju, ka tur tas arī paliks atlikušo dzīvi blakus bakalaura diplomam, kas tā arī dienas gaismu nav redzējis kopš ielikšanas vākos. Pēdējo mēnesi es ļoti nopietni apsvēru turpināt studijas doktorantūrā. Taču pēc nopietnām pārrunām, nedaudz procesa papētīšanas un atsauksmju ievākšanas, sapratu, ka tas man nav nepieciešams. Neplānoju pievērsties zinātnei un Dr. vārda priekšā vizītkartē īsti neko nemainīs.

Es vēlējos pētīt padziļināti spēļošanas pielietošanu biznesa vidē. Sapratu, ka akadēmiska pieeja tomēr nedos man vēlamo rezultātu – izdotu grāmatu. Es vēlos kādu dienu izdot grāmatu ar konkrētiem spēļošanas modeļiem, ko ikviens vadītājs var paņemt un ieviest pie sevis uzņēmumā. Tam studijas doktorantūrā nav nepieciešamas, bet gan tikai laiks un kāds, kurš palīdzēs apkopot jau esošās metodes un modeļus. Šobrīd ir jau vairāk par 10 pašu izveidotiem un Scoro notestētiem, strādājošie vadības modeļiem ar spēļošanas elementiem.

Tādas izmaiņas un lēmumi vienam vakaram. Vēl nākamnedēļ priekšā neliels audits profesionālajā jomā – tur arī noteikti būs lietas, no kurām vajadzēs distancēties, atteikties vai vienkārši neiesaistīties.

Uzmanies no Bitcoin un Ethereum, apdedzināsies!

Visās investīciju grāmatās un riska pamācībās raksta – neriskē ar lielāku naudu, kā vari atļauties zaudēt. Jā, tāpat kā “alkohols nogalina” un “smēķēšana izraisa vēzi” ir visnotaļ nopietni brīdinājumi, bet cilvēki tā pat piedzeras un smēķē kā uz oglēm darbināmas lokomotīves.

Pēdējā laikā moderno investoru rotaļlieta ir kriptonauda. Populārākās un zināmākās valūtas ir Bitcoin un Ethereum. Jā, starp citu tā otrā parādījās relatīvi nesen un piedzīvo strauju kāpumu pateicoties onkulim Putinam un ļoti aktīvai reklāmai dažādos mēdijos… skaists stāsts, kā viens jauns un talantīgs krievu puisis pēkšņi kļūst bagāts. Tāds kā “pelnrušķīša stāsts”.

Man pašam nekad nav piederējusi un arī šobrīd nepieder kriptonauda. Tādēļ vēroju no malas un brīnos par milzīgo cilvēku lētticību, kas ieskauj šo fenomenu. Ir skaists stāsts, ka tā ir neatkarīga nauda, ierobežotā daudzumā un vispār nākotne, bet kaut kā man šķiet, ka tas viss vairāk līdzinās tulpju sīpolu trakumam.

Paskatīsimies vēsu prātu uz dažām pamata lietām

  1. Kriptonauda pati par sevi neražo vērtību. To nevar apēst, tā neveido procentus un tā pēc būtības nav arī skaistuma prece vai kāda ražojuma izejmateriāls. Kriptonauda ir mistiska koda rindiņa. Vieninieki un nullītes.
  2. Kriptonauda nav regulēta. Var jau sacīt, ka mēs taču esam lieli cilvēki un mums nevajag valdības pieskatīšanu. Kā nu nē! Parasti tikai ielūzušais saprot, ka uz ledus kāpt bija bīstami un vaino vietējo pašvaldību, ka neizlika brīdinājuma zīmes par bīstamību. Kādēļ gan sabiedrība mani nepasargā un nebrīdina?
  3. Kriptonaudas apgrozījumu rada milzīgi nelegālās naudas darījumi. Un kur ir nelegālā nauda, tur ir arī iespējas izvairīties no nodokļiem un vienlaicīgi apkrāpt parasto mirstīgo cilvēku, kurš pēkšņi iedomājies, ka ir investīciju guru.

Vienkārši, paskatoties no malas – nauda nerodas ne no kā, lai arī cik ļoti kāds tam gribētu ticēt. Dienas beigās visām lietām jābūt galā patērētājam, kas samaksā pilnu preces cenu… un kriptovalūtai šobrīd patērētāju ar biezo naudas maku ieraudzīt ir neiespējami.

Bitcoin un Ethereum kopējā “tirgus” vērtība šodien ir 80 miljardi dolāru. Es nebrīnīšos, ka apmēram 90% no tā būs “izgaisuši” gada laikā. 10% gan paliks, jo nelegālā nauda tik un tā kaut kā būs jāpārnes no vienām melnām rokām uz uz otrām.

Bet varbūt es neredzu mūsdienu lielāko investīciju iespēju? Hmm. Es neraudāšu, ja būšu vienīgais ne-miljonārs savā ciematā… bet intuīcija man saka, ka es būšu viens no nedaudzajiem, kas neraudās. Noslēgumam izglītojoša bilde ar to kā veidojas “burbuļi”.

Komentāros droši ieraksti savu viedokli. Varbūt pamatoti atspēkosi arī manus uzskatus?

Gliemeža piedzīvojumi

Sveiki!

Mani sauc Bruno. Kopš es sevi atceros es dzīvoju vienā un tajā pašā mājā. Nams nav liels, taču ir ļoti komfortabls un tieši piemērots man. Dzīvoju mājā viens, jo īsti jau citiem vietas nav. Dzīvoju uz kāpostgalvas. Mēs esam 4, kas dzīvo šajā rajonā un mums visiem pilnīgi pietiek. Nezinu kā citiem, bet man ir dīvaina sajūta. Man šķiet, ka pasaule paliek lielāka. Kad biju mazs, tad likās, ka viss ir aizsniedzams un tepat blakus un arī kaimiņu bija vairāk vai vismaz mēs tā ciešāk dzīvojām.

Šorīt, kā katru rītu, devos pastaigāties. Šodienas plāns ir grandiozs, vēlos tikt uz blakus zāles stiebru, jo runā, ka tur ir daudz gardākas lapas un šodien pusdienās gribas kaut ko eksotiskāku. Man pieriebies visu laiku viens un tas pats kāposts katru dienu no rīta līdz vakaram. Runā, ka blakus esot saldie zirņi un tie esot ļoti gardi. Arī esot vairāk citu gliemežu ar ko komunicēt. Vispār daudz lielākas iespējas izpausties. Tāpat runā, ka zirņi esot daudz augstāki, jo vijas gar žogu. Kaimiņi saka, ka esot ļoti ambiciozs un iedomīgs. Es gan nesaprotu, kas ir slikts, ka es vēlos dzīvot augstāk un redzēt plašāk pasauli?

Visā šajā procesā mani biedē tikai viens – lai tiktu uz zirņa stīgas man ir jānokāpj zemē… to nekad neesmu darījis. Kaimiņi stāsta, ka tas ir ļoti briesmīgi un netīri, ka tur ir auksts un tur galīgi nav ko ēst. Mani aprēķini liecina, ka man būs nepieciešama visa priekšpusdiena, līdz tikšu līdz zirnim un tad jau arī varēšu pusdienot. Ja esmu neēdis vairāk kā pusi dienas, tad esmu ļoti sapīcis un tad man labāk netuvoties.

Plāns ir gatavs, iestiprinājos ar kāpostu agrā rītā (pretīgi, ceru, ka tā ir pēdējā reize) un devos ceļā. Pirmā pusstunda gāja pavisam labi. Tiku līdz Kāposta pamatnei, kur jau arī agrāk biju bijis karstās dienās, jo tur ir vēsāk un foršāk, lai gan kāposts šeit ir tāds dzeltenīgāks, cietāks un negaršīgāks, toties te bija vēsāk. Vienreiz pat pabūšana šeit apakšā izglāba man dzīvību.

Tā bija skumja diena. Mēs sākumā uz kāposta bijām 6, bet tajā tumšajā dienā uzradās kaut kāds melns putns un apēda brāļus Karlo un Petro, kuri tajā dienā bija nolēmuši uz sacensībām apskriet apkārt visam kāpostam un tajā brīdī bija tieši kāposta augšā. Kopš tās reizes neviens no mums nelien tur augšā, jo baidās no putniem.

Lienot lejā no kāposta man patiešām uznāca nostaļģija. Ja neskaita patiešām bezgaršīgo un vienveidīgo pārtiku pārējais ir ok. Labi, nav ko skumt par to. Dodamies uz priekšu!

Esmu ticis jau līdz kaut kādai melnai figņai. Tā laikam ir zeme. Jā, tāda irdena un līp pie manas pēdas, Esmu visnotaļ liels gliemezis (neskatoties uz negaršīgumu, kāposts ir visnotaļ barojošs). Pavisam piesardzīgi es pilnībā nostājos uz zemes. Sajutos lepns, jo esmu ticis uz pašu briesmīgāko, kas var notikt. Tagad  ceļš vedīs tikai uz priekšu un uz augšu līdz saules apspīdētajai zirņa stiebra augšai. Tur būs saldas lapas un varbūt pat tikšu pie kādas svaigas zirņu pāksts. Jātiek tur un tad jau redzēs cik daudz varēs dabūt.

Domājot par skaisto nākotni biju jau nogājis lielāko daļu zemes ceļa un biju jau pavisam tuvu zirņa stiebram. Paskatījos augšup – WOW. Šitais ir viens reāli liels augs. Te reāli būs forši, es jau to jūtu. Interesanti, kā tāds liels augs var būt tik tievs pamatnē? Labi, neesmu fiziķis – ja jau stāv, tad jau kaut kā strādā tā lieta.

Nu jau biju pavisam klāt zirnim un bija jāsāk kāpt augšup. Pamanīju, ka aizmugurē notiek kaut kāda kustība. NEvaru griesties riņķī, tad pazaudēšu kādas 10 minūtes un reāli nokavēšu pusdienas laiku. Negribu būt izsalcis un nīgrs. Manas attiecības ar pārtiku ir īpašas – man ļoti patīk ēst un tā ir mīļākā nodarbošanās.

Troksnis aizmugurē kļuva skaļāks un pēkšņi man pāri sāka birt zemes gabali. Paskatījos augšup un pamanīju, ka kāposts ar visiem tā iedzīvotājiem lidoja pa gaisu. Tieši virs manas galvas. Kaut kāds kāds ļoti liels dzīvnieks ar zaļā krāsā bija izrāvis kāpostu un šobrīd purināja. Ārprāts. Ja es tagad būtu tur, tad man būtu reāli gals.

Kopā ar zemēm man pavisam blakus nokrita arī mans bijušais kaimiņš Aldis. Viņš bija galvenais, kurš mani mēģināja atrunāt nepamest kāpostu sakot, ka šeit ir viss nepieciešamais lieliskai dzīvei līdz sirmam vecumam. Ha. Paskaties, dzīve pati viņu izsvieda no mājām.

Pārējos kaimiņus neredzu un šķiet, ka kopā ar kāpostu tie devušies labākos medību laukos. Arī kaimiņš Aldis nekustas. Neiešu klāt, jo pazaudēšu laiku un nokavēšu pusdienas un jau teicu kādas ir manas attiecības ar pusdienām. Tikai uz priekšu! Sāku rāpties augšā zirnī. Sākumā nekā cerīga ēdama nebija tādēļ sāku jau satraukties. Drīz jau pusdienas laiks un nekā ēdama nav. Kur ir sulīgās lapas un zirņu pākstis? Tāds stingrs un brūns stumbrs. Labi – tikai brien uz priekšu.

Pagāja vēl kāds ļoti liels brīdis un no lapām nav ne miņas. Kas dīvaini, ka nemanu arī nevienu citu gliemezi un pat ne mušu. Ja jau zirnis ir tik labs, tad kādēļ te neviena nav? Rāpos tālāk. Jau biju labu gabalu virs zemes un noteikti labu laiku pēc pusdienas laika un noskaņojums bija nekāds.

Turpinājums sekos… varbūt

 

Par (ne)darīšanu

first-stepMūsu prāti ir piesārņoti ar neticību pašiem sev, savai valstij un līdzcilvēkiem. Pilnas ziņas ar rakstiem par pazudušiem cilvēkiem, teroristiem un pilnīgi atsaldētiem politiķiem okeāna otrā pusē. Mēs, kā tādi mentālie sadomazohisti, pavelkamies uz mazāko Putina, Trampa vai kāda cita politiķa pirdienu it kā no tā mūsu dzīve mainītos. Nemainīsies. Tavs Share vai Like sociālajā tīklā nemainīs šo politiķu dzīvēs, bet tu piesārņosi tikai savu draugu un tuvinieku prātus ar šo pašu bezcerības un patstāvīgo briesmu sajūtu.

Planēta šobrīd ir vēsturē vismazāk konfliktu taču cilvēki ir nobiedēti, jo katrs šāviens, katrs mirušai tiek pasniegts no pilnīgi visiem rakursiem. Skatoties visu šo negatīvismu mēs absolūti aizmirstam par to, kas mums ir. Mēs, šeit Latvijā, esam kopumā paēduši. Kopumā dzīvojam siltās mājās. Mums ir TV, Internets, Radio un pat 99% arī mobilie sakari. Mums ir veikali uz katra stūra, palīdzības dienesti, sociālie dienesti, policisti, ugunsdzēsēji. Pie katras skolas ir pa policistam ar ieroci pie sāniem. Mēs pieradinām mūsu bērnus baidīties no visa un vienmēr un rādām, ka tikai bruņots vīrs ir vienīgais risinājums. Risinājums kam? Vai mums ir bijuši incidenti skolās?

Mūsu bērniem vērtīgākā lieta vienmēr līdzi ir nevis zināšanas, bet gan mobilais telefons. Simtiem eiro vērtas iekārtas. Ja mēs paskatītos uz vienu Rīgas skolu ar 300 skolniekiem, tad kopējā mobilo telefonu cena būtu kāds miljons eiro… tajā pašā laikā skolās nav pieklājīga projektora, interaktīva materiāla un pietiekami inteliģenti skolotāji, kuru vienīgā motivācija strādāt ir pāris gadi līdz pensijai. Mēs tērējam naudu, sakarus un enerģiju lai sūtītu savu bērnu prestižākā skolā, tā vietā, lai savu vietējo skolu un vispār visas skolas Latvijā padarītu par modernām un prestižām un parūpētos ne tikai par savu atvasi, bet par visiem kopā. Sajūta, ka dzīvojam pēc dabiskās atlases principiem – izdzīvos stiprākais. Nospļaujoties, kas notiks ar “vārguļiem”. Jā, skaidrs, ka mums, vecākiem, ir mazvērtības sindroms, jo lielākoties mēs paši augām ’80 un ’90 kad visi bija salīdzinoši vienlīdz trūcīgi izņemot dažus, kuru vecāki bija augsti ierēdņi vai “spekulanti”, kā toreiz sauca uzņēmējus.

Ieskatīsimies spogulī. Vai pats lepojies ar to ko redzi? Ko tu esi izdarījis, lai cilvēki justos droši, lasītu grāmatas, kļūtu kritiskāk domājoši (nejaukt ar negatīvi domājošiem), bērni komunicētu savā starpā un kaimiņa bērns arī spētu iegūt tik pat labu izglītību kā tavējais? Šī nav dabiskā atlase bet gan kolektīva evolūcija. Kamēr mēs līdīsim priekšā rindā, pastumsim malā nedaudz finansiāli vājākos, tikmēr izaudzēsim tikai dažus līderus, kuri no mums būs iemācījušies tikai līst priekšā citiem un izmantot varu savā labā. Mēs esam atbildīgi ar savu rīcību par to, kādu nākamo paaudzi izaudzināsim un vai tā paaudze būs kolektīvi spējīga attīstīties, sadarboties un radīt. No tā ir atkarīgas arī mūsu pašu vecumdienas, jo viņiem būs jāmaksā par mūsu pārtiku kā arī mūsu mantkārības un varas kāres radītie parādi.

Mēs sapņojam par lielām mašīnām, iespaidīgām algām un siltiem birojiem, kur praktiski nekas nav jādara. Mēs gribam tusiņus, ekstrēmos sporta veidus un vienlaicīgi gribam dzelžainu veselību. Ja paskatāmies no malas, tad ko mēs redzam? Kapitālisms un patērētāju kultūra ir iedzinusi nebeidzamā ritenī, kur mēs spējam atpūsties tikai augstos kalnos vai siltās zemēs. Detalizēti dokumentējot savas “trofejas” sociālajos tīklos, lai radītu veiksmes sajūtu. Jo dārgāk, augstāk, ātrāk, jo labāk.

Apmēram šobrīd tu lasi un domā – “Vigant, kas tu tāds esi lai mācītu kā dzīvot? Pats gan jau ka neesi daudz savādāks!” un droši vien Tev arī ir taisnība. Ja mēs gaidīsim, ka kāds cits celsies un darīs pirmais, tad mēs visi kolektīvi arī nosēdēsim līdz sirmam vecumam.

 Mēs dzīvojam pēc sabiedrības standartiem.  Mēs katrs esam viena divmiljonā daļiņa no sabiedrības. Bet daudzi kopā mēs varam mainīt šo kultūru. Mēs varam mainīt sākot ar mūsu politiķiem balsojot par tiem, kuri patiešām vēlas strādāt un mainīt lietas, nevis piesolīt uz kredīta vēl kādu labumu. Neuzķerieties uz modernajiem “Zīgerista banāniem”, kuri tagad ir bezmaksas autobusu vai vienu pliekanu pusdienu porciju. Atcerieties, ka vilcieni uz Sibīriju arī bija bez maksas par braucienu, bet reāli izmaksāja daudz vairāk pašiem cilvēkiem un valstij kopumā.

Paskaties apkārt! Ko tu vari darīt šodien, šomēnes, šogad, lai sakārtotu savu māju, ciemu, novadu, valsti. Ko tu vari dot valstij?

Grūtākais darbs uz pasaules ir … piecelties no dīvāna. Celies un ej dari neprasot par to samaksu, jo patiesais ieguvums būs daudz lielāks un neizmērāms naudā – brīvība, pozitīva sabiedrība un inteliģenti bērni, kuri cienīs ikvienu… arī mūs pašus, kad paliksim veci un nevarīgi.

Vigants Lesausks

Atsauksmes par grāmatu “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās”

Pagājis nu jau nedaudz vairāk kā viens mēnesis, kopš veikalos nopērkama grāmata “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās”. Šajā ierakstā vēlējos padalīties ar tām daudzajām atsauksmēm, kuras esmu saņēmis no visdažādākajiem cilvēkiem. Liels Jums visiem paldies par iedvesmojošiem vārdiem! Jūsu atsauksmes ir kā veldzējošs ūdens mūsu kopīgajam priekam un spēks radot nu jau nākamo grāmatu, kas pagaidām vēl lai paliek noslēpumā tīta.

Ja vēl neesi lasījis grāmatu, tad droši dodies uz tuvāko grāmatnīcu un iegādāties jau tūlīt.

Grāmata uzrunāja, jo ļāva sajust Magdalēnas emocijas, sāpes un pārdzīvojumus katrā no situācijām, kas tika izspēlēta grāmatā. Interesanti, ka grāmatas aprakstā minētais par balstīšanos uz patiesiem notikumiem ir sajūtams arī lasot grāmatu – tās struktūra ir izveidota tā, ka tev netiek laupīts ticamības moments par notikumu attīstības scenāriju, tajā pašā laikā katrā mirklī sagādājot pārsteigumu par to, kas vēl varētu aiziet šķērsām, lai Magdalēnai dzīve neliktos garlaicīga. Gluži kā dzīvē.

Ingus Rūķis, Grāmatu cienītājs


Nezinu cik daudz šajā grāmatā ir palicis no ”uz patiesiem notikumiem balstīts”, bet to ļoti labi var lasīt kā izdomātu stāstu. Varbūt pat varētu teikt, ka tas ir stāsts. Ne sagatavotu recepšu grāmata, kā būt labam pārdevējam (lai arī tur netrūkst atziņu šādām īpašībām), bet tieši stāsts, kurā saistošā valodā pasniegts notikums ar kādu saskaras vairums no cilvēkiem- jauns darbs, jauns priekšnieks, jauni kolēģi, jauni pienākumi, jauni izaicinājumi. Kā uz to visu paskatīties no malas? Kā tam tikt pāri, nezaudējot ne sevi ne cieņu kolēģu acīs?
Grāmatas stāsts un Magdalēna tam iet cauri. Lēni, it kā ieelpojot un skaitot līdz desmit. Un, ja arī lasītājam kas no Magdalēnai skaidrotā un mācītā jau būs zināms, atgādinājums par skādi nenāks.

Uldis Rozenfelds, Blogeris


Brīvdienās izlasīju Grāmata – “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās” un biju šokā, ka Vigants atklāja visus Scoro pārdošanas noslēpumus, kas likās tik unikāli un vērtīgi, ka nododami tālāk tikai darbiniekiem vai pārdošanas apmācībās, kas maksā n-tos simtus.

Taču, ja klientu liekam pirmajā vietā, tad dalīšanās ar zināšanām (arī ar konkurentiem) ir tikai apsveicama. Grāmatā vieglā formā un saprotami ir aprakstīti izaicinājumi ar kuriem saskaras ne tikai pārdevēji, bet arī citi profesionāļi un vadītāji.

Andris Miglāns, Uzņēmējs un pieredzējis pārdošanas speciālists


Šī nav daiļliteratūra un šis nav arī norādījumu un piemēru krājums, tāpēc, es teiktu, ka panākts zelta vidusceļš, kā cilvēkam interesanti iemācīties ko jaunu un attīstīt savas prasmes līdz ar Magdalēnu, kas sāk no nulles. Šis pilnīgi noteikti ir must-read visiem, kas nodarbojas ar jebkāda veida pārdošanu, kam ir savs produkts vai piedāvājums. Soli pa solim ejam cauri pārdošanas taktikai, sākot ar to, kā pareizi uzrunāt sekretāres, kurām nekad neko nevajag, kā uzvesties tikšanās reizēs ar super-aizņemtiem biznesmeņiem un prezentēt produktu, līdz pat labai klienta apkalpošanai projekta izpildē. Un nebūt nav garlaicīgi, izlasīju divās dienās, kas man bija tiešām sen neredzēts temps. Tā vien gribas grāmatu kādam nodot tālāk, iesaku!

Aiga Grosa, Blogere


Grāmatu “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās” lasīt bija gluži kā baudīt gardu maltīti labā restorānā. It kā zināmi, vienkārši produkti, taču kvalitatīvi un veselīgi, kas pasniegti neikdienišķi un ļoti gardi pagatavoti, perfektā salikumā un kombinācijās.

Solita Āboliņa, Grāmatu cienītāja


Ja šī grāmata būtu tapusi kā sausa mācību teorija, tā viennozīmīgi nebūtu izdevusies tik aizraujoša. Noteikti paši esam ikdienā nonākuši situācijās, kad zvana telefons un kaut ko mums sarunas laikā cenšas pārdot, vai piedāvā veikalos degustēt un izmēģināt uz vietas. Lai arī mums pirmā reakcija ir noraidoša, tad, izlasot šo grāmatu, varam ielūkoties tā saucamajās aizkulisēs, kas pircēja acīm ir apslēpts. Tas noteikti mainīs domas par šiem cilvēkiem un mūsu, kā pircēja, ierasto attieksmi. Pārdevējs var izpausties dažādos apstākļos un veidos. Tradicionāli pirmais, kas nāk prātā, pieminot pārdevēju, ir cilvēks aiz letes. Taču tas pavisam noteikti tā vairs nav.

Kristīne Saukuma, blogere


Grāmata ļāva domās atgriezties un apcerēt laiku, kad pats sāku darbu pārdošanā. Biju diezgan līdzīgā situācijā kā Magdalēna, ar vienīgo atšķirību, ka mans vadītājs nebija tik viegli pieejams un apkārt nebija kolēģi ar pieredzi pārdošanā, kuriem pavaicāt padomu. Skarba, bet efektīva skola – ja izdzīvo šādu posmu un pats saproti, kā gūt panākumus, tad pārdošanā (un dzīvē) nepazudīsi. Vai atceries tos pirmos aukstos zvanus, ko veici, cerot, ka neviens nepacels un pēc trešā pīkstiena varēsi nolikt klausuli? Vai atceries satraukumu, kas pavadīja pirmās pārdošanas vizītes? Šī grāmata to atgādinās un liks pasmaidīt 🙂

Kārlis Ozols, grāmatu izdošanas noslēpumu pazinējs, vairāku grāmatu autors, lielisks pārdevējs, blogeris


Lasot grāmatu saprotu, ka te ir tik daudz foršu lietu! Es noteikti ieteiktu šo grāmatu izlasīt ne tikai tiem, kas pārdod, arī tiem, kas domā “…es neko nepārdodu..”, jo stāsts jau ir par klausīšanos un vajadzību izprašanu. Grāmatas sadaļās bieži pieķēru sevi pie domas “….eu, a šis ir bijis… Hmm, šeit izrādās var tā, es darīju savādāk…”, bija arī momenti – kur es sapratu, ka es daru un darīšu savādāk. 

No pārdošanas procesiem es ļoti apsveicu Vigantu, kas ir atļāvies grāmata parādīt daudzas ” smagas” situācijas, kad nepieciešams no darījuma “atteikties” , kad ir ” smagie pasažieri”… Daudzās pārdošanas grāmatās un kursos tiek kultivēts viedoklis, ka klientam noteikt jāpārrulē pāri, lai tikai tiktu pie darījuma. Man ļoti patīk tā doma, kas caurvija šo stāstu, ka darījuma beigās laimīgiem jābūt visiem.

Lai veicas!

 

Nākotnes automašīnas

autonomous-cars-1240Daudziem no mums neatņemama ikdienas sastāvdaļa ir automašīna. Daudziem tas ir tikai pārvietošanās līdzeklis, daudziem tā ir kaisle un vēl daudziem tās ir nebeidzamas raizes par remontiem un izdevumiem. Ļoti daudzi vispār izmanto sabiedrisko transportu un tādā veidā piedalās auto industrijā kā patērētāji uz laiku.

Lai arī kādas ir mūsu attiecības ar auto, mums visiem ir nepieciešams pārvietoties no viena punkta uz citu. Var jau minēt, ka digitālās tehnoloģijas attīstīsies tik tālu, ka pavisam nebūs vajadzības nekur braukt, taču, domāju, ka vienalga brauksim lai satiktu savus mīļos, piegādātu preces vai apmeklētus lieliskas vietas visā pasaulē.

Ja ielūkojamies tālākā nākotnē, tad tā vien šķiet, ka lidojošs transporta līdzeklis, kas vienmēr tiek piegādāts pie durvīm mirklī, kad vēlies doties kaut kur ir ideālais scenārijs. Protams teleportācija vai cilvēka paša digitalizācija un pārraide kā informācija ir pavisam tāla zinātne, lai arī šobrīd visnotaļ ticama.

Teleportācija man pašam šķiet visnotaļ neiespējama no fizikas viedokļa, un iespējams vēl vienkārši neesam atkoduši vajadzīgos fizikas pamatlikumus, kuri teleportāciju padara iespējamu. Kas attiecas uz cilvēka absolūtu digitalizāciju un pārraidīšanu kā informāciju, tad te nu gan es domāju, ka tas ir visnotaļ iespējams.

Cilvēka digitalizācija ir tāds kā process, kur mūsu apziņu atdala no mūsu ķermeņa, jeb vienkāršāk sakot ieskenē datorā pašu cilvēku un tad cilvēks tupina dzīvot, domāt un just jau kā virtuāla datorprogramma lielā datortīklā. Pēc nepieciešamības šī digitālā apziņa var tik pārraidīta gaismas ātrumā uz citu planētu, kur, savukārt, ievietota konkrētās planētas apstākļiem piemērotā ķermenī, jeb robotā. Līdz ar to cilvēks teorētiski var pārvietoties gaismas ātrumā, jo faktiski tā ir informācijas pārraide, kas jau šodien notiek ar optisko internetu un gaismas signāliem.

Principā tas nozīmētu arī cilvēku nemirstību. Šobrīd mēs esam mirstīgi, jo mūsu ķermenis nolietojas, noveco un vairs nespēj nodrošināt smadzenēm un apziņai nepieciešamās funkcijas. Nākotnē, kad mums būs digitālā apziņa, mēs varēsim mainīt ķermeņus pēc sirds patikas, līdzīgi kā Matrix filmā aģenti spēja iemiesoties ikvienā tēlā un tas nodrošinās to, ka būsim “nemirstīgi”. Tagad paskatīsimies tuvākā nākotnē

1. Elektrodzinēji

Ja skatāmies daudz tuvākā nākotnē – pēc 20 gadiem. Droši vien vēl nespēsim atdalīt apziņu no ķermeņa, līdz ar to nāksies vien pārvietot savas miesas ar transportu. Viena no tehnoloģijām, kura jau šobrīd ir pieteikusi sevi un strauji kļūst populāra ir elektriskie dzinēji automašīnās. Tehnoloģija nav jauna, to pielietoja jau 130 gadus atpakaļ, taču patiesu renesansi šī tehnoloģija iegūst tikai šobrīd, jo attīstījās kritiskā komponente – baterijas. Bateriju svars un enerģijas ietilpība ir sasniegusi tādu līmeni, ka transporta līdzeklis pats var racionāli vest līdzi sev nepieciešamās baterijas. Agrāk, svars bija pārāk liels, kas rezultējās ļoti īsos pārbraucienos un nepieciešamībā bieži lēdēt akumulatorus. Bateriju tehnoloģijām attīstoties tālāk mēs redzēsim vēl iespaidīgākus attālumus ar vienu uzlādi. Šobrīd sērijveida auto var nobraukt līdz pat 728 kilometriem. Protams rekords tika uzstādīts piesardzīgi braucot un ikdienā šādu attālumu ar to pašu auto diez vai redzēsim, taču tas ir daudzsološi un pie tehnoloģiju attīstības 1000 kilometri ar vienu uzlādi nav nemaz tik neaizsniedzams sapnis.

Uzlāde nākotnes transportam būs no vairākiem avotiem būs bezvadu un pārvietošanās laikā. Bezvadu uzlāde uz ceļa iebūvētos lādētājos, kuri paši paņem enerģiju no saules brīdī, kad pa ceļu nepārvietojas automašīnas.

2. Pilnībā automātiska pārvietošanās

2015-03-21-1426951231-7929190-introducingmercedesweirdlybeautifulautonomouscarNeatņemama nākotnes transporta līdzekļu daļa būs smadzenes, jeb dators, kas visu redzēs un dzirdēs un vadīs automašīnu. Daudzas no autonomās transporta līdzekļu vadīšanas nepieciešamajām komponentēm jau eksistē (sensori) un daudzas ļoti strauji attīstās (programmatūra). Šobrīd reāli jau eksistē autopilots, kas spēj braukt pa dāžādām tipiskām vidēm, piemēram, šoseju, pilsētu Amerikā vai lielceļiem. Man pašam automašīnā ir automātiskās bremzēšanas sistēma, kura balstīta uz vizuālajiem sensoriem (nevis distances sensoriem kā parkošanās sistēmas). Atliek vien uzlabot programmatūru un šie paši sensori var kļūt par autopilota “acīm” un apvienojumā ar citām kamerām, radariem un sensoriem. Katrā ziņā, mani pašu vismaz vienu reizi šī sistēma ir pasargājusi no nepatīkamas sadursmes, no kuras pats nebūtu spējis izvairīties.

Vēl ir daudz uzdevumi inženieriem lai radītu sistēmu, kurai uzticēsies cilvēki. Daudz testu un neizbēgami arī kļūdu, kuras noteikti tiks apskatītas presē un nobiedēs daudzus jo daudzus. Šķiet lielākais šķērsis autopilotu izmantošanā būs cilvēku pašu psiholoģiskā barjera, jo sēžot pie stūres ir sajūta, ka tu kontrolē situāciju, bet sēžot automašīnā, kuru vada dators ir šī bezspēcības sajūta, ka tu neko nekontrolē. Lai arī automātiskā vadība būs daudz drošāka par cilvēku pie stūres, domāju, ka prasīs daudzus gadus līdz valdības ar likumu aizliegs cilvēkiem vadīta automašīnas tādā veidā uzlabojot drošību uz ceļa. Dažas valdības (piemēram Dubaija), jau ir nospraudušas sev mērķi sasniegt ļoti būtisku datoru pilotēto automašīnu īpatsvaru jau pēc desmit gadiem.

3. Pūļa transporta sistēma

Ņemot vērā, ka transporta līdzekļu paliek aizvien vairāk kā arī parādās aizvien asākas problēmas ar parkošanos pilsētās, jeb vietu, kas nepieciešama transporta dīkstāves gadījumos, nākotnē transports teorētiski nekad nebūs noparkots un dīkstāvē. Iespējams, ka transports pat nebūs tavā īpašumā. Kamēr esi darbā tas pats auto, kas atgādāja tevi uz darbu nodarbosies ar citu cilvēku pārvadāšanu pa pilsētu vai ārpus tās. Ja nebūs tik daudz cilvēku ko pārvietot, tad noteikti tiks izmantots preču piegādei. Nekas traks jau pasažieru transportam nenotiks, ja pa dienu aizvedīs uz biroju kādus piederumus, aizbrauks pakaļ pārtikas pasūtījumam ko visu kopā ar tevi vakarā piegādās uz mājām. Lai gan – pārtika iespējams jau Tev būs piegādāta uz mājām pa dienu ar dronu.

Jebkurā gadījumā – automašīna bū daļa no lielākas loģistikas sistēmas, kur cilvēks ir tikai viena veida sūtījums ar īpašām prasībām (komforts, precīzs laiks un pārvietošanās ātrums), bet pārējie sūtījumi būs mazāk prasīgi.  Līdz ar to visa pilsēta kļūst par tādu milzīgu robotizētu transporta līdzekļu tīklu, kas nekad neapklust un vienmēr optimāli pārvietojas steidzoties kādu piegādāt mājās, kādam piegādāt dāvanu bet kādam citam piegādāt pusdienas. Interesanti, ka Amerikā jau ir patentēts transports, kas cep picas piegādes laikā. Tas ir specializēts auto, kas brauc pie klienta jau brīdī, kad tiek pasūtīta pica un pašu picu sagatavo un izcep braucot. Tādā veidā samazinot piegādes laiku un arī to, ka produkts patiešām ir tiko no krāsns brīdī, kad klients to saņem.

4. Inteliģenta transporta vadības infrastruktūra

intelligent_infrastructure_videoLielākais izaicinājums patiesā visas loģistikas sistēmas optimālā izmantošanā būs “smadzenes”, jeb vadības sistēma, kas vienlaicīgi spēs kontrolēt transporta plūsmu, pieprasījumu un infrastruktūras objektus. Iedomājies par milzīgu datorspēli, kur visas automašīnas un citi transporta līdzekļi strādā vienlaikus un nekad nesaskrienas. Jau šobrīd eksistē kaut kas šim līdzīgs, tikai mazākos izmēros un slēgtā angārā – Amazon loģistikas centros.

Kad visi transporta līdzekļi būs pilnībā automatizēti, tad problēma kļūs nedaudz vieglāka, jo vadības sistēma kontrolēs pilnībā visas iesaistītās puses – transportu, ceļus, uzlādi, pasūtījumus, ceļazīmes, ātrumu un tamlīdzīgi. Problēma būs pārejas periodā, kad tehnoloģiski vadītam transportam būs uz ielas jāsadzīvo ar cilvēku vadītām mašīnām. Kā lai neizvairās no konflikta? Pilnībā robotizētā transporta sistēmā nebūs nepieciešami luksofori un ātruma ierobežojošās zīmes vai vispār ceļa zīmes, jo viss notiks tik ātri cik tas ir iespējams, taču, ja parādās cilvēki ar savu reakcijas laiku, neparedzamo uzvedību, tad viss kļūst daudz sarežģītāk.

Vadības sistēmai būs jāspēj redzēt, paredzēt un domāt kā cilvēkam, lai cilvēkam nenodarītu pāri, pat ja cilvēks pats neievēro noteikumus. Jau tagad autopiloti automašīnās ir daudz drošāki par pašiem autovadītājiem cilvēkiem. Nākotnē šādas sistēmas sasniegs punktu, kur nenotiks vispār neviena autoavārija, kur cietīs cilvēki. Jau šobrīd ir izveidota 6 līmeņu automātiskās vadības sistēmu inteliģences gradācijas skala pēc kuras varēs mērīt cik ļloti inteliģenta ir sistēma konkrētā automašīnā.

Mēs dzīvojam ļoti straujā tehnoloģiju attīstības laikmetā un piedzīvosim modernos brīnumus, par kuriem nespējām pat iedomāties vēl pirms 100 gadiem. Vai mēs spēsim paši pieņemt un piedalīties šajā procesā? Vai mēs nebūsim pārāk konservatīvi un iesīkstējuši vecos uzskatos, lai bremzētu šo tehnoloģiju ienākšanu mūsu dzīvēs?

Rakstā izmantoti materiāli un iedvesma no dažādiem avotiem, tajā skaitā no grāmatas Michio Kaku, “Future of The Mind”, fantastikas dižgara Isaac Asimov 15 grāmatu sērijas “Foundation” kā arī citi materiāli, kuri atrasti internetā.

Diena, kad es sāku teikt “nē”

Hand with thumb downPienāk brīdis, kad visa ir par daudz. Ko darīt, ja visa ir par daudz un viss ir labs? Ko darīt, ja viss ir interesants un viss ir vajadzīgs? Man šāds brīdis pienāca vakar un es nolēmu sākt teikt “nē”. Ir dažādi interesanti projekti un iniciatīvas, kur mana dalība nepieciešama pavisam nedaudz, bet nepieciešama. Tā ir uzmanības sadalīšana no lietām, kuras ir svarīgas.

Gada sākumā es nolēmu ieviest 4 izmaiņas savā dzīvē – Pavadīt vairāk laika ar ģimeni, Ēst veselīgi, Mācīties un Atteikties no alkohola. Izdodas. Neesmu slikts šajās jomās jau tagad, bet zinu, ka varu būt labāks. Fokuss uz to, ko darīt un kā pats vēlos dzīvot ir galvenais. Un vakar sajutu, ka nevaru darīt lietas, kuras uzskatu par svarīgām, jo ir jābūt citur, jāpievēršas skaistajām idejām, kuras pēkšņi kļuvušas par nastu.

Mums ir tik daudz laika dienā cik visiem pārējiem. Mēs varam izspiest kādu lieku minūti darot kaut ko efektīvāk, ceļoties agrāk, atsakoties no kādām nelietderīgām nodarbēm, bet beigās paliek mazāk un mazāk vietas, kur paņemt nākamo minūti laika. Katra nākamā minūte ir dārgāka un dārgāka. Dabīgi, ka nākamais avots minūtēm ir laiks, kas tiek veltīts pašam, ģimenei un izglītībai. Tieši tas ir laiks, ko es vēlos aizsargāt.

Uztaisīju laika inventarizāciju. Rezultāti mani noveda pie secinājuma, ka viss mans laiks tiek izlietots lietderīgi taču ne viss tiek izlietots pietiekami efektīvi. Ir lietas, kur es neesmu labākais cilvēks uzdevumam, lai gan apkārtējie sagaida, ka es to darīšu. Ir lieliski cilvēki apkārt, kas reiz man ir palīdzējuši vai arī vienkārši ir labi un ir vēlme atbildēt ar palīdzību. Ir sabiedriski nozīmīgi darbi, kurus kādam ir jādara. Ir iespējas, kuras skan aizraujošas un bailēs no iespējas pazaudēšanas piedalos.

Tātad vakar nolēmu sākt teikt “nē”. Atteikt. Izstāties. Personīgi. Ar cieņas un sapratnes pilnu vēstuli atteicos no 3 projektiem, kuros biju iesaistījies. Pieklājīgi atteikt ir grūti. Ir vēlme to izdarīt tā, lai cilvēks neapvainojas un patiešām saprot kādēļ nevaru būt iesaistīts un ka tas pilnīgi noteikti nav saistīts ar ideju, projektu vai cilvēkiem tajā, bet gan ar mani un man svarīgām lietām. Atteikšana ir saistīta ar to kam es pasaku “jā”. Lietas, kuras es uzskatu par svarīgām sev un lai tām es varētu pievērsties pilnvērtīgi ir no citām jāatsakās.

Atteikšanās ir vienmēr saistīta ar kādu personīgu solījumu, piekrišanu un vispār attiecībām. Tas nav dabiski pārdevējam, kurš visu mūžu ir dzīvojis ar vēlmi palīdzēt. Tā ir mana izkāpšana no komforta zonas un kļūšana nedaudz savtīgākam, mērķtiecīgākam un fokusētam uz to, kas ir svarīgs. Vienlaicīgi es sāku vairāk cienīt citu cilvēku atteikumus. Nedusmoties, bet cienīt viņus par drosmi atteikt.

Neticēsi, ir vairāk kā 100 vietas, kur var nopirkt grāmatu

Hei, hei, hei!

oskars
Pavisam trakais kolēģis lasa grāmatu!

Pagājušas jau 2 nedēļas kopš grāmata ir pieejama pārdošanā un es tā paskaitīju un sanāk, ka to var nopirkt jau vairāk kā 100 vietās visā Latvijā. Paldies visiem sadarbības partneriem un atbalstītājiem par lielisko atbalstu! Arī neliela daļa kritikas tiek uzņemta veselīgi.

Pēc pirmās nedēļas grāmatnīcās “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās” nokļuva starp TOP 10 grāmatām “Latvijas grāmatā”! Ceru drīz redzēt arī pārējos Latvijas grāmatu topos!

Tiem, kuri vēl nav paspējuši iegādāties vai neatrada zem eglītes ziņoju – Grāmatu var iegādāties grāmatnīcās: Jānis RozeZvaigzne ABCGlobussValters un Rapa kā arī arī “Birojnīcā” Berga Bazārā! Ja kādā no veikaliem nav, tad droši jautā pārdevējai, jo to pavisam viegli var sagādāt no populārākajām grāmatu vairumtirdzniecības bāzēm. Ir arī pieejami pāris eksemplāri Nacionālajā bibliotēkā un LU BEVK Aspazijas bulvārī, ja nu ir vēlme “aizņemties” uz izlasīšanu. Ja vēlies lasīt grāmatu “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās” elektroniski jau šodienPieejamas tev ērtos formātos – PDF, epub un mobi.

Ja Tev jau ir mūsu grāmata “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās”, tad atsūti man, lūdzu, bildi ar to kā tu lasi kā arī savu recenziju. Man ir ļoti svarīgi zināt kas labs, kas izcils un ko prasītos uzlabot nākotnē, piemēram, ja izdosim atkārtotu izdevumu vai citā valodā.

Lai Jums superīga gada nogale un izcils 2017. gads!

Grāmatas prezentācija 13. decembrī

imag0298Tas emocijām pilnais mirklis, kad rokās paņem paša veidotu grāmatu. Tā pabeigtības sajūta un gandarījums. Šonedēļ to visu man izdevās jau nedaudz izbaudīt. Ļoti vēlamies padalīties ar šīm emocijām arī ar Jums. Kā tas ir pieņemts, ieplānota grāmatas oficiālā prezentācija. Tā notiks otrdien, 2016. gada 13. decembrī, plkst. 18:30, Rīgā, “Birojnīcā”.

Ir paredzēts, ka Jums būs iespēja satikties ar gandrīz visiem tiem cilvēkiem, kuri ņēma dalību grāmatas tapšanā. Klātienē iepazīties gan ar autoriem, gan ilustrāciju autoru un citiem. Kopumā grāmatas tapšanā piedalījās vairāk kā 15 cilvēku gan dodot padomu, gan radot saturu, gan noformējot, gan koriģējot, gan sniedzot pirmos kritiskos ieteikumus kā “testa” lasītāji.

Pasākumā aicināti visi interesenti. Tehniski telpas ir ar ierobežotu “ietilpību” un arī organizatoriskas plānošanas nolūkos ir svarīgi, ja iepriekš piesakieties mūsu Facebook pasākumā (Atzīmējot “Apmeklēšu”).

Prezentācijas laikā būs iespēja arī iegādāties grāmatu, saņemt autogrāfus kā arī personīgus novēlējumus no grāmatas autoriem. Tāpat esam izveidojuši Facebook Lapu, lai Jums ir vieglāk sekot līdzi visām ar grāmatu saistītajām aktualitātēm arī nākotnē.

Milzīgs paldies visiem atbalstītājiem, kuri jau ir pieteikušies grāmatai. Jūs mūs ļoti iedvesmojat nākamajiem darbiem! Ar visiem interesentiem sazināsimies dažu dienu laikā pēc grāmatas prezentācijas, lai noskaidrotu ērtāko grāmatas saņemšanas veidu. Ja vēlaties ieteikt arī saviem draugiem, joprojām iespējams pieteikties/rezervēt sev grāmatu izmantojot pieteikuma formu.

Lai Jums un mums superīga nedēļa! Uz redzēšanos!

Par ko tad īsti ir grāmata “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās”

parbaudes-laiks-perdeveji-ari-baidas-1-vaksJau iepriekš rakstīju par to, kā tapa grāmata un par autoriem Vigantu un Inesi, kā arī par iegādes iespējām. Tagad ir pienācis laiks arī nedaudz sīkāk atklāt, par ko tad īsti ir grāmata “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās”. Ja man būtu jāpastāsta no malas, tad tas skanētu šādi:

Grāmata ir izveidota kā stāsts par jaunu meiteni bez pieredzes, kura nolemj kļūt par pārdevēju kādā starptautiska uzņēmuma Rīgas birojā. Stāsts, kas balstīts uz patiesiem notikumiem un pašu autoru piedzīvotām situācijām, izved cauri sajūtām un pieredzei esot jaunā darbā ar dīvainu un nedaudz neparedzamu vadītāju, kaprīziem klientiem un savdabīgiem kolēģiem.

Cīņa ar bailēm, apņemšanās, drosme, bezcerība, veiksme un bezspēcība – kas patiesībā notiek pārdevēja ikdienā? Daudzi pārdevēji ieraudzīs savu sajūtu spoguli – skarbo patiesību par to, ko domā un runā par klientiem, kad tie nav blakus. Grāmatas epizodēs paslēpti arī padomi un atziņas, kas ikvienam lasītājam ļaus aizdomāties par cilvēcīgām īpašībām, ētiku un drosmi, kas veido labu vai sliktu pārdevēju.

Lasītāji, kuriem nav nekādas pieredzes pārdošanā, caur interesantu stāstu ieraudzīs krāšņo un neprognozējamo pasauli, kas valda apkārt šai dažādi uztvertajai profesijai. Sapratīs kā patiesībā lietas tiek pārdotas Jums un kā patiesībā darbojas visa plašā pārdošanas joma.

Mēs visi esam pārdevēji – vai tā ir ideja, jauns darbs, hobijs vai jauna mīlestība, mēs vienmēr cenšamies pārdot savu viedokli, idejas, pārliecību un pat paši sevi. Caur šo stāstu autori cenšas mainīt aizspriedumus parādot patiesību un pasauli kā to redz pārdevēji. Ikviens no stāsta var paņemt idejas savai ikdienai, lai būtu vēl veiksmīgāki un patiesāki.

Grāmata briedusi autoru galvās jau vairākus gadus, taču izveidota tikai šovasar. Grāmata ir abu autoru Viganta Lesauska un Ineses Mūrnieces debijas darbs. Grāmata būs pieejama tirdzniecībā no 2016. gada 9. decembra (plānots).

 

Sākusies grāmatas “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās” rezervēšana!

parbaudes-laiks-perdeveji-ari-baidas-1-vaksŠī nedēļa pagāja ļoti spraigi! Apstiprināju vāka drukas paraugu tipogrāfijā, apmācīju lielisku pārdošanas profesionāļu komandu, novadīju vieslekciju Latvijas Universitātē un paspēju satikties ar daudziem jauniem klientiem. Ir sajūta, ka visapkārt viss notiek un visur gribas būt klāt, palīdzēt, atbalstīt, piedalīties. Satiku daudz cilvēkus, kuri jautāja, kad beidzot būs pieejama grāmata. Liels paldies par tik lielu pacietību!

Šodien man ir labas ziņas Jums. Tipogrāfija minēja, ka būs gatava jau 5. decembrī (optimistiski), līdz ar to ar nelielu rezervi, 9. decembrī es varēšu nosūtīt pirmos eksemplārus jau pirmajiem lasīt gribētājiem. Grāmatas formālu prezentāciju plānojam 12. vai 13. decembrī.

Ja vēlies būt viens no pašiem pirmajiem – piesakieties iepriekš, saņem grāmatu vēl pirms tā būs nonākusi tirdzniecībā veikalos un, iespējams, pat vēl pirms grāmatas oficiālās prezentācijas. Balstoties uz interesentu aptaujām un ieteikumiem arī esmu izdomājis draudzīgu cenu ar iekļautu ērtu piegādi.

button_rezervet-gramatu“Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās”, cietajos vākos 14,95 EUR 

Izvēlies šo, ja Tev patīk paņemt rokās īstu grāmatu, sajust lapas pāršķiršanu un būt vienam no nedaudzajiem lieliskas grāmatas īpašniekiem. Grāmatas beigās ir vieta arī piezīmēm un idejām. Grāmata izskatīsies lieliski kā mājās grāmatu plauktā, tā arī izskatīsies lietišķi biroja grāmatu plauktā. Nemaz nerunājot par to, ka vadītājiem un darbiniekiem šo izlasīt būs ļoti vērtīgi un interesanti. Ja vēlies klāt saņemt manu vai Ineses autogrāfu un novēlējumu, tad izvēlies attiecīgo opciju un komentāros ieraksti detaļas, kam nepieciešams novēlējums. Jo precīzāk aprakstīsi saņēmēju, jo labāks novēlējums sanāks. Novēlējums var būt kā cilvēkam, tā uzņēmumam. Grāmatas cena no tā nemainās.

Iegādājoties 5 vai vairāk grāmatas cena EUR 12,95button_rezervet-gramatu

Ja vēlies iepriecināt savus kolēģus, klientus, radus vai draugus un vēlies iegādāties vairāk kā 5 grāmatas vienlaicīgi cena par vienu grāmatu EUR 12,95. Cena nemainās, ja nepieciešami arī novēlējumi un autogrāfi. Nosacījums, ka visas grāmatas jāpiegādā uz vienu adresi.

“Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās”, elektroniskā formātā  cena 9,95 EURbutton_rezervet-gramatu

Ja esi tehnoloģisks cilvēks. Elektronisko grāmatu saņemsi e-pastā. Varēsi izvēlēties sev vēlamo faila formātu PDF, ePub vai .mobi. Grāmata tiks maketēta un noformēta tā, lai elektroniskajos formātos izskatītos labi. Paļaujoties uz Jūsu godprātību, grāmatām nebūs pievienots DRM.

Samaksas un piegādes nosacījumi

Samaksa ar pārskaitījumu, ieskaitot PVN 12% drukātajām grāmatām un PVN 21% elektroniskajām grāmatām. Cena iekļauj piegādi pa pastu vai Omniva pakomātu visā Latvijā, vai izmantojot e-pastu elektroniskajām grāmatām. Kad grāmatas būs saražotas un pie manis (visticamākais 05.12.2016.), tad uz e-pastu nosūtīšu rēķinu. Pēc apmaksas nākamo 2 dienu laikā grāmata tiks sagatavota nosūtīšanai. Kopā ar grāmatu saņemsi arī pirkumu apliecinošu dokumentu (Rēķinu/pavadzīmi). Grāmatu skaits papīra formātā ir ierobežots. Ja ir vēlme iegādāties ar piegādi ārpus Latvijas, tad lūdzu ieraksti komentāros pie pasūtījuma valsti un pilsētu un rūķīši izrēķinās nelielu piemaksu par pasta izdevumiem. Piegādes ātrums grāmatām ar novēlējumu var būt dažas dienas ilgāks ņemot vērā pieprasījumu un personīgo pieeju. 

Atbalsti grāmatu! Dales ar rakstu sociālajos tīklos, lai arī tavi draugi uzzina par šo lielisko iespēju!

 

Kā tapa grāmata 4. daļa. Vāka gala dizains. Kuriozs ar nosaukumu. Aptaujas.

parbaudes-laiks-perdeveji-ari-baidas-1-vaks
Grāmatas vāks.

Kā ikvienā projektā arī mums ir “pēdējā brīža” labojumi. Protams neiztikt arī bez visnotaļ nopietniem kurioziem. Lai arī kā mēs visi censtos izķert visas mazās lietiņas, lielākās un acīmredzamākās var paskriet mums garām nemanot un tā arī gandrīz notika.

Biju izveidojis grāmatas “mockup” un nolicis uz galda aplūkot vai vāka dizains man patīk. Pienāca kundze un uzdeva tikai vienu jautājumu, kas lika man panikā ķert un grābt. Jautājums bija: “Nolēmāt nomainīt nosaukumu?”

Un gandrīz gatavajam maketam izrādās bija nepareizais grāmatas nosaukums. Kad domājām nosaukumu grāmatai, tad bija vairāki varianti. Par galveno virsrakstu bijām vienojušies “Pārbaudes laiks.”, bet apakšvirsraksts man bija iesēdies atmiņā nedaudz savādāks kā bijām vienojušies. Tātad grāmatas oficiālais nosaukums ir “Pārbaudes laiks. Pārdevēji arī baidās”. Nedaudz atvainojos, ka iepriekš biju maldinājis ar pavisam nedaudz citu versiju!

Augstāk pievienots arī vāka dizaina gala variants. Atradu vāka bildi bilžu servisā un oficiāli iegādājos komerciālai izmantošanai. Te milzīgs paldies jāsaka Google Images Search, ar kuras palīdzību izdevās atrast servisu, kas piedāvāja iegādāties tieši šo bildi ar vajadzīgo licenci. Sākotnējais mockup bija veidots servisā, kas nepiedāvāja bildi ar vajadzīgo licenci.

Vispār viena no lietām, ko ļoti bieži aizmirstam ikdienā ir autortiesības. Es pats un Inese esam ieguldījuši lielu darbu veidojot saturu un mums pašiem ir svarīgi, lai par šo saturu cilvēki mums kaut kā atlīdzinātu. Tas pats attiecas uz materiāliem, kuri nav mūsu, kā piemēram vāka bilde. Tādēļ es visnotaļ godīgi samaksāju par autortiesībām, jo arī fotogrāfiem ir jāēd.

Tad nu tā. Šodien faili nosūtīti uz tipogrāfiju. Cik zinu tad papīrs ir pasūtīts un tur jau gaida, kad varēs ķerties klāt ražošanai. Attiecīgi te vairs neko nevar mainīt! Ņemiet par labu, kas nu būs sanācis!

Vispār šis ir tāds ļoti dīvains mirklis, jo sanāk, ka tieši grāmatas drukāšanas laikā ne es ne Inese vairs īsti neko nevaram ietekmēt. Līdz šim visu varējām mainīt, paātrināt, palēnināt, pārveidot, pielikt, noņemt vai mainīt domas…

Vēl pirms nedēļas Twitterī biju ielicis 3 aptaujas:

Kādos veikalos tu pērc grāmatas? Kur ļoti uzskatāmi var redzēt, ka gandrīz puse iepērkas Jāņa Rozes grāmatnīcā, bet vēl daudzi interneta veikalā un Zvaigzne ABC. Varu interesentiem apsolīt, ka pacentīšos vienoties gan ar Jāņa Rozes grāmatnīcām gan Zvaigzne ABC pat to, lai grāmatas tur būtu nopērkamas.  Arī iegāde internetā būs jāskatās.

Kādā interneta servisā vēlētos iegādāties e-grāmatas? Pārliecinoši nobalsojāt par Amazon.com. Plānoju izmantot Amazon.com e-grāmatām. Tuvākās nedēļas laikā arī izpētīšu visu nepieciešamo, lai to realizētu. Vēlos, lai e-grāmata būtu pieejama Jums ērtākā un ātrākā veidā.

Kāda Tavuprāt būtu saprātīga cena e-grāmatai Latviešu valodā? Kur ļoti uzskatāmi var redzēt, ka cilvēki ir gatavi maksāt starp 3 un 7 EUR. Redzēsim kā izdosies saskaņot grāmatas publicēšanu un kādi būs noteikumi pakalpojuma sniedzējiem.

Lai Jums superīga un iedvesmojoša darba nedēļa!

Ja vēlies būt viens no pirmajiem iegādāties grāmatu un uzzināt par pasākumiem saistībā ar grāmatas publicēšanu, tad spied uz ikonu un piesakies jaunumiem:

button_sanem-personigu-e-pastu-par-gramatas-iznaksanu-1