Epasts pieejams 24x7
Varu godīti teikt, ka Briic.lv grāmatiņa, kas oficiāli ieraudzīs dienasgaismu jau pēc nedeļas 5. maijā, ir paraugs kā mūsdienu tehnoloģijas un virtuālā vide spēj nodrošināt visu nepieciešamo, lai no A-Z izdotu grāmatu.
WEB 2.0 elementi no idejas līdz drukāšanai
Viss sākās ar Blogu… pareizāk sakot ar Bloga ierakstu, kur Mareks lūdza padomu saviem lasītājiem. Pie šī ieraksta izveidojās diskusija un jau izkristalizējās enerģiskākie atbalstītāji. Vārdu pa vārdam un bija skaidrs, ka tā bēda nav tik liela un labi saņemoties viss notiksies. Daži e-pasti un jau pēc nedeļas satikāmies četratā, lai iepazītos klātienē (jo dabā mēs visi bijā attāli pazīstami) un izdomātu Ko, Kā, Kapēc, Kad, Kas un kādā veidā! Pēc pāris stundu aprunāšanās un kafijas krūzes plāns bija skaidrs. Pa vidu vēl bija dažas saruna izmantojot Skype un mobilo telefonu.
Efektīva sadarbiba izmantojot Gmail un Čatu
Tālāk visa komunikācija un darba vide pārvācās uz Google Docs un Gmail. Tika sastādīts neliels plāns ar uzdevumiem, sataisīti aicinājumi citiem blogeriem un preses relīze ar acinājumu atbalstīt Mareka grāmatiņu. Pa to laiku Mareks pats uztaisīja Web lapu – Blogu par gramatiņas tēmu. Kā efektīvākais veids projekta popularizēšanai tika izvēlēts citu blogeru iesaistīšana tieši nopublicējot aicinājumu palīdzet. Atsaucība bija milzīga un, godīgi atzīšos, mani tas patīkami pārsteidza. Visā laika posmā atbalsta komandā aktivi izmantoja savstarpējais sazināšanās rīkus Gmail, Google Chatu un Google Docs. Īpaši gribu atzīmēt Google Docs – bija ļoti ātri un viegri visiem vienlaicīgi strādāt pie viena un tā paša projekta faila ar darāmajiem darbiem vai bilžu izvēli. Nebija jāsūta apkārt dažādas dokumentu versijas vai kaut kādi no konteksta izrauti teksti. Gmail pieejamība caur internetu no praktiski jebkuras vietas un jebkurā laikā (no iPhone, web brouzeriem) palīdzeja ātri atbildēt uz virtuālo kolēģu jautājumiem kā arī būt informētam par visu notiekošo. Tāpat tika izmantots draugiem.lv lai informētu savus draugus un draugu draugus par palīdzības nepieciešamību.
Ar Google Docs vienlaicīgi strādājām pie vieniem un tiem pašiem dokumentiem
Kā ikdienas interesentu informēšana tika izvēlēts Twitteris (nelielām regulārām ziņām) un Blogs butiskākiem un garakiem jaunumiem. Man nav informācijas (un tas nemaz nav svarīgi) par boga apmeklējumu skaitu, bet tas viennozimīgi ļāva saglabāt saiti ar ziedotājiem kā arī palīdzeja visiem sekot līdzi kopējam naudas vākšanas progresam. Mareks bija izveidojis jauku sadaļu, kur ērti varēja ziedot izmantojot PayPal vai pārskaitījumu uz bankas kontu. Viss strādā diezgan automātiski. Paralēli Joxa noorganizēja, ka tiek safilvēts un ievietots Vimeo un YouTube neliels tāds kā promo video.
Dokumentus jebkurā brīdī varēja apskatīt un pielabot arī no telefona.
Un jau 5. maijā grāmatiņa ieraudzīs savus lasītājus. Godīgi varu teikt, ka šitik plaša virtuālo tehnoloģiju pieejamība viennozīmīgi bija pamats veiksmīgam projekta iznākumam. Pats nemanot piekēru sevi pie domas, ka virtuālā pasaule mūs ir tik ļoti “iesukusi” sevi, ka tādas lietas kā Skype, Youtube un Blogs uztveram kā pats par sevi saprotamu komunikācijas un sadarbības veidu. Es butu priecīgs, ja arī nākotnes projektos (arī lietišķos) visi dalībnieki butu tik atvērti pret šīm 21. gadsimta bezmaksas iespējām, kas nav izklaide… tie ir reāli rīki kas palīdz sasniegts reālu un taustāmu rezultātu!
Mans virtuālais atvaļinājums paskrēja nemanot. Biju ieracies darbos un brīvdienas pavadot ar ģimeni nemaz neprasījās uzrakstīt. Tagad ir iedvesma, bet nav laika… šķiet daba nemīl tukšumu un ikdienas procesā pusstunda blogam ir dabiski aizpildījusies ar citām nodarbēm. Mūza nostaigāja pāris apļus, bet nekas netapa šeit virtuālajā vidē… Tehnoloģijas arī strauji pārvietojas savā evolūcijas ceļā. Pgājušā nedēļā beidzot kļuva reāli pieejams Latvijā pirmais mobilais telefons ar GPS, 1Ghz procesoru un 5 Mpix fotokameru ar zibspuldzi… šķiet neticami, bet nu tāds viņš ir tas HTC HD2. Atceros jaudīgākais dators pirms 10 gadiem nespēja konkurēt ar šodienas mobilo telefonu – ātruma, operatīvās atmiņas, cietņa un citā ziņā… Iedomājieties, kas notiks vēl pēc 10 gadiem? Man gan vēl ir nedaudz žēl naudiņas šim tālrunim… bet jūtu, ka šitais būs mans nākamais sabiedrotais… varbūt uz Ziemassvētkiem.
