Ekonomika: Mans viedoklis

Valsts vīri šobrīd nodarbojas ar seku likvidēšanu viesuļvērtras laikā… cilvēki, protams, pašsaglabāšanās instinktu vadīti – mūk no ekonomiskās viesuļvētras uz citām zemēm. Tie, kas patriotisku jūtu vadīti paliek un braši turās, pamazām zaudē enerģiju un spēku pretoties visam tad haosam, kas notiek visapkārt. Dižkibele, vairāk vai mazak skar katru no mums – kas zaudē darbu, kam samazināta pensija, kam samazināta alga, citam aizvērta slimnīca pilsētā, bet daudziem mazajiem skolniekiem jādodas jaunajā skolā. Tas viss ir nepatīkami un parasti katru skarto indivīdu ietekmē arī morāli. Cilvēki kļūst nervozāki, pesimistiskāki… daudziem parādās “nolemtības” sajūtas un aizvainojums par 7 trekno gadu ilūziju, kurai tik ļoti gribējās noticēt. Es negribu spriedelēt, ko izdarīja nepareizi… tā jau ir vēsture, un tur neko nevar mainīt… Es gribētu izteikt savu pilsoņa un vienas balstiesības turētāja viedokli.

Izglītība

Šodien ir 1. septembris, un visi bērneļi dodas uz skolu. Kopā latvijā ir mazak par 250 000 skolēnu (saskaņā ar CSB datiem, tur ir arī vēsturiskie dati), kas ir par 100 000 mazak kā tas bija pirms 18. gadie. par 50 000 mazāk kā pirms 4 gadiem…. Skolēni strauji samazinās un šajā kontekstā noteikti ir skolas, kuras nav vairs racionāli uzturēt. Tāpat ņemot vērā, ka arī iedzīvotāju dzīvesvieta ir mainījusies- daudz vairāk cilveku dzīvo Rīgā un pierīgā kā aŗī ieverojami daudz cilvēku ir devušies prom uz ārzemēm, tad uzskatu, ka reģionos skolas patiešam ir jāsamazina. Rīgā iespējams skolu skaitu nevajadzetu samazināt, bet noteikti varētu izmanto centralizētu administrāciju (nu grāmatvedības nodaļa var but viena uz 5 skolām un arī zāles pļāvējs noteikti var kalpot vairākām skolām).

Manuprāt gan Skolām vajadzetu domāt arī par ievērojamu modernizāciju. Mūsdienu digitālajā laikmetā butu pilnīgi normāli, ja visiem skolotājiem butu portatīvie datori ar jau sagatavotām un no ministrijas atsūtīām prezentācijām par atbilstošo tēmu, digitāliem papildmateriāliem, un katrā klasē pa projektoram, kur varētu kvalitatīvi visu šo materiālu aŗī pasniegt.

Runājot par mācību grāmatām – uzskatu, ka sen jau bija laiks grāmatas un burtnīcas padarīt pieejamas digitālā veidā… skolotāja ierodoties uz stundu izdrukā atbilstošos darba uzdevumus, testus uz normālām A4 lapām un var kvalitātīvi novadīt stundu. Kontroltestus taču var organizēt arī elektroniskajā veidā un tā varetu izvairīties aŗī no ievērojama apjoma labošanas darba… skolotājiem viarak paliktu laika darbam ar problemātiskajiem skolēniem un papildus ārpusstundu aktivitātem.

Digitalizācija tāpat viennozīmīgi varētu arī paplašināt saturu stundās pievienojot statiskai ifomrācijai arī ievērojamu apjomu multimēdiju lietu – videofilmas, audioierakstus, interneta lapas, dažādus kopējos visas klases testus un iespējams arī atseviškos gadījumos arī vdeiokonferences vieslekcijas. Iedomājieties cik interesanta kļūtu matemātika, ja nebutu sausi uzdevumi no grāmatām, bet būtu arī nelieli pāris minūšu video par reālu pielietojumu dabā. Dažādas apmācības spēļu veidā?

Man te šovasar bija ciemos māsa, kas mācās vienā no sākumskolas klasēm. Viņai ir grutības ar reizreiķinu… un nokečaju un uzliku uz iPhone programmiņu, kas uz laiku piedāvā dažādus reizināšanas uzdevumus… gan bērnam interesanti, gad reizreiķins iemācās. Tāpat var macīties arī dabas zinības, fiziku, mūziku un pārējos priekšmetus (atskaitot fizkultūru laikam :) )

Un tagad padomājiet… cik izmaksātu 10 000 skolotāju nopirkt portatīvos datorus? (nu kādi ~250Ls x 10 000 = tikai 2,5 miljoni + vēl tik pat par projektoriem) Un skolnieki jau varetu sanemt normālu interaktīvu apmācību… un skolotājiem butu ieverojami mazak darba, jo varētu atkal izmantot jau sagatavotus materiālus.

Es gan nesaprotu kapēc šobrīd Valsts nevar nopirkt pat grāmatas … nu takš ministrija vienreiz nosaka kādas grāmatas ir katrā priekšmetā un ņem un nopērk 20 tuktoši pirmās klases ābeces un izdala skolu bibliotēkām… pat pieņemot ka visiem 250 000 skolēniem vajag katram pa 20 grāmatām gadā un viena grāmata var tikt izmantota vidēji 2 gadus, tad sanāk ka kopā centralizeti jānopērk 2,5 miljoni grāmatu gadā … un tas noteikti nemaksātu vairāk par latu/gab… pat ja grāmatas būtu cietos vākos… nu bļins! Kas valstij nav šo dažu miljonu, lai nopirktu bērniem grāmatas un skolotājiem datorus?

KNL – Pārdomas un secinājumi

ir-labiŠķiet, šodien Kas Notiek Latvijā (KNL) bija viens no labākajiem raidījumiem … ever! Un man ir daži secinājumi:

1. Opozīcija ir tikai un vienīgi populistiska… un saka tikai to, ko grib dzirdēt tauta.. zvejo balsis! :)

2. Banka (Kazāks) patiešām konkrēti pateica, kas tad ir jāizdara, lai sakustētos kreditēšana… un izrādījās, ka tas nav naudas izdalīšanas jautājums un pat ne 100% galvojumu dalīšana! :) Tās ir labas ziņas! Banku finansējumu sakustināt izrādās var bez reālas naudas ieguldīšanas vai dalīšanas. :)

3. Ministri izskatās noguruši un, atzīšos godīgi,  izklausījās “over informed”,  jeb apjukuši no superdaudziem viedokļiem, saukļiem un virzienrādītājiem. Tam visam pa virsu arī opozīcijas lielā kāre tikt pie varas un tautas pulcēšana ar populāriem saukļiem.

Tā padomājot, tad manuprāt vislabākais ceļš LAtvijai ārā no ekonomiskās ” bedres” ir sekojoši ekonomiski pasākumi… ko ikviens uzņēmējs zina samazināt izmaksas, palielināt efektivitāti un novērst riskus… skan jau kā no mārketinga slaidiem, bet nu centīšos šo nedaudz konkretizēt:

1. Samazināt ienākuma nodokli vēl līdz 20%, tas ļaus uzņēmējiem samazināt izmaksas (visās jomās) un vienlaicīgi palielino faktiskos ienākumus legālajiem darba ņēmējiem… vai arī atvieglos dzīvi tiem, kam faktiski šogad tika samazināta alga uz papīra. Saglabāt PVN 21% un ekskluzīvām lietām pat vēl paaugstināt (kas jau tiek darīts degvielai, cigaretēm, kafijai). Iespējams, ka var paaugstināt nodokli automašīnu gada nodokli kā arī kārtīgi izpētīt iespējas iekasēt kaut 5…10% nodokli no dividendēm, saņemtajiem procentiem no ieguldījumiem un citiem “legāliem” ieņēmumiem. Pastiprināt kontroli pār nelegālo nodarbinātību (kas joprojām pastāv ievērojamos apmēros). Patēriņš ir jābremzē vēl vairāk, taču nedrīkst palielināt nodokļus tādiem “pirmās nepieciešamības” pakalpojumiem kā siltums, ūdens, elektrība, pamata pārtikas produkti (milti, olas piens, maize) jo šie ir tie produkti, kas visbiežāk ir ražoti tepat Latvijā un to patēriņš ir jāveicina kā vietējā tirgu tā arī eksporta tirgos… 

2. Vajag samazināt birokrātisko aparātu. Īpaši pievēršot uzmanību efektivitātei – iespējams lielu daļu uzdevumu vajag izdot ārā uzņēmējiem: grāmatvedības lietas, IT lietas, telefoniju, transporta pakalpojumus, dokumentu elektronizēšanu… līdz pat autostāvvietu pārvaldīšanu, naudas iekasēšanu un pat pašvaldības policijas darbu soda kvīšu izrakstīšanā par nepareizi novietotiem auto… jā ne visas jomas ir iespējams nodot uz ārpusi, bet lielu daļu gan var.  Uzņēmēji atradīs veidus kā šos darbus darīt ekonomiskāk un pie tam nopelnīt… bet valsts būtiski ietaupīt. Šajā procesā gan ļoti būtiska loma ir spēcīgam KNAB, jo lietu pārņemšanās parasti parādās lēmējpersonu vēlme “uzvārīties”… ja jūs saprotam, ko es ar to gribu teikt. :) To, ka birokrātija ir kosmiska varu apstiprināt – veselu gadu nodarbojos ar zemes gabala sadalīšanu 2 daļās… tik daudz parakstu, vēstuļu, apstiprinājumu, atļauju, projektu, saskaņošanu un vēl velns viņu zina kādu dokumentu es visā savā mūžā kopā neesmu veidojis.

3. Daļēji garantēt (galvojuma formā) kredītlīnijas tiem uzņēmumiem, kas eksportē LAtvijā ražotas preces un pakalpojumus. Palīdzēt mūsu ražotājiem iegūt unikālās priekšrocības tajā izpratnē, ka mūsējiem būs finansējums jaunām iekārtām un tehnoloģijām kur turpretī ārzemju konkurentiem nebūs… tas ļaus patiešām iekarot ārvalstu tirgus un atļemt konkurentiem tirgus daļu. Tas noteikti palīdzētu arī apgūt Eiropas savienības līdzekļus. Galvojumi valstij uzreiz neko nemaksā… tas maksā tikai tad, kad uzņēmēji bankrotē… bet dodot galvojumu valsts pati būs ieinteresēta maksimāli palīdzēt uzņēmējam attīstīties un iekarot ārzemju tirgus. 

4. Pastiprināt policijas un drošības iestāžu darbu, jo šajot nosacīti apjukuma laikos ļoti aktivizējas dažādi krāpnieki un blēži kā arī pieaug zādzību, izspiešanu un laupīšanu skaits. Es, piemēram, patiešām jūtos vairāk apdraudēts… tai pašā laikā skumji apzināties, ka policistiem kā reiz ir laupīta motivācija censties mani aizsargāt, jo viņiem ir samazinātas algas.

5. Negarantēt hpotekāros kredītus privātpersonām, taču arī pieskatīt, lai bankas izmantojot situāciju arī neizrīkotos negodprātīgi paaugstinot procentu likmes, nepamatoti atprasot summas atmaksas pirms termiņa vai ieviešot dažādas citas sankcijas pret tiem kredītu maksātājiem, kas uzcītīgi pildījušas savas saistības. Izņēmums (kuriem uz laiku galvot kredītu) varētu būt tie kredītņēmēji, kas ir zaudējuši darbu (oficiālie bezdarbnieki)…. un arī tad valstij būtu lielāka motivācija šos bezdarbiekus ātrāk atgriezt darbā, lai noņemtu no saviem pleciem atbildību par šo personu kredītiem.

6. Runājot par veselības aprūpi, man pirmais ienāk prātā nevis kompensējamo zāļu budžeta samazinājums, bet gan kārtīgi izpētīt cik pamatotas ir zāļu cenas, dakteru produktivitāte un daudzu medicīnas iekārtu iegādes patiesās cenas.  Veselības aprūpe ir svarīga, jo slimi cilvēki neražo produktus, neiet uz skolu, pērk vairāk zāles, kas tikai palielina preču importu… bet slimnieki ar laikus neārstētām slimībām kļūst par valsts un radinieku rūpēm daudzu gadu garumā. Iespējams, ka budžeta samazināšanas ietvaros ir nepieciešams apvienot slimnīcas kā arī efektivizēt (nu nav nepieciešams likt slimnieku uz nedēļu zlimnīcā … un nedēļas laikā veikt tikai pāris procedūras/pārbaudes, ko var veikt vienā līdz divās dienās, ja kārtīgi saplāno.

Un vēl… esmu pingvīns-optimists… domāju, ka mums kopā izdosies sasildīties… tikai nevajag ļaut citiem izmantot mūsu labvēlību savtīgos mērķos (te es domāju visādus krāpniekus un viltus glābējus). Gribam to vai nē, bet paši mēs tās ieporiekšējās un esošās saeimas ievēlējām un paši mēs esam līdzatbildīgi par radušos situāciju mūsu “kopīgās pingvīnijas ģimenes” budžetā.

Viens gads

the-computer-demands-a-blogIkvienai lietai, notikumam ir savi attīstības posmi… cilvēka dzīvē, karjerā, mācībās, ģimenē, attiecībās… visur. Manam blogam ir šodien jubileja – viens gads! :) Laiks pagāja nemanot un es pat teiktu – evolūcija paātrinātā veidā. Pa šo laiku esmu precīzāk sapratis ko es vēlos pateikt, kā es vēlos pateikt un kas vispār ir jāsaka (un ko labāk neteikt). 

Padarīts

Šodien man ir gandarījums, ka mana iecere izveidot šo interneta žurnālu pirms gada ir joprojām dzīva un un aktīva. Ir parādījušies regulārie lasītāji un komentētāji. Kamēr internets ir plašs un svešs, tikmēr tu vari muļķoties, ākstīties, izlikties un tēlot pārgudro… bet pienāk diena, kad tevis rakstīto lasa tavi darba kolēģi, tavi klienti, sadarbības partneri un pat konkurenti. Lasa radi, draugi un nedraugi. :) Es gan nedaudz satraucos pa to, kā tas būs – es godīgi izsakos te interneta plašajās ārēs par kādu no jautājumiem, bet mans priekšnieks, svarīgs klients vai kā ds draugs nepiekrīt tam… vai tas kaut kādā mērā ietekmēs manu darbu, attiecības ar cilvēkiem? Šodien varu droši teikt – nekas slikts nenotika! 

Komentāri

Pirms gada veidojot šo vietni es uztraucos par komentētājiem un to cik daudz komentāru man būs tomēr jādzēš neskatoties uz manu attieksmi, ka visiem ir tiesības uz viedokli… taču, ne visi to saprot un bieži vien cenšas aizvainot personīgi autoru. Varu atzīties, ka visa gada laikā (neskaitot automātiski dzēsto SPAMu) esmu izdzēsis apmēram 15 komentārus. Dažus dublējošos komentārus, vienreiz esmu apvienojis 5 komentārus vienā (jo bija no viena autora… bet zem dažādiem segvārdiem) un šķiet tikai reizes 3..4 esmu dzēsis komentāru, jo tas nav sakritis ar manu viedokli + personīgi aizvainojis mani. Manuprāt tas ir liels sasniegums, ka tikai tik maz reižu man ir nācies ar dzēšanu nodarboties.

Statistika

Lai arī statistika, apmeklējums, komentāru skaits man pašam patiešām nav svarīgi, tad tiem ziņkārīgajiem varu padalīties… Tā kā man blogs ir uz standarta wordpress.com bāzes, tad standarta statistika ir vairāk kā pietiekoša (nu apmēram varu nojaust cik daudz cilvēkiem šī vietne ir interesanta). Tātad daži fakti:

 

 

Tas arī viss šovakar. Ceru, ka turpmākos mēnešus biežāk radīsies iedvesma rakstīt par notikumiem ap mani.

Vai mēs dzīvojam Matrixā? Filozofiskas pārdomas par īstenību un šķietamību.

Pirms gandrīz 10. gadiem uz ekrāniem iznāca filma Matrix. Filma ne vien padarīja Keanu Reeves slavenu, bet arī pacēla jautājumu - Kas tad ir īsts un kas ir mākslīgs?

Ja paskatamies šodien sev apkārt, tad redzam, ka vizuālie efekti, mānīšana, šķietamība, faktu radīšana no zila gaisa un lietu skaidrošanas tehnikas padara sabiedrību līdzīgi kā Neo pieslēgtu pie SISTĒMAS. Pie labi organizētas, kontrolētas šķietamību sistēmas.

  1. Labs Kino mūsdienās nesastāv no orģināla stāsta un talantīgas aktiermākslas… mūsdienās Kino ir ilūzija un datorgrafika. Aktieri un stāsts ir tikai otrā plāna spēlētāji. Paskatoties pēdējā laika top apmeklētās filmas Amerikā (Tumšais bruņinieks, Dzels vīrs, Mūmija 3) redzam, ka datorgrafika viennozīmīgi ņēmusi virsroku pār filmas saturu un aktieru talantu.
  2. TV un drukāto Mēdiju darbs pēdējā laikā izceļas ar tendenci pielabot faktus, izskatu, efektur … principā pielabt realitāti, lai padarītu ziņu košāku, sensacionālāku, drūmāku nekā patiesībā. Mēdīju fotogrāfu/datorgrafiķu talantīgais darbs pie fotogrāfiju modifikācijām, modificētu mateirālu un radītu šķietamo realitāti.
  3. Politiķu un ekonomisko grupējumu sistemātiskais darbs pie protestējošās/savādāk domājošās tautas masas „izglītošanas”, „izskaidrošanas” un „ieskaidrošanas”. Šobrīd tas visspilgtāk redzams Krievijas masu mēdiju telpā, kur vārds „objektīvisms” žurnālistu izpratnē ir ieguvis pavisam citu jēgu. Jāatzīst arī, ka konfliktā iesaistītā otrā puse rīkojas līdzīgi, ieskaidrojot saviem sabiedrotajiem, ka viņi tie, labie un nekad nevienam neko ļaunu nav nodarījuši. Negribu sliekties ne uz vienu no konfliktējošām pusēm, taču no malas vērojot ir ļoti izteikti redzams kā vara vienā un otrā pusē caur mēdijiem fantastiski manipulē ar sabiedrisko domu. Pie mumsim Latvijā šādas lietas aktivizēsies tuvāk gada beigām, kad mēs būsim smagā ekonomiskā situācijā. Šobrīd Latvijas politiķi var uzelpot – Olimpiskās spēles un Karš Grūzijā ļoti veiksmīgi novērsuši skatus no milzīgjām problēmām tepat pie mums Latvijā. No otrā referenduma, kas klauvē pie durvīm, no fantastiski strauji pieaugošā bezdarba, no nemaksātāju apgrieztajām piramīdām, no katastrofālas situācijas kopējā naudasmakā un citām. Un ja nu tomēr ar lielajiem pasākumiem nebūs gana, lai novērstu uzmanību no problēmām, tad vienmēr var izvilkt tēmu par Krievijas apdraudējumu Latvijai… un, protams, ka visa tauta metīsies baidīties par savām dzīvībām un valsts brīvību.

Ja tā paskatās uz visām tām lietām atmetot visus aizspriedumus, pieņēmumus, „ iestāstījumus” un liekās emocijas, nav tā sajūta, ka īstenībā viens vidējais latvietis sen vairs pats nedomā, nav sava viedokļa autors, nav spējīgs patstāvīgi spriest un rīkoties.

Kas notiks nākotnē? Vai mūs ieliks dzīvību uzturošanās kapsulās un pieslēgs pie SISTEMAS tik ļoti, ka mēs pat vairs vispār nevarēsim ieraudzīt patieso realitāti?

ķidājam Diena.lv

Man bija tā iespēja pabrīnīties par Diena.lv braucošo reklāmu (7 vieglās automašīnas, kas brauca vienā rindā uz katras pa vienam milzīgam portāla burtam… arī punktiņam bija savs auto :) ). Ņemot vērā, ka es to manīju sastrēgumā nobraucot uz mūkusalas ielas apļa, tad man noteikti šāda sastrēgumu palielināšana lika pievērst uzmanību. Personīgi uzskatu, ka tā ir slikta reklāma, jo kārtīgi piesārņo pilsētas tā jau ne pārāk svaigo gaisu kā arī rada nevajadzīgus papildus sastrēgumus.

Diena.lv

Nu portāls tagad ir paziņots un nu jau kādu mēnesi griežās. Mājaslapa ir diezgan gaumīgi izveidota un ir pārskatāma. Negatīvi ir tikai informācijas izvietošana pēc svarīguma. Lai gan kas ir svarīgs par to cilvēkiem gaumes atšķiras, taču manuprāt “Laika ziņu” un “Vārdadienas”  lodziņi ir tik zemu saturā, ka jāskrollē pat 6 ekrāni uz leju un atrodas zemāk par Muzeju ziņām un vēl vīsādai salīdzinoši šaurākam cilvēku lokam paredzētai informācijai. Lielais FUI par to.

Otra būtiskākā lieta manuprāt ir reklāmas – ja nav ko reklamēt, tad nereklamējiet neko… vai vismaz ielieciet klasisko ” Brīva vieta jūsu reklāmai”… kaut kāda mistiska universitātes reklāma (īstenībā parasts interneta reklāmdevējs, kas tik pat labi arī pornosaitus varētu reklamēt pa starpām) kā arī masveidīga pašreklāma. Nu pārdotiet sākumā reklāmu ar 99% atlaidi (es pat nopirktu kādu nedēļu no personīgiem līdzekļiem un pareklamētu savu blogu vai kādu citu sev tuvu lapu) ja savādāk nevar, bet tikai nevajag piesārņot lasītāju ekrānus ar pašreklāmu un pilnīgi lieku reklāmu.

Saturs arī ir nedaudz dīvains… lai gan es atbalstu ēdijus, kas ceņšas atšķirties ar saturu un piedāvāt ziņas + komentārus + viedokļus. Kā mīnusu saturam varu pielikt to, ka ļoti daudziem rakstiem trūkst autoru (kā autors norādīts “Diena”) kā arī nav autoru profils ar bildi, pieredzi un citiem šā autora rakstiem. Lai arī cik profesionāli ir žurnālisti, tik un tā autra subjektīvais viedoklis kaut kādā mērā spiežas ikvienā rakstā…  paraksts palīdzētu būt viņiem nopietnākiem un virtuāli uzņemties atbildību kā arī raksti būtu daudz personīgāki.

Nu tas būtu īsumā mans viedoklis par šo portālu. Daži ieteikumi nākotnes attīstībai:

1. uztaisiet tā lai cilvēki paši varētu pārvietot informācijas “kastītes” pēc sava prāta. tehniski to var redzēt www.igoogle.com vai www.netvibes.com.

2. Ļoti lielas bildes rakstu sākumos. varbūt nepieciešams nedaudz samazināt, lai teksts sāktos uzreiz no sākuma, un bilde aizņemtu kādu 2/3 va 1/2 no atvēlētās vietas.

3. Neļaujiet nenozīmīgai informācijai pārpludināt ekrāna telpu… RSS feeds no delfi.lv, apollo.lv un TVNet.lv noteikti nedara godu diena.lv.

Veiksmi nākotnes attīstībā!

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.