Laimīgā zeme

Pēdējā pusgada laikā mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir tā fantastiskā iespēja izdzīvot pilnu spektru ar neredzamo spēku – sabiedriskā doma. Atcerieties 28. maija vakaru. Zatlers rezervē dažas minūtes tiešraides laiku TV. Līdz pat raidījumam nevienam nav ne jausmas par ko būs runa. Pati uzruna līdz pat gandrīz noslēgumam īsti nav skaidra – tad griezīs dakteris, vai nē. Un viņš nogrieza! Zatlers ierosināja atlaist Saeimu. Tajā dienā visa tauta bija pacilāta, gāja uz Prezidenta pili un sagaidīja viņu ar ovācijām, dāvināja ziedus. Visiem atgriezās cerība, cerība uz citādu, skaistāku, demokrātiskāku nākotni. Šodien tas posms beidzot ir noslēdzies un jaunā Saeima ir devusi zvērestu. Tas prasīja gandrīz 5 mēnešus, lai reāli stātos spēkā Zatlera iecere, kas bija pausta rīkojumā.

Jā, šodien ir tā diena, kad vajadzēja iestāties pirmajai dienai no jaunās ēras politikā – godīgākai, skaistākai, optimistiskākai. BET šodiena tāda nav. Šodien Zatlers pie Saeimas durvīm tika izsvilpts… Cilvēks, kas riskēja ar savu politisko un visticamākais arī profesionālo (nu vismaz Latvijas teritorijā) karjeru, lai dotu Latvijas tautai otru iespēju, šodien tika izsvilpts. Kā mēs tik tālu nonācām? Kas notika?

Cilvēki tic medijiem. Tāda sajūta, ka katrs medijs strādā kaut kādā savā interesē. NRA, Diena, pietiek.com, puaro.lv, LNT un pat LTV neizskatās pārāk objektīvs… nemaz nerunāsim par atsevišķu kategoriju krieviski rakstošo mediju… lasot tos šķiet, ka tā ir pavisam cita paralēlā pasaule… tāda kā Aizspogulija. Bet cilvēki turpina lasīt/skatīties/klausīties savu mīļāko mediju un ļaujās negatīvismam pārņemt savus prātus un ikdienu.

Cilvēki tic solījumiem, pat tādiem, kas nav realizējami. Šobrīd atskatoties uz politisko reklāmu plakātiem, skaļajiem solījumiem publiskajās debatēs, “stingrajām nostājām” un dažiem censoņiem no ostas pilsētas, šķiet, čiks vien pāri palicis. Ir saskaitītas MŪSU balsis, ir izdalīti MŪSU apmaksātie 100 saeimas krēsli… Bet kaut kā šodien neviens publsiki nerunā par to, vai kaut ko konsolidēs, kā nodrošinās reformas izglītības, veselības un citās jomās… dažās laivās airus vissmagāk cilāja vien daži centīgākie (V.Zatlers un E. Sprūdžs)… bet tagad, kad nu ir piestāts Laimīgajā zemē, tad 6 visnotaļ klusi pasažieri pirmie izlec krastā un pieprasa savu daļu no karaļvalsts. Vai šiem 6 cilvēkiem vēl kaut reizi uzticēsies vēlētāji? Iespējams, ja nākamreiz viņi piesolīs aizbraukt uz SuperLaimīgāku Zemi. Arī SC asā rektorika par to cik ļauni ir Vienotība un Co pēc vēlēšanām pabalēja un pat bija gatavi mesties strādāt kopā.

Prese vienmēr kritizēs, tā ir ļoti izdevīga pozīcija nelaimīgā sabiedrībā. Prese raksta to, ko cilvēkiem patīk lasīt. Ķengas ir tas, kas palīdz presei nostāties “cilvēku pusē”, nedomājot par šī paša cilvēka dzīvi rīt vai parīt… bet presei vajag raktīt to ko cilvēki GRIB lasīt, jo tas ir preses pamatbizness. Tā ir mantkārīga un apzināta pielīšana lasītājiem nesakot patiesību, nerēķinoties ar nākotnes perspektīvām un to, kas ir labi pašam cilvēkam.

Cilvēki ir nozombēti. Tie tic visam, ko viņiem stāsta pa spilgto TV kasti, tie tic visam, kas rakstīts melns uz balta un visam, ko raksta dažādos nezināmas izcelmses un finansējuma portālos. Daļa ziņu ir patiesa, daļa – nē. Milzīgajā informācijas plūsmā un sacencībā par sensāciju mēdiju starpā, neviens neaizdomājas, ka īstenībā nodara ļaunu pašai sabiedrībai, kurā arī paši žurnālisti ir dalībnieki. Arī žurnālistiem būs jādzīvo šajā jaunajā politikā, iekārtā un biznesa vidē. Kādēļ viņi īslaicīga labuma dēļ gatavi ziedot arī savu personīgo nākotni?

Šodien man gribas izslēgt TVun Radio, aizvērt portālus un izmest visas avīzes miskastē…. paslēpties klusā vietā un lasīt kādu romānu ar jau zināmām laimīgām beigām, bet tas būtu bezatbildīgi no manis kā no šīs valsts pilsoņa.

… bet kaut kas tomēr ir mainījies. Es tomēr tajā visā saskatu arī nedaudz pozitīvā. Šodien bija neticami redzēt SC deputātus staigājam ar sarkanbaltsarkanajām lentītēm… kas to būtu domājis? Vēl pirms pāris mēnešiem, es būtu gatavs derēt, ka tas nekad nenotiks. Šlesers, Šķēle un Lembergs ir nozuduši no TV ekrāniem. Nacionālā apvienība parakstījās zem “okupantu Latvijā nav” frāzes… bet vai tad tam visam nebija jābūt pašam par sevi saprotami? Vai bija vajadzīga “mini revolūcija”, lai SC saprastu, ka ir Latvijas pilsoņi, Oligarhi zaudētu savu oligarhu statusu (jā jā, oligarhs skaitās tas kam ir nauda, mēdīju un politiskā ietekme. Zaudējot politisko ietekmi, vīri zaudē arī savu oligarha statusu… teorētiski) un Nacionālā apvienība saprastu, ka ne tikai Latvieši ir šīs valsts pilntiesīgi iedzīvotāji.

Iniciatīva: vēlēšanu tiesības bērniem

Šobrīd vēlēšanu tiesības ir visiem pieaugušiem cilvēkiem, taču faktiskais iedzīvotāju sastāvs atšķiras. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā vislielākais īpatsvars ir pensijas vecuma cilvēki. Ņemot vērā šo īpatsvaru daudzas politiskās iniciatīvas ir vērstas uz pensiju palielināšanu (nu vismaz solīšanu). Tajā pašā laikā līdz 18 gadiem Latvijā ir tur pat 20% iedzīvotāju, kuriem nav tiesības nolemt un ietekmēt politiku… 20% Latvijas iedzīvotāju nav tiesības lempt par savu nākotni!

Piešķirot balstiesības bērniem, kuras tiek uz laiku līdz 18 gadiem deleģētas vecākiem vai aizbildņiem, ļaus vecākiem ar lielāku svaru ietekmēt politiskās iniciatīvas, kas svarīgas ģimenēm ar bērniem – vai tas būtu bērniem draudzīgas politiskās programmas pašvaldību vēlēšanās, izglītības kvalitātes jautājumi vai ģimenes atbalsts. Šādas tiesības arī izlīdzinātu demogrāfisko īpastsvaru un politiskajām partijām vairāk būs jāpievēršas Latvijas nākotnei - mūsu bērniem.

Arī bērni ir pilsoņi un arī viņiem jābūt tiesībām proporcionāli ietekmēt politiskos procesus valstī. Vecāki var izmantot bērna balsi lai atbalstītu tādus politiskos procesus, kas nodrošinās bērnam labāku izglītību, drošāku vidi un lielākas iespējas nākotnē veidot karjeru šeit pat Latvijā. Tāpat ģimenēm ar bērniem būs lielākas iespējas ietekmēt dzimstību veicinošos pasākumus.

Protams šāda ideja izvirza arī dažus sarežģījumus, ar kuriem likumdevējiem nāksies saskarties un novērst.  Tehniski tas varētu izskatīties tā, ka katram vecākam tiek piešķirta 0,5 papildus balss par katru nepilngadīgo bērnu. Tādā veidā vienādi deleģējot bērna lemšanas tiesību starp abiem vecākiem. Vientuļajiem vecākiem pieškirtos 1 balss par katru bērnu.

Viena no problēmām varētu būt vecāki, kuri ir paši nepilsoņi, bet kuru bērniem ir pilsonība. Teorētiski vēlēšanās varētu piedalīties arī nepilsoņi realizējot savu bērnu balsi. Šobrīd nepilsoņiem nav atļauts balsot, līdz ar to tas prasītu kaut kā precizēt likumdošanu.

Vēl protams ir jautājums par tiem bērniem, kas ir bāreņi un dzīvo bērnu namā. Nebūtu īsti pareizi, ja bērnu nama vadītāja varētu nobalsot ar 100 balsīm par visiem bērniem. Taču atī to jautājumu iespejams kaut kā noregulēt…. tikai juristiem nedaudz jāpasmadzeņo kā tieši.

Jebkurā gadījumā – lai šī ideja virzītos tālāk un tiktu piesaistīti Juristi, kas iedziļinātos tēmā un izstrādātu detalizētāku likumprojektu, ir nepieciešams savākt 100 atbalstītāju balsis. Tādēļ aicinu jūs doties uz manabalss.lv un atbalstīt šo iniciatīvu.

Ekonomiskā Krīze 2.0 tuvojas?

Nu jau kopš 1.janvāra Latvija kļuvusi par tādu kā želejkonfekti, kad nevienam nav īsti skaidrs kādus nodokļus no kura sāks prasīt. Līdz šim galvenokārt izmaiņas bija tādas, ka tās ietekmēja uzņēmumus un parastie cilvēki visnotaļ mierīgi ignorēja, taču pēdējā laikā plānotās nodokļu un tarifu izmaiņas sāk tiešā veidā ietekmēt mūsu personīgos maciņus. Kāda tad ir šī ietekme?

Paskatoties savā ģimenes budžetā es ievēroju interesantu sakarību. Paralēli nelielam ienākumu samazinājumam (1,1% apmērā), ko panāca  ar nodokļu izmaiņām attiecībā uz ienākumiem vēl ir būtiska ietekme uz izdevumu pusi. Lai saprastu reālo ietekmi apskatīsim manu privāto izdevumu struktūru. Ģimenes budžeta lielākās pozīcijas ir (TOP 5 izdevumu pozīcijas jauktā secībā) :

  1. Mājas kredīts
  2. Elektrība
  3. Automašīna (degviela, remonts, nodevas)
  4. Pārtikas iegāde
  5. Bērnudārzs meitai

1. Pozīcijā nav ko analizēt – ir uzņemtas vēsturiskas saistības un tās arī tiek pildītas. NĪ nodokļa palielināšana principā nedaudz tikai ietekmē kopējās izmaksas šajā pozīcijā. 6m EURIBO turās visnotaļ stabili ap 1.3…1.4% un kamēr tas nepārsniegs 2% tikmēr īpaši lielas ietekmes uz kredīta izmaksām nebūs.

2. Elektrība gan bija ar ievērojamu kāpumu. No 1. Janvāra paaugstinājās par 12% un no 1. Aprīļa pieaugs vēl par 20%. Es izrēķināju, ka faktiskai piesaugums salīdzinot ar iepriekšējo gadu būs 43,6%, kas ir patiešām ievērojams kāpums.

3. Automašīnas izmaksas (Mums ir mazs auto Hyundai Getz) pašas par sevi daudz nepieaugs, taču degvielas cena pateicoties nodoklim un papildus nodevām, ko valsts uzliek tirgotājiem jau tagad dod indikāciju, ka Latvijā šogad degvielas cena maksās par 15% vairāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Degviela sastāda pusi no kopējām automašīnas izmaksām līdz ar to šī pozīcija rupji rēķinot pieaugs par 7,5%.

4. Pārtikas cenas jau tagat strauji sāk pieaugt. lētākā 2% piena cenas (kuras es uzskatu par indikātoru) ir pieagušas no 32 santīmie litrā līdz 42 santīmiem litrā… un tas ir 30%. Tas pats notiek ar gaļas produktiem. Šķiet vienīgi vistu olas ir palikušas būtiski lētākas un nu jau var kastīti dabūt par 50 santīmiem… kas ir ievērojams kritums.

5. Šī pozīcija īstenībā ir šā ieraksta iemesls. Šorīt man paziņoja, ka bērnudārs no 1. aprīļa maksās par ~20% vairāk pamatojoties uz “inflāciju” (elektrības cenu kāpumu). Šī ir pozīcija, kas pieaug pateicoties pirmajām 4 pozīcijām. Ticu, ka arī citi uzņēmēji izmantos šo lielisko iespēju lai koriģētu cenas un pacenstos uzlabot savu finansiālo stāvokli.

Ar šo nelielo analīzi gribēju parādīt, ka Janvāris un Aprīlis abi izcelsies ar visnotaļ lielu cenu kāpumu (t.I inflāciju) kas principā ir tieša nodokļu paaugstināšanas ietekme… bet inflācijai diemžēl seko viena nelāga lieta, ko sauc par maksātspēju – cilvēki par algu var atļauties mazāk, kas būtiski ietekmē cilvēku optimismu, cilvēki mazāk pērk preces un vairāk domā par braukšanu uz ārzemēm, kas savukārt samazina IKP = ekonomiskā krīze.

Vai mēs paaugstinot nodokļus tā vietā lai valstiskā līmenī taupītu naudu nenonākam jaunā spirālē, kad pēc šādas finansiāli emocionālas ķēdītes izveidojam Krīze 2.0?

Saldais laiks pirms vēlēšanām

Katru reizi, kad tuvojas vēlēšanas man ir tāda kā adoptēta bērna sajūta – pēkši par Tevi un tavu vajadzību, vēlmi un tieksmi ir atcerējušies. Tikai pirms vēlēšanām varas vīri atceras, ka visiem cilvēkiem katru dienu ir jāēd, ka cilvēki tomēr tiecas strādā un ka cilvēki negrib braukt prom. Cilvēkiem vajag pašcieņu, naudu, mīlestību, vidi, mājokli, izglītību un daudzas jo daudzas citas lietas… bet šajā cerību pilnajā laikā – 2 mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām ir iespēja padzīvot… pasapņot…. kā izbadējušam bērnam vēlā ziemas vakarā pie kliņģeru bodes skatloga ar mirkojošām reklāmām, kas aicina iekšā nodegustēt bezmaksas baranciņu 9os no rīta, kad bode atvērsies… bet bērns zina, ka 9os salkanā smarža turpinās vilināt, bet drūmais apsargs viņu par skatloga tuvumā nelaidīs.

Es negribu būt tas mazais bērns… un man nevajag špoži izgaismoto skatlogu ar lielo kļiņģeri… es gribu parastu speķa-rausi pie rīta kafijas, ko pats varu atļauties nopirkt. Es varu notiesāt un nejusties parādā un neiekārot “kliņģeri”, ko NEVARU atļauties.

Kapēc politiķi Jūs solat skaistu un bezbēdīgu nākotni, ja paši zināt, ka jau jaugada naktī princese rati pārvērtīsies ķirbī… paši zināt, ka NAV IESPĒJAMS būtiski samazināt valsts budžetu nesamazinot tā lielāko elementu – sociālās lietas (pensijas, pabalstus utt). Varbūt arī tieši nesamazināsiet, bet izdomāsiet kādu viltīgo formulu, kas pilnīgi loģiski novedīs pie mazākas pensijas vai bērnu pabalsta…. pie tam šī nepatīkamā pārvērtība būs jebkurā gadījumā – vai pie varas būs pirmā vai pēdējā partija, labējie vai kreisie… vai pat visi 4 vienlaicīgi. ‘

Vai kāda no partijām var godīgi atbildēt: kādu Latviju viņi redz pēc gada šajā pašā dienā? Precīzi kādu! Izmēramos lielumos un mehānismu kā līdz tam nonāks! Kāds būs bezdarbs? Kāda būs vidējā alga? Kādi būs nodokļi? Cik garas būs bērnudārzu rindas? Cik maksās grāmatas pirmklasniekiem?

Netīra lieta 2 (Nelsens)

Ķekavas pagasta iedzīvotājiem ir iemesls sākt uztraukties! Šī gada sākumā pašvaldībā tika izsludināts konkurss par atkritumu apsaimniekošanu… un uzvarēja “Nelsens” … nu jā tas pats, kas saistīts ar dažu labu politiķi, kam ir pašam sava partija. Toreiz bija sašutums, ka visā pagastā ir tikai viens kantoris, kas tagad nodarbosies ar atkritumiem pie tam visiem OBLIGĀTI jāslēdz līgumi ar šo. Kas ir vēl interesantāk, tad pašvaldības policisti pat gāja pa mājām un visus piespieda (sodīja, ja nav līguma)!

Tikko e-pastā iekrita pārsteigums – ar pašvaldības atļauju viņi (Nelsens) ceļ tarifu jau visiem noslēgtajiem līgumiem par 0,49 sant par kubikmetru uz 3.31 LVL par kubikmetru (bez PVN). liekas nekas traks, bet tas faktiski sastāda 17% pieaugumu un faktiskais pieaugums ir nevis 0,49 kā atsūtītajā vēstulē bet gan 0,49 + PVN = 0.59  Spied uz atkritumu spaiņa, lai redzētu vēstuli!

Tākā man ir 0,36m3 konteiners ko izved 2x mēnesī tad man pa vecam bija 29,48 LVL gadā… bet pēc tarifu celšanas sanāks 34,60, kas ir vesels 5čuks gadā uz KATRU Ķekavas novada mājsaimniecību… un tie ir daudzi tūkstoši latu gadā! Precīzāk sakot – saskaņā ar noslēgto līgumu atlikušajos 4,5 gados viņi nopelnīs vairāk kā 100 000 LVL tikai ar šo niecīgo pieaugumu vien! Un nav jau garantijas, ka šis ir pēdējais cenu kāpums. Domāju, ka mēdijiem te ir ko papētīt!

Nezinu cik tas ir ētiski no atklātā konkursa viedokļa, ka vinnējot konkursu par pakalpojuma piegādi uz 5 gadiem, jau pēc pusgada cenas tiek celtas… un iedzīvotājiem nav alternatīvas izvēles iespējas! Pie tam lēmums paredz celt tarifus nākamgad beigās atkal!

PS

Izlasīju līgumu – tur rakstīts, ka viņi var celt cik vien iedomājas, ja vien to apstiprina Ķekavas pašvaldības vadība… un kā viņiem izdevās pārliecināt pašvaldības deputātus?

Dzīvības cena #2

Veselības aprūpes sistēma, šķiet, iet nedaudz grāvi… šodien biju Infektoloģijas centrā… absolūts klusums… nu ka neviena cilvēka… bet, lai pie ārsta pieteiktos, ir jāgaida pāris mēneši… WTF? Kapēc jāpiesakās pēc pāris mēnešiem, ja šobrīd tur visi urbina degunu? Tāpat nav īsti skaidrs kapēc intensīvi būvē jaunas piebūves? Tieši šobrīd tur rakņājas ekskavātori un braukā buldozeri… Takš 10iem tukšu ēku tagad ir Rīgā un pie Rīgas… bet tieši Infektoloģijas centram vajag jaunu piebūvi? Vai patiešām nevar izmantot kaut vai to paši Pirmo slimnīcu, kas nu jau kļuvusi daudz tukšāka? Varbūt tapēc ka Infektoloģijas centrs ir Rozentāles iepriekšējā darbavieta?

Te pirms pāris dienām rakstīju, ka man tuvs cilvēks guļ Saldus slimnīca, kas nu jau 2 dienas nav slimnīca… Vēl sestdien biju tur – man dakteri izrakstīja rēķinu par pārsimts latiem, jo redz nu jau 3 mēnešus guļ mans slimnieks… un no 1. septembra bušot jāmaksā vēl vairāk. Ko iesāktu ģimenes, kam nav iespēju apmaksāt daudzu simtu latu rēķinus?

Vairs nebūs… šorīt mana mamma aizgāja mūžībā… netērēs viņa vairs valsts pensiju fondus, SVF aizdevumus un veselības ministrijas budžetus… valsts ietaupīs, jo nebus jāmaksā arī invaliditātes pabalsts. Es ticu, ka ārsti izdarīja visu savu iespēju robežās… bet kāda dakteriem motivācija? Tu nezini vai tev vispār pēc 2 dienām būs darbs… un ja būs, tad cik maksās?

Gribētu es tieši šodien ieskatities Rozentālei acīs un saņemt godigu atbildi – vai patiešām pēc reformām sistēma strādās efektīvi un cilvēkiem būs lielākas iespējas tapt izārstētiem?

Izlasīju grāmatu

Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad viss piesātināts ar zibenīgam ziņām no notikumu vietas un bildēm twitterī burtiski sekundes pēc notikuma, grāmatas šķiet novecojis formāts informācijas uzņemšanai. Grāmatās informācija nav pati aktuālākā un jau nodrukāšanas dienā šo to ir jāmaina. Izņēmums, šķiet, ir vēstures un daiļrades darbi. :) Viens šāds miksējums vēsture + daiļrade nonāca arī manās rokās. Šodien izlasīju Lato Lapsas “100 gudro galvu un citi zvēri”. Darbs, kas apvieno vēsturiskus izteicienus ar atsevišķām baumām, puspatiesībām un emociju uzplūdiem. Šķiet, ka lielāko daļu no tā visa neizdosies pārbaudīt un arī vēsturiska vērtība nav īpaši liela, tomēr kā pilsoņa un vēlētāja informācija par mūsu priekštāvjiem, to runas stilu un tādu kā virtuvīti, grāmata ir gana intersanta! Daudz varētu stāstīt, bet es aprobežošos ar dažiem mīļākajiem citātiem no grāmatas:

  • Politiķi ir kā baloži – pirms vēlēšanām ēd no rokas, bet pēc vēlēšanā… taisa uz galvas. (J.Zīgerists)
  • Es esmu atpazīts marsietis un, protams, traks… (E.Repše)
  • Vispirms – Jūs nemelojiet manā vietā, lūdzu! (J. Urbanovičs)
  • Muļķim pateikt to, ka viņš ir muļķis, var arī pavisam nevainīgā veidā. (J Dobelis)
  • Kā valdības vadītājs esmu garants stabilitātei valstī. (A. Kalvītis)

un citi zvēri. :)

V.I. Ļeņinam šodien 139

Laiki mainās un mainās attieksme pret ša cilvēka darbu. Gan jau, ka Ļeņins sastrādāja daudz laba un pietiekami daudz ne pārāk laba, taču viņš noteikti domāja savādāk un atstāja savas pēdas vēsturē. Manuprāt nav labi sabiedrībai akli sekot viena cilvēka ideoloģijai, jo tā var ne tikai iegūt daudz labumus, bet arī visi kopā uzkāpt uz viena un tā paša grābekļa Manuprāt jāttcerās, ka nav vienas vienas absolūtaās patiesibas, ticības  un vienas vispareizākās politiskās iekārtas… Visu cieņu cilvēkam par šo drosmi domāt savādāk.

Daži Ļeņina citāti, kas ir aktuāli vēl šodien Latvijā:

1. Bieži teikti meli ar laiku kļūst par patiesību.

2. Lai arī cik liela nebutu politiskā brīvība tā nepabaros izsalkušas tautas masas.

3. Dažreiz vēsturi nepieciešams pastumt!

Valdības maiņa

 

ja mainās iemītnieki vai mainīsies arī pati pasaule?

ja mainās iemītnieki vai mainīsies arī pati pasaule?

Izskatās, ka tuvākajās dienās tiksim pie jaunas valdības. Neatkarīgi no tā, kāda tā būs… viens ir skaidrs – virs Latvijas ir liels, melns mākojis, kas jebkurā brīdī kļūs par negaisu arlietusgāzēm,  virpuļviesuļiem un zibeļiem… Valdības mainās, nāks ar jaunām sejām un jaunām idejām. Skaidrs ir viens – izdevumi tiks drastiski samazināti! Droši vien cietīs visi no budžeta atkarīgie – pensionāri, skolotāji, mediķi un māmiņas… droši vien arī valsts aprāts beidzot būs spiests savilkt jostas. Vai jaunās sejas valdībā spēs realizēt supertaupību? Vai spēs ar atlikušajiem cilvēku resursiem būtiski uzlabot valsts sniegtos pakalpojumus? 

 

Attēls ņemts no briic.lv

Trakas lietas ar tiem likumiem

nepareizais-celjsIt kā jau valstīm vajadzētu rūpēties, lai tās būtu mājas saviem pilsoņiem un arī iekārojama dzīvesvieta ārvalstu profesionāļiem. Cilvēku daudzums parasti nozīmē arī ekonomikas apjoma pieagumu un spēju ražot lietas… kas savukārt ceļ valsts konkurētspēju. Bet tas portams neattiecas uz Latviju… mēs visu daram par spīti ekonomiskajiem principiem un pamatlikumiem… mēs apstrīdam cilvēku brīvās izvēles pamatlikumus un veidojam savu definīciju brīvai preču kustībai.

1. Nesen pieņemtais likums, kas nosaka, ka lielākajiem veikaliem obligāti būs jāizvieto attiecībajā Latvijas reģionā ražotās preces. Hmm… Tā vietā, lai palīdzētu ražotājiem būt patiešām konkurētspējīgiem un saražotu produktu ko cilvēki pieprasa un paši raujas iegādāties, mēs ejam Padomju savienībā praktizēto metodi – ja cilvēkam nebūs izvēles, tad priecāsies par to ko vispār var dabūt…. ar šo likumu mēs apstrīdam, ka tirgū lielākais noteicējs pieprasījuma/piedāvājuma princips… mēs uzdrošinamies apgalvot, ka lielāks piedāvājums = lielāks pieprasījums…. kas principā ir muļķības… pieprasījums aug TIKAI, ja cenas ir zemākas. Ja valsts vīri vēlas palielināt pieprasījumu pēc Latvijas prezes, tad efekts būs tikai un vienīgi samazinot cenu… ar esošo likumu panāks tikai to, ka tirgotājiem pieaugs izmaksas administrējot un uzturot uzspiesto piedāvājumu…. kā arī atvērs ierēdņiem vēl vienu lodziņu, kur mēģināt piekasīties un kārtējo reizi tirgotājus kontrolēt.

2. Šodien pieņemtais politiskais likums, kas nosaka, ka Latvijas iedzīvotāji Latvijas teritorijā nevarēs vadīt ārzemēs reģistrētu auto! Kas tas ir par nežēlīgāko murgu? Ja es esmu Latvijas iedzīvotājs un es strādāju Lietuvas uzņēmumā Lietuvā tad es nedrīkstēšu atbraukt ciemos pat pie savas vecmāmiņas uz Latviju? Tas nozīmēs, ka mana parādīšanās Latvijas teritorijā būs noziegums!  Izrādās, ka šādi gadījumi (strādā citā valstī) un vēl vesela kaudze ir izņēmumi… toties būs jādodas barot birokrātisko aparātu, jo būs nepieciešama speciāla atļauja. Padomājiet paši! Pie tam manas attīstītās “muguras smadzenes” nojauš, ka šis likums īstenībā ir tikai platforma… tāds kā ievads nodokļu paaugstināšanai… es jūtu, ka nākamais solis būs būtiski paaugstināt automašīnas lietošanas “gada maksu”, jeb ceļu nodokli. Tas nozīmēs, ka braukt ar LV reģistrētu auto mums būs drūmi dārgāk…. un sētas izeja (iespēja reģistrēt auto citā vlastī) arī ir aiznaglota.

3. Vēl vairāk cels akcīzes nodokli degvielai. Piekrītu, ka benzīns un dīzelis ir būtiska sadaļa no ekstras, jeb autovadītāju izmaksām… taču vai kāds no politiķiem ir aizdomājies, ka paaugstinot automašīnas uzturēšanas izmaksas (nodokļus, cenas degvielai utt) vienlaicīgi graus arī lauku iedzīvotāju spēju pārvietoties un veikt jelkādas nelielo saimniecību darbības nemaz nerunājot par to, ka šiem cilvēkiem nebūs iespējams aizbraukt uz tuvāko pilsētu pie ārsta vai uz veikalu pēc pārtikas… jo sabiedriskā transporta laukos praktiski nav.

Atzīšos godīgi… no pēdējo nedēļu lēmumime Saeimā man sāk palikt nedaudz bail… bail, ka nemākulīga rīzība saspīlētā situācijā mūs vēl vairāk pietuvina lietai ko nedrīkst saukt vārdā.

Ā un vēl… nevainojiet sevi… to jau ir izdarījuši tavā vietā.

Instrukcija valdībai tuvākajiem 2 gadiem

izejaKas es būtu par pilsoni, ja nedotu savu zināšanu artavu kopējās ekonomikas krīzes risināšanai? MAn un maniem bērniem šajā valstī būs jādzīvo un jārisina tās problēmas, ko ievārīs pastāvošā vara. Nedrīkst vienkārši čīkstēt un lamaties… vajadz takš tiem 100 Saeimas cilvēkiem un cik-tu-viņi-ir valdības cilvēkiem iedot idejas valsts attīstībai tuvākajā nākotnē. Mani ieteikumi balstās uz personīgo pieredzi un patiešām nelielām zināšanām ekonomikā kā arī šāda tāda pieredze stratēģiskajās spēlēs (starp citu – labs veidz dažādām simulācijām):

1. Visi bļauj krīze… kas tad tā krīze ir? Krīze LV izpratnē ir situācija, kad mēs valdības līmenī (budžetā) tērējam ievērojami vairāk kā nopelnam… un kas ir pats smieklīgākais, tad nauda pietrūka mums jau pēdējos dažus gadus un neviens no valdības par to baigi neuztraucās (šķiet tikai Repše tikai kaut ko čīkstēja, ka bezdeficīta budžetu vajadzētu). Krīzi pastiprina tas, ka visiem draugiem un kaimiņiem arī ir grūti un viņi mums negrib aizdot… līdz ar to mums mēneša begās vairs nav īsti ko galdā likt.

2. ko tad darīt? Nu parasti, ja ģimenei nav naudas tad pirmām kārtām kārtīgi domā no kā var atteikties (nebūvēsim koncertzāli, Nebūvēsim bibliotēku, atteiksimies no jaunām automašīnām katram ierēdnim utt) . JA atteikšanās nelīdz, tad nākamais solis ir pārdot īpašumā esošās lietas, lai iegūtu kapitālu… līdz ar to vajag nopietni apsvēt kaut kādu uzņēmumu pārdošanu: AirBaltic, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom, LMT, Kaut kādu daļu Latvijas Valsts Meži, Iespējams arī Latvenergo (tieši elektrības ražošanas daļu) un varbūt arī daļu Rīgas Satiksmi (piemēram Autobusu maršrutus)…. tādā veidā tiekot pie līdzekļiem un nomaksājot parādus. Otrs veidz protams ir zagšana… bet nu tas ir ar sekām kā iekšpolitiski tā ārpolitiski (kaut vai paskatoties uz Ukrainas piemēru ar gāzi).

3. Nu pieņemsim, ka esam tikuši pie naudas (Aizņēmāmies, nopelnījām vai ieņēmām kaut ko pārdodot), tad mums ar to naudu vajag ļoti gudri apieties… vajag naudu izlietot tā, lai tā nauda palīdzētu mums nākotnē nopelnīt vēl vairāk naudas. Ko tad mēs varam darīt? Nu Pirmkār jau mums vajadzētu padomāt kā patiešām veicināt Latvijas Eksportu. Varbūt valstij uzņemties iniciatīvu un uz pusēm ar privātajiem uzbūvēt kādu lielu ķīmisko rūpnīcu vai papīra ražošanas rūpnīcu vai izveidot kādu reģionu uz kurieni varētu pārvākties Vācu pensionāri dzīvot…  nu darīt visu, lai attīstītu kā preču tā pakalpojumu eksportu…. jko eksports būs tas, kas ļaus mums iziet no krīzes un palielinās nodokļu ieņēmumus nākotnē. Šajā kontekstā, protams, nodokļu paaugstināšana (PVN) ir diezgan neloģiska un atrisina tikai īstermiņa budžeta ieņēmumus :( .

4. Uzskatu, ka valdības maiņa šajā situācijā nav izeja… jo patiešām aktīvo partiju galvgalī neredzu nevienu  izcilu prātu, kas varētu nākt vietā un glābt valsti. diemžēl… un ja nav ko likt vietā, tad labāk lai paliek esošie, taču būtiski jāpastiprina “pātaga”,  lai strādātu efektīvāk (Roze, Purne) un jāmaina atsevišķi nekompetenti indivīdi (Zalāns, Demakova un Slakteris) kā arī būtiski jāierobežo atsevišķu indivīdu pašdarbība (Šlesers, Veldre)… 

Kopsavilkums:

1. Neatbalstu aizņemšanos! Ja var kaut kādā veidā izgrozīties, tad labāk tikt galā pašiem saviem spēkiem.

2. Atbalstu valsts uzņēmumu pārdošanu, lai iegūtu kapitālu. Ipiemēram Lattelecom un LMT vērtība ir pielīdzināma SVF aizdevuma summai)… un tākā šajā industrijā ir pietiekami liela konkurence, tad nav īsti jāuztraucas par to, ka jaunie īpašnieki baigi varēs iedzīvoties!

3. Uzskatu, ka naudu reāli ir jāiegulda pelnošās jaunās un netradicionālās nozarēs… iespējams pat nozarēs, kas skaitās riskantas un vidi piesārņojošas… taču ja tas nodrošina ievērojamu eksporta daļu, tad ar to vajadzētu nodarboties.

4. Pilnīga valdības maiņa ne pie kā būtiski labāka nenovedīs

 

ar patiesu cieņu,

Vigants Lesausks

LR Pilsonis un godprātīgs nodokļu maksātājs

Joks par politiķiem

Kādu dienu jaunietis ieguva autovadītāja tiesības. Pa taisno devās pie sava tēva (kas bija ministrs) un pajautāja:” Vai mēs varam apspriest manas iespējas tikt pie sava auto?”

Tēvs:”Pilnīgi noteikti. Vienojamies, ka tu uzlabosi savas atzīmes skolā, Pastudēsi bībeli un aiziesi pie friziera, tad mēs pie šī jautājuma varam atgriezties.”

Paiet mēnesis un dēls piestrādā kā pie mācībām tā pie bīleles lietas. Atnāk pie tēva pēc solītās diskusijas:”Nu vai tagad varam parunāt par mašīnas lietošanu?”

Tēvs:”Nu it kā mācība sir ok un bībeli arī esi iepazinis, bet tākā nēesi bijis pie friziera, tad diemžēl nesanāks nekas.”

Uz ko dēls mēģināja oponēt:”Nu Jēzum bija gari mati, Mozum bija gari mati un pārējiem svētajiem. Varbūt tas nav tik traki?”

Tēvs:” Nu jā… un viņi visūr gāja kājām…”

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.