Iz dzīves…

Pirms pāris dienām steidzamā kārtā biju aizskrējis līdz vietējam mazajam veikaliņam. Reti, kad es uz turieni dodos dažādu ekonomisku apsvērumu dēļ, taču tajā dienā bija apstākļi, ka vajadzēja ātri. Nu tāds izpūris ieskrienu veikalā un prasu:”Man lūdzu sešus pienus un 2 baltmaizes!

Pārdevēja, pilnīgi instinktīvi dodas pie nelielā ledusskapīša (kur labi ja 10 piena pakas ir iekšā) un jau ver vaļā, bet tad jautājoši pagriežas uz mani… es sapratu, ka viņa neiebrauca (iespējams, perfekti nepārzina latviešu valodu) un pārliecinoši vēlreiz pasaku:”jā, jā, sešas pakas piena un 2 baltmaizes.

Pasniedzot manis prasīto pāri letei viņa smaidot tikai piebilda:”deviņos vakarā jaunieši parasti pērk 6 alus… nevis pienu!:)

Aprēķins: nav izdevīgi iet pēc piena uz tālāko veikalu!

Vienu dienu sev uzdevu jautājumu, vai ir izdevīgi iet pēc 1 piena pakas uz tālāko veikalu?

Atbilde: Nav izdevīgi!

Aprēķins: (Attālums līdz tālākajam veikalam metros – attālums līdz tuvākajam veikalam metros)/(1000 metri * (iešanas ātrums kmh)) * stundas izmaksas * 2 (jo jānāk arī atpakaļ)

Izejas dati:

  • Piena cenas starpība 10 santīmi.
  • Attālums līdz tuvākajam veikalam: 50 metri
  • Attālums līdz tālajam veikalam: 200 metri
  • Iešanas ātrums: 10 Km/h
  • Stundas izmaksas – 4 LVL (saskaņā ar noapaļotiem vidējiem LV iedzīvotāja ienākumiem stundā)… šis ir tas lielums kuru var uzskatīt par stundas cenu Latvijā, jo neejot uz tālo veikalu teorētiski Jūs varat tajā laikā nopelnīt vidēji 4 latus (vidējo algu valstī)

(200 – 50)/(1000 * 10) * 4 *2 = 0,150 Km / 10 kmh * 4 LVL *2 = iešana izmaksā 0,12 LVL jeb 20% vairāk salīdzinot ar piena cenas starpību (0,10 LVL).

Secinājums: vidējam latvietim nav izdevīgi iet uz 150 metrus attālāko veikalu pēc piena pakas, lai ietaupītu 10 santīmus.

Jāatzīst, ka ikviena cilvēka stundas izmaksas variē un arī parasti papildus tiek nopirkts vēl citi produkti, taču, manuprāt, tas gan ir jau cits uzdevums… Lai saņemtu atbildi – ielieciet formulā savas izmaksas un attālumus līdz veikalam.

Šajā aprēķinā netiek ņemti vērā tādi papildus izdevumi kā patērētās kalorijas (un izmaksas to atjaunošanai), nolietotie apavi un apģērbs, kā arī ieguvumi no pastaigas. :)

Boikots – Latvijai nepierasta protesta forma

7.5Mani vienmēr ir interesējis, kādēļ Latvieši ļoti labprāt apvienojas pret kaut ko… tā tas notika lietussargu revolūcijā, tā tas šķiet notiek šodien, kad visi runā par Piena Boikotu (“Piens pārmācīja tirgotājus?”). 10 dienas atteikties no piena produktiem, lai tādā formā protestētu pret augstajām cenām, kas tiek piemērotas veikalos… nu galvenokārt lielākajās veikalu ķēdēs. Lai gan par šo sindromu es jau rakstīju pirms vairākiem mēnešiem, man nebija ne jausmas, ka tas kļūs aktuāls tik drīz. Es noteikti piedomāšu par piena produktu lietojumu turpmākajās 10 dienās… iespējams dzeršu ūdeni, bet noteikti došu savu mazo artavu tirgotāju pāraudzināšanā. KAs attiecas uz komentāriem no ražotāju puses, ka viņi arī cietīs – nu neko tadīt… cietīs… bet kaut kas ir jādara un jebkura radikāla attieksme kāda nepatiks un būs sāpīga, taču domāju, ka faktiskie piena ražotāji (zemnieki) no tā tikai iegūs, jo valsts aparāta uzmanība tiks pievērsta šim faktam. Es, piemēram, nesaprotu kādēļ Latvijas pienu neeksportē uz Zviedriju vai Norvēģiju? Tur takš piena cenas ir vēl augstākas… nu un ka Latvieši dzers lietuviešu pienu… toties Zviedri dzers Latviešu pienu un par to maksās vairāk. Transports nav problēma – ielej prāmī un pēc dažām stundām piens ir jau Zviedrijā! Vēl jo labāk, ja pārstrādātu jau šeit uz vietas un vestu jau iepakojumos uz turieni. Tā ir Eiropas ekonomika un brīvā tirgus kustība… vai nu iemācies konkurēt esošajos tirgos vai arī atrodi tādus tirgus uz kuriem eksportējot tu būsi konkurētspējīgs…

PS Es ticu, k eksports uz Zviedriju nebūs veiksmīgs, jo tie būs izdomājuši veidu kā savu tirgu aizsargāt (tāpat kā darba tirgu)… un tad es ieteiktu mūsējiem arī aizsargāt savu tirgu… un ja Zviedri nevēlēsies tomēr piekāpties, tad varam jau sākt runāt par Zviedru preču, pakalpojumu un uzņēmumu boikotu… tikai tad atklāsim, ka – viss pieder Zviedriem un mēs to nemaz nevaram izdarīt.

Atklāts kārtējais kartelis!

Prese ziņo, ka pasaulē atklāts kārtējais kartelis, kur pasaules gumijas ražotāji vienojušies par pārdošanas cenām un 10. gadus tirgojuši gumiju par paaugstinātu cenu. Protams kā jau ikvienā kompānija arī šajā ir uzradies nodevējs un iegāzis pārējos. Tagad tikai nāk klajā tas ka veselus 10 gadus pasaules sabiedrība maksāja būtiski vairāk par gumijas izstrādājumiem nekā tas būtu brīvas konkurences apstākļos.

Kā ir Latvijā? Vai Latvijā nav daudz tādu karteļu, ņemot vērā daudzās nozarēs neesošo konkurenci. Kas notiktu, ja RIMI un MAXIMA vienotos un tirgotu tualetes papīru ar 100% uzcenojumu? To īstenībā tāds pircējs veikalā nemaz īsti nepamanītu… Kas notiktu, ja 2 vienīgie kāda liela printeru ražotāja kārtridžu importētāji  Latvijā vienotos un tirgotu ar lielu uzcenojumu… principā tā būtu tāda sabiedrības “slaukšana” masveidā.

Es zinu vairākus mēģinājumus Latvijā vienoties… un lielākā daļa efektīvi strādā jau daudzus gadus… un parasti tiek apdraudētas tikai ar mēģinājumiem jauniem spēlētājiem iekarot tirgu…. tas protams kolektīvi tiek apkarots saknē, lai neizbojātu labo biznesu.

Kā atklāt karteli: Kas strādā mazumtirdzniecībā, tie noteikti zina – prasi vairākiem vairumtirgotājiem cenu uz vienu un to pašu preci un vienā un tajā pašā daudzumā un tu saņemsi vienu un to pašu cenu… ilgā laika periodā. Tātad – visticamākais, ka cenas ir saskaņotas…

Kāds var man atbildēt: kādēļ piens Rimi un Maximā maksā vienādi?

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.