Klikšķiniet uz reklāmām!

Jā, klikšķiniet uz reklāmām! Ja ieejat kādā interneta lapā un Jums iepatīkas tur rakstītais, tad varat apbalvot autoru vienkārši klikšķinot uz tur redzamajām reklāmām. Par katru tavu klikšķi autors saņems kādus pāris santīmus līdz pat latam. Tik vienkārši. Klick un tu autoram esi iemetis dzeramnaudu par viņa pūlēm sagatavojot rakstu.

Ja tu klejo pa internetu un ieraugi kāda sev nepatīkama uzņēmuma reklāmu – KLIKŠ uz reklāmas. Tā tu vari sodīt sev nemīlamo uzņēmumu. Vienalga kam, bet daži santīmi tiks noņemti no minētā uzņēmuma mārketinga budžeta.  Nekas traks, bet pāris santīmus tu viņam atņēmi.

Tagad droši aizej uz kādu mīļu blogu un noklikšķiniet uz visām reklāmām… kopā gan jau kāds lats sanāks!

PS Piedodiet, bet manā blogā reklāmu nav. :) Es pārtieku no parastiem “paldies” vārdiem komentāros.

Ja Latvijā būtu 100 iedzīvotāju

Attēlu ieraudzīju NeoGeo.lv portālā un atļaušos pārpublicēt. Visnotaļ interesants attēlojum kā izskatās Latvijas valsts ja tas būtu 100 cilvēku ciemats. Ļoti labi uzskatāmi var redzēt kur paliek nauda un kas ar ko nodarbojas.

Izglītība

lu_369786678 Pēdējā laikā aizdomājos, vai tomēr nevajadzētu saņemties un nenovest līdz diplomam augstskolu. Studēju LU fragmentāri – no 1998. gada pāris gadus studēju Datorzinības, bet sakarā ar darba maiņu no programmētāja par pārdevēju, programmēšanas studijas kļuva galīgi neinteresantas un likās galīgi ne pa tēmu. Tad vairākus gadus esmu studējis ekonomistos. Tiku apmēram līdz pusei (3. kursam šķiet). Nepilna Laika Klātiene (mācības sestdienās) šķita visnotaļ piemērota programma. Par maksu, bet nu sestdienās – līdz ar to studijas apvienojamas ar darbu. Pirms vairākiem gadiem šī doma tomēr tika atmesta, jo nebija laika, arī finansiāli negāja viegli … bet svarīgākais – saturs šķita ļoti nekvalitatīvs.

Karjerā gan jāsaskaras ar to, ka bez augstskolas diploma bieži vien tu neiekļūsti “šortlistā” jeb dažādās darbavietās un projektos visbiežāk tiek atsijāti nost visi bez augstākās izglītības, līdz ar to Tev cilvēkam nemaz netiek dota iespēja pierādīt sevi. Nesatraucieties, darba maiņas vai meklēšanas problēma šobrīd man nav aktuāla! :) Bet dzīve jau pēc būtības ir mainīga – labos laikos ir jāgatavojas tam, lai sliktos laikos būtu spēcīgāks un pieprasītāks tirgū. Arī Karjeras izaugsme parasti tiek ierobežota ar šo “diplomiņu” esamību un neesamību.

Tagad tikai jāizdomā – pieteikties un pieķerties LU Starptautiskajam biznesam vai nē… it kā jau puse no suņa tur ir pārkāpts, atliek vienīgi iespringt un novest līdz galam. Vismaz Bakalaura grādu laikam jau vajadzētu…

Starp citu – LU Mājas lapā ir pieejams tests kur atbildot uz kaudzi jautājumu (un daudzi patiešām ir vienādi vai ļoooti līdzīgi) man izdeva, ka man piemērotākais būtu studēt:

  • Bibliotekārzinātne un Informācija
  • Socioloģija un Antropoloģija
  • Sociālais Darbs
  • Komunikacija

eeee… esmu pārsteigts par rezultātiem… neviens no šiem mani PATIEŠĀM nesaista.. :( Varbūt tomēt paļauties intuīcijais un Vadības zinības – Starptautiskais Bizness ir tomēr man piemērotāks! :)

Kapēc LU nav tāda studiju programma – Pārdošanas experts, starptautisko un lielo projektu pārdošana? Es tur uzreiz pieteiktos… par pasniedzēju! :)

Būt vai nebūt – tāds ir jautājums!

Esmu $ triljonārs!

Jap. un tam nevajadzēja daudz. Manā rīcībā ir $100 000 000 000 000 … tiesa gan tie dolāri ir Zimbabves dolāri. :) Šodien iehavoju naudasszīmi, kas izceļas ar to, ka uz tās ir vislielākais jelkad uzdrukātais nomināls. 1 ar 14 nullēm…. jeb 100 triljoni dolāru. Šī bija oficiāla naudaszīme Zimbabvē vēl šā gada pirmajā pusē, taču jau gada otrajā pusē valdība denominēja naudu un tagad viņiem ir normāla nauda ar lielāko naudas zīmi $500. Taču numismāti visā pasaulē labprāt iehavo šo naudaszīmi par piemiņu, ka nomināla augstākā vērtība ir ļooooti augsta.

Gaidu apsveikumus šajā īpašajā dienā, kad esmu ļuvis par stabilu triljonāru! :)

Vērtības un laime

Value QuotesŠķiet rudens drēgnums ir tā lieta, kas katru gadu ap šo laiku liek man aizdomāties par laimi, vērtībām to patiesumu un absolūto laimes uztveri. Daudzi cilvēki apkārt uzskata, ka laime ir naudā… bet nauda taču ir cilvēku izgudrojums un mākslīga vērtība (vispār jau 100LS ir tikai krāsains papīra gabaliņš… tas gadījumam, ja nepamanījāt). Cilvēki tiecas pēc šiem materiālajiem labumiem, kas īstenībā ir “mākslīgi” izveidoti un tiek uzturēti. Nauda ir viena no tām cilvēces lietām, kas ir izveidota un šodien mēs visi (vai ļoti daudzi) pieķeram sevi kalpojam šai mākslīgajai vērtībai. Tik pat labi, par naudu varētu uzskatīt draugu skaitu draugiem.lv, vai mojo izmēru … kā tas bija normāli, kad mēs bijām vēl mērkaķi…. mērkaķis ar lielāko Mojo dabūja visas dāmas… un skaitījās krutākais pērtiķis… parasti arī spēcīgākais… skaistākais (mērkaķmeiteņu izpratnē) un pats pats. Cilvēce (vai gudrie mērkaķi, kas nebija tik fiziski spēcīgi) izdomāja citas virtuālās vērtības, lai pamainītu “spēles noteikumus” cīņā par mātītētēm. Izdomāja naudu, slavu, titulus un citas virtuālas lietas. Šodien mēs visi skrienam un cīnāmies par medaļām, naudu, slavu, mantām utt… un baidāmies, ka kādu dienu mēs vairs nebūsim tik smuki, gudri, bagāti (finansiāli) un mūsu lielos naudas krājumus viena valdība ņems un tik pat viegli kā radījusi – devalvēs.

Vai cilvēcei nevajadzētu tādas vērtības, kas nav devalvējamas pēc situācijas un vajadzības? Varbūt par absolūto vērtību varētu uzskatīt  cilvēku skaitu kas tevi apskauž vai tava bloga apmeklējuma statistiku… un tad visi atkal cīnīsies, lai uzlabotu tieši to lietu, kas skaitās absolūtā vērtība… aizmirstot, ka visas viņas ir virtuālas… neizmērāmas… maināmas un arī tādējādi “devalvējamas” pēc savas būtības. Mēs esam aizmirsuši par tādām garīgām vērtībām, ka draudzība, laipna kaimiņu būšana, darba un izklaižu kolektīvi… tas viss pēdējos 20 neatkarības gados ir izzudis… jo sabiedrība ir iestājusies kapitālismā un pati sev uzlikusi naudu kā absolūto vērtību.

Tagad, kad ir krīze un naudas visiem nepietiek… kad mēs vairs nevaram cerēt uz 50% atalgojuma pieaugumu katru gadu nākamos 5 gadus… un saprotam, ka nevarēsim nopirkt to māju Mārupē vai aizbraukt uz to tālo zemi… bet vai tas mums vispār ir bijis kādreiz vajadzīgs… vai tas vispār ir svarīgi… apstājieties un paskatieties sev apkārt – tik daudz mīļu un jauku cilvēku ieraudzīsiet ģimeni, draugus. Tā ir vērtība. Neizmērāma. Nedevalvējama. Nekonvertējama.

Dzīvības cena

occ_health_stethoscopePolitiķi un biznesmeņi tikai to vien runā – nauda, nauda, nauda… dodiet miljonu… dodiet 10 miljonus… 100… vēl vēl vēl… nu cik tad var? Izlemiet vienreiz! Nu būs tev tie 100 miljoni, bet ko tie dos? Paliksi vecs… tāpat saslimsi … nonāksi slimnīcā, bet izrādīsies, ka visi normālie dakteri ir Vācijā, Francijā un Zviedrijā… Priecāsies, ja tev vispār iedos citramonu un ļaus atgulties siltā sturītī…

Tagad ver ciet Rīgas pirmo slimnīcu… nesaprotu kapēc! Man pašam ir sanācis nakts vidū braukt uz turieni saņemt pirmo palīdzību… tad kad Tev liekas, ka pēdejā stundiņa klāt, tad nav laika no centra ar trolejbusu braukt uz Stradiņiem vai Gaiļezeru… tad vajag UZREIZ! Pie tam pirmajā, cik man zināms, daudzi nāca kājām un nevajadzēja sūtīt ātro palīdzību pakaļ. Es nebrīnīšos, ka kāds uzņēmīgs ārsts nopirks to ēku un pataisīs par privāto slimnīcu…

Rīgā vēl tā… ir tie Stradiņi un vēl tur… bet ko darīs Saldus iedzīvotāji… tur no otrdienas (1. septembra) piever vienīgo slimnīcu… un ja tu sev meža iezāģēsi kājā vai kāds zara gabals uzvelsies uz galvas – ņem lāpstu un roc bedri, lai tavs līķis nebojā gaisu līdz atbrauks ātrie (ja atradīs un varēs piebraukt vispār) no Kuldīgas vai Liepājas… Un pat ja esi atrasts, aizvests līdz slimnīcai, tad vēl neviens negarantē, ka būs dakteris, kas salāpīs, būs bintes ar ko pārsiet un gulta, kur atgulties… varbūt slimnīcās vajadzetu ieviest arī stāvvietas un sēdvietas? Gultas vietu atstāt akurāt tiem, kas nevar vairs nostāvēt un nosēdēt… lai gan, tiem gultu labak nē… gultas ir dārgi… un ja jau nevar nostāvēt tad jau tik un tā “atmetīs kedas” un kas tad “atlocīs” nu jau desmitiem latu pacienta iemaksas? Nodokļu maksātājs arī nekāds dižais vairs nebūs

Tas izklausās ar ironiju… smieties var… ja vien kāds no tev ļoti tuviem cilvekiem neguļ vienā no šādām gultām… gultām, kura būs līdz otrdienai… un tad izliks uz ielas… es nesmejos… esmu dusmīgs! Kamēr lielie cilvēki nevar sadalīt miljonus, tikmēr tauta mirst… un mazākais, ko mēs varam izdarīt – ļaut nomirt mierīgi, siltā gultā ar ūdensglāzi uz blakus skapīša… tas nemaksā miljonus… pat ne tūkstošus…

Dižķibeles garās rokas…

dragon_unemployed… nogrābstijās arī gar manu darba līgumu un pēc mēneša man būs vairāk brīvā laika. Īsti nezinu, vai varēšu šo laiku pilnvērtīgi baudīt sēžot dārzā zem ābeles… Tā nu iegrozijās, ka šodien diplomātiski un pietiekami konstruktivi vienojāmies, ka mūsu profesionālie ceļi šķiras. Nojausma, par šadiem procesiem bija jau kādu laiku… kādus pāris mēnešus bija sajūta, ka kaut kas tuvojas… bet nu bija klusa cerība, ka mani tik tieši neskars. Tomēr…

Nu lūk… pēc mēneša cerams, jau bušu iekārtojies kādā jaunā darba vietā, kur manas zināšanas būs vairāk nepieciešamas.

Bez dusmām, apvainojuma un nožēlas… Optimistiski skatāmies nākotnē! Lūdzu komentāros nevajag žēlot! Viena neveiksme parasti ir liels solis kādas citas lielākas iespējas virzienā! :) Laipni aicināti ieteikt konstruktīvus risinājumus nākotnes darba vietai. Ja nu kas, tad ziņošu šeit par to kā man veicas ar jauno iespēju meklēšanu! :)

Atsakies no pusdienām un izglāb valsts budžetu.

Valdības atbalstītais budžeta grozījumu projekts paredz, ka valsts konsolidētā budžeta (pamatbudžeta un speciālā) izdevumi veidos 5,054 miljardus latu, savukārt ieņēmumi – 3,98 miljardus latu. Tas nozīmē, ka valsts budžeta deficīts pārsniegs vienu miljardu latu, kas ir 8,2% no IK. Vēl 1% liels deficīts veidosies pašvaldību budžetos, tādējādi arī kopējais valsts un pašvaldību budžetu deficīts sasniegs 9,2% no IK.

Principā tas nozīmē ka šā gada laikā valdība manā vārdā aizņemsies un iztērēs 500 Latus uz katru iedzīvotāju… Manuprāt tas ir patiešam liels piķis… ja pareķina dziļāk tad sanāk 42Ls mēnesī jeb 1,5 Ls dienā, katru dienu no kadtra iedzivotāja… koroče valdībai pietrūkst tieši tik cik visa Latvija apmēram caurmērā visu gadu tērē pusdienām.

Tu vari atteikties no pusdienām veselu gadu, lai palīdzetu glābt valsts budžetu?

Judgement day, jeb kā es tiesā iesūdzēju!

viens-likums-visiemTas viss sākās pirms apmēram 15 mēnešiem: 2007. gada decembra sākumā. Pret manu dzīvesbiedri tika izdarīts likumpārkāpums – darba devējs, uzzinot, ka mana sieva palikusi stāvoklī, nekavējoties atbrīvoja no darba. Vārdu pa vārdam, bet bija skaidrs, ka tā to lietu atstāt nevar. Šādi uzņēmēji ir jāpārmāca! Lai gan naudas apjoms nav liels (~2 mēnešu algas) toties patiešām sāpīgi bija šī uzņēmuma vadības rīcība – kā var tā rīkoties? Vienkārši ņemt un atbrīvoties no grūtnieces! C’mon!

Tad nu vārdu pa vārdam un saskaņā ar likumu mēneša laikā tika iesniegta prasība tiesā par piespiedu darba kavējuma samaksu kā arī atjaunošanu darbā.

Pirmā tiesa notika 2008. gada aprīlī. Advokāta vietā sievu aizstāvēju es pats (sieva ar lielu punci dažas nedēļas pirms bērniņa nākšanas pasaulē sēdēja blakus). Gribētu piebilst, ka tiesā biju pirmo reizi un pirms tam man nebija pat ne mazākās jausmas kā lietas notiek. Es pat nezināju kad kājās jāstāv un kurā pusē tiesneša galdam ir jāsēžas. :)

Tāds nu pārbijies kā diegs arī braši aistāvēju sievas godu. Pēc dažām nedēļām spriedums – Mums pozitīvs. darba devējam ir jāizmaksā noteikta summa kā arī jāatjauno darbā. Urāa… viens solis ir sperts.

Protams, ka darba devējs bija ļooooti nikns un šo spriedumu pārsūdzēja. kārtējā sarakste un paskaidrojumi līdz otrās instances tiesa notika šā gada Februārī. Es atkal pamatīgi gatavojos un tiesā braši aizstāvēju sievas godu.

Tā nu ir pagājuši jau 15 mēneši un šodien sievas kontā tika ieskaitīta tā naudiņa, ko pietiesāja. Urā! Tad nu tas viss ir beidzies… laikam… :) Iespējams, vēl 3šajā instancē pārsūdzēs, bet no tās es jau vairs neraustos.

Darba devējs, ar ko bija kašķis: SIA Reaton.

Tas ir mans stāsts iz dzīves kā es par advokātu piestrādāju. Fantastiska un interesanta pieredze un iemesls lieku reizi pārlasīt likumus, atrast pamatojumus, izburties cauri birokrātijas un procedūru kalniem. Patrīcēt tiesas zālē un vākt milzīgus kalnus ar dokumentiem. Sazināties ar draugiem (juristiem) un regulāri skriet uz pastu pēc dažādām ierakstītām vēstulēm. Kā aŗi pieredzēju mūsu tiesu sistēmas darbu visā tās pilnībā.

Ja man būtu otreiz jādara… tad 1000Ls dēļ es to noteikti vairs nedarītu… bet piemēram par 10 000Ls varētu pacīnīties vai atļauties advokātu paņemt! :)    Citiem ieteiktu – neļaujiet sev kāpt uz galvas!

Ekonomikas procesu skaidrojums parastiem vārdiem

barŠodien DB nopublicēja jauku tuljojumu, kur DOW Jones skaidro ekonomiskos procesus salīdzinot ar bāra darbību. :) ļoti interesanti un saprotami pat vienkāršai tautai.

Hedi pieder bārs Berlīnē, lai palielinātu apgrozījumu, viņa nolemj saviem pastāvīgajiem klientiem, kuri lielākoties ir bez darba palikuši alkoholiķi, ļaut dzert uz krīta.

Kundze ļoti rūpīgi seko līdz un uzskaita klientu izdzertā alkohola daudzumu un turpina dzērienu izsniegšanu ar pēcapmaksu. Šādas ziņas, protams, sabiedrībā izplatās momentā un Heidi bārs plīst no jaunu klientu pārpilnības.

Izmantojot, faktu, ka klienti par izdzerto nemaksā uzreiz, Heidi visvairāk pasūtītajiem dzērieniem – vīnam un alum paceļ cenas. Rezultātā Heidi bāra pārdošanas apjomi aug līdz šim nepieredzētos tempos.
Tuvējās bankas jaunais un izlēmīgais klientu servisa konsultants Heidi klientu parādus novērtē kā vērtīgus aktīvus nākotnē un Heidi tiek palielināta kredītlīnija, jo bez darba palikušo alkoholiķu parādus uzskata par pietiekamu nodrošinājumu.

Vēlāk bankas augstākā vadība un eksperti bezdarbnieku-alkoholiķu parādus transformē DzerparādzīmēsAlkoparādzīmēs un Vemparādzīmēs, kuras vēlāk pārdod visā pasaulē.
Neviens gan nesaprot, ko šie vērtspapīru nosaukumi nozīmē un kā tie ir nodrošināti, tomēr, ņemot vērā, ka to vērtība nemitīgi aug, šie vērtspapīri kļūst par pieprasītāko preci vērtspapīru tirgū.
Tomēr kādu dienu, no alkoholiķu-bezdarbnieku parādzīmēm atvasināto vērtspapīru cenām joprojām augot, kāds bankas riska menedžeris nolemj, ka pienācis laiks pieprasīt, lai Heidi sāk atmaksāt parādus, kas izveidojušies, pasniedzot dzērienus klientiem uz krīta. Protams, bankas vadība šo menedžeri, vainojot nepamatotā negatīvismā, atlaiž no darba.

Lai kā arī nebūtu, Heidi nespēj izpildīt savas saistības pret banku un prasa viņu atzīt par bankrotējušu. Momentā Dzerparādzīmes un Alkoparādzīmes zaudē 95 % savas vērtības, taču Vemparādzīmēm klājas labāk un to cena pēc vērtības krituma par 80 % tomēr stabilizējas.

Heidi bāra piegādātāji, kas līdz šim uzņēmējai vieglu roku ļāvuši parādus nomaksāt vēlāk un paši ir ieguldījuši Dzerparādzīmēs, Alkoparādzīmēs unVemparādzīmēs, nonāk līdz šim nepiedzīvotā, neērtā situācijā un vīna piegādātājs paziņo par bankrotu. Savukārt kundzes alus piegādātāju pārpērk konkurējošs uzņēmums.

Heidi kreditējošo banku no izputēšanas paglābj valdība, kam seko dramatiskas diskusijas un konsultēšanās valdošo partiju vidū. Bankas glābšanai nepieciešamos līdzekļus valdība smeļas, ieviešot jaunu nodokli nedzērājiem.

Naudas lieta!

1_ls_skurstenslaukis_avEs daudzu gadus tādā pushobija līmenī nodarbojos ar monētu vākšanu. Katram jau ir kāds niķis uz vākšanu… man lūk tāds monētisks. Nekas nopietns un nekas komerciāls. Tas tā… sirds lieta. Patīk monētas. Monētas ļoti daudz pastāsta par citām valstīm, laikiem, valdībām, cilvēkiem. Ir kantainas, ir cauras, ir vecas un ir jaunas… ir vienādas, bet atšķirīgas. Ir netīras un spodras, ir no zelta un ir no sudraba… ir pat no alumīnija (starp citu alumīnija monētas var nolikt uz ūdens virsmas un tās negrimst)…  Visādas. Iespējams, ka dažas ir dārbas, bet iespējams, ka visas kopā neko nemaksā. :) Nezinu. Tā nekad nēesmu mēģinājis novērtēt vai pārdot.

Tad nu lūk. Ja kādam ir jelkādas monētas, kuras aizņem vietu mājās sekcijā kādā glāzē vai pat kastītē, tad droši varat man tās uzdāvināt. Naudu es par monētām nemaksāju… jo es tās netirgoju un pat neprotu novērtēt… līdz ar to nēesmu arī baigi izvēlīgais. Patīk gan padomju laiku trīkapeikas gan amerikāņu 25 centu naudiņas. 

Ja nu ienāk prātā nodot monētiņas gādīgās rokās, tad droši rakstiet man e-pastu uz lesausks.vigants@gmail.com

LAiks un rēķiNs

 

Kamielis vai pingvīni?

Kamielis vai pingvīni?

Šķiet neizprotamākā no visām parādībām ir laiks. Zinātnieki strīdas, ka laiks ir relatīvs un ka mēs to varam kontrolēt… vadīt… pārcelt… ceļot laikā…

vai varam? Ja varam, tad tālāk tev nebūs interesanti… jo tad laiku droši vien varēs nopirkt ieejot intenetveikalā un samaksājot ar kredītkarti…

Bet laiks iet. Pat šobrīd rakstot šo ierakstu iet laiks un tuvojas tā stunda X, kad katram indivīdam TAS izbeigsies. IEspējams, ka es iztērēju šobrīd jau 99,999 % no sava laika, bet iespējams, ka tikai 0,0000000001% … bet to neviens nezina.

Ir lietas, kas mums liek justies kofortabli un vienā brīdī tās pašas lietas pēkšņi mūs apdraud. Šeit es runāju par naudu. Mēs gandrīz visi LAtvijas iedzīvotāji pēdējos gadus dzīvojām nosacītā leiputrijā, jo vienmēr varēja aizņemties naudu no kādas no kredītiestādēm… dārgāk, vai lētāk… bet varēja dabūt. Cilvēki pat neaizdomājās par atdošanu, jo bija neiedomājams optimisms – rīt es pelnīšu vairāk un tie 100LS būs tāds nieks… pat ar visiem procentiem, tas būs nieks.

PAiet laiks… mazāks vai lielāks… un tas, kas mums ir licis justies komfortabli pēkšņi kļūst par raizēm. Kādu dienu kamielis saprot, ka smiltis ir parāk daudz un tās sāk apdraudēt to brīvību, ko tik ļoti viņš centās sev iegūt aizņemoties naudu. 

Nepadomājiet slikti… es nebankrotēju! :) Tikai mūsu valsts attīstība ir kā laiks… tas ir tikai viens.. šodiena ir tikai šodien un šodien pieļautās kļūdas agri vai vēlu “piestādīs rēķinu” … iespējams, ka ne mums un iespējams, ka pat mūsu bērni izspruks cauri sveikā… bēt kādu dienu rēķinu piestādīs un ar to būs jārēķinās… tas uzliek papildus atbildību par rīcību šodien. 

Un tagad iedomājieties kamieļa vietā 2,2 miljonus pingvīnu…

Šogad būs īsti Ziemassvētki

Pēdējos gadus es novēroju, ka cilvēki pret Zie massvētkiem attiecās kā pret laiku, kad notriekt naudu nevajadzīgās dāvanās. Ko lai uzdāvina tam un tam? Ai nopirkšu kaut kādu nieciņu… kas beigās nonāk kaut kādā kastītē un dāvinātājs to jau pēc 10 minūtēm iebāž kādā sekcijā un labākajā gadījumā tas nieciņš tur nostāv kādus 10 gadus… sliktākajā gadījumā, pēc pusgada nonāk miskastē.

Ņemot vērā ekonomiskos procesus valstī un cilvēku pesimismu attiecībā uz nākotnes perspektīvām, tad ceru, ka ļaudis kļūs radošāki un dāvaniņas būs personīgākas, lietderīgākas un mīļākas. Kaut ko pašiem vajag pagatavot… uzadīt siltus cimdus, šalli vai zeķes, izcept piparkūku sirsniņas vai vienkārši noorganizēt garšīgas  un romantiskas Ziemassvētku vakariņas visai tuvākajai ģimenei.

Kā tev šķiet, kas ir labākā Ziemassvētku dāvana?

kā tad izskatās Latvijas Valsts budžets 2009. (šobrīd aktuālais)?

1_ls_skurstenslaukis_avDaudz dzirdam un redzam par budžetu un ka tur vajadzētu taupīt… bet vai kāds maz no jums ir lasījis, redzējis kāds tad tas budžets ir un cik daudz naudas kur tiek tērēts?

Nu tad lūk:

  • Budžeta mājaslapa (Finanšu Ministrija)
  • Kopsavilkums (DOC, 2 Lapas)
  • Ieņēmumi (DOC, 4 lapas) – te tu uzzināsi no kurienes valstij ienākumi nāk… lielākoties Ienākuma nodoklis un PVN… attiecīgi, ja cilvēki pērk mazāk kā arī sāk saņemt mazāk, tad veidojas konkrēts robs ienākumos.
  • Pamatbudžeta Detalizēts sadalījums (DOC, 131 lapas) Te sīki un smalki var redzēt kur katrs tūkstotis nonāk… atzīšos, ka lielu daļu iestādes es pat nezinu, ka tādas ir un ar ko tās nodarbojas. Atceries, ka rupji ņemot no katriem 2 miljoniem iztērēto latu, viens ir tavs.

Papildināts: Saites ir atjaunotas uz visaktuālakajām.

Papildināts 2: Visi izejas materiāli ir nomainījuši formātsu… tagad ir DOC. (Agrāk bija PDF)

Aprēķins: Karginam nav izdevīgi pieliekties, lai paceltu pieclatnieku!

Vai tu zināji, ka Valērijam Karginam ir tik lieli ienākumi pēdējo 15 gadu laikā, ka vidēji rēķinot no 1993. gada līdz šodienai ik 4money sekundes viņš ir nopelnījis vairāk kā 5 lati… Pieņemam, ka viņam šobrīd ir apmēram 250 miljoni latu. Pieņemam, ka smagi strādājis 21 dienu mēnesī un 12 stundas dienā… bez atvaļinājumiem. Pieņemam, ka pelnīt tā riktīgi sācis pirms 15 gadiem… Pieņemam, ka, lai pieliektos un paceltu naudu no zemes, vajag 4 sekundes

Tas sanāk 250000000 / (180 mēn * 21 diena * 12 stundas * 60 min * 60 sek) * 4 sekundes = 6,12 Ls

Tātad – pēdējos 15 gadus viņš ir pelnījis pietiekami, lai ignorētu piecīti, kas nomests uz zemes.

Ja mēs paskatamies uz šodienu un straujo īpašuma vērtību pieaugumu, tad sanāk, ka šodien Kargina kungam vajadzētu jau ignorēt 20Ls naudaszīmes… Pieņemam, ka 2008. gadā nopelnīs 60 miljonus latu. Pieņemam, ka smagi strādās 21 dienu mēnesī un 12 stundas dienā… bez atvaļinājumiem. Pieņemam, ka lai pieliektos un paceltu naudu no zemes vajag 4 sekundes.

Tas sanāk 60000000 / (12 mēn * 21 diena * 12 stundas * 60 min * 60 sek) * 4 sekundes = 22,05 Ls

Vot tā… Tad iedomājieties cik vērta ir viena telefonsaruna ar viņu? ā un vēl – Krasovickim ir tieši tik pat dārgs laiks! :)

Atklāts kārtējais kartelis!

Prese ziņo, ka pasaulē atklāts kārtējais kartelis, kur pasaules gumijas ražotāji vienojušies par pārdošanas cenām un 10. gadus tirgojuši gumiju par paaugstinātu cenu. Protams kā jau ikvienā kompānija arī šajā ir uzradies nodevējs un iegāzis pārējos. Tagad tikai nāk klajā tas ka veselus 10 gadus pasaules sabiedrība maksāja būtiski vairāk par gumijas izstrādājumiem nekā tas būtu brīvas konkurences apstākļos.

Kā ir Latvijā? Vai Latvijā nav daudz tādu karteļu, ņemot vērā daudzās nozarēs neesošo konkurenci. Kas notiktu, ja RIMI un MAXIMA vienotos un tirgotu tualetes papīru ar 100% uzcenojumu? To īstenībā tāds pircējs veikalā nemaz īsti nepamanītu… Kas notiktu, ja 2 vienīgie kāda liela printeru ražotāja kārtridžu importētāji  Latvijā vienotos un tirgotu ar lielu uzcenojumu… principā tā būtu tāda sabiedrības “slaukšana” masveidā.

Es zinu vairākus mēģinājumus Latvijā vienoties… un lielākā daļa efektīvi strādā jau daudzus gadus… un parasti tiek apdraudētas tikai ar mēģinājumiem jauniem spēlētājiem iekarot tirgu…. tas protams kolektīvi tiek apkarots saknē, lai neizbojātu labo biznesu.

Kā atklāt karteli: Kas strādā mazumtirdzniecībā, tie noteikti zina – prasi vairākiem vairumtirgotājiem cenu uz vienu un to pašu preci un vienā un tajā pašā daudzumā un tu saņemsi vienu un to pašu cenu… ilgā laika periodā. Tātad – visticamākais, ka cenas ir saskaņotas…

Kāds var man atbildēt: kādēļ piens Rimi un Maximā maksā vienādi?

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.