Šobrīd lasu Alberta Einšteina biogrāfisko grāmatu. Tādēļ šodien pārdomām:
Tā ir aizraujoša grāmata par jaunieti, kas meklē savu vietu šajā pasaulē. Cilvēku, kurš ienīst likumus un noteikumus. Presonu, kura redz lietas pasaulē bināri – vai nu ir perfekti, vai arī pilnīgs sūds. Cilvēks, kurš pieļāva daudz cilvēcīgu kļūdu un noteikti nav diplomātijas paraugs.
Iesaku šo grāmatu izlasīt visiem tiem, kas uzskata sevi par radošiem cilvēkiem, veiksmīgiem uzņēmējiem vai pat par pavisam maziem iesācējiem ar lieliem biznesa plāniem. Jūs izlasīsiet stāstu par cilvēku, kurš radījis kompāniju, kuru viņam atņēma un tikai tad saprata, ka bez paša dibinātāja īsti neprot uzņēmumu attīstīt. Uzņēmums, kurš 30 gadu laikā izauga no tēva garāžā veidotiem pāris datoriem līdz pasaules uzņēmumam, tika novests līdz gandrīz bankrotam un atkal atplauka kā visvērtīgākais uzņēmums pasaulē… Kas ir šī uzņēmuma formula? Kāds ir šī uzņēmuma vadītāja domu gājiens un attieksme pret produktiem, klientiem, patērētājiem? Būsiet pārsteigti par visnotaļ netipisko un iedomīgo vadītāju, kurš uzskata, ka labāk zina, ko klienti vēlas un ko nē. Taču kontrastā Jūs iepazīsiet cilvēku, kuram nauda nav svarīga un kurš ir apsēsts ar detaļām un perfektumu.
Intriģējošs vakars… ieplānota visnotaļ neierasta nodarbe – apmeklēt restorānu, kur gaismas trūkums ir priekšrocība… vēl jo vairāk, saimnieki parūpējušies, lai vakariņu laikā nebūtu nekādu gaismas avotu. Tas ir jauns piedāvājums no restorāna Olīve – Vakariņas tumsā. Viss process ir vienkāršs – tu ierodies, tad aiz rociņas tiec ievests aiz bieziem jo bieziem, dubultiem aizskariem pilnīgi tumšā telpā, kur nedaudz palīkumojot oficianta astē tiec aivests līdz savai sēdvietai. Sākas apkārtējo čalas un daudzi jautājumi. Kas nu būs? Kā nu būs? Vai te vēl kāds ir? Dāmām pat iešāvās prātā doma, ka mūs nes cauri un kāds paslepus filmē.
Pārējais viss notika visai paredzami, neveiklas sasveicināšanās, iepazīšanās un galda piederumu meklēšana sev priekšā. Kad cilvēki jau bija daudz maz apraduši, tad tika pasniegts uzreiz otrais ēdiens. Man gan šķiet, ka restorāna īpašniekiem vajadzēja nedaudz vairāk pacensties un šo restorāna “programmu” izstrādāt nedaudz kvalitatīvāku. Man ir sanācis pabūt peitiekami daudz dažādos restorānos gan Latvijā gan ārzemēs un viens ir skaidrs – vakariņas vajag sāk ar uzkodām vai salātiem. Pat, ja šajā vakarā mums bija jau iepriekš izvēlēts un “uzsaukts” menu, tomēr, manuprāt, nelielas uzkodas tikai paceltu kopējo līmeni. Tāpat ar otro ēdienu – restorāns ir tomēr vieta, kur cilvēki socializējas un ēd. Socializēšanās daļa tika visnotaļ ātri aprauta, kad pēc pāris minūtēm pēc apsēšanās jau klāt bija otrais ēdiens. Šajā brīdī man bija neliela vilšanās… nē, nejau dēļ ēdiena, bet tādēļ, ka es tomēr nesagaidīju stāstu. Jā, stāstu – kādēļ šāds pakalpojums/performance tiek piedāvāts, kas tajā ir tik īpašs. Ir pieejami ļoti daudz materiālu (vēsture, sociālais efekts utt) par šo tēmu. Manuprāt kā “intro” būtu bijis neliels pastāsts (pirms ēdiena pasniegšanas) par to, kas šis te tāds vispār ir un cik tas ir nozīmīgi. Tad cilvēkiem izveidotos nedaudz vairāk situāciju izbaudoša attieksme un rosinātos domas.
Sajūtas un novērojumi
Kad pasniedz ēdienu, tad cilvēks pilnīgā tumsā ir ar ļoti saasinātām citām maņām – smaržu, skaņu un garšu. Ja normālos apstākļos, cilvēks ierauga ēdienu un pirms vēl sasmaržo vai pagaršo jau ir izveidojis savā galvā priekšstatu par to, kas viņam ir pasniegts un kā tas garšos… un reti, kad pavāram izdodas pārsteigt piem. pēc izskata kartupelis, bet mutē iebāžot garšo pēc laša. Ņemot vērā, ka civlēki ir pilnīgā tumsā, tad viņiem jau ir nācies uzticēties pilnīgam svešiniekam, kas veda tevi līdz tavai sēdvietai izvairoties no nepatīkamiem uzklupieniem un sadursmēm ar citiem apmeklētājiem. Tagad tu sēdi pie galda un tev ir pilnībā jāuzticas, ka ēdiens ir kvalitatīvi pagatavots… un vispār ir ēdams. Es pavāru vietā būtu nedaudz radošāk piegājis otrā ēdiena izvēlē. Būtu piedāvājis kaut ko, kas ir no klasiskiem produktiem, bet kaut kādāt aizdomīgā formā vai kombinācijā. Kad Tev noliek šķīvi uz galda, tad tu mēģini saprast, kas tev priekšā ir un ātri vien saproti, ka tur ir kartupeļi frī un gaļas gabaliņš un kaut kur maliņā arī šķēlīte gurķa un tomāta… bet kādas būtu emocijas, ja cilvēks sataustītu kaut ko tārpiem līdzīgu vai vispār kustīgu pie tam tas vēl izdotu skaņas? Tā būtu neaprakstāma emociju gamma! Ja jau cilvēks ir gatavs uzticēties pilnīgiem svešiniekiem, tad viņš ir kaut kādā mērā gatavs arī uz to, ka viņu nedaudz izjokos. Ne ļauni, bet tomēr.
Vēl viena sajūta, ko es novēroju ir cilvēku “maskas”. Kamēr bija tumšs un pie galdiņa mēs bijām svešinieki, kas viens otru īsti nebija redzējuši, kas nezināja cik glauni kurš ir ģērbts un vizuāli nevarēja novērtēt cik tad īsti gadu ir taviem galdiņa biedriem utt, tas sarunas vedās visnotaļ interesantā tonī. Visi jutās ļoti atvērti, vienlīdzigi, neaizspriedumaini. Tik pat labi sarunu biedri varēja būt kādas superslavenības vai parasts puisis no laukiem. Visi bija vienādi! Kad vakars noslēdzās un tika iedegtas sveces un mēs ieraudzījām iedomātos cilvēkus sejā, tad gribot negribot cilvēks uzliek savu dienesta “masku”, kuru piemeklē atbilstoši tam, ko ierauga. Šobrīd rakstot es izdarīju secinājumu – cilvēks ir atklātāks ar otru cilvēku, ja viņš neredz tā otra seju un emocijas uz tevis pateikto. Varbūt visus strīdus uzņēmumos vajadzētu risināt pilnīgā tumsā? Tad cilvēki nav tik bravūrīgi un ir daudz konstruktīvāki savos izteikumos, jo nevar ar savu bargo seju “iebiedēt” pārējos?
Tad pienāca deserta laiks. Deserts bija ābolu pīrāgs ar saldējumu pa virsu. Ļoti gards! Uz šo ēdienu gan attiecas jau iepriekš rakstītais – varbūt vajadzēja pavāram nedaudz radošāk pieiet formai? Kā būtu piemēram ar Ceptu saldējumu, kas pārliets ar aromātisku vaniļas un abolu ievārījumu? Vai zemenes ar putukrējumu + īpaši smaržīga piedeva? Šie manis pieminētie deserti ir daudz aromātiskāki un fantāziju rosinošāki. Atcerieties – jūsu apmeklētājs pilnīgā tumsā ir daudz jūtīgāks, pret to ko satausta, sadzird un sasmaržo. Izmantojiet šo situāciju, lai pārsteigtu ar ko ļoti orģināli pagatavotu, kas turklāt izdod vēl skaņas un iespējams pat estētiski neglītu… lai gan, klients jau to neredzēs!
No savas puses – iesaku ikvienam, kas vēlas izbaudīt kaut ko nebijušu, jaunu un visnotaļ romantisku. Ja esat ĻOTI kautrīgs kādas dāmas klātbūnē, tad uzaiciniet viņu uz šādām vakariņām – tā būs jūsu iespēja nekautrēties un dāmas iespēja iepazīt Jūs pirms vizuāli kritiski novērtēt. Es pat teiktu – šis pasākums ir IDEĀLS “aklajiem” randiņiem.
Saimniekiem novēlu nedaudz vairāk padomāt pie satura… gan tā, ko liek viesiem galdā gan tā, kas mielo cilvēku ausis, prātus un iztēli. Bet varbūt es esmu pārāk izvēlīgs? PALDIES DāvanuServisam par šo lielisko iespēju!
Attēlu ieraudzīju NeoGeo.lv portālā un atļaušos pārpublicēt. Visnotaļ interesants attēlojum kā izskatās Latvijas valsts ja tas būtu 100 cilvēku ciemats. Ļoti labi uzskatāmi var redzēt kur paliek nauda un kas ar ko nodarbojas.
Visupirms gribēju pateikt lielu paldies tiem komentētājiem un rēķinātājiem, kas patiešām kvalitatīvi un plaši apstāstīja savu viedokli. Pats teksta uzdevums tapa kā forma, lai cilvēki vairāk saprastu un izprastu inflācijas, ienesīguma, aizdevumu procentu likmju sakarība (vai nesakarības).
Uzdevums par Rūķīti un Mežikiem man šķita patiešām saistoša forma kā izklāstīt manu viedokli.
Liekā informācija teksta uzdevumā.
Devalvācijas risks – es to ieliku apzināti, lai tie, kas pieiet tīri no matemātiskā viedokļa domātu ko ar to iesākt un kur lielietot. Matemātiķiem tā parasti ir – ja uzdevumā ir kāds lielums, tad tam noteikti kaut kur vajadzētu parādīties.
šoreiz tas tā nebija. Risks dzīvē pastā visās jomās… risks, ka Rūķītis ies bojā un ģimeni atstās ar parādiem un bez uzkrājumiem arī pastāv…
Ekonomiskie secinājumi.
Ģimenes labklājības līmenis strauji kritīsies. Ņemot vērā salīdzinoši augsto inflāciju, kas tuvākajos gados “apēdīs” rūķīša spēju pabarot ģimeni un spēju atlikt plauktā naudiņu.
Ja mēs paskatamies Rūķīša algu pēc 10 gaidem un vidējās cenas pēc 10 gadiem, tad sanāk, ka Rūķīša ienākumi pret cenām būs samazinājušies par 15%. Aprēķins – Dzīves līmenis: 155/182 = 85% no šodienas. Tādējādi:
Balstoties uz maniem aprēķiniem Rūķītim vajadzētu patiešām sākt uztraukties par savu finansu situāciju, jo pēc maniem aprēķiniem Rūķītis pēc 10 gadiem būs parādos līdz ausīm (vismaz viena gada ienākumu apmērā) un turpinās aizņemties ik mēnesi.
Pilnīgi noteikti es piekrītu Sniegbaltītei, ka ģimenei ir jāatsakās no jelkādiem liekiem uzdevumiem.
Analīze un situācija katru gadu:
1. gads
2. gads
3. gads
* Papildināts: Izskatās, ka manos aprēķinos ir ieviesusies neliela kļūda un 3. gada beigās uzkrājumiem vajadzētu būt apmēram 2x (nevis negatīvam). šobrīd man nav laika pārrēķināt, bet domāju ka uz rītdienu izlabošu tālākos aprēķinus.
4. gads
5. gads
6. gads (bērniem jāiet skolā)
7. gads
8. gads
9. gads
10. gads
Secinājumi:
1. Rūķītis principā 10..15 gadu laikā bankrotēs… arī, ja šobrīd sāks pamazām uzkrāt…
2. Lai izvairītos no bankkrota, Rūķitim ir nepieciešams palielināt ģimenes ienākumus straujāk nekā 5% gadā… līdz ar to ir jāstrādā vairāk, efektīvāk vai aŗi jāiesaista sieva ogu lasīšanā.
3. Lai izvairītos no bankrota Rūķītim pat nepietiek ar uzkrājumiem… viņam pie tā visa vēl ir nepieciešams būtiski samazināt izdevumus. Acīmredzot kritiski jāpaskatās uz to kur nauda tiek tērēta.
4. pilnīgi noteikti Rūķītis nevar atļauties pirtiņu šobrīd.
5. Iespējams, ka Rūķītis nevarēs atļauties laist bērnus maksas skolā… vai arī būs jāmeklē citi veidi kā apmaksāt mācības.
Ko es ar to visu gribēju pateikt?
Paskatieties avīzēs un žurnālos. Paskatieties spogulī. Paskatieties uz vecākiem un draugiem. Vai nemani kādu Rūķīti? Vai joprojām tu domā, ka Rūķītim nav izdevīgi krāt, bet noteikti nauda ir jāiztērē kamēr inflācija nav apēdusi?
Ar šo uzdevumu es gribēju pierādīt, ka uzkrājumu ienesīgums un inflācijas cipars nav savā starpā saistīti. Liela inflācija nav arguments tērēt naudu/uzkrājumus utt rezerves…
(c) Vigants
Šon ASV iznāca uz ekrāniem jaunā multene no Pixar WALL-E. Redzējis vēl nēesmu (jo dzīvoju LV un līdz mums tās lietas nonāk vēlāk) taču izlasīju šon REUTERS žurnālista Kirk Honeycutt apskatu par šo filmu un atzīšos, ka jau ļoti vēlos noskatīties. Man Pixar vienmēr ir fascinējis ar savu pieeju radīšanai. Jāatzīst, ka šķiet Stīva Džobs izaudzētais bērns ir guvis labu dzīves skolu un patiešām spēj radīt jaunus un interesantus materiālus.
Nedaudz pacietības un šedevrs būs skatāms arī latviešu acīm.
WALL-E (saīsināts no Waste Allocation Load Lifter Earth-Class) ir robots, kam ir uzticēts sakopt piesārņoto planētu pēc cilvēku aiziešanas… daudzus gadus vientuļi strādājot robots ir izveidojies par emocionālu būtni… un tad ierodas ciemiņi.
filmā esot fantastiskas neverbālās emocījas, superīga grafika un apbrīnojama skaņa.
Treileris:
Sveiks, lasītāj! Zinu, ka lasīt tekstu krāsainā formā ir diezgan sarežģīti, taču es nevarēju noturēties, lai Jums nepiedāvātu vismaz vienu ierakstu, kas ģenerēts ar SYNESTHETE. Varbūt vajadzētu ieteikt valdības vīriem svarīgākos likumprojektus pasniegt šādā paskatā, jo tik vai tā neviens nelasa, taču šādi vismaz izskatīsies iespaidīgāk un uzkrītošāk... intereses pēc izlasīs! :) Ja tu izlasīji līdz šai vietai, tad droši ieSPAMO komentāros “IZLASĪTS“.
Pagājušogad īsi pirmsZiemassvētkiem pasaulē nāca 2 bērni: ingi gaidītais un sapņotais Sony PlayStation3 kā arī ne tik ļoti gaidītais Nitendo Wii. Gads ir pagājis un Wii ir sevi pierādījis kā vispārdotākā spēļu konsole pasauē 2007 gadā. Neskatoties uz saviem pieticīgajiem jaudas rādītājiem, grafikas vienkāršību un visādi citādi parastumu tas tomēr ir neparasts. Neparasts savā vienkāršība, spēļu klāstā un spējā interaktēt ar spēlētāju. Tieši šī spēja sadarboties ar spēlētāju arī ir popularitātes iemesls. Wii ir interesants kontrolieris, kas jūt kā augstuma maiņas tā virzīšanos uz priekšu atpakaļ un uz sāniem… šī spēja ļauj spēlēt daudz spēles daudz dabiskāk un aktīvāk kāierasts spēļu konsolēm. Pie visa vēl arī demokrātiska cena un skat… visi grib sev Wii! Ko tur daudz runāt skatiet video. Un vēlreiz Apsveicam Wii dzimšanas dienā!
PS
Būs arī jauni aksesuāri.
Šorīt uz savas ādas izbaudīju to, ka izmantojot citu cilvēku pieredzi, konsultējoties un nedaudz riskējot (darot savādāk pēc pieredzējušu cilvēku ieteikumiem) iespējams personīgo efektivitāti būtiski uzlabot. Jau mēnesi katru rītu (8:10 …) pa Brīvības ielu dodos centra virzienā. Līdz šim braukšana bija - pa brīvības ielu. Zinu, ka man ir draugi, kas šo maršrutu vairāk kā gadu jau veic ik rītu. Pakonsultējoties ar draugiem un izmantojot paralēlās ielas un NEPĀRKĀPJOT NOTEIKUMUS man izdevās posmu no Džutas ielas līdz Cēsu ielas sākumam izdevās samazināt no 30 min līdz 10 min.
Secinājumi:
Tās ir atziņas, ko es ieguvu!
Pats sev Efektologs! Kur vēl ko varētu savā ikdienā padarīt efektīvāku?
Nākamā piektdiena Amerikā saucas par Melno piektdienu… jo tā ir piektdiena pēc pateicības dienas. Šī diena parasti ir izteikti laba tiem, kas vēlas iegādāties kaut ko jauku US veikalos. Melnā piektdiena virtuāli iesāk Ziemassvētku iepirkšanās drudzi. Mazumtirgotāji jau laikus gatavojas un šajā dienā (kad daudzi čaklie darbinieki ņem brīvdienu, lai iepirktos Ziemassvētkiem pa lēto) piedāvā īpaši labas cenas. Kā novēroju dažādos interneta mēdijos, tad šogad īpaši gatavojas. Apple interneta veikals solās vienreizēju iespēju. Sears.com piedāvā Hitachi Plazma HD 1080 42″ TV par 779 $ (380 Ls)… ja salīdzināsiet, tad LV veikalā lētākais maksā virs 1000 LVL (!)…. vot tās es saucu par atlaidēm!
Nevajag lielo teļuku. ok! Tad šeit piedāvājums BestBuy.com piedāvā par 199.97 $ (jeb 99 Ls) Datoru (1Gb operat, 160Gb HDD, DVD DL RW, MS Windows Vista Home Premium) ar 17″ LCD monitoru un fotoprinteri – skaneri… protams tumbiņas, klaviatūra un pele…)
njaa… par tādām cenām es paņemtu pat 2 Plazmas TV un 2 datorus… Un es esmu viens no tiem, kam iepirkties nepatīk!
PS
Trakās dienas Stockman paliek ēnā?
Vēē…
Vairāk un vairāk klejojot pa internetu uzduros materiāliem un aktivitātēm par globālo sasilšanu (saite Angliski) un tās sekām. Pats pa sevi fats ir bēdīgs un noteikti cilvēcei ir steidzami jādomā par to, kā uzlabot mūsu planētas lietošanu,lai tā būtu apdzīvojama arī pēc pāris paaudzēm. Interesanti šajā visā ir veids kā aktīvisti, mākslinieki un ideologi komunicē ar sabiedrību sekas un nepieciešamās aktivitātes. Viens no šādas komunikācijas eksemplāriem ir mūzika. Konkrēti paraugi: The Blue Man group performance.