Steve Jobs (by Walter Isaacson)

Tā ir aizraujoša grāmata par jaunieti, kas meklē savu vietu šajā pasaulē. Cilvēku, kurš ienīst likumus un noteikumus. Presonu, kura redz lietas pasaulē bināri – vai nu  ir perfekti, vai arī pilnīgs sūds. Cilvēks, kurš pieļāva daudz cilvēcīgu kļūdu un noteikti nav diplomātijas paraugs.

Iesaku šo grāmatu izlasīt visiem tiem, kas uzskata sevi par radošiem cilvēkiem, veiksmīgiem uzņēmējiem vai pat par pavisam maziem iesācējiem ar lieliem biznesa plāniem. Jūs izlasīsiet stāstu par cilvēku, kurš radījis kompāniju, kuru viņam atņēma un tikai tad saprata, ka bez paša dibinātāja īsti neprot uzņēmumu attīstīt. Uzņēmums, kurš 30 gadu laikā izauga no tēva garāžā veidotiem pāris datoriem līdz pasaules uzņēmumam, tika novests līdz gandrīz bankrotam un atkal atplauka kā visvērtīgākais uzņēmums pasaulē… Kas ir šī uzņēmuma formula? Kāds ir šī uzņēmuma vadītāja domu gājiens un attieksme pret produktiem, klientiem, patērētājiem? Būsiet pārsteigti par visnotaļ netipisko un iedomīgo vadītāju, kurš uzskata, ka labāk zina, ko klienti vēlas un ko nē. Taču kontrastā Jūs iepazīsiet cilvēku, kuram nauda nav svarīga un kurš ir apsēsts ar detaļām un perfektumu.

Filma: Meitene ar pūķa tetovējumu

Man bija tā iespēja vēl decembra beigās noskatīties filmu “Meitene ar pūķa tetovējumuForumcinemas. Filmas sižetu neatstāstīšu, jo tad Jums pašiem nebūs interesanti skatīties. :)

Filma ir visnotaļ gara un balstīta uz ļoti daudz dialogiem. Ņemot vērā, ka es esmu iepriekš izlasījis arī Stīga Lārsona grāmtu pēc kuras motīviem ir uzņemta šī filma, tad man sižets jau daudz maz bija zināms… bet tomēr ar pārsteigumu. Beigas grāmatā bija nedaudz savādākas… bet nu ne pārāk būtiski. Šajā Holivudas filmas versijā režisors ir ”izravējis” ārā ļoti daudz “zviedriskuma” – spilgto “Zviedru ģimenītes” modeli ir novienkāršojis uz parastu babņiku un galveno varoņu vēsturisko nastu faktiski saspiedis filmas pirmajās pāris minūtēs…Grāmatā visnotaļ plaši aprakstīto un apspēlēto Zviedrisko cīņu par vārda brīvību un preses brīvību pieminot tikai tā garām ejot. Arī daudzi spilgti tēli, kas grāmatas triloģijas otrajā un trešajā daļā ieņem būtisku lomu, šajā filmā ir tik ļoti statiskās lomās, ka lielākā daļa skatītāju pat neievēros to esamību.

Ievērības cienīgs ir filmas ievadtitru mākslinieciskais noformējums… ļoti laba grafika, mūzika un operatora darbs. Atgādināja vairāk “Neiespējamās misijas” ievadu.

Filmas garums 2stundas un 38 minūtes. Filma ir interesanta no pirmās līdz pēdējai minūtei, ja vien Jums ir viss kārtībā ar angļu valodas uztveri neskaitāmajos dialogos. Ja Jums patīk lasīt, tad iesaku izlasīt grāmatu, tur ir daudz vairāk izklaides, detaļu un orģinālāka bauda par to pašu cenu. Tiesa gan atceros, ka grāmatas sākums lasījās visnotaļ grūti… varbūt režisors pareizi darīja, ka vienkārši to noskipoja?

Mans vērtējums uz 4 balles no 5.

Izlasīju grāmatu

Mūsdienu digitālajā laikmetā, kad viss piesātināts ar zibenīgam ziņām no notikumu vietas un bildēm twitterī burtiski sekundes pēc notikuma, grāmatas šķiet novecojis formāts informācijas uzņemšanai. Grāmatās informācija nav pati aktuālākā un jau nodrukāšanas dienā šo to ir jāmaina. Izņēmums, šķiet, ir vēstures un daiļrades darbi. :) Viens šāds miksējums vēsture + daiļrade nonāca arī manās rokās. Šodien izlasīju Lato Lapsas “100 gudro galvu un citi zvēri”. Darbs, kas apvieno vēsturiskus izteicienus ar atsevišķām baumām, puspatiesībām un emociju uzplūdiem. Šķiet, ka lielāko daļu no tā visa neizdosies pārbaudīt un arī vēsturiska vērtība nav īpaši liela, tomēr kā pilsoņa un vēlētāja informācija par mūsu priekštāvjiem, to runas stilu un tādu kā virtuvīti, grāmata ir gana intersanta! Daudz varētu stāstīt, bet es aprobežošos ar dažiem mīļākajiem citātiem no grāmatas:

  • Politiķi ir kā baloži – pirms vēlēšanām ēd no rokas, bet pēc vēlēšanā… taisa uz galvas. (J.Zīgerists)
  • Es esmu atpazīts marsietis un, protams, traks… (E.Repše)
  • Vispirms – Jūs nemelojiet manā vietā, lūdzu! (J. Urbanovičs)
  • Muļķim pateikt to, ka viņš ir muļķis, var arī pavisam nevainīgā veidā. (J Dobelis)
  • Kā valdības vadītājs esmu garants stabilitātei valstī. (A. Kalvītis)

un citi zvēri. :)

BriiC.LV grāmatiņa – paraugstunda virtuālajai sadarbībai!

Gmail uz iPhone

Epasts pieejams 24x7

Varu godīti teikt, ka Briic.lv grāmatiņa, kas oficiāli ieraudzīs dienasgaismu jau pēc nedeļas 5. maijā, ir paraugs kā mūsdienu tehnoloģijas un virtuālā vide spēj nodrošināt visu nepieciešamo, lai no A-Z izdotu grāmatu.

WEB 2.0 elementi no idejas līdz drukāšanai

Viss sākās ar Blogu… pareizāk sakot ar Bloga ierakstu, kur Mareks lūdza padomu saviem lasītājiem. Pie šī ieraksta izveidojās diskusija un jau izkristalizējās enerģiskākie atbalstītāji. Vārdu pa vārdam un bija skaidrs, ka tā bēda nav tik liela un labi saņemoties viss notiksies. Daži e-pasti un jau pēc nedeļas satikāmies četratā, lai iepazītos klātienē (jo dabā mēs visi bijā attāli pazīstami) un izdomātu Ko, Kā, Kapēc, Kad, Kas un kādā veidā! Pēc pāris stundu aprunāšanās un kafijas krūzes plāns bija skaidrs. Pa vidu vēl bija dažas saruna izmantojot Skype un mobilo telefonu.

gmail-ar-chatu

Efektīva sadarbiba izmantojot Gmail un Čatu

Tālāk visa komunikācija un darba vide pārvācās uz Google Docs un Gmail. Tika sastādīts neliels plāns ar uzdevumiem, sataisīti aicinājumi citiem blogeriem un preses relīze ar acinājumu atbalstīt Mareka grāmatiņu. Pa to laiku Mareks pats uztaisīja Web lapu – Blogu par gramatiņas tēmu. Kā efektīvākais veids projekta popularizēšanai tika izvēlēts citu blogeru iesaistīšana tieši nopublicējot aicinājumu palīdzet. Atsaucība bija milzīga un, godīgi atzīšos, mani tas patīkami pārsteidza. Visā laika posmā atbalsta komandā aktivi izmantoja savstarpējais sazināšanās rīkus Gmail, Google Chatu un Google Docs. Īpaši gribu atzīmēt Google Docs – bija ļoti ātri un viegri visiem vienlaicīgi strādāt pie viena un tā paša projekta faila ar darāmajiem darbiem vai bilžu izvēli. Nebija jāsūta apkārt dažādas dokumentu versijas vai kaut kādi no konteksta izrauti teksti. Gmail pieejamība caur internetu no praktiski jebkuras vietas un jebkurā laikā (no iPhone, web brouzeriem) palīdzeja ātri atbildēt uz virtuālo kolēģu jautājumiem kā arī būt informētam par visu notiekošo. Tāpat tika izmantots draugiem.lv lai informētu savus draugus un draugu draugus par palīdzības nepieciešamību.

google-docs

Ar Google Docs vienlaicīgi strādājām pie vieniem un tiem pašiem dokumentiem

Kā ikdienas interesentu informēšana tika izvēlēts Twitteris (nelielām regulārām ziņām) un Blogs butiskākiem un garakiem jaunumiem. Man nav informācijas (un tas nemaz nav svarīgi) par boga apmeklējumu skaitu, bet tas viennozimīgi ļāva saglabāt saiti ar ziedotājiem kā arī palīdzeja visiem sekot līdzi kopējam naudas vākšanas progresam. Mareks bija izveidojis jauku sadaļu, kur ērti varēja ziedot izmantojot PayPal vai pārskaitījumu uz bankas kontu. Viss strādā diezgan automātiski. Paralēli Joxa noorganizēja, ka tiek safilvēts un ievietots Vimeo un YouTube neliels tāds kā promo video.

photo3

Dokumentus jebkurā brīdī varēja apskatīt un pielabot arī no telefona.

Un jau 5. maijā grāmatiņa ieraudzīs savus lasītājus. Godīgi varu teikt, ka šitik plaša virtuālo tehnoloģiju pieejamība viennozīmīgi bija pamats veiksmīgam projekta iznākumam. Pats nemanot piekēru sevi pie domas, ka virtuālā pasaule mūs ir tik ļoti “iesukusi” sevi, ka tādas lietas kā Skype, Youtube un Blogs uztveram kā pats par sevi saprotamu komunikācijas un sadarbības veidu. Es butu priecīgs, ja arī nākotnes projektos (arī lietišķos) visi dalībnieki butu tik atvērti pret šīm 21. gadsimta bezmaksas iespējām, kas nav izklaide… tie ir reāli rīki kas palīdz sasniegts reālu un taustāmu rezultātu!

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.