Pēdējās nedēļas redzam, ka visās degvielas uzpildes stacijās benzīns un dīzelis strauji aug cenā. Pasaules tirgos naftas cenas vienkārši lido mākoņos un neviens tā nopietni nevar pateikt kad tas apstāsies (nemaz nerunājot par cenas samazinājumu).
Latvijas situācija ir dubultā nepatīkama, jo mēs iestājoties Eiropas Savienībā esam apņēmušies iekasēt lielāku akcīzes nodokli kā iepriekš, līdz ar to cenas pieaug arī akcīzes nodokļa pieauguma ietekmē. Ja mēs runājam par citiem energo resursiem, tad visai skaļi (un dažās valstīs pat diezgan traģiski) Krievija palielinājusi gāzes piegādes cenas un muguras smadzenes saka priekšā, ka jaunā ilgtermiņa formula diezin vai būs tāda, kas nodrošinās cenu nemainību… drīzāk strauji augs līdzi naftas cenām.
Paskatāmies uz ielām – sastrēgumi nemazinās… tātad cilvēki brauc tik pat daudz kā agrāk un pagaidām gatavi atteikties no lieka brauciena pie sievassmātes uz Latgali. Kas notiks Ja cenas sasniegs 1 Ls/litrs vai pat 1,50 Ls/litrs?
Ja paskatamies vēsturē, tad augstu naftas un saistīto produktu (energoresursu) gadījumos sabiedrība pievēršas energo-efektivitātei un alternatīvajiem enerģijas avotiem – vēja enerģija, saules enerģija, viņļu enerģija, ātomenerģija, bioenerģija. Ar bioenerģiju jābūt nedaudz uzmanīgākiem… ja lauksaimnieki pievērsīsies energokultūraugu ražošanai (graudus dedzināšanai vai rapsi degvielai), tad pēc definīcijas saazināsies pārtikas ražošana, kas novedīs pie kosmiskām pārtikas cenām… un to nu mēs negribam. 
Kad cenas Naftai krītas, tad visi pamet iesāktos efektivitātes projektus. 
Viens veids kā to veicināt ir subsidēt pētniecību šajā virzienā… taču tas ir dārgi… otrs veids, nodrošināt, ka naftas cenas nekrītas… jā pareizi nekrītas zem līmeņa 150 usd/barelu. pie šādiem apstākļie bizness būs ieinteresēts investēt alternatīvajos energo avotos ilgtermiņā un nebaidīties palikt muļķos, ja gadījumā cenas naftai nokritīs līdz izdevīgam līmenim (kādiem 50usd/barels), kad alternatīvie energoresursi ir nizdevīgi.
Secinājumi:
1. Ja vēlamies attīstīt alternatīvos energoresursus ir nepieciešams pacelt akcīzi straujāk (īpaši lielajās valstīs)…. pie tam visiem energoresursiem izņemot alternatīvos (saules enerģija, vējš, hidroenerģija utt). Dārgs benzīns, gāze, elektrība motivēs iedzīvotājus savā ikdienā izmantot ekonomiskākus auto, dzīvot tuvāk darbam, mājās instalēt zemes siltumsūkņus un uz jumta uzstādīt saules baterijas elektrības un siltuma iegūšanai. Veicināt lielo māju siltināšanu uzliekot papildus NI nodevu nesiltinātām ēkām (padarīt izdevīgāk nosiltināt nevis maksāt lielāku siltuma rēķinu un nodokli)
2. Nesubsidēt rapšu audzēšanu degvielas iegūšanai, bet motivēt pārtikas ražošanu. Kā mēs redzam, ka pārtikas cenas pasaulē aug, tad pārtikas ražošana noteikti palīdzēs mūsu ekonomikai… ja vien to darīt ekonomiski un efektīvi.
3. Piespiest Latvenergo ieinvestēt saules, vēja un citos enerģijas avotos… tai skaitā ātomenerģijā.
4. Noņemt nodevas, nodokļus un citus ekspluatācijas apgrūtinājumus automašīnām, kas ir ekonomiskas (hibrīdautomašīnām, automašīnām ar patēriņu zem 5L/100Km)
Starp citu – Sveiciens Parexam, kas ir sapratis, ka ekonomika un ekoloģija var kalpot arī kā reklāma finanšu pakalpojumeim.
24. aprīlī visā Latvijā norisināsies LIELĀ TALKA. Es arī domāju piedalīties un ceru, ka izdosies pārliecināt tuvākā “rajona” kaimiņus piedalīties vides sakopšanā. Mums ir iebraucamais ceļš, kur daudzi negodprātīgi cilvēki izmet savus atkritumus grāvmalēs un mežā pie ceļa. To droši vien arī izdosies sakopt. Esmu noskatījis gabalu 4km garumā, kuru ceru ar citiem talciniekiem sakārtot.
