Nu jau kopš 1.janvāra Latvija kļuvusi par tādu kā želejkonfekti, kad nevienam nav īsti skaidrs kādus nodokļus no kura sāks prasīt. Līdz šim galvenokārt izmaiņas bija tādas, ka tās ietekmēja uzņēmumus un parastie cilvēki visnotaļ mierīgi ignorēja, taču pēdējā laikā plānotās nodokļu un tarifu izmaiņas sāk tiešā veidā ietekmēt mūsu personīgos maciņus. Kāda tad ir šī ietekme?
Paskatoties savā ģimenes budžetā es ievēroju interesantu sakarību. Paralēli nelielam ienākumu samazinājumam (1,1% apmērā), ko panāca ar nodokļu izmaiņām attiecībā uz ienākumiem vēl ir būtiska ietekme uz izdevumu pusi. Lai saprastu reālo ietekmi apskatīsim manu privāto izdevumu struktūru. Ģimenes budžeta lielākās pozīcijas ir (TOP 5 izdevumu pozīcijas jauktā secībā) :
- Mājas kredīts
- Elektrība
- Automašīna (degviela, remonts, nodevas)
- Pārtikas iegāde
- Bērnudārzs meitai
1. Pozīcijā nav ko analizēt – ir uzņemtas vēsturiskas saistības un tās arī tiek pildītas. NĪ nodokļa palielināšana principā nedaudz tikai ietekmē kopējās izmaksas šajā pozīcijā. 6m EURIBO turās visnotaļ stabili ap 1.3…1.4% un kamēr tas nepārsniegs 2% tikmēr īpaši lielas ietekmes uz kredīta izmaksām nebūs.
2. Elektrība gan bija ar ievērojamu kāpumu. No 1. Janvāra paaugstinājās par 12% un no 1. Aprīļa pieaugs vēl par 20%. Es izrēķināju, ka faktiskai piesaugums salīdzinot ar iepriekšējo gadu būs 43,6%, kas ir patiešām ievērojams kāpums.
3. Automašīnas izmaksas (Mums ir mazs auto Hyundai Getz) pašas par sevi daudz nepieaugs, taču degvielas cena pateicoties nodoklim un papildus nodevām, ko valsts uzliek tirgotājiem jau tagad dod indikāciju, ka Latvijā šogad degvielas cena maksās par 15% vairāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Degviela sastāda pusi no kopējām automašīnas izmaksām līdz ar to šī pozīcija rupji rēķinot pieaugs par 7,5%.
4. Pārtikas cenas jau tagat strauji sāk pieaugt. lētākā 2% piena cenas (kuras es uzskatu par indikātoru) ir pieagušas no 32 santīmie litrā līdz 42 santīmiem litrā… un tas ir 30%. Tas pats notiek ar gaļas produktiem. Šķiet vienīgi vistu olas ir palikušas būtiski lētākas un nu jau var kastīti dabūt par 50 santīmiem… kas ir ievērojams kritums.
5. Šī pozīcija īstenībā ir šā ieraksta iemesls. Šorīt man paziņoja, ka bērnudārs no 1. aprīļa maksās par ~20% vairāk pamatojoties uz “inflāciju” (elektrības cenu kāpumu). Šī ir pozīcija, kas pieaug pateicoties pirmajām 4 pozīcijām. Ticu, ka arī citi uzņēmēji izmantos šo lielisko iespēju lai koriģētu cenas un pacenstos uzlabot savu finansiālo stāvokli.
Ar šo nelielo analīzi gribēju parādīt, ka Janvāris un Aprīlis abi izcelsies ar visnotaļ lielu cenu kāpumu (t.I inflāciju) kas principā ir tieša nodokļu paaugstināšanas ietekme… bet inflācijai diemžēl seko viena nelāga lieta, ko sauc par maksātspēju – cilvēki par algu var atļauties mazāk, kas būtiski ietekmē cilvēku optimismu, cilvēki mazāk pērk preces un vairāk domā par braukšanu uz ārzemēm, kas savukārt samazina IKP = ekonomiskā krīze.
Vai mēs paaugstinot nodokļus tā vietā lai valstiskā līmenī taupītu naudu nenonākam jaunā spirālē, kad pēc šādas finansiāli emocionālas ķēdītes izveidojam Krīze 2.0?
Vēlējos tautu nedaudz pabrīdināt – 
Pēdējās nedēļas 
