Projekts Elektrošoks II daļa – Monitoringa dati

Tieši mēnesi atpakaļ es blogā rakstīju par to, ka esmu uzsācis cīņu par elektrības kilovatstundām… taču pirms uzsākt cīņu ir jābūt skaidrībai, kas ir efektīvi un kas nav efektīvi, tādēļ šo mēnesi izlietoju testējot dažādus uzstādījumus apkures iekārtai kā arī pierakstīju detalizētu informāciju par laika apstākļiem un citiem apstākļiem, aks varētu ietekmēt elektrības patēriņu. Kopā pa decembri tika iztērēts 4000 KWH (nē… marihuānu es neaudzēju :) ). Diemžēl šomēness nebija iespējams uz 24 stundām izslēgt pavisam apkuri, lai redzētu precīzāk pārējo B zonas patēriņu.

Secinjumi:

  •  Neko būtiski ietaupīt regulējot sistēmas uzstādījumus neizdodas… kas pēc būtības ir diezgan loģiski – lai saražotu nepieciešamo siltumu ir nepieciešams proporcionāls elektrības daudzums.
  • Nepieciešams pierakstīt arī temperatūras rādījumu istabā (jo no datiem nevar redzēt, ka piemērojot jaunos uzstādījumus un regulējumus atsevišķās dienās mājās bija vēsi… tikai +18′C, lai gan cilvēcīgi normāli justies ir tad, kad termometrs rāda +21…22)

Tātad. Lai taupītu elektrību ir tikai 2 taktikas Ieviest veidu kā saražot nepieciešamo siltumu lētāk (ieviešot malkas gāzes vai taml apkuri) vai Ieviest pasākumus siltuma taupīšanai.  Abas šīs taktikas prasa ievērojamas investīcijas. Lai saražotu lētāku siltumu ir nepieciešamas papildus iekārtas (tobiš investīcijas) apmēram 1000…1500LVL  kā arī ārēķinās ar papildus diskomfortu (piemēram malkas kurināšana prasa kādu, kas to malku iemet apkures sistēmā). Lai ietaupītu siltumu ir nepieciešamas vēl lielākas investīcijas -

  • ļoti rūpīgi jānosiltina māja no ārpuses (nu tas jebkurā gadījumā ir ieplānots nākamvasar), lai izvairītos no vēsā gaisa iekļūšanas starp ķieģeļu sienu un iekšējo apdari. (Investīcijas ~4000LVL)
  •  jāsakarina biezie nakts aizskari visās telpās, lai mazinātu siltuma zudumus, kas rodas gaisam atdziestot pie logiem diennakts tumšajā laikā. Ņemot vērā, ka man ir siltās grīdas, tad (Atšķirībāno telpām ar radiatoru apkuri) tas dos efektu, jo izveidosies loga ailē neliela gaisa telpa (20…25cm )ar salīdzinoši nelielu gaisa cirkulāciju starp aizskariem un logu. Tāpat šie aizskari vakarā jātur aizvērti. (izdevumi no 200LVL uz augšu)
  • jāierīko otras durvis priekšā metāla ārdurvīm (ko mēdz dēvēt arī par vējtveri)… kaut arī otras durvis būs tikai 20..25cm attālumā no pirmajām, tas samazinās siltuma zudumus, kas rodas no metāla durvīm izveidojot gaisa telpu. (investīcijas ~200Ls)

Tagad (turpmākajos mēnešos) būs nepieciešamas šādas tādas investīcijas. Ceru, ka līdz nākamā gada rudenim izdosies izpildīt visus 3 siltuma taupīšanas  pasākumus un iespējams arī ierīkot lētāka siltuma saražošanas alternatīvu.

Detalizēti dati (izmantojot jaukās Office 2010 vizualizācijas iespējas) ir pievienots kā attēls (klikšķini uz bildes lai redzētu lielāku).

Teksta uzdevums (rūķītis pret inflāciju)

Reiz mežā dzīvoja Rūķītis. Viņš katru dienu gāja un smagi strādāja lasot ogas un nesot tās pārdot uz tuvējo vīna darītavu. Par ogām viņam maksāja Mežikos – tā bija Meža oficiālā naudas vienība. Rūķītim ir ģimene (Sieva Sniegbaltīte un 3 bērni SnieRūķBaltīši). Principā Rūķīša ienākumi no ogu pārdošanas ir daudz maz pietiekami, lai pabarotu ģimeni, kā arī vēl  10% atliktu plauktā. Kad Rūķītis ievēroja, ka plauktiņā ir nolicis jau  viena mēneša ienākumus, tad nodomāja, ka vajadzētu ar to naudu kaut ko pasākt (nu spiež kabatu, tā teikt!).

Tāka Rūķītis bija reiz pieredzējis lielu inflāciju, tad viņam likās laba, doma, ka to naudu viņš varētu iztērēt (jo rīt viss būs dārgāks, un tad par to naudu varēs mazāk nopirkt). Ir arī tā, ka varētu pieķerties pie sen ieplānotās pirtiņas būvniecības (tur gan vēl būs jāaizņemas gada ienākumu apmērā). Nau jau tā, ka baigi vajag, bet nu gribas gan to pirtiņu.

Viņa sieva, Sniegbaltīte, tomēr tic, ka naudu vajadzētu nolikt depozītā un ļaut, lai vairojas kā arī, lai kalpo par labu atbalstu nebaltā dienā. (ja nu Rūķītim lasot ogas iekož kāds traks trusis un jāslimo ilgāku laiku?). Un ja nu tomēr nebaltā diena nepienāks, tad būs sakrājušie līdzeķļi par ko sūtīt bērnus uz lielo Meža Universitāti. Studēt bērniem jāiet pēc tieši 5 gadiem. Tad varēs iztikt arī bez studiju kredīta, ko bijām plānojuši ņemt uz vēl 4 gadiem.

Šādo spriežot par naudas pielietošanas metodēm un mērķiem Rūķītis diezgan spēcīgi sastrīdējās ar savu sievu. Palīdzi izšķirt šo ģimenes strīdu ar ļoģiskiem un pamatotiem argumentiem par labu vienam vai otram.

Vietējā Meža Banka piedāvā sekojošus pakalpojumus:

  • Mežiku depozīti tiek pieņemti par 8% gadā (tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs).
  • Mežiku aizdevumi tiek izsniegti par 9% gadā (tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs)
  • Kaimiņvalsts naudasvienības Evriku (kas ir ar nemainīgu fiksētu apmaiņas kursu 1Mežiks : 2 Evriki) aizdevumi par 6% gadā. ((tiek uzskatīts, ka likme turpmākos 10 gadus šāda arī būs).  Pastāv baumas, ka notiks Mežika devalvācija. Eksperti (Pūce ar LāciVinniju) saka, ka pastāv apmēram 5% ..10% varbūtība, ka tuvāko 3 gadu laikā maiņas kurss izmainīsies 1Mežiks :1 Evriks… jeb notiks Mežika devalvācija.

Meža gada inflācija šobrīd ir 18%. Ienākumi par ogām Rūķītim plānojas ka augs apmēram 5% katru gadu (tuvākos 10 gadus). Tāpat pastāv viedoklis, ka inflācija nākamajā gadā būs 13%, bet 3šajā gadā būs 8 % un pēc tam 7 gadus pēc kārtas būs 4% gadā.

Komentāros, lūdzu, ieraksti:

Kura pusē tu esi? Kādēļ tev šķiet ka viņam ir taisnība? Vai vari ieguvumus/zaudējumus/riskus pamatot ar aprēķiniem?

Manas atbildes uz šo uzdevumu un skaidrojumus gaidiet šeit pat blogā jau rīt vai parīt.

(C) Vigants

PS Visi skaitļi, tēli, valstis, notikumi un naudas vienības ir izdomātas. :)

Aprēķins: nav izdevīgi iet pēc piena uz tālāko veikalu!

Vienu dienu sev uzdevu jautājumu, vai ir izdevīgi iet pēc 1 piena pakas uz tālāko veikalu?

Atbilde: Nav izdevīgi!

Aprēķins: (Attālums līdz tālākajam veikalam metros – attālums līdz tuvākajam veikalam metros)/(1000 metri * (iešanas ātrums kmh)) * stundas izmaksas * 2 (jo jānāk arī atpakaļ)

Izejas dati:

  • Piena cenas starpība 10 santīmi.
  • Attālums līdz tuvākajam veikalam: 50 metri
  • Attālums līdz tālajam veikalam: 200 metri
  • Iešanas ātrums: 10 Km/h
  • Stundas izmaksas – 4 LVL (saskaņā ar noapaļotiem vidējiem LV iedzīvotāja ienākumiem stundā)… šis ir tas lielums kuru var uzskatīt par stundas cenu Latvijā, jo neejot uz tālo veikalu teorētiski Jūs varat tajā laikā nopelnīt vidēji 4 latus (vidējo algu valstī)

(200 – 50)/(1000 * 10) * 4 *2 = 0,150 Km / 10 kmh * 4 LVL *2 = iešana izmaksā 0,12 LVL jeb 20% vairāk salīdzinot ar piena cenas starpību (0,10 LVL).

Secinājums: vidējam latvietim nav izdevīgi iet uz 150 metrus attālāko veikalu pēc piena pakas, lai ietaupītu 10 santīmus.

Jāatzīst, ka ikviena cilvēka stundas izmaksas variē un arī parasti papildus tiek nopirkts vēl citi produkti, taču, manuprāt, tas gan ir jau cits uzdevums… Lai saņemtu atbildi – ielieciet formulā savas izmaksas un attālumus līdz veikalam.

Šajā aprēķinā netiek ņemti vērā tādi papildus izdevumi kā patērētās kalorijas (un izmaksas to atjaunošanai), nolietotie apavi un apģērbs, kā arī ieguvumi no pastaigas. :)

Eksperiments: aizsākam jaunu rakstu sēriju!

calculatorPadomājot par to, ko es vēl no savas puses lietderīgu varētu dot bloga patstāvīgajiem lasītājiem un pārējiem, kas paretam iemaldas, man ienāca prātā, ka varētu attīstīt tikai nedaudz apčubinātu tēmu par dažāda veida aprēķiniem.

Man sirdij tuva ir matemātika un tieksme rast atbildes uz dažādiem jautājumiem – vai ir finansiāli izdevīgi iet uz tālāko veikalu pēc piena ja starpība starp veikaliem ir 200 metri, taču piens tur it par 10 sant lētāks? Šāds un daudzi citi jautājumi, ko esmu sev uzdevis laiku pa laikam ir vainagojušies ar padomāšanu pirms nakts miega un nelielu aprēķinu veikšanu, lai tad beidzot būtu skaidrs kā tad tur īsti ir.

Vai Tev ir kāds jautājums uz kuru vajadzētu sarēķināt atbildi? Uzdod to! Interesantākajiem jautājumiem sarēķināšu atbildes. Nāc sadaļā Aprēķini! un uzdod savu jautājumu!

Cik tad dienas ir pagājušas?

LAiksMan šodien radās vajadzība precīzi pateikt cik tad dienas kopā ir pagājušas no konkrēta datuma. Excelī nedauz pamocoties manis vēlamo informāciju iegūt neizdevās. Tad nedaudz pameklējot Googlē atklāju šādu kalkulatoru (timeanddate.com) , kas šo darbiņu atvieglo un iedod ievērojamu apjomu informācijas arī par citiem aprēķiniem (sekundēs,

Piemērs – Mana bloga vecums:

From and including: Sunday, November 18, 2007
To and including: Monday, June 30, 2008

It is 226 days from the start date to the end date, end date included

Or 7 months, 13 days including the end date

Alternative time units

226 days can be converted to one of these units:

  • 19,526,400 seconds
  • 325,440 minutes
  • 5424 hours
  • 32 weeks (rounded down)

Aprēķins: Karginam nav izdevīgi pieliekties, lai paceltu pieclatnieku!

Vai tu zināji, ka Valērijam Karginam ir tik lieli ienākumi pēdējo 15 gadu laikā, ka vidēji rēķinot no 1993. gada līdz šodienai ik 4money sekundes viņš ir nopelnījis vairāk kā 5 lati… Pieņemam, ka viņam šobrīd ir apmēram 250 miljoni latu. Pieņemam, ka smagi strādājis 21 dienu mēnesī un 12 stundas dienā… bez atvaļinājumiem. Pieņemam, ka pelnīt tā riktīgi sācis pirms 15 gadiem… Pieņemam, ka, lai pieliektos un paceltu naudu no zemes, vajag 4 sekundes

Tas sanāk 250000000 / (180 mēn * 21 diena * 12 stundas * 60 min * 60 sek) * 4 sekundes = 6,12 Ls

Tātad – pēdējos 15 gadus viņš ir pelnījis pietiekami, lai ignorētu piecīti, kas nomests uz zemes.

Ja mēs paskatamies uz šodienu un straujo īpašuma vērtību pieaugumu, tad sanāk, ka šodien Kargina kungam vajadzētu jau ignorēt 20Ls naudaszīmes… Pieņemam, ka 2008. gadā nopelnīs 60 miljonus latu. Pieņemam, ka smagi strādās 21 dienu mēnesī un 12 stundas dienā… bez atvaļinājumiem. Pieņemam, ka lai pieliektos un paceltu naudu no zemes vajag 4 sekundes.

Tas sanāk 60000000 / (12 mēn * 21 diena * 12 stundas * 60 min * 60 sek) * 4 sekundes = 22,05 Ls

Vot tā… Tad iedomājieties cik vērta ir viena telefonsaruna ar viņu? ā un vēl – Krasovickim ir tieši tik pat dārgs laiks! :)

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.