Pagaidām neliels kucēns meklē sev jaunus saimniekus. Te sarunā viņš lūdza, lai es blogā ielieku viņa video sludinājumu un ziņu jaunajam darba-pajumtes-ēdiena devējam. Ļoti cer sameklēt gādīgu un atbildīgu saimnieku. Bet ko nu es par to – skaties pats, varbūt ieinteresēs! 
Kucēns meklē jaunas mājas
Sestdiena , 10. Aprīlis, 2010. — VigantsIzglītība
Svētdiena , 28. Marts, 2010. — Vigants
Pēdējā laikā aizdomājos, vai tomēr nevajadzētu saņemties un nenovest līdz diplomam augstskolu. Studēju LU fragmentāri – no 1998. gada pāris gadus studēju Datorzinības, bet sakarā ar darba maiņu no programmētāja par pārdevēju, programmēšanas studijas kļuva galīgi neinteresantas un likās galīgi ne pa tēmu. Tad vairākus gadus esmu studējis ekonomistos. Tiku apmēram līdz pusei (3. kursam šķiet). Nepilna Laika Klātiene (mācības sestdienās) šķita visnotaļ piemērota programma. Par maksu, bet nu sestdienās – līdz ar to studijas apvienojamas ar darbu. Pirms vairākiem gadiem šī doma tomēr tika atmesta, jo nebija laika, arī finansiāli negāja viegli … bet svarīgākais – saturs šķita ļoti nekvalitatīvs.
Karjerā gan jāsaskaras ar to, ka bez augstskolas diploma bieži vien tu neiekļūsti “šortlistā” jeb dažādās darbavietās un projektos visbiežāk tiek atsijāti nost visi bez augstākās izglītības, līdz ar to Tev cilvēkam nemaz netiek dota iespēja pierādīt sevi. Nesatraucieties, darba maiņas vai meklēšanas problēma šobrīd man nav aktuāla! Bet dzīve jau pēc būtības ir mainīga – labos laikos ir jāgatavojas tam, lai sliktos laikos būtu spēcīgāks un pieprasītāks tirgū. Arī Karjeras izaugsme parasti tiek ierobežota ar šo “diplomiņu” esamību un neesamību.
Tagad tikai jāizdomā – pieteikties un pieķerties LU Starptautiskajam biznesam vai nē… it kā jau puse no suņa tur ir pārkāpts, atliek vienīgi iespringt un novest līdz galam. Vismaz Bakalaura grādu laikam jau vajadzētu…
Starp citu – LU Mājas lapā ir pieejams tests kur atbildot uz kaudzi jautājumu (un daudzi patiešām ir vienādi vai ļoooti līdzīgi) man izdeva, ka man piemērotākais būtu studēt:
- Bibliotekārzinātne un Informācija
- Socioloģija un Antropoloģija
- Sociālais Darbs
- Komunikacija
eeee… esmu pārsteigts par rezultātiem… neviens no šiem mani PATIEŠĀM nesaista.. 
Varbūt tomēt paļauties intuīcijais un Vadības zinības – Starptautiskais Bizness ir tomēr man piemērotāks!
Kapēc LU nav tāda studiju programma – Pārdošanas experts, starptautisko un lielo projektu pārdošana? Es tur uzreiz pieteiktos… par pasniedzēju!
Būt vai nebūt – tāds ir jautājums!
Kartiņas ir nodziedājušas savu pēdējo dziesmu
Trešdiena , 30. Decembris, 2009. — Vigants
Skumji atzīt, taču šogad es nēesmu saņēmis NEVIENU parasto Ziemassvētku kartiņu… principā arī nosūtījis nēesmu tākā dots devējam atdodas (vai nedots nedevējam neatdodas). Vispār paskatoties apkārt pa uzņēmumiem izskatās, ka ļoooti būtiski ir samazinājies kartiņu apjoms šogad. Interesanti zināt kā Latvijas pasts “savilks galus” kopā. Vienmēr jau būs kāds kas vēl sūtīs, taču ne tādos apjomos kā pirms gada vai 2iem. Vai var uzskatīt, ka krīze ir pielikusi lielu un treknu punktu apsveikumu kartiņu sūtīšanas masveida paražai?
Projekts Elektrošoks II daļa – Monitoringa dati
Trešdiena , 30. Decembris, 2009. — Vigants
Tieši mēnesi atpakaļ es blogā rakstīju par to, ka esmu uzsācis cīņu par elektrības kilovatstundām… taču pirms uzsākt cīņu ir jābūt skaidrībai, kas ir efektīvi un kas nav efektīvi, tādēļ šo mēnesi izlietoju testējot dažādus uzstādījumus apkures iekārtai kā arī pierakstīju detalizētu informāciju par laika apstākļiem un citiem apstākļiem, aks varētu ietekmēt elektrības patēriņu. Kopā pa decembri tika iztērēts 4000 KWH (nē… marihuānu es neaudzēju ). Diemžēl šomēness nebija iespējams uz 24 stundām izslēgt pavisam apkuri, lai redzētu precīzāk pārējo B zonas patēriņu.
Secinjumi:
- Neko būtiski ietaupīt regulējot sistēmas uzstādījumus neizdodas… kas pēc būtības ir diezgan loģiski – lai saražotu nepieciešamo siltumu ir nepieciešams proporcionāls elektrības daudzums.
- Nepieciešams pierakstīt arī temperatūras rādījumu istabā (jo no datiem nevar redzēt, ka piemērojot jaunos uzstādījumus un regulējumus atsevišķās dienās mājās bija vēsi… tikai +18′C, lai gan cilvēcīgi normāli justies ir tad, kad termometrs rāda +21…22)
Tātad. Lai taupītu elektrību ir tikai 2 taktikas Ieviest veidu kā saražot nepieciešamo siltumu lētāk (ieviešot malkas gāzes vai taml apkuri) vai Ieviest pasākumus siltuma taupīšanai. Abas šīs taktikas prasa ievērojamas investīcijas. Lai saražotu lētāku siltumu ir nepieciešamas papildus iekārtas (tobiš investīcijas) apmēram 1000…1500LVL kā arī ārēķinās ar papildus diskomfortu (piemēram malkas kurināšana prasa kādu, kas to malku iemet apkures sistēmā). Lai ietaupītu siltumu ir nepieciešamas vēl lielākas investīcijas -
- ļoti rūpīgi jānosiltina māja no ārpuses (nu tas jebkurā gadījumā ir ieplānots nākamvasar), lai izvairītos no vēsā gaisa iekļūšanas starp ķieģeļu sienu un iekšējo apdari. (Investīcijas ~4000LVL)
- jāsakarina biezie nakts aizskari visās telpās, lai mazinātu siltuma zudumus, kas rodas gaisam atdziestot pie logiem diennakts tumšajā laikā. Ņemot vērā, ka man ir siltās grīdas, tad (Atšķirībāno telpām ar radiatoru apkuri) tas dos efektu, jo izveidosies loga ailē neliela gaisa telpa (20…25cm )ar salīdzinoši nelielu gaisa cirkulāciju starp aizskariem un logu. Tāpat šie aizskari vakarā jātur aizvērti. (izdevumi no 200LVL uz augšu)
- jāierīko otras durvis priekšā metāla ārdurvīm (ko mēdz dēvēt arī par vējtveri)… kaut arī otras durvis būs tikai 20..25cm attālumā no pirmajām, tas samazinās siltuma zudumus, kas rodas no metāla durvīm izveidojot gaisa telpu. (investīcijas ~200Ls)
Tagad (turpmākajos mēnešos) būs nepieciešamas šādas tādas investīcijas. Ceru, ka līdz nākamā gada rudenim izdosies izpildīt visus 3 siltuma taupīšanas pasākumus un iespējams arī ierīkot lētāka siltuma saražošanas alternatīvu.
Detalizēti dati (izmantojot jaukās Office 2010 vizualizācijas iespējas) ir pievienots kā attēls (klikšķini uz bildes lai redzētu lielāku).
Esmu $ triljonārs!
Otrdiena , 29. Decembris, 2009. — Vigants
Jap. un tam nevajadzēja daudz. Manā rīcībā ir $100 000 000 000 000 … tiesa gan tie dolāri ir Zimbabves dolāri. Šodien iehavoju naudasszīmi, kas izceļas ar to, ka uz tās ir vislielākais jelkad uzdrukātais nomināls. 1 ar 14 nullēm…. jeb 100 triljoni dolāru. Šī bija oficiāla naudaszīme Zimbabvē vēl šā gada pirmajā pusē, taču jau gada otrajā pusē valdība denominēja naudu un tagad viņiem ir normāla nauda ar lielāko naudas zīmi $500. Taču numismāti visā pasaulē labprāt iehavo šo naudaszīmi par piemiņu, ka nomināla augstākā vērtība ir ļooooti augsta.
Gaidu apsveikumus šajā īpašajā dienā, kad esmu ļuvis par stabilu triljonāru!
Kādēļ Salatēvs valkā sarkanas drēbes?
Svētdiena , 6. Decembris, 2009. — Vigants
Viņu visādi sauc (un lamā) – Ziemassvētku vecītis, Santaklaus, Salatēvs utt… es atceros, ka bērnībā biju manījis pa TV arī Saletēvus zilā apģērbā, taču pēdējā laikā visi ir tikai sarkani. Veicot nelielu izpēti ir atklājies šausminošais – Salatēvam īstenībā ir visas krāsas labas, taču sarkanā krāsa gan ir vienas neģēlīgas kompānijas vārdā CocaCola reklāmistu darbs:
Images of Santa Claus were further popularized through Haddon Sundblom’s depiction of him for The Coca-Cola Company’s Christmas advertising in the 1930s. The popularity of the image spawned urban legends that Santa Claus was invented by The Coca-Cola Company or that Santa wears red and white because they are the colors used to promote the Coca-Cola brand. Historically, Coca-Cola was not the first soft drink company to utilize the modern image of Santa Claus in its advertising – White Rock Beverages used Santa to sell mineral water in 1915 and then in advertisements for its ginger ale in 1923. Further, the Coca-Cola advertising campaign had the effect of popularising the depiction of Santa as wearing red and white, in contrast to the variety of colours he wore prior to that campaign; red and white was originally given by Nast.
Es ceru, ka tu, mans mazais lasītāj, šobrīd neapraudājies (saudzē datora kaviatūru… parasti viņas nav mitrum izturīgas un tavas asaras var nodarīt reāli zaudējumu)… un naktī cerams aizmigsi… bet katreiz, kad ieraudzīsi Vecīti, pajautā viņam: “Jūs arī stradājat CocaCola?”
Netīra lieta 2 (Nelsens)
Otrdiena , 1. Decembris, 2009. — Vigants
Ķekavas pagasta iedzīvotājiem ir iemesls sākt uztraukties! Šī gada sākumā pašvaldībā tika izsludināts konkurss par atkritumu apsaimniekošanu… un uzvarēja “Nelsens” … nu jā tas pats, kas saistīts ar dažu labu politiķi, kam ir pašam sava partija. Toreiz bija sašutums, ka visā pagastā ir tikai viens kantoris, kas tagad nodarbosies ar atkritumiem pie tam visiem OBLIGĀTI jāslēdz līgumi ar šo. Kas ir vēl interesantāk, tad pašvaldības policisti pat gāja pa mājām un visus piespieda (sodīja, ja nav līguma)!
Tikko e-pastā iekrita pārsteigums – ar pašvaldības atļauju viņi (Nelsens) ceļ tarifu jau visiem noslēgtajiem līgumiem par 0,49 sant par kubikmetru uz 3.31 LVL par kubikmetru (bez PVN). liekas nekas traks, bet tas faktiski sastāda 17% pieaugumu un faktiskais pieaugums ir nevis 0,49 kā atsūtītajā vēstulē bet gan 0,49 + PVN = 0.59 Spied uz atkritumu spaiņa, lai redzētu vēstuli!
Tākā man ir 0,36m3 konteiners ko izved 2x mēnesī tad man pa vecam bija 29,48 LVL gadā… bet pēc tarifu celšanas sanāks 34,60, kas ir vesels 5čuks gadā uz KATRU Ķekavas novada mājsaimniecību… un tie ir daudzi tūkstoši latu gadā! Precīzāk sakot – saskaņā ar noslēgto līgumu atlikušajos 4,5 gados viņi nopelnīs vairāk kā 100 000 LVL tikai ar šo niecīgo pieaugumu vien! Un nav jau garantijas, ka šis ir pēdējais cenu kāpums. Domāju, ka mēdijiem te ir ko papētīt!
Nezinu cik tas ir ētiski no atklātā konkursa viedokļa, ka vinnējot konkursu par pakalpojuma piegādi uz 5 gadiem, jau pēc pusgada cenas tiek celtas… un iedzīvotājiem nav alternatīvas izvēles iespējas! Pie tam lēmums paredz celt tarifus nākamgad beigās atkal!
PS
Izlasīju līgumu – tur rakstīts, ka viņi var celt cik vien iedomājas, ja vien to apstiprina Ķekavas pašvaldības vadība… un kā viņiem izdevās pārliecināt pašvaldības deputātus?
Kas ir mārketings (ENG)
Svētdiena , 8. Novembris, 2009. — Vigants
Kamēr esmu atvālinājumā, te jums viens aņuks:
The buzz word in today’s business world is MARKETING. However, people often ask for a simple explanation of “Marketing.” Well, here it is:
1. You’re a woman and you see a handsome guy at a party. You go up to him and say, “I’m fantastic in bed.” That’s Direct Marketing.
2. You’re at a party with a bunch of friends and see a handsome guy. One of your friends goes up to him and, pointing at you, says, “She’s fantastic in bed.” That’s Advertising.
3. You see a handsome guy at a party. You go up to him and get his telephone number. The next day you call and say, “Hi, I’m fantastic in bed.” That’s Telemarketing.
4. You see a guy at a party; you straighten your dress. You walk up to him and pour him a drink. You say, “May I?” and reach up to straighten his tie, brushing your breast lightly against his arm, and then say, “By the way, I’m fantastic in bed.” That’s Public Relations.
5. You’re at a party and see a handsome guy. He walks up to you and says, “I hear you’re fantastic in bed.” That’s Brand Recognition.
6. You’re at a party and see a handsome guy. He fancies you, but you talk him into going home with your friend. That’s a Sales Rep.
7. Your friend can’t satisfy him so he calls you. That’s Tech Support.
8. You’re on your way to a party when you realize that there could be handsome men in all these houses you’re passing, so you climb onto the roof of one situated towards the
center and shout at the top of your lungs, “I’m fantastic in bed!” That’s Junk Mail.
9. You are at a party, this well-built man walks up to you and grabs your [ļź!]. That’s President Clinton..
10. You like it, but twenty years later your attorney decides you were offended. That’s America .
PS
Apsveicu savu klasesbiedru Nauri Ligeiki ar Pārdošanas Guru 2009 titula iegūšanu… Tā turēt!
KAS šodien notika Valmiermuižā? (ar foto)
Sestdiena , 3. Oktobris, 2009. — Vigants
Alus katls
Dzeršana, dzeršana un tad sarunas ap alu (dzeršanu) . Ja nopietni, tad alus darītavas Valmiermuiža līdzīpašnieks Aigars Ruņģis ar Mika Latvja Tweetvite starpniecību uzaicināja mūs visus uz alus darītavas apskati un Valmiermuižas alus degustāciju. Bija noorganizēts arī busiņš, taču es ar ģimeni izdomājām braukt ar savu privāto auto.
Bijām ieradušies ievērojami par agru… nu apmēram pusotru stundu par agru. Pirms tam iegriezāmies arī pašā Valmierā uz gadatirgu, bet jau piebraucot bija skaidrs – ļaužu bari, stāvvietu trūkums un sastrēgums ap pilsētas centrālo apli tāds, ka pat Rīgā nav tādi manīti… tā nu izdomājām, ka labāk brauksim uz vietu un gaidīsim pasākumu Valmiermuižā.
Vispār apkārtne, kur kādreiz bijusi Muižas ēka ir salīdzinoši sakopta un klusa. Rudenīgās lapas, saules stari un aizvadītās nakts salnas vēsums… izklaidējāmies, kā jau mācējām – pastaigājāmies, pafočējāmies un vēl šo to. Tā ap pulkstens 13:00 ieradās arī Blogeru busiņš no Rīgas. Starp citu – vai tikai tas nebija pirmais tāds Blogeru busiņš Latvijā?
Daži jau snauduļoja, daži jau bija iesildījušies ar aliem (spriežot pēc tukšajām pudelēm, kas devās miskastes virzienā. No autobusa izkāpa man pazīstamās sejas Miks Latvis, Sipps, Dabbler (kā vispār viņam ir īstais vārds?), Jānis Polis un vēl daži (vēl arī tāds pirmo reizi redzēts Ojārs). Kopā kādas 10 sejas. Kad devāmies prom, tad ieradās arī Arturs Mednis, lai ierakstītu podkāstu.
Saimnieks izrādīja ražotni, detalizēti izstāstīja par alus darīšanas procesu un galvenajām sastāvdaļām (protams neatklājot īstās sastāvdaļu proporcijas ) kā arī parādīja visas iekārtas. Tā kā bija brīvdiena ražotnē, tad mēs varējām visur ielīst, visu apskatīt, pataustīt un tas nevienam netraucēja. Kad visas iekārtas un instrumenti bija apskatīti, stāsti par alus rašanos maģiskumu dzirdēti, tad mūs visus aicināja uz otro stāvu, kur notika lielā alus degustēšana. Mums bija iespēja pamēģināt kā nefiltrētu tā filtrētu alu.
Kopbilde degustācijas laikā
Nefiltrētais, man personīgi ne pārāk gāja pie sirds, jo tomēr nedaudz sit cauri rauga garšu… Tas nepiestāv Premium klases produktam. Filtrētais, protams bija fantastisks alus. Varu godīgi teikt, ka mani patiešām pārsteidza alus garšas un krāsas īpašības - dzidrs, vēss un nedaudz rūgtens… ar labu patīkamu pēcgaršu. Pilnīgi un nemaz nesita cauri spirtu (kā tas ir daudzos lētajos veikalā dabonamos aliņos) un tas man noteikti patīk.
Alus tomēr ir vairāk dzēriens nevis spirta atšķaidījums ar apiņu garšu. Lai arī veikala cena šim alums esot ap latu un vairāk par puslitra pudeli, es varu ieteikt ikvienam – pamēģiniet un redzēsiet, ka ne visi aliņi ir vienādi sūdīgi vai labi. Tas būtu skaļi sacīts ka tas ir labākais Latvijā, taču uzdrošinos apgalvot, ka viens no labākajiem noteikti… bet nu kā jau ikvienai patērējamai precei – tā ir tāda gaumes lieta.
Paldies “Valmiermuižas alus” saimniekam par viesmīlību. Paldies Mikam par organizēšanu un ceru, ka man vēl kādreiz būs iespēja piedalīties līdzīgā pasākumā kādā citā vietā. PRIEKĀ! Es eju uz ledusskapi “degustēt” līdzpaņemto Valmiermuižas alu… hik…
Bildes no pasākuma pieejamas: http://picasaweb.google.com/lesausks.vigants/Valmiermuiza#
Pasākuma komentāri arī iekš Twitter: http://twitter.com/#search?q=%23valmiermuiza
Man vienkārši nav ko teikt
Otrdiena , 29. Septembris, 2009. — Vigants
Šodien saņēmu īsziņu (skat bildi) no numura +371 26627927 un pilnīgi paliku mēms… tad atcerējos, ka pirms pāris dienām man zvanīja no numura +371 67216495 un meitene ar izteiktu latgaļu akcentu veica aptauju par ceļojumiem – vai esmu braucis, vai braukšu un cik man gadu. Vārdu neprasīja un arī neprasīja kur dzīvoju… tikai sarunas nobeigumā pieminēja, ka visi dalībnieki piedalās loterijā un ja es laimēšot, vai varēs man uz mobilo tad zvanīt uz ko es protams atbildēju apstiprinoši. Šķiet šī ir tā īsziņa, kad man pieklājīgi pasaka, ka es neko neemu laimējis. Varbūt es kļūdos un šie abi nummuri nav savā starpā saistīti… bet nu tāds interesants konteksts man sanāk…
Šī solās būt citāda nedēļa
Svētdiena , 27. Septembris, 2009. — VigantsPēdējās pāris nedēļas esmu brīvmākslinieks … Šī nedēļa solās būt savādāka, jo no 1. oktobra man jāsāk iet darbā. Jaunais darbs solās būt ļoti interesants un izaicinājumiem pilns, taču vēl nevaru teikt kur un kas tas būs. Jaunajā darbā pilnīgi noteikti būs ierobežojumi attiecībā uz blogošanu un tādēļ, iespējams, šis blogs turpmāk kļūs mazāk aktīvs vai arī mainīsies līdz nepazīšanai izvairoties no daudzām iepriekš apskatītām tēmām, taču pilnīgi iespējams pieskarsies jaunām tēmām, kas nebūs saistītas tiešā veidā ar darba vietu un/vai konkurentiem. Tāpat pilnīgi noteikti arī vakari būs daudz vairāk aizpildīti mācoties jaunās lietas un pieveicot jaunos izaicinājumus.
Ieraksts sanāca tāds kā tīzeris… reklāmā…
Kā ietaupīt degvielu? (no DB)
Piektdiena , 18. Septembris, 2009. — Vigants
Nu tākā ekonomiskā situācija uz ielā vēl joprojām nav spīdoša, tad viens labs veids kā ietaupīt ir braukt tā, lai mazāk tērētos benzīns. Šeit daži padomi, kā arī tu varētu ietaupīt kādus pāris litrus nedēļā.
Ikvienam automobilistam ir jāatceras, ka ir milzums daudz faktoru, kas ikdienā palielina automašīnas degvielas patēriņu. Vispirms jau lielākais degvielas dedzinātājs ir neatbilstošs auto tehniskais stāvoklis, neatbilstošs spiediens auto riepās, nekvalitatīva degviela, kā arī saraustīts braukšanas stils.
1. Braukt vienmērīgi
Viens no labākajiem veidiem kā samazināt degvielas patēriņu ir braukt plūdeni, bez pārmērīgas akseleratora pedāļa spaidīšanas.
2. Pārbaudiet spiedienu riepās
Vispirms lietojiet sezonai atbilstošas riepas. Riepu spiediens riepās nedrīkst būt pārāk liels, ne arī pārlieku mazs. Pazemināts gaisa spiediens riepās apgrūtina automašīnas vadāmību, tādējādi tiek radīta daudz lielāka rites pretestība un braukšana kļūst neekonomiska. Vieglajai automašīnai normāls spiediens riepās, atkarībā no modeļa, ir no 1,7 līdz 2,5 atmosfērām. Ieteicams riepu spiedienu riepās pārbaudīt katru mēnesi, turklāt nevis degvielas uzpildes stacijās, kur manometru rādījums bieži vien ir kļūdains, bet gan autoservisos.
3. Distances ievērošana
Ja autovadītājs ietur distanci no priekšā braucošās mašīnas, tas dod laiku paspēt izvērtēt situāciju un paredzēt notikumu attīstību – sekojot līdzi savam braukšanas stilam, var ne tikai ietaupīt degvielu un izvairīties no stresa, bet arī paaugstināt drošības līmeni uz ceļa.
4. Pārbaudiet auto gaisa filtru
Netīrs gaisa filtrs ierobežo gaisa ieplūdi, ierobežo dzinējam veiktspēju un ekonomiku.
5. Atbilstoša pārnesumu izvēle un motora apgriezieni
Svarīga nozīme degvielas ekonomijā ir pareizai pārnesumu un motora apgriezienu izvēlei. Vismazākais degvielas patēriņš ir sasniedzams, izvēloties augstāko iespējamo pārnesumu pie minimāliem, bet stabiliem apgriezieniem.
6. Savlaicīga maršruta plānošana
Pareizi novērtējot situāciju uz ceļa, izvairoties no nevajadzīgiem manevriem un liekas bremzēšanas, vadītāji var būtiski samazināt degvielas patēriņu. Sastrēgumi ir lielākais degvielas ienaidnieks, tāpēc svarīgi savlaicīgi izplānot braukšanas maršrutu, izvēloties nevis īsāko ceļu, bet gan brīvākās ielas. Katra lieka apstāšanās un braukšanas uzsākšana nodrošina papildus degvielas patēriņu.
7. Bez slēpju un riteņu turētājiem
Ārpus pilsētas jāatceras, ka braucot ar ātrumu ātrāk nekā 90km/h, degvielas patēriņš pieaug īpaši strauji. Šo apstākli vēl pastiprina, piemēram, jumta bagāžnieki, vai riteņu turētāji, kuri tiek dažkārt vadāti līdzi, bez īpašas vajadzības. Tāpat degvielas patēriņu var palielināt nevajadzīgi atvērti logi.
8. Paātrināties vienmērīgi
Lielākais degvielas šķērdētājs ir nepamatoti spēja akselerācija. Katrā krustojumam būt pirmajam noteikti nozīmēs, to, ka dienas beigās būsiet sasniedzis degvielas taupības antirekordu, īpaši tajos gadījumos, ja lielāko daļu pārvietojaties pilsētā. Atcerieties, ka pēc formulas cienīga paātrinājuma var sekot tik pat strauja bremzēšana.
Pārpublicēju no DB (Ceru, ka viņi nedusmosies) un vēl es ceru, ka 5. oktobrī es laimēšu hibrīd-automašīnu Nestes akcijā.
Darba meklējumos – trešā nedēļa
Otrdiena , 8. Septembris, 2009. — VigantsPagājušā nedēļa pagāja diezgan raibi. Vairākas tikšanās, intervijas klātienē un arī pa telefonu. Pagaidām viss šķiet noriss pozitīvi un, ja nekas nenoies šķērsām, tad viens, otrs vai trešais piedāvājums tiks pieņemts jau līdz nākamās nedēļas beigām. Pagājušā nedēļa vispār bija tāda sirreāla – nodevu visas lietas kolēģiem un 4dien negaidīti darbā man palīdza nodot datoru un ieejas karti… līdz ar to jau no 5dienas līdz pat 17. septembrim man ir apmaksātas brīvdienas – uz darbu nav jāiet un arī jaunus darbus vēl darīt nedrīkstu… lai gan godīgi sakot, diez ko atpūsties (morāli) nevaru… gribas tomēr sameklēt un uzņemties jaunus izaicinājumus un atlocītām rokām ķerties klāt kalnu gāzšanai un konkurentu pārspēšanai. Līdz tam – darba intervijas, intelektuālie un personību testi un darbs piemājas dārzā… tāpat jāizmanto iespēja un jasagatavo māja pirmajai ziemošanai: jānosiltina ūdens trubas un ūdens sūkņi, jāpielabo piemājas ceļš, jāpārbauda un jāuzpilda apkures sistēma, jāsataisa ventilācijas sistēmai aizvēršanas vārsti, jāpieregulē ārdurvis utt sīkumi…. kas to būtu domājis, ka ir tik daudz sīkumi, ko pie mājas ir jādara (atšķirībā no dzīvokļa).
Pagājušās nedēļas noslēgums gan bija ļoti skumjš, jo izvadījām manu mammu. Viņai tagad ir iestājies miers. Slimība, kas bija piemeklējusi – vēzis – tomēr ir neārstējama un pēdējos 4,5 gadus viņa ar mainīgām sekmēm spēja cīnīties pretī. Pēdējie mēneši nebija diez ko viegli. Tagad viņai ir iestājies mūžīgai miers un sāpes ir zudušas. Bēres bija diezgan plašas un bija ļoti daudz viesu… bija pat tādi radi, ko veselu mūžību nebiju redzējis… tākā ļoti daudz lietuviešu radu, tad nācās atcerēties lietuviešu valodu un daudz runāt, skaidrot, mierināt… tiem, kas nezina, tad lietuviešiem ir ļoti izteikti košas bēru ceremonijas ar ilgām apraudāšanām un dažādu dziesmu dziedāšanām veselu diennakti pirms bērēm… ziedu kalni… asaru jūras… es gan no tā visa distancējos, jo uzskatu par pārāk lielu un uzspēlētu pasākumu… kas jau gribēja, tas atvadījās… domās… bet nu tas tā – mans subjektīvais viedoklis. Bet nu, jāciena ir seņču pagānu paražu mikslis ar katoļu un luterāņu ticībām… bēres tomēr ir tāds palicēju psiholoģiskās reģenerācijas pasākums…
Šonedēļ jāpašeptējas pa māju, jānoiet vismaz vienreiz šoruden sēnēs un, cerams, jāpieņem lēmums par to, kur tad strādāt…
PS
Izrādās dārzā ir nogatavojušās lielā sarkanās plūmes un saldie āboli… Ābolu gan šogad ir maz…
Ekonomika: Mans viedoklis
Otrdiena , 1. Septembris, 2009. — VigantsValsts vīri šobrīd nodarbojas ar seku likvidēšanu viesuļvērtras laikā… cilvēki, protams, pašsaglabāšanās instinktu vadīti – mūk no ekonomiskās viesuļvētras uz citām zemēm. Tie, kas patriotisku jūtu vadīti paliek un braši turās, pamazām zaudē enerģiju un spēku pretoties visam tad haosam, kas notiek visapkārt. Dižkibele, vairāk vai mazak skar katru no mums – kas zaudē darbu, kam samazināta pensija, kam samazināta alga, citam aizvērta slimnīca pilsētā, bet daudziem mazajiem skolniekiem jādodas jaunajā skolā. Tas viss ir nepatīkami un parasti katru skarto indivīdu ietekmē arī morāli. Cilvēki kļūst nervozāki, pesimistiskāki… daudziem parādās “nolemtības” sajūtas un aizvainojums par 7 trekno gadu ilūziju, kurai tik ļoti gribējās noticēt. Es negribu spriedelēt, ko izdarīja nepareizi… tā jau ir vēsture, un tur neko nevar mainīt… Es gribētu izteikt savu pilsoņa un vienas balstiesības turētāja viedokli.
Izglītība
Šodien ir 1. septembris, un visi bērneļi dodas uz skolu. Kopā latvijā ir mazak par 250 000 skolēnu (saskaņā ar CSB datiem, tur ir arī vēsturiskie dati), kas ir par 100 000 mazak kā tas bija pirms 18. gadie. par 50 000 mazāk kā pirms 4 gadiem…. Skolēni strauji samazinās un šajā kontekstā noteikti ir skolas, kuras nav vairs racionāli uzturēt. Tāpat ņemot vērā, ka arī iedzīvotāju dzīvesvieta ir mainījusies- daudz vairāk cilveku dzīvo Rīgā un pierīgā kā aŗī ieverojami daudz cilvēku ir devušies prom uz ārzemēm, tad uzskatu, ka reģionos skolas patiešam ir jāsamazina. Rīgā iespējams skolu skaitu nevajadzetu samazināt, bet noteikti varētu izmanto centralizētu administrāciju (nu grāmatvedības nodaļa var but viena uz 5 skolām un arī zāles pļāvējs noteikti var kalpot vairākām skolām).
Manuprāt gan Skolām vajadzetu domāt arī par ievērojamu modernizāciju. Mūsdienu digitālajā laikmetā butu pilnīgi normāli, ja visiem skolotājiem butu portatīvie datori ar jau sagatavotām un no ministrijas atsūtīām prezentācijām par atbilstošo tēmu, digitāliem papildmateriāliem, un katrā klasē pa projektoram, kur varētu kvalitatīvi visu šo materiālu aŗī pasniegt.
Runājot par mācību grāmatām – uzskatu, ka sen jau bija laiks grāmatas un burtnīcas padarīt pieejamas digitālā veidā… skolotāja ierodoties uz stundu izdrukā atbilstošos darba uzdevumus, testus uz normālām A4 lapām un var kvalitātīvi novadīt stundu. Kontroltestus taču var organizēt arī elektroniskajā veidā un tā varetu izvairīties aŗī no ievērojama apjoma labošanas darba… skolotājiem viarak paliktu laika darbam ar problemātiskajiem skolēniem un papildus ārpusstundu aktivitātem.
Digitalizācija tāpat viennozīmīgi varētu arī paplašināt saturu stundās pievienojot statiskai ifomrācijai arī ievērojamu apjomu multimēdiju lietu – videofilmas, audioierakstus, interneta lapas, dažādus kopējos visas klases testus un iespējams arī atseviškos gadījumos arī vdeiokonferences vieslekcijas. Iedomājieties cik interesanta kļūtu matemātika, ja nebutu sausi uzdevumi no grāmatām, bet būtu arī nelieli pāris minūšu video par reālu pielietojumu dabā. Dažādas apmācības spēļu veidā?
Man te šovasar bija ciemos māsa, kas mācās vienā no sākumskolas klasēm. Viņai ir grutības ar reizreiķinu… un nokečaju un uzliku uz iPhone programmiņu, kas uz laiku piedāvā dažādus reizināšanas uzdevumus… gan bērnam interesanti, gad reizreiķins iemācās. Tāpat var macīties arī dabas zinības, fiziku, mūziku un pārējos priekšmetus (atskaitot fizkultūru laikam )
Un tagad padomājiet… cik izmaksātu 10 000 skolotāju nopirkt portatīvos datorus? (nu kādi ~250Ls x 10 000 = tikai 2,5 miljoni + vēl tik pat par projektoriem) Un skolnieki jau varetu sanemt normālu interaktīvu apmācību… un skolotājiem butu ieverojami mazak darba, jo varētu atkal izmantot jau sagatavotus materiālus.
Es gan nesaprotu kapēc šobrīd Valsts nevar nopirkt pat grāmatas … nu takš ministrija vienreiz nosaka kādas grāmatas ir katrā priekšmetā un ņem un nopērk 20 tuktoši pirmās klases ābeces un izdala skolu bibliotēkām… pat pieņemot ka visiem 250 000 skolēniem vajag katram pa 20 grāmatām gadā un viena grāmata var tikt izmantota vidēji 2 gadus, tad sanāk ka kopā centralizeti jānopērk 2,5 miljoni grāmatu gadā … un tas noteikti nemaksātu vairāk par latu/gab… pat ja grāmatas būtu cietos vākos… nu bļins! Kas valstij nav šo dažu miljonu, lai nopirktu bērniem grāmatas un skolotājiem datorus?
Darba meklējumos – otrā nedēļa
Pirmdiena , 31. Augusts, 2009. — Vigants
briic.lv
Nu otrā nedeļa, kā jau bija gaidām, pagāja produktīvi. Bija nozimīgas darba intervijas un nedēļas baigās arī tika izteikts vien konkrēts piedāvajums iet strādāt. Tā kā paralēli notiek pārrunas ar vairākiem uzņēmumiem, tad esmu nolēmis nepieņemt galējo lēmumu līdz visi potenciālie darba devēji būs izvērtējuši manu kandidatūru un izskatās, ka tas notiks ne ātrā kā padsmitajos datumos. Šonedeļ – vēl tikšanās, tikšanās un tikšanās… Pagaidām izskatās, cerīgi un ir sajūta, ka līdz 17. septembrim uzņemšos vienu, otru vai trešo izaicinājumu… tad vēl te “putniņš” pačukstēja, ka šonedēļ zvanīs vēl viens jauns darba devejs, kas vēlēsies aprunāties…
Godīgi varu teikt – darbs ir! Darba deveji meklē apņēmīgus, optimistiskus darbiniekus, kas ir gatavi arī strādāt nevis tikai saņemt algu.
Piektdiena visam uzņēmuma bija tāda brīvāka un es pēcpusdienā arī devos atpūsties pie jūras uz Melnsilu. Šodien svaigiem spēkiem un vēl vairāk optimisma ķeros pie kaudzi lietām, kas vel jāuzspēj izdarīt tuvāko pāris nedeļu laikā.
Darbā jānodod lietas kolēģiem, jāinformē klienti (oficiāli) par izmaniņām. Līdz ar to daudz darba – jāsagatavo visa svarīgakā informācija par klientiem, lai neviens mans solījums nepaliktu aizmirstībā, jāpapildina sistēmas, jāsakārto galds un visas piezīmes un jāatbild uz e-pastiem, kas iekrājušies pagājušas nedeļās pašās beigās…
Un jā – interesants jautājums pagājušonedēļ man tika uzdots (cenšos precīzi citēt): “Kādas vēl labas īpašības tev piemīt, ja neskaita nekaunību?”
Dzīvības cena
Ceturtdiena , 27. Augusts, 2009. — Vigants
Politiķi un biznesmeņi tikai to vien runā – nauda, nauda, nauda… dodiet miljonu… dodiet 10 miljonus… 100… vēl vēl vēl… nu cik tad var? Izlemiet vienreiz! Nu būs tev tie 100 miljoni, bet ko tie dos? Paliksi vecs… tāpat saslimsi … nonāksi slimnīcā, bet izrādīsies, ka visi normālie dakteri ir Vācijā, Francijā un Zviedrijā… Priecāsies, ja tev vispār iedos citramonu un ļaus atgulties siltā sturītī…
Tagad ver ciet Rīgas pirmo slimnīcu… nesaprotu kapēc! Man pašam ir sanācis nakts vidū braukt uz turieni saņemt pirmo palīdzību… tad kad Tev liekas, ka pēdejā stundiņa klāt, tad nav laika no centra ar trolejbusu braukt uz Stradiņiem vai Gaiļezeru… tad vajag UZREIZ! Pie tam pirmajā, cik man zināms, daudzi nāca kājām un nevajadzēja sūtīt ātro palīdzību pakaļ. Es nebrīnīšos, ka kāds uzņēmīgs ārsts nopirks to ēku un pataisīs par privāto slimnīcu…
Rīgā vēl tā… ir tie Stradiņi un vēl tur… bet ko darīs Saldus iedzīvotāji… tur no otrdienas (1. septembra) piever vienīgo slimnīcu… un ja tu sev meža iezāģēsi kājā vai kāds zara gabals uzvelsies uz galvas – ņem lāpstu un roc bedri, lai tavs līķis nebojā gaisu līdz atbrauks ātrie (ja atradīs un varēs piebraukt vispār) no Kuldīgas vai Liepājas… Un pat ja esi atrasts, aizvests līdz slimnīcai, tad vēl neviens negarantē, ka būs dakteris, kas salāpīs, būs bintes ar ko pārsiet un gulta, kur atgulties… varbūt slimnīcās vajadzetu ieviest arī stāvvietas un sēdvietas? Gultas vietu atstāt akurāt tiem, kas nevar vairs nostāvēt un nosēdēt… lai gan, tiem gultu labak nē… gultas ir dārgi… un ja jau nevar nostāvēt tad jau tik un tā “atmetīs kedas” un kas tad “atlocīs” nu jau desmitiem latu pacienta iemaksas? Nodokļu maksātājs arī nekāds dižais vairs nebūs…
Tas izklausās ar ironiju… smieties var… ja vien kāds no tev ļoti tuviem cilvekiem neguļ vienā no šādām gultām… gultām, kura būs līdz otrdienai… un tad izliks uz ielas… es nesmejos… esmu dusmīgs! Kamēr lielie cilvēki nevar sadalīt miljonus, tikmēr tauta mirst… un mazākais, ko mēs varam izdarīt – ļaut nomirt mierīgi, siltā gultā ar ūdensglāzi uz blakus skapīša… tas nemaksā miljonus… pat ne tūkstošus…
Darba meklējumos – pirmā nedēļa
Pirmdiena , 24. Augusts, 2009. — Vigants
Nu pirmā darba meklējumu nedēļa pagājusi. Godigi varu teikt, ka interese un darbavietas tirgū ir! Tiesa gan darba devēji ir kļuvuši ļooooti izvēlīgi un noslēpumaini – meklē labākos no labākajiem! Ir jau skaidrs un ieplānots … šī nedēļa noteikti paies darba interviju zvaigznājā. Ceru, ka līdz nedeļas beigām man būs skaidrāks – ir kas reāls vai tikai tausta piedāvājumu?
Kārtīgi ir noslīpēti īsie CV latviešu un angļu valodā. Īsais CV – ar bildi un īsiem viena teikuma komentāriem… tā lai viss svarīgakais saiet vienā lappaspusē… tā lai potenciālais darba devejs atver un dažu sekunžu laikā saprot ar ko ir darīšana.
Kopumā ir CV nosutīts apmēram uz 10 reālām vietām … ar reālām es uzskatu vietas, kur objektīvi un reāli skatoties es butu piemērots kandidāts un vienlaicīgi es butu gatavs uzņemties minētos izaicinājumus). Tāpat nosūtīts CV arī uz dažām nereālām vai godīgi sakos – niecīgas varbūtības darba vietām (Google, Apple ).
CV piereģistrēju (pagajušas nedēļas sākumā) arī EURES. Pēc statistikas spriežot – tur ir pilnīgs klusums… neviens pat nav apskatījies CV. Turpretī cv.lv vairāki uzņēmumi ir pētījuši manu biogrāfiju. Interesanti arī tas, ka vismaz 2 cilvēki izrādīja interesi par mani kā kandidātu izlasot manu rakstu šajā blogā vai Twitterī. Vēl nekā konkrēta, taču droši varu teikt, ka nevajag kautrēties par to, ka meklē jaunas darba iespējas un izaicinājumus arī digitālajos mēdījos…. protams, ja vien Tu nēesi savu reputāciju sabojājis lamājot citus.
Psiholoģiskais labirints
Ceturtdiena , 20. Augusts, 2009. — Vigants
Nu jau 4 diena kopš brīža, kad sadzīvoju ar apziņu, ka daudz maz skaidrība par profesionālo dzīves ceļu ir tikai tuvākajām dažām nedeļām… pēc tam šņākoņa un melnbalti punktiņi… kā TV, kad signāls notrūkst. Kā lai aizpilda šo nenoteiktās formas, izmēra un satura periodu? Būs viņš vispār vai nebūs?
Esmu nolēmis, ka noteikti (pat ja izdosies parakstīt jaunu līgumu vēl pirms esoša darba līguma beigām) paņemšu pa vidu vismaz nedeļu brīvu. Tādu kā neapmaksātu atvaļinājumu. Lai uzlādētu baterijas. Pēdējais atvaļinājums (3 nedeļas) bija ap Jāņiem šogad, bet nu grūti to būtu nosaukt par pilnvērtīgu atvāļinājumu, jo tāpat zvanīja klienti, sūtīju e-pastus un pat biju uz pāris tikšanās.
Vispār man pašam interesanti vērot sevi tā it kā no malas – pirmajā dienā bija tāds kā autopilots. Tu visu saproti, tu visu dari pareizi, tu neko pārsteidzīgu un nepārdomātu neievāri. Otrajā dienā ir tāda kā konstruktīva rīcība iespēju apzināšanā, tādā kā vides un apstākļu izpēte. Pieteikšanās uz vairākām darbavietām, kur es būtu piemērots…. Tad tākā vairāk pievērsies sev.
Tāpat otrajā dienā jutos arī nedaudz atvieglots un uz kolēģiem skatos ar tādu mazo smīniņu – “man bi jūsu problēmas!” Toties stress ir pazudis kā ar nazi nogriezts… Pēdejās pāris nedeļas tāda ziņā nebija vieglas. Tāpat šajās dienās ir izdarīts milzumdaudz privāto lietu (lielākoties ārpus darba laika), kas tika atliktas līdz brīdim “kad bus laiks”… parādījusies tāda kā enerģija parupēties par sevi, savu ģimeni un savu mājokli. Piemēram man jau pusgadu sēta stāv kaudze ar gāzbetona blokiem… pasūtīju konteineru un vakarā atslodzei kopā ar mājiniekiem sametām kādus 6 kubus šo buvgružu…. lai sēta ir tīrāka..
Esmu optimists, noskaņots apgāzt kalnus! Kas būs tālāk? Kaut kāda brīdī iestāsies besis un depresija? Ceru, ka nē!
Starp citu, es nopietni apsveru un būtu gatavs doties uz ārzemēm… kas to būtu domājis… laikam jau ši dižķibele var būt par jauku iemeslu dzīvē kaut ko būtiski mainīt. Ja būs tāda iespēja (nu noteikti netaisos zemenes lasit vai viesnīcas nummurus uzkopt), tad noteikti nopietni apsvēršu iespēju doties prom… protams, ja varēšu arī ģimeni ņemt līdzi un nodrošināt ne sliktākus apstākļus kā šeit.
Viens citāts no raksta iekš diena.lv (rakstītajs nēesmu es, bet škiet ļoti līdzigā situācijā nonācis cilvēks):
Darba zaudējums ir arī iespēja veselīgi paraudzīties uz stabilitāti. Vai tāda patiešām pastāv? Kamēr nav nekādu satricinājumu, mums ir šī ilūzija. Tomēr darba zaudēšana ir iespēja dzīvi ieraudzīt tādu, kāda tā ir, — neprognozējamu un mīklainu. Nedrošu, bet tieši tāpēc dzīvošanas vērtu.
Darba meklējumos
Otrdiena , 18. Augusts, 2009. — Vigants
Darba meklējumos tā pat kā sēņošanā ir nepieciešama noskaņa, piemērtos apģerbs un īstās vietas. Tā nu šodien biju nostaigājis uz frizētavu, atdevu gaišo uzvalku ķīm. tīrītavā un atjaunoju un skaisti noformēju savus CV latviski un angliski. Vai vajadzētu arī krieviski? Tagad apskatīsimies, kur varētu būt “īstās” vietas.
Vakar vakarā atradu pāris sev piemērotas vakances ārzemēs, kur pieteicos par kandidātu (Apple UK un Google Somijā). Godīgi sakot jau īsti negaidu, ka man no turienes uzrakstīs vai piezvanīs, bet nu ja nepamēgināsi, tad nekad neuzzināsi!
Tad padevu ziņu arī sev zināmajiem cilvēkiem Latvijā, kas orientējas brīvajās darba vietās un head-hunting pieprasijumā. Visticamākais, ka manas spējas drīzak noderēs Latvijā kādai starptautiskai kompānijai, kas vēlas noturēt savu apjomu vai iekarot vēl neiekarotos klientus. Viens ir skaidrs, ka Latvijā IT bizness noteikti ir butiski samazinājies… pričom visā AustrumEiropas rēģionā dzīve vairs nav salda (Kā šodien lasīju iekš db.lv, tad Elko Grupa ir samazinājies apgrozijums pa 53%). Attiecīgi domājams, ka lielāko ražotāju esošie Napoleona tirgus iekarošanas plāni lielākoties lemti neveiksmei, jo pie šāda krituma visi ražotāji ir nežēlīgi agresīvi (pašsaglabāšanās instinkts?).. cenas iet lejā, apjoms iet lejā, kopējās peļņas izgaist… un absolūtais naudas daudzums katastrofāli samazinās… klienti pērk tikai patiešam izejot no ValueForMoney principa.
Tad uz to visu skatoties ir skaidrs, ka mani pakalpojumi (klientu attiecību vadība, partneru vadība, tirgus daļas iekarošana… ko vienā vienkāršā vārdā apzimē ar “Pārdošanu”) būtu noderīga tikai atšķirīgajiem uzņēmumiem, kas šobrīd nav pārstāvēti vai pārstāvēti ļoti maz…. jo no nulles apgrozījuma ir salīdzinoši iespējams parādīt izaugsmi tirgus daļā un arī $$.
Tad vajag pieslieties kādam progresīvam uzņēmumam (Apple, Google) vai kādas esošam uzņēmumam, kas attīsta jaunu virzienu (līdz šim nepiedāvātu reģionā)…. tjipa Dell mobilie telefoni vai Jaunie Cisco Serveri…
Ceru, ka esoša priekšniecība šito nelasa…
-
Autors
-
-
Pēdējie komentāri
