Visi diskutē par nodokļiem – kurus vajadzētu mazināt, kurus nevajadzētu mazināt… bet vai mums vispār kāds ir prasījis? Zemāk Tev ir iespēja izteikt savu viedokli – kādus nodokļus tavuprāt vajadzētu mazināt?
Darba vietas, kuras neeksistēja pirms 10 gadiem
Sestdiena , 12. Maijs, 2012. — VigantsŠis ieraksts ir tapis kā atstāstījums no Forbes raksta.
Tehnoloģijas attīstās un šīs attīstības rezultātā arī attīstās cilvēku nodarbošanās veidi, jeb amati. Forbes ir apkopojis 10 dažādus amatus, kuri neeksistēja vēl pirms 10 gadiem. Visus 10 es neuzskaitīšu, bet labprāt pieminēšu, manuprāt, interesantākos.
Lietotāja Pieredzes Izstrādātājs (User Experience Design)
Tas ir amats, kur cilvēks nodarbojas ar produkta lietojamības izstrādi. Tā ir kombinācija starp vizuālo dizainu, tehnoloģiskajām funkcijām un cilvēka ieradumu sapratnes. Šajā amatā jāpārzina dizaina programmas (Photoshop) un arī programmatūras izstrādes tehnoloģijas. Šāds cilvēks ir nepieciešams kā vidutājs starp programmētājiem un vizuālajiem dizaineriem, aizstāvot gala patērētāja intereses produkta lietošanas vienkāršībā un funkciju loģiskā izkārtojumā. Man personīgi liekas, ka Lietotāja pieredzes izstrādātājs ir dizaineru evolūcijas nākamais posms, kas pāriet no produkta vizuālās izstrādes uz jau lietojamības izstrādi. Līdzīgi kā uzņēmumos ir biznesa procesu dizaineri, kas palīdz definēt biznesa procesus un tad optimizē tos padarot pašus uzņēmumus efektīvākus.
Galvenais Klausīšanās Vadītājs (Chief Listening Officer, CLO)
Lai arī daudzi uzņēmumi reklāmās stāsta, ka klientu viedoklis ir ļoti svarīgs, tomēr klientu viedokļa klausīšanās aprobežojas ar aptaujas anketu izsūtīšanu klientiem reizi vai divas gada laika un statistiski analizējot rezultātus. Galvenais Klausīšanās Vadītājs ir cilvēks, kura uzdevums ir būt visur kur lietotāji nepiespiesti apspriež uzņēmuma produktus – kvalitāti, lietojamību, cenu, relatīvo salīdzinājumu ar konkurentu produktiem, vēlamajām funkcijām utt. Šis cilvēks aktīvi lasa dažādus produkta forumus, seko līdz diskusijām publiskajos sociālajos tīklos, lasa produktu atsauksmes interneta veikalos un dažādu apskatu lapās. Šī cilvēka galvenā īpašība ir spēja klusēt un uzmanīgi klausīties ko runā klienti… nekritizējot, neietekmējo un nekomentējot.
Sociālo Mēdiju Menedžeris
Šis cilvēks ir uzņēmuma kontaktpersona sociālajos tīklos. Šis cilvēks aktīvi atbild uz klientu uzdotajiem jautājumiem sociālajos tīklos, personīgā formā informē par uzņēmuma jaunumiem. Šis cilvēks aktīvi komunicē ar klientiem izmantojot sociālos tīklus. Parasti šis cilvēks ir daļa no mārketinga komandas un pilda sociālo mēdiju komunicēšanas funkciju kā daļu no lielāka produktu virzīšanas plāna (piem. tv reklāma, loterijas, produktu testēšanas un citi)
Nokia Lumia 800 apskats
Piektdiena , 11. Maijs, 2012. — Vigants
Lai arī Nokia Lumia 800 oficiāli Latvijā būs pārdošanā no nākamās nedēļas, man ir tas prieks jau mēnesi ikdienā lietot šo ierīci. Nokia Lumia 800 melnā krāsā nopirku nepiesaistītu no Xnet.lv. Lumia 800 ir pirmais daudz maz nopietnais Windows Phone 7 bāzētais telefons no Nokia. Telefons ir visai ilgi gaidīts gan tā mātei (Nokia) gan tēvam (Microsoft)… tieši šis Nokia telefons ir tas, kurš izrullēs sarkano paklājiņu lielajam brālim, kurš nāks pēc kāda laika Nokia Lumia 900. Bet par to citreiz, kad vēji atpūtīs to arī līdz mūsu krastiem. Šodien pastāstīšu par savu pieredzi ar Lumia 800.
Pirmie iespaidi
Telefonam ir neierasti interesanta ekrāna stikla forma – ar noapaļotām malām, kas rada sajūtu, ka stikls ir nedaudz izliekts. Korpuss uz tausti ir ļoti patīkami kvalitatīvs un ir tāda premium telefona sajūta. Ieslēdzot ekrāns uzreiz pārsteidz ar fantastiskām krāsām. Ņemot vērā, ka mans iepriekšējais telefons ir HTC HD7, tad noliekot blakus uzreiz var pamanīt ekrāna kvalitātes atšķirību. Telefona vadības pogas ir “hromēti” spīdīgas un tas piešķir dizainam tādu rozīnīti. Viennozīmīgi rokās iegulst telefons ar patiesi modernu dizainu un kvalitatīvas iekārtas sajūtu. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »
Dzīve Mākotnē V3.0
Piektdiena , 4. Maijs, 2012. — Vigants
Mākotne = Nākotne + Mākonis
Lasiet arī manus iepriekšējos rakstus par dzīvi mākotnē V1.0 (2008.g.) un V2.0 (2010.g.)
Mākonis = serveri un cita centrāla skaitļošanas jauda, kas piedāvā centralizētus pakalpojumus izmantojot internetu.
Mūsdienās ikviens datoru lietotājs agrāk vai vēlāk saskaras ar internetu un tā piedāvātajām iespējām. Mēs varam pasūtīt aviobiļeti internetā, mēs varam aplūkot draugu ceļojumu fotogrāfijas draugos, mēs varam pat pārdot savu veco automobili un iegādāties jaunākās grāmatas digitālā formā. Šķiet tik daudz iespēju, ka sekot visam līdzi pat nav iespējams laika trūkuma dēļ. Katras jaunas vietnes atklāšana prasa zināmu laiku, lai tajā reģistrētos, izpētītu kā tā darbojas un kāds labums no tās ir tev – lietotājam?
Lai ieskatītos 10 gadus tālā nākotnē mums vajadzētu saprast ātrumu ar kādu attīstās tehnoloģijas, internets un to sniegtās iespējas. Paskatīsimies atpakaļ pirms 10 gadiem. Pirms 10 gadiem neeksistēja neviena no šīm populārajām interneta vietnēm – Facebook (2004), Twitter (2006), YouTube (2005). Taču šodien tās ir izveidojušas veselas pakalpojumu nišas, kurās arī pašas nosaka toni. Pirms 10 gadiem mēs gājām uz izstādi, lai paskatītos kādi izskatās portatīvie datori… pirms 10 gadiem Latvijā tika uzstādīti pirmie pāris interneta kioski ar skārienjūtīgo ekrānu.
Pirms 10 gadiem nebija arī tādu populāru tehnoloģisku lietu kā iPad, iPhone, Android. Mobilais internets pats pa sevi bija ļoti ekskluzīva lieta. Pirms 10 gadiem elektroniskie grāmatu lasītāji bija kaut kas tikai prototipiem līdzīgs. Šodien katram daudz maz situētam profesionālis ir pa gudrajam telefonam, kas visu laiku ir tiešsaistē izmantojot mobilo internetu saņem jaunāko un aktuālāko informāciju, ziņo par atrašanās vietu draugiem un paralēli ļauj noskatīties notiekošo hokeja maču.
Kas mūs sagaida pēc 10 gadiem?
Laikam jau jāsāk ar iekārtām. Manuprāt pēc 10 gadiem mūsu rīcībā vairs nebūs tik ļoti pierasto lietu kā datorpele un klaviatūra. Gluži loģiski, rodas jautājums – Kā tad lietotājs sazināsies ar datoru vai kādu citu ierīci, kas nu būs tad tā galvenā? Pavisam vienkārši – datori un iekārtas iemācīsies saprast cilvēka dabiskos komunikāciju veidus.
Nākotnes iekārta spēs redzēt un saprast ko tieši tā redz. Nākotnes iekārta spēs atšķirt, kad lietotājs ir priecīgs, kad noskumis, kad dusmīgs. Iekārta spēs līdzīgi kā cilvēks šobrīd – pēc skata pateikt lietotāja nodomus un noskaņojumu, ķermeņa valodu, žestus, mājienus… Tā spēs saprast kustības telpā, analizēt kustību ātrumu kombinējot ar pavadošo sejas izteiksmi. Padomā pats – vienkārša paklanīšanās otra cilvēka priekšā var būt dziļas cieņas pilna, agresīva, nicinoša, formāla, pilna pateicības utt.
Nākotnes iekārta spēs dzirdēt un saklausīt savu lietotāju. Tu vienkārši sarunāsies ar savu datoru. Nebūs speciālu komandu vai vārdu secības. Līdzīgi, ka mēs šodien viens otram stāstām savas idejas un uzdodam uzdevumus, tā arī nākotnē tu varēsi brīvā formā stāstīt inteliģentajai iekārtai savas ieceres un tā spēs saprast kontekstu, toni un citas sīkas lietiņas. Padomā pats cik dažādās nozīmēs šodien vari pateikt vārdu „Jā”. Pārliecinošais „Jā!”, jautājošais „Jā?”, skeptiskais „Jā…”. Cilvēki tev līdzās spēj to visu sadzirdēt un noprast tavu patieso atbildi.
Nākotnes iekārta spēs sadarboties ar visām pārējām tev apkārt esošajām iekārtām. Ejot pa ielu, Tavs telefons zinās, ka tuvumā ir sen neredzēts draugs, kuru noteikti vēlies satikt. Telefons atgādinās Tev, ka pa ceļam uz sporta zāli ir rotaļlietu veikals, kur noteikti atradīsi kaut ko jauku sava dēla dzimšanas dienai. Tavs dators būs informēts par tavu atrašanos, plāniem un spēs kontrolēt pārējās tehniskās lietas tavā dzīvē – istabas temperatūru mājās, nepieciešamo laiku braukšanai ar auto, ņemot vērā ārā esošo svaigi uzsnigušo sniegu un sastrēgumus iebraucot pilsētā, tavu finansiālo situāciju un to, ka nedrīksti atļauties tos jaunos zābakus.
Lai tas viss darbotos tādā vienā saskanīgā idillē ļoti svarīga loma būs mākoņservisiem. Tas būs centrālais intelekts, kas attālināti diriģēs visas iekārtas balstoties uz visu pieejamo informāciju. Mākoņserviss būs tavas dzīves inteliģentais asistents. Droši vien pastāvēs vairāki centrālie mākoņservisi, līdzīgi kā mobilie operatori šodien cīnīsies par katru jaunu klientu. Konkurence nodrošinās šo servisu strauju intelektuālo attīstību un spēju daudz precīzāk un intuitīvāk saprast savu lietotāju, mirkļa ātrumā analizēt informāciju un dot pareizās norādes un ieteikumus. Lietotājam būs jāizvēlas tikai servisa sniedzējs, kas nodrošinās visu nepieciešamo – elektroniskās vēstules, izklaidi, iepirkšanos, spēles, grāmatas, mūziku, video, izglītību un visu pārējo iespējamo par kaut kādu nelielu fiksētu mēneša maksu. Visi tavi „virtuālā satura” patēriņa ieradumi tiks analizēti un tu saņemsi tikai tev interesējošo, svaigāko saturu. Ja esi komēdiju seriālu cienītājs kas vakaros mīl lasīt fantāzijas romānus, bet no rītiem automašīnā klausīties šlāgera mūziku, tad serviss to visu zinās un jau proaktīvie piedāvās sagatavotus ieteikumus ar visjaunāko saturu. Tas atsekos tavu veselības stāvokli un laikus ieteiks pievērst uzmanību vienai vai otrai niansei jūsu organismā laikus novēršot nopietnas saslimšanas.
Serviss darbosies ar visām tavā dzīvē esošajām iekārtām: automašīnu, televizoru, datoru, telefonu, ledusskapi, veļas mašīnu, fotoaparātu, darbagaldu un pat sunim implantēto čipu. Tas atsekos un atjaunos automašīnas apdrošināšanu, tas pats pieteiks atlīdzību, ja būs radusies skramba automobilim vienlaikus ieplānojot laiku, kad salabot.
Mākotnē būs inteliģents serviss, kas parūpēsies par visiem tiem apnicīgajiem dzīves sīkumiem, kuri paņem tik daudz laika atbrīvojot laiku citām lietām… pabūt kopā ar ģimeni, ceļot un redzēt tālas zemes, mācīties jaunas valodas, iepazīties ar jauniem cilvēkiem.
Šis serviss būs maksimāli „humāns”. Ļoti ticams, ka šiem servisiem tiks dots kāds cilvēcīgs vārds un visās iekārtās Tevi uzrunās cilvēkvēkveidīga digitālā būtne. Tas tādēļ, lai šis serviss būtu tava uzticības persona un tu uztvertu to drīzāk kā cilvēku, nevis kā kaut kādu mākslīgo intelektu.
PS
Raksts tika uzrakstīts pirms vairākiem mēnešiem (2011. gada decembrī), bet nopublicēts tikai tagad.
Ģēniju iezīmes
Piektdiena , 27. Aprīlis, 2012. — VigantsPēdējā laikā esmu aizrāvies ar dažādu slavenu cilvēku biogrāfiju lasīšanu vai dokumentālo filmu skatīšanos. Man par pārsteigumu ļoti daudzu ģeniālu cilvēku dzīvesstāsti satur dažas līdzīgas iezīmes:
1. Parasti topošais ģēnijs bija mazizglītots vai neizglītots, tādēļ ļoti daudz vēroja apkārtni, procesus un pats nonāca līdz secinājumiem nevis ļāvās esošajiem uzskatiem sevi izglītot un ievirzīt. Radīt alternatīvu skatu uz lietām var cilvēks kura radošums un prāta atvērtība nav ierobežota ar esošajiem aizspriedumiem. (Mikelandželo, Leonardo Da Vinči, Stīvs Džobs)
2. Šķiet visi ģēniji jau jaunībā apšaubīja sabiedrības autoritātes un to darbus. Cilvēki, kas dziļi ciena pastāvošās kārtības, automātiski notic esošās situācijas pareizumam… tikai tādi cilvēki, kas uzdrošinās apšaubīt, ka zeme ir plakana spēj aizdomāties un noticēt tam, ka zeme ir apaļa. Šiem cilvēkiem gandrīz nekas no esošās cilvēces zināšanām nav pats par saprotams pirms paši to dabā nav novērojuši. (Stīvs Džobs, Einšteins)
3. Visiem viņiem bija problemātiskas ģimenes dzīves. Šķiršanās, ārlaulības bērni vai vispār nekad nav apprecējušies. Tāda sajūta, ka ģēnijiem vispār ir problēmas ar komunikāciju ar apkārtējiem cilvēkiem…
4. Ģēnijiem bērnībā vai jaunībā ir kāds būtisks mazvērtības komplekss – parasti par izcelsmi (Einšteins bija ebrejs, Stīvs Džobs bija adoptēts) vai izskatu (Mikelandželo bija lauzis degunu).
5. Ģēniji jaunības un radošā plaukuma laikā neprot uzklausīt kritiku par savu darbu. Ir tikai viņu viedoklis un nepareizais viedoklis.
Vai tevī ir kaut kas no šī? Varbūt arī tu esi ģēnijs?
Moderna valsts naudas sadales sistēma
Pirmdiena , 23. Aprīlis, 2012. — Vigants
Aptuveni idejiski kādu informāciju varētu redzēt lietotājs atskaitē.
Ir ideja, kas jau vairākus gadus nepamet manu prātu. Kā lai padara nodokļu maksātājus laimīgākus? Cilvēki sūkstās par to, ka nodokļos samaksātā nauda nonāk dažu politisko darboņu kabatās vai vispār netiek novirzīta kur pienākas. Ir ideja, par absolūti caurspīdīgas nodokļu sadales sistēmas izveidi. Pati koncepcija ir sekojoša: katrs samaksātais lats ir precīzi atsekojams līdz tas tiek “izdots” no valsts budžeta. Mēs katrs tiešā un netiešā veidā samaksājam kaut kādu naudas apjomu nodokļos. Tiešais ir tas, kur valsts zina, ka nauda nākusi tieši no mums – ienākumu nodoklis, sociālais nodoklis, Nekustamā īpašuma nodoklis, policijas soda kvītis un citi nodokļi, kuri reģistrējas ar mūsu personas kodu. Netiešie ir nodokļi, kurus dēļ mūsu darbībām maksā citi (PVN, Akcīzi, nodevas, valsts komisijas). Protams tie ir tiešie nodokļi tiem uzņēmumiem, kas tos reāli pārskaita uz valsts budžetu.
Kā panākt, lai cilvēks (privātpersona) varētu tiešā veidā iesaistīties tieši nomaksāto nodokļu pārdalē?
Vienkārši – izveidojam interneta portālu, kur katrs precīzi redz katru mēnesi cik un kādus nodokļus viņš ir samaksājis. Tāpat cilvēks redz, kur tieši viņa samaksātie nodokļi ir nonākuši – 120 Ls ir izmaksāti pensija kundzei Krāslavā, 200 Ls kā atalgojums medmāsai “Stradiņos”. Tad katrs cilvēks konkrēti redzētu kur tieši konkrēti tā nauda ir nonākusi.
Tāpat ļoti labi būtu iespēja cilvēkam pašam noteikt, kurās jomās viņš vēlas, lai viņa nauda tiktu novirzīta. Kā mēs zinām, tad katrā budžeta pozīcijā ir kāda summa, kas paredzēta konkrētajā gadā. Kādēļ lai nedotu cilvēkiem iespēju kļūt par kādas jomas “sponsoru”. Piemēram, man ir aktuāli izglītība, jaunās māmiņas, veselības aprūpe. Un Es pasaku, ka vēlos, lai mani nodokļi primāri tiktu novirzīti šīm nozarēm. Tad es zināšu un redzēšu, ak katru mēnesi es samaksāju algu kādai Medmāsai, kādam pasniedzējam universitātē vai kā bērnu pabalsts vairākām māmiņām.
Tas šķiet utopiski, bet rezultātā cilvēkiem radīsies pārliecība, ka viņu samaksātā nauda nonāk lietderīgās vietās, cilvēkam svarīgās jomās. Manuprāt, šāda sistēma ļautu cilvēkiem iegūt lielāku atbildības sajūtu par nomaksātajiem nodokļiem un sajust to konkrēto labumu, ko nomaksātais lats paveic sabiedrības labā.
No tehniskā viedokļa tas ir visai viegli īstenojams. Pieņemam, ka katrs samaksātais lats ir atsevišķs objekts, kuram mēs piešķiram unikālu identifikācijas numuru. Šie numuri tiek atsekot viscaur valsts naudas aprites sistēmai līdz pat nonākšanai pie izmaksas. Tādā veidā ir iespējams atsekot un atskaitīties man kā nodokļu maksātājam, ka mans konkrētais lats ir aizgājis tur un tur.
Nezinu kā citiem, bet sajūta, ka es zinu kur tiek tērēta mana nauda un iespēja noteikt industriju kur tieši tiek novirzīti mani konkrētie latiņi, palielinātu manu uzticību milzīgajai naudas pārdales mašīnai, ko sauc par Valsts budžetu un morāli liktu man sajusties vajadzīgākam šai sabiedrībai. Es precīzāk redzētu ko tieši es daru šīs sabiedrības labā …
Loģika un loģistika
Trešdiena , 29. Februāris, 2012. — VigantsŠobrīd lasu Alberta Einšteina biogrāfisko grāmatu. Tādēļ šodien pārdomām:
Aptauja: Latvieša sapnis
Trešdiena , 22. Februāris, 2012. — VigantsSteve Jobs (by Walter Isaacson)
Svētdiena , 19. Februāris, 2012. — Vigants
Tā ir aizraujoša grāmata par jaunieti, kas meklē savu vietu šajā pasaulē. Cilvēku, kurš ienīst likumus un noteikumus. Presonu, kura redz lietas pasaulē bināri – vai nu ir perfekti, vai arī pilnīgs sūds. Cilvēks, kurš pieļāva daudz cilvēcīgu kļūdu un noteikti nav diplomātijas paraugs.
Iesaku šo grāmatu izlasīt visiem tiem, kas uzskata sevi par radošiem cilvēkiem, veiksmīgiem uzņēmējiem vai pat par pavisam maziem iesācējiem ar lieliem biznesa plāniem. Jūs izlasīsiet stāstu par cilvēku, kurš radījis kompāniju, kuru viņam atņēma un tikai tad saprata, ka bez paša dibinātāja īsti neprot uzņēmumu attīstīt. Uzņēmums, kurš 30 gadu laikā izauga no tēva garāžā veidotiem pāris datoriem līdz pasaules uzņēmumam, tika novests līdz gandrīz bankrotam un atkal atplauka kā visvērtīgākais uzņēmums pasaulē… Kas ir šī uzņēmuma formula? Kāds ir šī uzņēmuma vadītāja domu gājiens un attieksme pret produktiem, klientiem, patērētājiem? Būsiet pārsteigti par visnotaļ netipisko un iedomīgo vadītāju, kurš uzskata, ka labāk zina, ko klienti vēlas un ko nē. Taču kontrastā Jūs iepazīsiet cilvēku, kuram nauda nav svarīga un kurš ir apsēsts ar detaļām un perfektumu.
Klikšķiniet uz reklāmām!
Piektdiena , 3. Februāris, 2012. — Vigants
Jā, klikšķiniet uz reklāmām! Ja ieejat kādā interneta lapā un Jums iepatīkas tur rakstītais, tad varat apbalvot autoru vienkārši klikšķinot uz tur redzamajām reklāmām. Par katru tavu klikšķi autors saņems kādus pāris santīmus līdz pat latam. Tik vienkārši. Klick un tu autoram esi iemetis dzeramnaudu par viņa pūlēm sagatavojot rakstu.
Ja tu klejo pa internetu un ieraugi kāda sev nepatīkama uzņēmuma reklāmu – KLIKŠ uz reklāmas. Tā tu vari sodīt sev nemīlamo uzņēmumu. Vienalga kam, bet daži santīmi tiks noņemti no minētā uzņēmuma mārketinga budžeta. Nekas traks, bet pāris santīmus tu viņam atņēmi.
Tagad droši aizej uz kādu mīļu blogu un noklikšķiniet uz visām reklāmām… kopā gan jau kāds lats sanāks!
PS Piedodiet, bet manā blogā reklāmu nav. 
Es pārtieku no parastiem “paldies” vārdiem komentāros.
Dod naudu vai mirsti!
Svētdiena , 22. Janvāris, 2012. — VigantsPēdējā laikā tantes un onkuļi vienā no lielākajiem mūsdienu biznesa brīnumiem Googlē ir paņēmuši rokās kaujamo nazi un paretinājuši savu saimniecību no nīkuļojošajiem un neperspektīvajiem projektiem. Šeit der atcerēties, ka visas kompānijas, kuras ir publiskajā akciju tirgū agri vai vēlu maina fokusu no straujas augšanas un monetizāciju, jeb naudas pelnīšanu. Lai arī visas kompānijas laiku pa laikam revidē savu produktu portfeli, tomēr Google pēdējā laikā ir kļuvusi daudz pamanāmāka šajā ziņā. Ar aptuvenu regularitāti reizi kvartālā Google atslēdz no elektronu nabas saites visnotaļ skaļus un plaši izmantotus servisus – Google Wave, kas solīja alternatīvu pieeju sociālajai komunikācijai, Picnic, rīku kuru Google nopirka tikai pusotru gadu atpakaļ… Un daudzus citus.
Tagad padomāsim par motivāciju, kādēļ Google visu kaut ko dod par brīvu lietotājiem. Google pelna ar reklāmu. Reklāmu var iebarot cilvekam tikai nelielās devās. Tieši tas arī bija Google straujās izaugsmes stūrakmens – Google.com meklētājs, bez reklāmām… sākumlapā… kas tolaik bija ļoti drosmīgs solis. Vēl vairāk – Google piedāvāja tikai nelielas teksta reklāmas pie meklēšanas rezultātiem maliņā – neuzkrītoši. Reklāmdevējiem arī bija jaunums – maksā nevis par parādīšanām, bet gan par reāliem klikšķiem. Tā bija revolūcija abās frontēs. Cilvēkiem patika lietot Google, jo salīdzinot ar tolai visnotaļ populāro Altavista.com, Google tolaik bija kaut kas tīrs, nevainīgs un neuzbāzīgs. Ar laiku arī Google kļuva mantkārīgāka un parādījās reklāmas jau daudz kur citur, bet nekad nebija pārāk daudz vai pārāk uzbāzīgas.
Lai noturētu savu dominanci Google izlaida bezmaksas mobilo telefonu operētājsistēmu Android. Jā – visa pamatā bija absolūta dominance jaunajā meklēšanas tirgū – gudrajos telefonos un vitās pārnēsamajās iekārtās. Pagaidām Googlei tas izdodas – Adroids ar savu vienkāršību un šķietamo ne-mantkārību ir iekarojis daudzu telefonu ražotāju un lietotāju sirdis.
Bet te mums jāatceras, ka Google ir publisks uzņēmums, ar akcionāru nebeidzamu kāri pēc aizvien lielākas peļņas. Tāda nu ir tā tirgus ekonomika. Šajā mehānismā agri vai vēlu no jebkuras darbības ir jābūt skaidri redzamai atdevei – naudas, reputācijas, tirgus daļas vai kādā citā formā. Microsoft ik mēnesi sedz miljoniem dolāru zaudējumus, ko ģenerē BING meklētājs, Yahoo vismaz reizi gadā nopietni apsver pārdošanas vai bankrota … ja kāds no šiem abiem padosies, tad Google būs absolūts monopols meklēšanas tirgū.
Ziniet – monopols ir slikti visiem. Monopols iedarbina nenormālu negausību uzņēmumu akcionāros, kas iedarbina naudas mašīnu uz pilnu jaudu. Un mēs paši ar savu enerģisko lietošanu esam veicinājuši šī jaunā monopola tapšanai. Monopolam parasti ir tik daudz naudas, ka viņi var iznīcināt jebkuru mēģinājumu ienākt šajā tirgū. Monopols var izmantot savu situāciju, lai iegūtu arī dominējošu situāciju arī citos sektoros. Android mobilais OS ir tieši šis mēģinājums. Kad meklēšanas sektorā Google ir sasniedzis faktiski griestus (jo augt vēl vairāk neļaus viņiem nedz konkurenti nedz valstu valdības, lai nepieļautu absolūto dominanci), tad peļņa arī vairs nepieaug… un tad nekas cits neatliek kā sākt intensīvi nodarboties ar blakusbiznesiem.
Taču līdz lielajai naudas pelnīšanai blakus biznesos ir vajadzīgs laiks un liela nauda, lai izrēķinātos ar tur esošajiem spēlētājiem. Google ļoti drīz iznīcinās RIM, Symbian un nopietni iedragās Apple pozīcijas mobilo telefonu tirgū. Microsofts savukārt principiāli cīnoties par būtisku tirgus daļu iegūs vēl vienu “sapuvušu ābolu” savā grozā, kurš mākslīgi gadiem būs jāuztur, lai tikai neļautu Googlei iegūt dominanci. Google ir noskatījusi arī sociālo tīklu segmentu, kur gan pagaidām naudas īsti nav… ir tikai nākotnes cerības uz naudu… un viens visai nopietns konkurents – Facebook. Izmantojot savu dominanci Meklētāju tirgos, savu visnotaļ lielto tirgus daļu smartfonu segmentā, interneta e-pasta servisa segmentā un kā ļoti populārs autorizācijas servisa nodrošinātājs, Google ļoti strauji audzē Google+ lietotāju skaitu. Ja tas izdosies, tad ļoti liela daļa interneta satura būs Google kontrolē… un tad akcionāru uzdevumā tiks izlaisti asi un gari mantkārības nadziņi!
Es pieļauju, ka pēc 3…4 gadiem bez Google internetā nevarēs iztikt, un visi interneta lietotāji būs spiesti maksāt abonēšanas maksu kādu 20…50$ gadā, lai varētu izmantot e-pastu, sociālos tīklus, autorizāciju, meklētāju un pat interneta pārlūku. Patentu portfelis būs tik iespaidīgs, ka nevienam jaunam uzņēmuma nebūs ne mazāko izredžu kļūt populāram.
Tādēļ es ceru, ka Microsoft, Apple un citiem lielajiem interneta spēlētājiem izdosies izveidot daudzus jaunus alternatīvus pakalpojumus, lai tomēr saglabātos veselīga konkurence un inovācija nekad neapstāsies.
Filma: Meitene ar pūķa tetovējumu
Piektdiena , 6. Janvāris, 2012. — VigantsMan bija tā iespēja vēl decembra beigās noskatīties filmu “Meitene ar pūķa tetovējumu” Forumcinemas. Filmas sižetu neatstāstīšu, jo tad Jums pašiem nebūs interesanti skatīties.
Filma ir visnotaļ gara un balstīta uz ļoti daudz dialogiem. Ņemot vērā, ka es esmu iepriekš izlasījis arī Stīga Lārsona grāmtu pēc kuras motīviem ir uzņemta šī filma, tad man sižets jau daudz maz bija zināms… bet tomēr ar pārsteigumu. Beigas grāmatā bija nedaudz savādākas… bet nu ne pārāk būtiski. Šajā Holivudas filmas versijā režisors ir ”izravējis” ārā ļoti daudz “zviedriskuma” – spilgto “Zviedru ģimenītes” modeli ir novienkāršojis uz parastu babņiku un galveno varoņu vēsturisko nastu faktiski saspiedis filmas pirmajās pāris minūtēs…Grāmatā visnotaļ plaši aprakstīto un apspēlēto Zviedrisko cīņu par vārda brīvību un preses brīvību pieminot tikai tā garām ejot. Arī daudzi spilgti tēli, kas grāmatas triloģijas otrajā un trešajā daļā ieņem būtisku lomu, šajā filmā ir tik ļoti statiskās lomās, ka lielākā daļa skatītāju pat neievēros to esamību.
Ievērības cienīgs ir filmas ievadtitru mākslinieciskais noformējums… ļoti laba grafika, mūzika un operatora darbs. Atgādināja vairāk “Neiespējamās misijas” ievadu.
Filmas garums 2stundas un 38 minūtes. Filma ir interesanta no pirmās līdz pēdējai minūtei, ja vien Jums ir viss kārtībā ar angļu valodas uztveri neskaitāmajos dialogos. Ja Jums patīk lasīt, tad iesaku izlasīt grāmatu, tur ir daudz vairāk izklaides, detaļu un orģinālāka bauda par to pašu cenu. Tiesa gan atceros, ka grāmatas sākums lasījās visnotaļ grūti… varbūt režisors pareizi darīja, ka vienkārši to noskipoja?
Mans vērtējums uz 4 balles no 5.
Kindle 4th gen with Special Offers
Ceturtdiena , 5. Janvāris, 2012. — VigantsKas to būtu domājis, ka e-grāmata var būt vēl vieglāka, vēl mazāka un vēl lētāka par 3. paaudzes Kindle. Izrādās var! Manā saimniecībā nonācis ir Kindle with Special offers… un jā cena tikai 79$ + Amerikāņu PVN (kopā apm 88$) = nedaudz zem 50Ls. Diemžēl šo konkrēto cenu var dabūt tikai ASV pircēji, bet ja Jums tāpat kā man ir kāds paziņa, kas šad un tad brauc uz štatiem, tad iemest šo nelielo nieciņu rokas bagāžā neko daudz nenozīmē.
Kādēļ tad es nosliecos par labu šim modelim, nevis Kindle Touch vai pat Kindle Fire? Nu Kindle Touch mani nedaudz sabiedēja lietotāju atsauksmes, kas saka, ka touch vairāk traucē nekā palīdz – cilvēki nejauši nospiež nākamo lapu, touch slānis met papildus ēnu uz elektroniskās tintes displeju, ekrāns ātrāk nosmērējas, jo cilvēki to visu laiku aiztiek pāršķirot lapas. Kindle Fire man savukārt sabiedēja ar to, ka tas ir tablets ar izrietošām sekām – īsu baterijas darbības laiku, izgaismotu ekrānu (kas ilgstošai lasīšanai ir slikti) un visnotaļ ievērojamo svaru.
Par pašu digitālo tinti nav ko piebilst – strādā perfekti un acīm tīkami attēlo nepieciešamo tekstu. Reklāmas rāda man kamēr Kindle ir izslēgts un arī neliels lodziņš Home ekrānā… grāmatas lasīšanas režīmā, reklāmu nav. Principā es teiktu, ka reklāmas netraucē. Pie tā visa – reklāmas nav izmantojamas pie mums… taču tomēr pastāv risks, ka varat nejauši saspiest pogas un nopirkt kādu zobārstniecības atlaižu kuponu vai džinsus, ja Jums ir piesaistīta kredītkarte un aktivizēts one-click-shopping iekš amazon.com.
Lai nu kā tur būtu – iekārta ir fantastiski kompakta, joprojām no izturīgas plastmasas un joprojām ļoti pilda savu misiju virs zemes – būt par labu digitālo grāmatu. Starp citu – ir parādījies visnotaļ interesants resurss ar daudz grāmatām latviešu valodā. Lasītmīļi – izmantojiet iespēju!
This slideshow requires JavaScript.
Panasonic DMC-GF3 apskats
Trešdiena , 4. Janvāris, 2012. — Vigants
Pirms kāda laika manā īpašumā nonāca jauna fotokamera Panasonic DMC GF3. Kamera ir jaunā segmenta pārstāve, kas sola augstas kvalitātes fotogrāfijas, profesionālo kameru elementus, bet ziepjutrauka izmēra korpusā. Saņemot un izpakojot kameru tieši to arī ieraugam – ziepju trauka izmēra kameras korpusu un ne pārāk lielu objektīvu atsevišķi.
Esmu parasts svētdienas “fotogrāfs”. Visbiežāk paļaujos uz Auto režīmu. To apzinoties arī izvēlējos minēto aparātu. Man bija svarīgi, lai neskatoties uz nelielo izmēru būtu iebūvēta arī zibspuldze un lai kamera spētu uzņemt FullHD. Kā alternatīvu es biju pētījis un ļoti vēlējos nopirkt sev Sony NEX5C… ja vien ne traģiski, briesmīgi augstā cena – Sony aparātu īsti nevarēja dabūt lētāk kā par 500Ls…. un tas ir pārāk daudz. Tāpat Sony bija upurējis iebūvēto flash. Sony savukārt bija pieejama HotShoe (nu tā pieslēgumvieta ārējam Flash). Nezinu, man šķiet, ka tomēr iebūvētam Flasham jābūt gadījumiem, kad nav laika meklēt un pievienot ārējo.
Tehniskie parametri:
- 12MP Micro Four Thirds CMOS sensors
- ISO 160-6400
- 3.8 kadri sekundē (max 2.8fps ar ieslēgtu ekrānu)
- Skārienjūtīgs ekrāns
- 1080i 60 AVCHD filmēšana
- All-area AF point selection
- Pinpoint AF mode (magnifies focus point to allow confirmation and fine-tune of AF position)
- AF Tracking filmēšanas režīmā
- Picture-in-picture manuālā fokusēšana
- 460k punktu fiksētais LCD
Piemēra video, filmēts nedaudz iezūmējot un turot fotoaparātu rokās (bez statīva):
Paldies Tehnoshop.lv par neticami izdevīgo cenu (248Ls) un piegādi… cena bija ievērojami zemāka pat par Amazon.co.uk…
Ideāla lojalitātes karte
Pirmdiena , 19. Decembris, 2011. — VigantsPaveroties savā naudas maciņā, nākas secināt, ka par naudu vēl vairāk vietas aizņem dažādās lojalitātes kartes, klientu kartes un atlaižu kartes. No vienas puses tās ir visnotaļ nevajadzīgas, bet no otras puses 3% atlaide pirkumam pa 50Ls tomēr ir 1.5Ls… vai 10% atlaide aptiekā… vai vēl kaut kas. Cilvēki šīs kartes ņem un diezgan bieži lieto. Problēma ir tajā, ka tās ir pārāk daudz (katram veikalam sava) un ka tiešais labums no tām ir mazs.
Tātad mana ideālā lojalitātes karte:
Tā ir VIENA karte, kas der visos veikalos. Tā ir karte, kas sniedz būtisku (!) atlaidi… un iespējams arī ir ar gada abonēšanas maksu. Jā, nepārlasījāties – manuprāt, gada vai mēneša maksas ieviešana par lojalitātes karti nodrošinās ekskluzivitāti un daudz lielāku atlaidi. Pieņemsim tavā pārtikas veikalā, kur tu izterēt mēnesī vidēji 200 Ls, 15% atlaižu karte būtu būtisks arguments, pat ja katru mēnesi par to būtu jāmaksā 5Ls.
Kaut kādā līdzīgā formā šāds princips strādā Amazon.com Prime. Tu maksās nedaudz vairāk par 70$ gadā un Amazon tev nodrošina bezmaksas piegādi precēm un vēl visādus satura pakalpojumus. No vienas puses tu būsi uzticīgāks klients tieši šim veikalam, jo tev ir patiešām liels ieguvums – bezmaksas ekspress piegāde, no otras puses tev ir arī kaut kas vairāk kā jebkuram citam klientam.
Tātad: Ieviesiet VIP klienta karti visiem pārtikas veikaliem Latvijā ar kaut kādu mēnešmaksu un būtisku atlaidi pirkumiem. Tāpat būtisks ieguvums arī pašiem pircējiem – atbrīvosies makā vieta sievas un bērnu fotogrāfijai!
SixthSence (TED video)
Svētdiena , 18. Decembris, 2011. — VigantsNesen diezgan daudz domāju, par to kā cilvēki sadarbosies ar tehnoloģijām nākotnē. Šodien uzdūros interesantam tehnoloģiskam konceptam, kas tehnoloģiski pastiprina manu izpratni kā tas būs nākotnē! Gan lekcijas ietvaros Turībā, gan viena raksta ietvaros, kuru veidoju vienam no Latvijas žurnāliem (vēl nav publicēts, līdz ar to nestāstīšu). Tehnoloģija ir – SixthSense pārnēsājamais aprīkojums, kas nodrošina cilvēka sadarbību ar virtuālo pasauli. Pievienoju video, lai stāsta un demonstrē paši autori:
Laipni aicināti nākotnē!
Pārmaiņu laiks
Trešdiena , 14. Decembris, 2011. — VigantsAr šo gribu ziņot, ka no janvāra es pārvācos uz pilnīgi jaunu darbavietu – Datakom. Nodarbošos ar vienīgo, ko tā pa īstam protu – pārdošanu. Ja Jūsu uzņēmumam ievajadzēsies serverus, softus un citas IT lietas, tad droši varēsies pie manis to visu dabūt. Nenoliedzami manas karjeras posms Microsoft bija ļoti interesants un profesionāli ļoti bagāts. Ceļošana, intersanti cilvēki, pieeja jaunākajām un svaigākajām tehnoloģijām ir ļoti labas rozīnes uz pienākumu kūkas! Kā jau katrā darbā, arī Microsoft, ir savas nepilnības un izaicinājumi. Interesentiem diemžēl nevarēšu atklāt detaļas par Microsoft “virtuvi”, jo esmu saistīts ar informācijas neatklāšanas līgumu.
Vakariņas tumsā
Piektdiena , 11. Novembris, 2011. — Vigants
Intriģējošs vakars… ieplānota visnotaļ neierasta nodarbe – apmeklēt restorānu, kur gaismas trūkums ir priekšrocība… vēl jo vairāk, saimnieki parūpējušies, lai vakariņu laikā nebūtu nekādu gaismas avotu. Tas ir jauns piedāvājums no restorāna Olīve – Vakariņas tumsā. Viss process ir vienkāršs – tu ierodies, tad aiz rociņas tiec ievests aiz bieziem jo bieziem, dubultiem aizskariem pilnīgi tumšā telpā, kur nedaudz palīkumojot oficianta astē tiec aivests līdz savai sēdvietai. Sākas apkārtējo čalas un daudzi jautājumi. Kas nu būs? Kā nu būs? Vai te vēl kāds ir? Dāmām pat iešāvās prātā doma, ka mūs nes cauri un kāds paslepus filmē.
Pārējais viss notika visai paredzami, neveiklas sasveicināšanās, iepazīšanās un galda piederumu meklēšana sev priekšā. Kad cilvēki jau bija daudz maz apraduši, tad tika pasniegts uzreiz otrais ēdiens. Man gan šķiet, ka restorāna īpašniekiem vajadzēja nedaudz vairāk pacensties un šo restorāna “programmu” izstrādāt nedaudz kvalitatīvāku. Man ir sanācis pabūt peitiekami daudz dažādos restorānos gan Latvijā gan ārzemēs un viens ir skaidrs – vakariņas vajag sāk ar uzkodām vai salātiem. Pat, ja šajā vakarā mums bija jau iepriekš izvēlēts un “uzsaukts” menu, tomēr, manuprāt, nelielas uzkodas tikai paceltu kopējo līmeni. Tāpat ar otro ēdienu – restorāns ir tomēr vieta, kur cilvēki socializējas un ēd. Socializēšanās daļa tika visnotaļ ātri aprauta, kad pēc pāris minūtēm pēc apsēšanās jau klāt bija otrais ēdiens. Šajā brīdī man bija neliela vilšanās… nē, nejau dēļ ēdiena, bet tādēļ, ka es tomēr nesagaidīju stāstu. Jā, stāstu – kādēļ šāds pakalpojums/performance tiek piedāvāts, kas tajā ir tik īpašs. Ir pieejami ļoti daudz materiālu (vēsture, sociālais efekts utt) par šo tēmu. Manuprāt kā “intro” būtu bijis neliels pastāsts (pirms ēdiena pasniegšanas) par to, kas šis te tāds vispār ir un cik tas ir nozīmīgi. Tad cilvēkiem izveidotos nedaudz vairāk situāciju izbaudoša attieksme un rosinātos domas.
Sajūtas un novērojumi
Kad pasniedz ēdienu, tad cilvēks pilnīgā tumsā ir ar ļoti saasinātām citām maņām – smaržu, skaņu un garšu. Ja normālos apstākļos, cilvēks ierauga ēdienu un pirms vēl sasmaržo vai pagaršo jau ir izveidojis savā galvā priekšstatu par to, kas viņam ir pasniegts un kā tas garšos… un reti, kad pavāram izdodas pārsteigt piem. pēc izskata kartupelis, bet mutē iebāžot garšo pēc laša. Ņemot vērā, ka civlēki ir pilnīgā tumsā, tad viņiem jau ir nācies uzticēties pilnīgam svešiniekam, kas veda tevi līdz tavai sēdvietai izvairoties no nepatīkamiem uzklupieniem un sadursmēm ar citiem apmeklētājiem. Tagad tu sēdi pie galda un tev ir pilnībā jāuzticas, ka ēdiens ir kvalitatīvi pagatavots… un vispār ir ēdams. Es pavāru vietā būtu nedaudz radošāk piegājis otrā ēdiena izvēlē. Būtu piedāvājis kaut ko, kas ir no klasiskiem produktiem, bet kaut kādāt aizdomīgā formā vai kombinācijā. Kad Tev noliek šķīvi uz galda, tad tu mēģini saprast, kas tev priekšā ir un ātri vien saproti, ka tur ir kartupeļi frī un gaļas gabaliņš un kaut kur maliņā arī šķēlīte gurķa un tomāta… bet kādas būtu emocijas, ja cilvēks sataustītu kaut ko tārpiem līdzīgu vai vispār kustīgu pie tam tas vēl izdotu skaņas? Tā būtu neaprakstāma emociju gamma! Ja jau cilvēks ir gatavs uzticēties pilnīgiem svešiniekiem, tad viņš ir kaut kādā mērā gatavs arī uz to, ka viņu nedaudz izjokos. Ne ļauni, bet tomēr.
Vēl viena sajūta, ko es novēroju ir cilvēku “maskas”. Kamēr bija tumšs un pie galdiņa mēs bijām svešinieki, kas viens otru īsti nebija redzējuši, kas nezināja cik glauni kurš ir ģērbts un vizuāli nevarēja novērtēt cik tad īsti gadu ir taviem galdiņa biedriem utt, tas sarunas vedās visnotaļ interesantā tonī. Visi jutās ļoti atvērti, vienlīdzigi, neaizspriedumaini. Tik pat labi sarunu biedri varēja būt kādas superslavenības vai parasts puisis no laukiem. Visi bija vienādi! Kad vakars noslēdzās un tika iedegtas sveces un mēs ieraudzījām iedomātos cilvēkus sejā, tad gribot negribot cilvēks uzliek savu dienesta “masku”, kuru piemeklē atbilstoši tam, ko ierauga. Šobrīd rakstot es izdarīju secinājumu – cilvēks ir atklātāks ar otru cilvēku, ja viņš neredz tā otra seju un emocijas uz tevis pateikto. Varbūt visus strīdus uzņēmumos vajadzētu risināt pilnīgā tumsā? Tad cilvēki nav tik bravūrīgi un ir daudz konstruktīvāki savos izteikumos, jo nevar ar savu bargo seju “iebiedēt” pārējos?
Tad pienāca deserta laiks. Deserts bija ābolu pīrāgs ar saldējumu pa virsu. Ļoti gards! Uz šo ēdienu gan attiecas jau iepriekš rakstītais – varbūt vajadzēja pavāram nedaudz radošāk pieiet formai? Kā būtu piemēram ar Ceptu saldējumu, kas pārliets ar aromātisku vaniļas un abolu ievārījumu? Vai zemenes ar putukrējumu + īpaši smaržīga piedeva? Šie manis pieminētie deserti ir daudz aromātiskāki un fantāziju rosinošāki. Atcerieties – jūsu apmeklētājs pilnīgā tumsā ir daudz jūtīgāks, pret to ko satausta, sadzird un sasmaržo. Izmantojiet šo situāciju, lai pārsteigtu ar ko ļoti orģināli pagatavotu, kas turklāt izdod vēl skaņas un iespējams pat estētiski neglītu… lai gan, klients jau to neredzēs!
No savas puses – iesaku ikvienam, kas vēlas izbaudīt kaut ko nebijušu, jaunu un visnotaļ romantisku. Ja esat ĻOTI kautrīgs kādas dāmas klātbūnē, tad uzaiciniet viņu uz šādām vakariņām – tā būs jūsu iespēja nekautrēties un dāmas iespēja iepazīt Jūs pirms vizuāli kritiski novērtēt. Es pat teiktu – šis pasākums ir IDEĀLS “aklajiem” randiņiem.
Saimniekiem novēlu nedaudz vairāk padomāt pie satura… gan tā, ko liek viesiem galdā gan tā, kas mielo cilvēku ausis, prātus un iztēli. Bet varbūt es esmu pārāk izvēlīgs? PALDIES DāvanuServisam par šo lielisko iespēju!
Pirātisms indē datoru
Otrdiena , 1. Novembris, 2011. — VigantsŠķiet esmu viens no nedaudzajiem cilvēkiem, kas neatbalsta pirātismu. Es pats esmu pārliecināts, ka legāli iegādāts saturs finansē jauna satura radīšanu un tas ir tikai labi gan Latviešu valodai gan visai sabiedrībai, jo tad vairāk satura un lietu ir pieejams. Zemāk ir MS video par to kādēļ ir slikti piratizēt programmas… pievērsiet uzmanību statistikas skaitļiem videoklipa noslēgumā:
Ko tu domā par pirātismu?
Bezmaksas mācības internetā
Piektdiena , 28. Oktobris, 2011. — Vigants
Vai jums ir gadījies tā, ka jūs kaut ko nelielu atrodat internetā garām ejot pamanāt kādu sījumu, kas izrādās kaut kas visnotaļ interesants, tad sākat to pētīt plašāk un uzduraties neticami apjomīgam interneta labumu kalnam, kas ir nenovērtējams. Kaut kas līdzīgi, ka pirmo reizi apmeklēt Wikipediju un apzināties tās apjomu… Šāda sajūta mani šodien piemeklēja, kad nejauši uzdūros Khan Academy interneta apmācībām. Es pats esmu par šo konceptu domājis un pat reiz prezentēju BarCam Baltics pirms vairākiem gadiem. Man ir prieks, ka pasaulē ir atradušies uzņēmīgi cilvēki, kuriem bija finansiālās iespējas šo projektu realizēt. Cik tas ir vienkārši – vienreiz tiek radīts un kvalita’tivi ierakstīts mācību saturs video formā un pēc tam tiek izmantots neskaitāmas reizes visās pasaules malās. Tas padara izglītību tik pieejamu jebkuram pasaules iedzīvotājam, kā nekad vēl agrāk. Protams internets nav visās pasaules mājās (un pat Latvijā reģionos daudzos namos tas vēl ir tikai sapnis), taču šāda satura esamība ir vēl vien papildus stimus valdībām domāt kā saviem pilsoņiem nodrošināt pieeju šīm neizmērojamām gadsimtu laikā sakrātajām bagātībām.
Ļausim šī saita radītājam pašam izstāstīt ko viņš ir radījis un ar ko tas viss aršķiras:
Mani fascinē “zināšanu karte”. Beidzot ir radīts mehānisms, kā sistemātiski parādīt saistības starp dažādām iznāšanām un kontrolēti pāriet jaunā sarežģītības līmenī izvairoties no “caurumiem” zināšanās. Pašas sistēmas tehniskais apskats:
Pašam man šobrīd ir aktuālas studijas universitātē un varu teikt, ka ir temats ko Brencis mums pasniedza olscoolajā veidā ar roku rakstītu uz kodoskopa lapām vēl pirms pāris nedēļām… tas viņam prasīja veselu 70 min lekciju (Nesaku, ka Brencis ir slikts, bet saku, ka ir arī efektīvāki veidi kā mācīties). Līdz ar to es uzdūros reāli 4 kursa LU Starptautiskā biznesa papildus materiālam šajā saitā… kas liecina, ka materiāli nosedz arī lielu daļu Universitātes vielas.
Pašam man ļoti interesē dažas tēmas, kurām man īsti nepietiks ne līdzekļu ne laika, lai tās studētu universitātē…. bet nu man ir iespēja pastudēt elementus no māksas vēstures vai astroloģijas. Tikai stundas laikā es atradu 2 ļoti izglītojošus materiālus pats sev un cerams arī Tev.
Kādēļ no “Melnā cauruma” netiek ārā gaisma?
Interesants domāšanas vingrinājums: Kurš melo?
Šodien daloties šajā materiālā arī uzzināju, ka līdzīga iniciatīva ir sākusies arī Latvijā. Ir centīgi cilvēki, kas ir sākuši veidot materiālus latviešu valodā 11. un 12. klasei iekš Mācībuvideo.lv.
Interneta priekšocības ir tā, ka vienu lietu var baudīt daudzi un neviens nejutīsies apdalīts. Baudiet uz veselību un dalieties ar draugiem!
-
Autors
-
-
Pēdējie komentāri
