Laiks turpmākai nedēļai

Izskatās ka turpmāko nedēļu būs ļoti rudenīgs laiks.

Kā izgatavot šūpoles – 2. daļa

Šis ir turpinājums rakstam, kā es taisīju šūpoles. Pirmajā daļa apstāstīju par projektēšanu un DEMO. Tagad otra, noslēdzošā daļa.

Kad visi materiāli bija daudz maz sazāģēti, tad nākamajā dienā nevarēja stelēt kopā, jo lija lietus. Tad vēl te iznāca nesmuki ar K-Rautas veikalu… biju salasījis visas nepieciešamās lietas, kad pie kases izrādījās, ka mājās palikusi kredītkartre…. nācās nākamajā dienā braukt otreiz… Labi, ka pārdevēji nebija salikuši preces atpakaļ plauktos un nebija jālasa pa jaunam. :) Šodien pieķēros. Pabeidzu savienot dažādos koka gabalus, iepriekš sagatavoto backbone uzliku pašā aukšā un papildus (projektā neparedzēts, bet ļoti nepieciešams) tika pielikti slīpie stiprinājumi lai konstrukcija būtu stabilāka tieši uz sāniskajām kustībām. Tāpat veikalā vēl tika iegādāta  arī krāsa un niknāka ķēde. Kopā viss aizņēma apmēram 10 stundas darba (ieskaitot 3 braukšanas uz veikalu) un apmēram 30Ls materiālos… galvenokārt stiprinājumi. Nu tad ko tur daudz – te bildes ar komentāriem.

Meža lidojošais sanitārs

Dzenis darbojas gar kaimiņa ābeli…

dzenis

Saules koks

Saules koks

Viņam reiz bija lapas…

Viņam reiz bija zari…

Viņš bija lielāks un stiprāks par citiem…

Viņš bija lepnums…

Ar laiku viss mainījās…

Viņam pazuda lapas…

Viņam pazuda zari…

Taču viņam ir kaut kas,

Kas nav nevienam citam…

Viņam ir sava saule…


(C) bilde un teksts – Vigants

Darba meklējumos – trešā nedēļa

Pagājušā nedēļa pagāja diezgan raibi. Vairākas tikšanās, intervijas klātienē un arī pa telefonu. Pagaidām viss šķiet noriss pozitīvi un, ja nekas nenoies šķērsām, tad viens, otrs vai trešais piedāvājums tiks pieņemts jau līdz nākamās nedēļas beigām. Pagājušā nedēļa vispār bija tāda sirreāla – nodevu visas lietas kolēģiem un 4dien negaidīti darbā man palīdza nodot datoru un ieejas karti… līdz ar to jau no 5dienas līdz pat 17. septembrim man ir apmaksātas brīvdienas – uz darbu nav jāiet un arī jaunus darbus vēl darīt nedrīkstu… lai gan godīgi sakot, diez ko atpūsties (morāli) nevaru… gribas tomēr sameklēt un uzņemties jaunus izaicinājumus un atlocītām rokām ķerties klāt kalnu gāzšanai un konkurentu pārspēšanai. :) Līdz tam – darba intervijas, intelektuālie un personību testi un darbs piemājas dārzā… tāpat jāizmanto iespēja un jasagatavo māja pirmajai ziemošanai: jānosiltina ūdens trubas un ūdens sūkņi,  jāpielabo piemājas ceļš, jāpārbauda un jāuzpilda apkures sistēma, jāsataisa ventilācijas sistēmai aizvēršanas vārsti,  jāpieregulē ārdurvis utt sīkumi…. kas to būtu domājis, ka ir tik daudz sīkumi, ko pie mājas ir jādara (atšķirībā no dzīvokļa). :)

Pagājušās nedēļas noslēgums gan bija ļoti skumjš, jo izvadījām manu mammu. Viņai tagad ir iestājies miers. Slimība, kas bija piemeklējusi – vēzis – tomēr ir neārstējama un pēdējos 4,5 gadus viņa ar mainīgām sekmēm spēja cīnīties pretī. Pēdējie mēneši nebija diez ko viegli. Tagad viņai ir iestājies mūžīgai miers un sāpes ir zudušas.  Bēres bija diezgan plašas un bija ļoti daudz viesu… bija pat tādi radi, ko veselu mūžību nebiju redzējis… tākā ļoti daudz lietuviešu radu, tad nācās atcerēties lietuviešu valodu un daudz runāt, skaidrot, mierināt… tiem, kas nezina, tad lietuviešiem ir ļoti izteikti košas bēru ceremonijas ar ilgām apraudāšanām un dažādu dziesmu dziedāšanām veselu diennakti pirms bērēm… ziedu kalni… asaru jūras… es gan no tā visa distancējos, jo uzskatu par pārāk lielu un uzspēlētu pasākumu… kas jau gribēja, tas atvadījās… domās… bet nu tas tā – mans subjektīvais viedoklis. Bet nu, jāciena ir seņču pagānu paražu mikslis ar katoļu un luterāņu ticībām… bēres tomēr ir tāds palicēju psiholoģiskās reģenerācijas pasākums…

Šonedēļ jāpašeptējas pa māju, jānoiet vismaz vienreiz šoruden sēnēs un, cerams, jāpieņem lēmums par to, kur tad strādāt…

PS

Izrādās dārzā ir nogatavojušās lielā sarkanās plūmes un saldie āboli… Ābolu gan šogad ir maz… :(

Nezināms un iespaidīgs tārps mūsu dārzā

P1190537

Darba meklējumos – otrā nedēļa

briic.lv

briic.lv

Nu otrā nedeļa, kā jau bija gaidām, pagāja produktīvi. Bija nozimīgas darba intervijas un nedēļas baigās arī tika izteikts vien konkrēts piedāvajums iet strādāt. Tā kā paralēli notiek pārrunas ar vairākiem uzņēmumiem, tad esmu nolēmis nepieņemt galējo lēmumu līdz visi potenciālie darba devēji būs izvērtējuši manu kandidatūru un izskatās, ka tas notiks ne ātrā kā padsmitajos datumos. Šonedeļ – vēl tikšanās, tikšanās un tikšanās… Pagaidām izskatās, cerīgi un ir sajūta, ka līdz 17. septembrim uzņemšos vienu, otru vai trešo izaicinājumu… tad vēl te “putniņš” pačukstēja, ka šonedēļ zvanīs vēl viens jauns darba devejs, kas vēlēsies aprunāties…

Godīgi varu teikt – darbs ir! Darba deveji meklē apņēmīgus, optimistiskus darbiniekus, kas ir gatavi arī strādāt nevis tikai saņemt algu.

Piektdiena visam uzņēmuma bija tāda brīvāka un es pēcpusdienā arī devos atpūsties pie jūras uz Melnsilu. Šodien svaigiem spēkiem un vēl vairāk optimisma ķeros pie kaudzi lietām, kas vel jāuzspēj izdarīt tuvāko pāris nedeļu laikā.

Darbā jānodod lietas kolēģiem, jāinformē klienti (oficiāli) par izmaniņām. Līdz ar to daudz darba – jāsagatavo visa svarīgakā informācija par klientiem, lai neviens mans solījums nepaliktu aizmirstībā, jāpapildina sistēmas, jāsakārto galds un visas piezīmes un jāatbild uz e-pastiem, kas iekrājušies pagājušas nedeļās pašās beigās…

Un jā – interesants jautājums pagājušonedēļ man tika uzdots (cenšos precīzi citēt): “Kādas vēl labas īpašības tev piemīt, ja neskaita nekaunību?” :)

Skrējiens Sirdspuksti Baltijai

5min… es gandrīz “atsviedu kedas”. :) Šodien 17:17 noskrēju savu kilometru. Labi sagatavojos, iesildījos un īstajā brīdī pievienojos skrējāju bariņam. Pirmā puse bija nekāda vaina, bet uz beigām, jau palika grūši. Biju apņēmies NOSKRIET un galvenais NEAPSTĀJOTIES (arī nesākot iet)… pēdējies 100 metri likās bezgalīgi. Tik sen nebija skriets un arī rezerves “ziemai” ir iekrājušās pa vasaru… Bet viss beidzās labi. Noskrēju neapstājoties. 5min15sek. Nau jau nekāds pasaules rekords, bet nu baigi no kopējā ritma neatpaliku ar. Vai tu noskrēji savu kilometru?

Pirmais saules stars

P1180594

Mezha zemenes ar saldeejumu

Njammm

Izrādās, ka ASV ir AIZLIEGTS uzkrāt lietus ūdeni!!

29rain4-640Izrādās, ka šur un tur Amerikā daudzus gadus ir bijis aizliegts uzkrāt lietus ūdeni… piemēram lietus līst un jūs to ūdeni saglabajat mucā un pēcāk aplejat dārzu… bet nē… par šādu izdarību vareja nonākt cietumā. Tā tas līdz šim bija Kolorādo štatā … un joprojām ir vairākos citos štatos Amerikā. Man gan ir gruti iedomāties apstākļus KĀDĒĻ gad varas iestādes vēsturiski vispār bija aizdomājušas aizliegt to darīt? Kas kalpoja par motivātoru vispār tādu likumu rakstīt?

Nu kas šo tēmu grib dziļākpalasīt, tad laipni lūgti The New York Times lapā angļu mēlē paši lasīt.

Tie ir mani pīrādziņi! :)

Pīrādziņi gatavi cepšanai

Pīrādziņi gatavi cepšanai

Pīrādziņi tikko no krasns

Pīrādziņi tikko no krasns

Pīrādziņi gatavi notiesāšanai!

Pīrādziņi gatavi notiesāšanai!

Putnu (foto)medības

Izgāju dārzā, lai “medītu” putnus, kas mums te apkārt ir pārsteidzošā daudzumā.

Pavasaris nāk

Skaists pavasaris nāk:

p1170937

p1170978

Netīra lieta ar atkritumiem

garbage-canMums visiem ikdienā rodas dažādi atkritumi no kuriem mēs protams vēlamies atbrīvoties. Es un mana ģimene,cenšamies būt ļoti kārtīgi. Nemetam izdzertas pudeles vai šokolādes papīrīšus ārā pa logu braucot mašīnā, bet tā vietā saliekam maisiņā un tuvākajā benzīntankā iemetam miskastē. Bērniem arī mācam, ka konfekšu papīrīšiem vieta ir miskastē un ka cukoties nav labi. Kad jau tie visi nevajadzīgie sīkumi (atkritumi) no nāk miskastes maisiņā, tad šis maisiņš protams ir jānogādā atkritumu konteinerā… un te nu saskāros ar diezgan interesantu lietu – mūsu gudrās galvas ir tik ļoti komercializējušas atkritumu biznesu, ka normāli atbrīvoties no atkritumiem nemaz nav iespējams. Tā kā jaunajā mājvietā nēesmu paspējis noslēgt atkritumu apsaimniekošanas līgumu un man nav konteinera (šie brauc tikai reizi 2..3 nedeļā… atbrauks tikai šis nedeļas beigās) tad man šīs pirmās pāris nedeļas nākas atkritumus vest uz “svešiem” konteineriem. Braucot ar mašinu no sava ciemata kas atrodas aiz Ķekavas līdz pat darbam Bauskas ielā es neieraudziju nevienu vietu, kur es varētu atbrīvoties no nelielā miskastes maisa. Vakarā maiss man joprojām bija mašinā un es atpakaļ ceļā vēl uzmanīgāk vēroju visas iespējamās vietas, kur es varētu šo maisu iemest…. nu NAV. Tad šorīt es diezgan neatlaidīgi un nekaunīgi iebraucu Lukoilā pie Ķekavas apļa un tur vienā no konteineriem ielidināju maisu, taču to ievēroja sētnieks un es saņēmu pamatīgu brāzienu par šo izgājienu, jo redz nav viņi nekāda izgāztuve.

Baltais Runcis rakstīja, ka kāds piesārņoja mežu tieši pie Nacionālā parka zīmes... kas protams ir nekaunības augstākais punks. Iesaku citiem – paņemiet to maisu, kas stāv mežmalā un pamēgini atrast kaut vienu vietu, kur šo maisi iemest. TAS NAV IESPĒJAMS. Tādēļ tagad es saprotu ka tikai nedeļu pēc Lielās talkas skaisti sakoptās mežmalas ļoti strauji tiek piemētātas ar maisiņiem no kuriem rēgojas pikniku pāri palikušie papīri, vienreizējie trauki un plastmasas pudeles… cilvēkiem jau nav citas izvēles kā nomest šo maisiņu mežmalā.

Tuvojas pašvaldību vēlēšanas un mums, vēlētājiem, ir iespēja pievērst uzmanību dažādiem politiksajiems spēkiem šai problēmai. Iespējams, ka kāds sadzirdēs. Domāju, ka vajadzetu atjaunot pie ceļiem mašinu stāvvietās konteinerus… tas patiešam pasargās Latvijas dabu no plastmasas atkritumiem, kas diemžel paši nesadalās… Nebus nepieciešams mobilizēt simtiem tūkstošu cilvēku, lai savaktu to, ko godprātīgi cilvēki labprāt izmestu atbilstošos konteineros.. ja vien būtu kur. Kādas vel idejas?

Iepazīstieties – Lote! :)

Mūsu ģimenei šodien pievienojās vēl viena dāmīte, sunīte Lote!

photo-8

biju aizmirsis, kas ir SiSiDra

Pirms kāda laika (ja precīzāk tad pagājušo sestdien) manās rokās nejauši nonāca CD ar multenīti SISIDRA… sākumā uzliku puikam skatīties un pats tā nepievērsu uzmanību… kad ieraudzīju, ka ir latviešu darinājums tad ar interesi sāku skatīties. Kaut kur dziļi dziļi zemapziņā attausa, ka kaut kad ļoooti sen ļoti agrā bērnībā es šo biju redzeji, taču noteikti varu apgalvot, ka tieši šobrīd pēc LIELĀS TALKAS, kad Latvija ir sakopta un sākās pikniku sezona, visiem vajadzetu noskatīties un ievērot dažas patiesības.

Vai tev ir SiSiDra? IZrādās multenīte pieejama arī iekš TavaTruba. :)

Pavasara tīrīšana – sāc ar sevi!

photo-7Visapkār cilvēki organizējas, lai sakotptu dažādas Latvijas vietas. Mūsu ģimene nolēma sākt ar sevi un kārtīgi sakopt apkārtni ap dzīvesvietu. Šim nolūkam tika pasūtīnāts 8ubikmetru konteiners un 2 dienās nu jau ir pilns… Pie tam izskatās, ka labi gribot varētu vēl vienu tādu pielasīt pilnu. Viss kas deg, to sadedzinājām, bet ne visu drīkst dedzināt un ne viss deg! :)  

Tā nu vēl nedēļas nogale priekšā… 2 elektrības kabeļi jāierok zemē, un dārzā liekās bedres jāpielīdzina. Ehh – kas vēl vairāk var tevi atpūtināt no intelektuālas ikdienas, kā darbs ar lāpstu (dakšu, grābekli utt).

Vai tu jau paņēmi grābekli šopavasar? Vai tava sēta ir jau tīra?

Kārtējās pārmaiņas

Jau 2 gadus, kā manas dzīves LIELAIS projekts ir mājas būvniecība. Lai arī pats es piedalījos maz (domāju fiziski strādāju pie mājas celtniecības salīdzinoši maz) taču tas nemazina gandarījumu – esam ievākušies…. un nu jau pirmās 2 diennaktis kā dzīvojam.

Šur tur vēl sīkumiņi ko pieskrūvēt, pielīmēt, piekrāsot, piekarināt, ierakts, izrakt utt :) kā jau parasti. Līdz ar šo pārvākšanos ir šādas tādas izmaiņas infrastruktūrā, kas viennozīmīgi ieviesīs savas korekcijas arī dzīves ikdienā:

1. te ir ļoooooti slikta mobilā telefona zona. Pirmajā stāvā zonas nav, bet otrajā stāvā un laukā var kādas 2..3 iedaļas dabūt (LMT un BITE)

2. ņemot vērā lokāciju, ir arī problēmas ar internetu… vienīgais pieejamais internets, kas ir ātrāks par GPRS ir Triatel…. to arī esmu uzstādījis, ar ārējo antenu… vakar vakarā ātruma tests rādīja pat 1 Mbps. :) Priekš manis tas ir slikti, ko vairākus gadus lietoju stabilus 20Mbps bez jelkādiem ierobežojumiem.

3. TV gandrīz nēsmu skatījies, bet šodien vajadzēja… nu rāpos augšā un pienagloju antēnu un pāris TV kanālus var redzēt. droši vien jau vajadzēs kaut kādu satelītu sazīmēt tuvākajās nedēļās.

Bet  nu tas viss ir sīkums… mums beidzot ir savs miteklis… 2x lielāks, kā jebkurš no mūsu iepriekšējiem īrētajiem dzīvokļiem Rīgā… savs zemes pleķis un pat dažas ābeles. Blakus ļoti plašs mežs ar iespējām dzīvot tiešā dabas tuvumā. Nekādu automašīnu gar logiem, apdzērušos jauniešu, kas tusē zem logiem un kaut kādi skolnieki, kas katru dienu mācās klavieres spēlēt.

FotoVideo: dzīve lielā pilsētā

Šodien pa dienu laukā staigāties gājām. Līdzi paķērās fotokamera… un rezultātā tapa šis video (slaidshows) par tēmu – dzīve pilsētā. Atļāvos pielikt Mattafix muzonu. Video radīts izmantojot ekskluzīvi tikai un vienīgi Google Picasa 3. Tas puika bildēs ir mans dēls Reinis. :)  

Laipni aicināti komentēt. Lūk arī pašas bildes, ja gribas tuvāk aplūkot:

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.