Tā ir aizraujoša grāmata par jaunieti, kas meklē savu vietu šajā pasaulē. Cilvēku, kurš ienīst likumus un noteikumus. Presonu, kura redz lietas pasaulē bināri – vai nu ir perfekti, vai arī pilnīgs sūds. Cilvēks, kurš pieļāva daudz cilvēcīgu kļūdu un noteikti nav diplomātijas paraugs.
Iesaku šo grāmatu izlasīt visiem tiem, kas uzskata sevi par radošiem cilvēkiem, veiksmīgiem uzņēmējiem vai pat par pavisam maziem iesācējiem ar lieliem biznesa plāniem. Jūs izlasīsiet stāstu par cilvēku, kurš radījis kompāniju, kuru viņam atņēma un tikai tad saprata, ka bez paša dibinātāja īsti neprot uzņēmumu attīstīt. Uzņēmums, kurš 30 gadu laikā izauga no tēva garāžā veidotiem pāris datoriem līdz pasaules uzņēmumam, tika novests līdz gandrīz bankrotam un atkal atplauka kā visvērtīgākais uzņēmums pasaulē… Kas ir šī uzņēmuma formula? Kāds ir šī uzņēmuma vadītāja domu gājiens un attieksme pret produktiem, klientiem, patērētājiem? Būsiet pārsteigti par visnotaļ netipisko un iedomīgo vadītāju, kurš uzskata, ka labāk zina, ko klienti vēlas un ko nē. Taču kontrastā Jūs iepazīsiet cilvēku, kuram nauda nav svarīga un kurš ir apsēsts ar detaļām un perfektumu.
Man bija tā iespēja vēl decembra beigās noskatīties filmu “Meitene ar pūķa tetovējumu” Forumcinemas. Filmas sižetu neatstāstīšu, jo tad Jums pašiem nebūs interesanti skatīties.
Filma ir visnotaļ gara un balstīta uz ļoti daudz dialogiem. Ņemot vērā, ka es esmu iepriekš izlasījis arī Stīga Lārsona grāmtu pēc kuras motīviem ir uzņemta šī filma, tad man sižets jau daudz maz bija zināms… bet tomēr ar pārsteigumu. Beigas grāmatā bija nedaudz savādākas… bet nu ne pārāk būtiski. Šajā Holivudas filmas versijā režisors ir ”izravējis” ārā ļoti daudz “zviedriskuma” – spilgto “Zviedru ģimenītes” modeli ir novienkāršojis uz parastu babņiku un galveno varoņu vēsturisko nastu faktiski saspiedis filmas pirmajās pāris minūtēs…Grāmatā visnotaļ plaši aprakstīto un apspēlēto Zviedrisko cīņu par vārda brīvību un preses brīvību pieminot tikai tā garām ejot. Arī daudzi spilgti tēli, kas grāmatas triloģijas otrajā un trešajā daļā ieņem būtisku lomu, šajā filmā ir tik ļoti statiskās lomās, ka lielākā daļa skatītāju pat neievēros to esamību.
Ievērības cienīgs ir filmas ievadtitru mākslinieciskais noformējums… ļoti laba grafika, mūzika un operatora darbs. Atgādināja vairāk “Neiespējamās misijas” ievadu.
Filmas garums 2stundas un 38 minūtes. Filma ir interesanta no pirmās līdz pēdējai minūtei, ja vien Jums ir viss kārtībā ar angļu valodas uztveri neskaitāmajos dialogos. Ja Jums patīk lasīt, tad iesaku izlasīt grāmatu, tur ir daudz vairāk izklaides, detaļu un orģinālāka bauda par to pašu cenu. Tiesa gan atceros, ka grāmatas sākums lasījās visnotaļ grūti… varbūt režisors pareizi darīja, ka vienkārši to noskipoja?
Kas to būtu domājis, ka e-grāmata var būt vēl vieglāka, vēl mazāka un vēl lētāka par 3. paaudzes Kindle. Izrādās var! Manā saimniecībā nonācis ir Kindle with Special offers… un jā cena tikai 79$ + Amerikāņu PVN (kopā apm 88$) = nedaudz zem 50Ls. Diemžēl šo konkrēto cenu var dabūt tikai ASV pircēji, bet ja Jums tāpat kā man ir kāds paziņa, kas šad un tad brauc uz štatiem, tad iemest šo nelielo nieciņu rokas bagāžā neko daudz nenozīmē.
Kādēļ tad es nosliecos par labu šim modelim, nevis Kindle Touch vai pat Kindle Fire? Nu Kindle Touch mani nedaudz sabiedēja lietotāju atsauksmes, kas saka, ka touch vairāk traucē nekā palīdz – cilvēki nejauši nospiež nākamo lapu, touch slānis met papildus ēnu uz elektroniskās tintes displeju, ekrāns ātrāk nosmērējas, jo cilvēki to visu laiku aiztiek pāršķirot lapas. Kindle Fire man savukārt sabiedēja ar to, ka tas ir tablets ar izrietošām sekām – īsu baterijas darbības laiku, izgaismotu ekrānu (kas ilgstošai lasīšanai ir slikti) un visnotaļ ievērojamo svaru.
Par pašu digitālo tinti nav ko piebilst – strādā perfekti un acīm tīkami attēlo nepieciešamo tekstu. Reklāmas rāda man kamēr Kindle ir izslēgts un arī neliels lodziņš Home ekrānā… grāmatas lasīšanas režīmā, reklāmu nav. Principā es teiktu, ka reklāmas netraucē. Pie tā visa – reklāmas nav izmantojamas pie mums… taču tomēr pastāv risks, ka varat nejauši saspiest pogas un nopirkt kādu zobārstniecības atlaižu kuponu vai džinsus, ja Jums ir piesaistīta kredītkarte un aktivizēts one-click-shopping iekš amazon.com.
Lai nu kā tur būtu – iekārta ir fantastiski kompakta, joprojām no izturīgas plastmasas un joprojām ļoti pilda savu misiju virs zemes – būt par labu digitālo grāmatu. Starp citu – ir parādījies visnotaļ interesants resurss ar daudz grāmatām latviešu valodā. Lasītmīļi – izmantojiet iespēju!
Pirms kāda laika manā īpašumā nonāca jauna fotokamera Panasonic DMC GF3. Kamera ir jaunā segmenta pārstāve, kas sola augstas kvalitātes fotogrāfijas, profesionālo kameru elementus, bet ziepjutrauka izmēra korpusā. Saņemot un izpakojot kameru tieši to arī ieraugam – ziepju trauka izmēra kameras korpusu un ne pārāk lielu objektīvu atsevišķi.
Esmu parasts svētdienas “fotogrāfs”. Visbiežāk paļaujos uz Auto režīmu. To apzinoties arī izvēlējos minēto aparātu. Man bija svarīgi, lai neskatoties uz nelielo izmēru būtu iebūvēta arī zibspuldze un lai kamera spētu uzņemt FullHD. Kā alternatīvu es biju pētījis un ļoti vēlējos nopirkt sev Sony NEX5C… ja vien ne traģiski, briesmīgi augstā cena – Sony aparātu īsti nevarēja dabūt lētāk kā par 500Ls…. un tas ir pārāk daudz. Tāpat Sony bija upurējis iebūvēto flash. Sony savukārt bija pieejama HotShoe (nu tā pieslēgumvieta ārējam Flash). Nezinu, man šķiet, ka tomēr iebūvētam Flasham jābūt gadījumiem, kad nav laika meklēt un pievienot ārējo.
Tehniskie parametri:
12MP Micro Four Thirds CMOS sensors
ISO 160-6400
3.8 kadri sekundē (max 2.8fps ar ieslēgtu ekrānu)
Skārienjūtīgs ekrāns
1080i 60 AVCHD filmēšana
All-area AF point selection
Pinpoint AF mode (magnifies focus point to allow confirmation and fine-tune of AF position)
AF Tracking filmēšanas režīmā
Picture-in-picture manuālā fokusēšana
460k punktu fiksētais LCD
Piemēra video, filmēts nedaudz iezūmējot un turot fotoaparātu rokās (bez statīva):
Paldies Tehnoshop.lv par neticami izdevīgo cenu (248Ls) un piegādi… cena bija ievērojami zemāka pat par Amazon.co.uk…
Intriģējošs vakars… ieplānota visnotaļ neierasta nodarbe – apmeklēt restorānu, kur gaismas trūkums ir priekšrocība… vēl jo vairāk, saimnieki parūpējušies, lai vakariņu laikā nebūtu nekādu gaismas avotu. Tas ir jauns piedāvājums no restorāna Olīve – Vakariņas tumsā. Viss process ir vienkāršs – tu ierodies, tad aiz rociņas tiec ievests aiz bieziem jo bieziem, dubultiem aizskariem pilnīgi tumšā telpā, kur nedaudz palīkumojot oficianta astē tiec aivests līdz savai sēdvietai. Sākas apkārtējo čalas un daudzi jautājumi. Kas nu būs? Kā nu būs? Vai te vēl kāds ir? Dāmām pat iešāvās prātā doma, ka mūs nes cauri un kāds paslepus filmē.
Pārējais viss notika visai paredzami, neveiklas sasveicināšanās, iepazīšanās un galda piederumu meklēšana sev priekšā. Kad cilvēki jau bija daudz maz apraduši, tad tika pasniegts uzreiz otrais ēdiens. Man gan šķiet, ka restorāna īpašniekiem vajadzēja nedaudz vairāk pacensties un šo restorāna “programmu” izstrādāt nedaudz kvalitatīvāku. Man ir sanācis pabūt peitiekami daudz dažādos restorānos gan Latvijā gan ārzemēs un viens ir skaidrs – vakariņas vajag sāk ar uzkodām vai salātiem. Pat, ja šajā vakarā mums bija jau iepriekš izvēlēts un “uzsaukts” menu, tomēr, manuprāt, nelielas uzkodas tikai paceltu kopējo līmeni. Tāpat ar otro ēdienu – restorāns ir tomēr vieta, kur cilvēki socializējas un ēd. Socializēšanās daļa tika visnotaļ ātri aprauta, kad pēc pāris minūtēm pēc apsēšanās jau klāt bija otrais ēdiens. Šajā brīdī man bija neliela vilšanās… nē, nejau dēļ ēdiena, bet tādēļ, ka es tomēr nesagaidīju stāstu. Jā, stāstu – kādēļ šāds pakalpojums/performance tiek piedāvāts, kas tajā ir tik īpašs. Ir pieejami ļoti daudz materiālu (vēsture, sociālais efekts utt) par šo tēmu. Manuprāt kā “intro” būtu bijis neliels pastāsts (pirms ēdiena pasniegšanas) par to, kas šis te tāds vispār ir un cik tas ir nozīmīgi. Tad cilvēkiem izveidotos nedaudz vairāk situāciju izbaudoša attieksme un rosinātos domas.
Sajūtas un novērojumi
Kad pasniedz ēdienu, tad cilvēks pilnīgā tumsā ir ar ļoti saasinātām citām maņām – smaržu, skaņu un garšu. Ja normālos apstākļos, cilvēks ierauga ēdienu un pirms vēl sasmaržo vai pagaršo jau ir izveidojis savā galvā priekšstatu par to, kas viņam ir pasniegts un kā tas garšos… un reti, kad pavāram izdodas pārsteigt piem. pēc izskata kartupelis, bet mutē iebāžot garšo pēc laša. Ņemot vērā, ka civlēki ir pilnīgā tumsā, tad viņiem jau ir nācies uzticēties pilnīgam svešiniekam, kas veda tevi līdz tavai sēdvietai izvairoties no nepatīkamiem uzklupieniem un sadursmēm ar citiem apmeklētājiem. Tagad tu sēdi pie galda un tev ir pilnībā jāuzticas, ka ēdiens ir kvalitatīvi pagatavots… un vispār ir ēdams. Es pavāru vietā būtu nedaudz radošāk piegājis otrā ēdiena izvēlē. Būtu piedāvājis kaut ko, kas ir no klasiskiem produktiem, bet kaut kādāt aizdomīgā formā vai kombinācijā. Kad Tev noliek šķīvi uz galda, tad tu mēģini saprast, kas tev priekšā ir un ātri vien saproti, ka tur ir kartupeļi frī un gaļas gabaliņš un kaut kur maliņā arī šķēlīte gurķa un tomāta… bet kādas būtu emocijas, ja cilvēks sataustītu kaut ko tārpiem līdzīgu vai vispār kustīgu pie tam tas vēl izdotu skaņas? Tā būtu neaprakstāma emociju gamma! Ja jau cilvēks ir gatavs uzticēties pilnīgiem svešiniekiem, tad viņš ir kaut kādā mērā gatavs arī uz to, ka viņu nedaudz izjokos. Ne ļauni, bet tomēr.
Vēl viena sajūta, ko es novēroju ir cilvēku “maskas”. Kamēr bija tumšs un pie galdiņa mēs bijām svešinieki, kas viens otru īsti nebija redzējuši, kas nezināja cik glauni kurš ir ģērbts un vizuāli nevarēja novērtēt cik tad īsti gadu ir taviem galdiņa biedriem utt, tas sarunas vedās visnotaļ interesantā tonī. Visi jutās ļoti atvērti, vienlīdzigi, neaizspriedumaini. Tik pat labi sarunu biedri varēja būt kādas superslavenības vai parasts puisis no laukiem. Visi bija vienādi! Kad vakars noslēdzās un tika iedegtas sveces un mēs ieraudzījām iedomātos cilvēkus sejā, tad gribot negribot cilvēks uzliek savu dienesta “masku”, kuru piemeklē atbilstoši tam, ko ierauga. Šobrīd rakstot es izdarīju secinājumu – cilvēks ir atklātāks ar otru cilvēku, ja viņš neredz tā otra seju un emocijas uz tevis pateikto. Varbūt visus strīdus uzņēmumos vajadzētu risināt pilnīgā tumsā? Tad cilvēki nav tik bravūrīgi un ir daudz konstruktīvāki savos izteikumos, jo nevar ar savu bargo seju “iebiedēt” pārējos?
Tad pienāca deserta laiks. Deserts bija ābolu pīrāgs ar saldējumu pa virsu. Ļoti gards! Uz šo ēdienu gan attiecas jau iepriekš rakstītais – varbūt vajadzēja pavāram nedaudz radošāk pieiet formai? Kā būtu piemēram ar Ceptu saldējumu, kas pārliets ar aromātisku vaniļas un abolu ievārījumu? Vai zemenes ar putukrējumu + īpaši smaržīga piedeva? Šie manis pieminētie deserti ir daudz aromātiskāki un fantāziju rosinošāki. Atcerieties – jūsu apmeklētājs pilnīgā tumsā ir daudz jūtīgāks, pret to ko satausta, sadzird un sasmaržo. Izmantojiet šo situāciju, lai pārsteigtu ar ko ļoti orģināli pagatavotu, kas turklāt izdod vēl skaņas un iespējams pat estētiski neglītu… lai gan, klients jau to neredzēs!
No savas puses – iesaku ikvienam, kas vēlas izbaudīt kaut ko nebijušu, jaunu un visnotaļ romantisku. Ja esat ĻOTI kautrīgs kādas dāmas klātbūnē, tad uzaiciniet viņu uz šādām vakariņām – tā būs jūsu iespēja nekautrēties un dāmas iespēja iepazīt Jūs pirms vizuāli kritiski novērtēt. Es pat teiktu – šis pasākums ir IDEĀLS “aklajiem” randiņiem.
Saimniekiem novēlu nedaudz vairāk padomāt pie satura… gan tā, ko liek viesiem galdā gan tā, kas mielo cilvēku ausis, prātus un iztēli. Bet varbūt es esmu pārāk izvēlīgs? PALDIES DāvanuServisam par šo lielisko iespēju!
Jap. It is official now – es biju uz diētas visu jūniju un man izdevās samazināt svaru par ~14,5Kg kurs ērtības un svaru kļūdas iespējamības labad es noapaļoju uz 14Kg. Kas tas ir lielais noslēpums? Nē, tās nav nedz dārgas ķīmijas, nedz 8 stundu sporta pārslodzes nedz arī nedēļām ilgas badošanās… tā ir vienkārša, veselīga diēta, kuras sastāvā ir visnotaļ veselīgi produkti, kas (gandrīz visi) aug tepat Latvijā. Apelsīni, greifrūti un aprikozes, protams, neaug, bet nu tie sastāda salīdzinoši nelielu daļu no kopējā apjoma. toties olas, gurķus, gaļas, tomātus un salātus noteikti varat svaigus dabūt praktiski jebkurā Rīgas pārtikas veikalā.
Diētas ilgums ir 28 dienas (4 nedēļas) un ēdamais katrai dienai ir noteikts. Lielai daļai dienu ēdamais nav apjomā ierobežots, nu vismaz pirmajās nedēļās. Pašu diētu es ņēmu no interneta vietnes, kur tā nodēvēta par Olu diētu… lai gan es variāk sliecos to saukt par veselīgās ēšanas diētu, jo olu tur nemaz tik daudz arī nav. Vispār daudzas no šīm kombinācijām ir visnotaļ ikdienišķas un var tikt ieviestas ēdienkartē arī pēc diētas.
Jūsu ērtībai es visu smalki ievietoju vienā Word dokumentā (SkyDrive) tā lai var izdrukāt visu diētu uz vienas lappas no abām pusēm un vienmēr paņemt līdzi (ja nu aizmirstas, kas šodien pusdienās vai arī mājās braucot ieskrien veikalā un uzreiz ir špikeris kādus produktus tev vajadzētu iepirkt vakariņām un nākamajai dienai. Orģināli diētas apraksts nāk no Calis.lv.
Kā tad man gāja?
Nu doma, ka ziemas riepa ir jādabū nost pa galvu cirkulēja jau kādu laiku. Tad man Ēriks ieteica šo diētu, jo pats kā reizi bija to uz savas ādas izbaudījis un atzinis par labu esam. Tā nu tika nolemts, ka no 1. jūnija es “sēžos uz diētas”. Pirmais nopietnais pārbaudījums nebija ilgi jāgaida – jau pēc dažām dienām notika korporatīvais laivu brauciens ar vakara izklaidēm (alko, šašliki, visādi citādi gardumi un našķi etc visnotaļ normālas socializēšanās sastāvdaļas). Protams daļa kolektīva bija lielā neizpratnē – kā tā tu tagad ar mums nedzer un neko neēd… dīvaini vai ne. Piedodiet, bet man gribasspēks palika nelokāms un es braši noēdu savus vakariņu salātus, olu un apelsīnu.
Tālāk viss noritēja gludi un katru dienu ievēroju rakstītās pārtikas devas un sastāvdaļas. Nākamās nopietnās grūtības (kā jau bija sagaidāms) bija Jāņu svinēšana. Ņemot vērā, ka šogad ciemojāmies Latgalē, tad mājās brūvēta alus nelietošana un namamātes galdā likto gardumu ingnorēšana tiek uztverta visnotaļ aizdomīgi. Skat kāds izlepis pilsētnieks ieradies! Protams pēc nelielas paskaidrošanas negribīgi, bet tika pieņemta mana visnotaļ atturīgā loma pārtikas baudīšanā.
Pārējā laikā manuprāt nekādu dižo problēmu nebija un ar ģimenes atbalstu manis paša uzstādītais mērķis – ievērto diētu, ir sasniegts un es jūtos visnotaļ labi. Varu ieteikt ikvienam, kas jūt, ka ir kāds lieks kilograms un pietiekami daudz gribasspēka un pašdiciplīnas. Domāju, ka nākampavasar es kaut ko līdzīgu atkārtošu.
Tiem, kas satraucas, ka pēc diētas svars atgriezīsies – nu pagaidām (nedēļu pēc diētas beigām) esmu dabūjis atpakaļ apmēram 2 kilogramus un domāju nepieļaut vairāk par 4 kg atgriešanos ierobežojot ikdienas ēdamā daudzumu un saturu.
Jebkurā gadījumā – es neesmu nedz ārsts nedz dietologs, tādēļ šīs diētas lietošana ir 100% jūsu atbildība. Ja neesat pārliecināts, tad labāk nedariet – negribu būt atbildīgs, ka kaut kas ar jums noiet greizi (tiešā un pārnestā nozīmē). Viss, kas augstāk ir aprakstīts ir mana personīgā pieredze ievērojot aprakstīto diētu 2011. gaja jūnijā.
Daudzi no mums spēlē spēles un šķiet, tas nav slikti. Daudzas spēles ir radītas, lai attīstītu cilvēku reakciju, prāta spējas vai izklaidētu. Taču eksistē arī tāds spēļu paveids, kur lielāka adrenalīna iegūšanai tiek izmantota nauda – ja tu liec galdā naudu, tad spēles pievilcība un iznākums kļūst daudz iekārojamāks. Diemžēl šāda tipa spēlēm, kuras sauksim par azartspēlēm, ir viens ļoti slikts blakus efekts - azarts, kas ne pārāk veiksmīgus un pieredzējušus spēlētājus var ievest nopietnās finansiālās problēmās. Tieši tādēļ mūsu valdība ir aizliegusi reklamēt azartspēles, lai neievilinātu šajā naudas zaudēšanas labirintā cilvēkus ar ne pārāk spēcīgu gribasspēku un spēju novērtēt savas spējas.
Neskatoties uz to, ka azartspēļu bizness ir ievērojami liels un arī ienes kaut kādu naudu valsts kasē kā arī īpašnieku maciņos, tomēr tas ir ļaunums, ko valdība ir ierobežojusi – aizliegusi reklamēt. Citās valstīs šīs lietas tiek ierobežotas arī teritorijā (piemēram ASV azartspēles atļautas tikai noteiktās vietās, lai gan atkarībā no štata… ir tādi štati kur nav atļauts nekas – arī ne labdarības loterijas).
Mūsu valstī attiecībā uz reklamēšanu darbojas īpašs likums, ar kuru ir saskārušās arī tādas interneta vietnes kā Delfi.lv un Inbox.lv. Arī Apollo.lv ir uzrāvies uz Betway.com reklamēšanu. Pēdējā laikā TV3 Latvija kanālos (TV3, TV3+ un TV6) esmu novērojis ievērojai daudz reklāmas, kas manuprāt ir azartspēļu reklāma. Sākumā bija pokerstars.net bezmaksas apmācība pokerspēlē (protams apmācot tevi spēlēt pokeru tiek darīts viss, lai tu pārietu uz ” īstu mantu” jeb spēlēšanu uz naudu, tad pēdējās nedēļās aktīvi reklamējas Hokeja Prognošu spēle, kur aizsūtot maksas īsziņas, tu vari laimēt 500 katru dienu vai pat 10000 EUR. Šodien ievēroju, ka visu dienu pa TV3+ iet pilnīgi nepārprotama azartspēļu vietnes reklāma – spinpalace.com, kur vienkārši tiešā tekstā aicina spēlēt uz naudu online kazino. WTF? Es saprotu, ka MTG koncerns, kuram pieder šīs televīzijas, dara visu iespējamo, lai nodrošinātu finansiālo veiksmi saviem TV kanāliem. MTG nav vakarējais azartspēļu lauciņā – viņiem pašiem pieder Bet24.com, lai gan neesmu manījis viņus reklamējot savu lapu savos TV kanālos. Piedodiet par tiešumu – NEDRĪKST PĀRKĀPT LIKUMU, īpaši pievēršot uzmanību 41. pantam. Pēc manām domām TV3 pārkāpj gan reklamēšanas aizliegumu gan nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu (Hokeja prognožu spēle).
Ceru, ka jau rīt visas azarspēļu reklāmas Latvijas kanālos tiks pārtrauktas, bet ja nē, tad ceru, ka atbildīgās iestādes ķersies pie darba un pārtrauks tās piespiedu kārtā uzrēķinot vēl prāvu soda summu!
Attēlu ieraudzīju NeoGeo.lv portālā un atļaušos pārpublicēt. Visnotaļ interesants attēlojum kā izskatās Latvijas valsts ja tas būtu 100 cilvēku ciemats. Ļoti labi uzskatāmi var redzēt kur paliek nauda un kas ar ko nodarbojas.
Neskatoties uz daudzajiem elektronisko grāmatu ieguvumiem, kā galveno mīnusu daudzi lasītāji vienmēr uzskata to, ka elektronisko grāmatu nevar aizdot. Fiziskajā pasaulē tas protams ir daudz vieglāk – tu vari izlasīt iedot draugam izlasīt un tad vēl kādam… vai aiziet uz bibliotēku un aizņemties grāmatu uz kādu laiku un tad to atgriest atpakaļ. Parasti informācijas apmaiņa notiek tādā veidā, ka draugs ciemojoties pie tevis plauktā ierauga kādu grāmatu un pats piesakās aizņemties uz izlasīšanu.
Tā kā esmu Amazon Kindle lietotājs, tad arī man ir pēdējā pusgada laikā ienākušas visnotaļ daudz legālās digitālās grāmatas, kuras esmu jau izlasījis. Dažas no tām ir visnotaļ pieprasītas visā pasaulē… bet kā lai mūsdienu virtuālajā vidē tomēr darītu zināmu saviem draugiem sev pieejamās grāmatas? Šim iemeslam ir izveidots tāds interesants serviss kā lindle.me . Servisa pamatā ir legālo grāmatu aizdošanas serviss… pieņemot, ka tavi draugi ir visa virtuālā pasaule. Var jau teikt, ka tas ir interpretācijas jautājums, bet manuprāt šāds serviss ir visnotaļ noderīgs un godīgs, ja salīdzinām ar fiziskajām grāmatām. Ja zini drauga vārdu un e-pastu tad tu vari šo grāmatu aizdot viņam pa taisno no Amazon.com… UPDATE: Diemžēl grāmatu aizdošana strādā tikai ASV kontiem. Aizņemšanās strādā arī ar Eiropas kontiem t.i. Jūs varat aizņemties, bet nevarat aizdot.
Lendle.me savukārt savieno aizņemties gribētājus ar tiem, kas labprāt aizdod. Noteikums ir tāds, ka grāmata dodas uz 14 dienām un pēc tam automātiski atgriežas tavā Kindle. Uz aizdošanas laiku grāmata protams tiek uzņemta no tava Kindle un tu pats viņu nevari lasīt. Lendle.me strādā pēc principa – cik reizes grāmatas aizdevi, tik grāmatas vari arī aizņemties. Visnotaļ godīgi. Pelna viņi uz to, ka tu vēlēsies aizņemties grāmatu, bet nebūs neviena, kas var šo grāmatu aizdot, tad iespējams tu no viņu lapas nospiežot nopirksi šo grāmatu iekš Amazon.com un Lendle saņems savus procentus par grāmatas pārdošanu. Tev kā pircējam, protams, ir vienalga, jo grāmatas pirkšanas cena nemainās tik un tā. Vairāk tas atgādina lielu milzīgu privāto bibliotēku apvienību… un joprojām visi ir legalitātes robežās. Detaļas varat palasīt viņu FAQ.
Tātad – nākamreiz pirms iegādāties kādu Kindle digitālo grāmatu, vari apskatīties vai nevari aizņemties no lielā Virtuālā draugu pulka.
Mīlu digitālās ēras dotās iespējas! Nākamie attīstības soļi digitālo grāmatu pasaulē – Vajadzētu latviešu grāmatas padarīt pieejamas uz e-lasītājiem. Ko teiks LV izdevniecības?
Šodien manās neķītrajās ķepiņās nonāca XBox 360 un Kinect sensors. Tiem, kas nezina – XBox 360 ir jaunākā Microsoft spēļu konsole. Konsole salīdzinot ar ieptiekšējo versiju ir nedaudz mazāka izmēros, melna un spīdīga. Kā jau nopietnai spēļu konsolei pienākas – tai ir visas vajadzīgās izejas tai skaitā pāreja uz EURO SCART, kas ir viens no populārākajiem mūsdienu TV savienojumiem. Ņemot vērā, ka XBox bija tikai garnējums īstajam šī vakara ieguvumam – bezpults papildus aksesuāram Kinect. Kinect nodrošina spēlēšanu un konsoles pamata vadību izmantojot tikai tavu augumu un dažādus simbolus kā arī balss vadību.
Pats Kinect ir tāds ap 20 cm garš verķītis, ko iesprauž konsolē. Kinect nodrošina 3D telpisku skanēšanu noteiktā rajonā sev priekšā, kā rezultātā visa spēlēšana izpaužas kā roku un kāju vicināšana. Šī šķiet ir visvienkāršāk apgūstamā spēļu konsole. Mana mazā meita (2,5 gadi) pirms tam nebija spēlējusi nevienu konsoli un arī datoru nē… viņai prasīja tikai 5 minūtes lai tiktu skaidrībā, kas tas par zvēru ir un ko ar viņu darīt. Ja vēlies kādu spēli, tad vienkārši ar pirkstu parādi uz to… pēc sekundes spēle palaižas. Spēlēšana ir vienkārša – boksējies, spēlē galda tenisu, brauc ar laivu vai spēlē bovlingu… viss kā īstenībā. Spēles sataisītas tā, ka var 2vatā spēlēt un spēļu kosole pati atpazīst dažādas personas… sievietes attēlo kā sievietes, bet džekus kā džekus. Mazo Alisīti, gan sākuma attēloja kā pietupušos spēlētāju… īpaši interesanti mazajai bija spēlējot boksu ar blakus esošo tēti un braukt ar laivu, kur var stūrēt kustoties pa labi un pa kreisi kā arī lekt.
Pēc 30 minūtēm intensīvas spēlēšanas ir jūtams nogurums un pat izsitās sviedri uz pieres. Viennozīmīgi šī spēļu konsoles papildierīce izraus jūs no dīvāna un piespiedīs lēkāt, locīties, vicināties un staigāt pa istabu… pie tam labprātīgi! Man bija pieejami tikai 2 spēļu diski un vienā vakarā spēju saprast – šitai iekārtai ir milzīgs potenciāls! Ar nepacietību gaidu jaunas, sarežģītākas spēles un apmācības programmas. Noslēgumā video par to, kas tas tāds ir un uz kā tas attīstīsies tuvākajā nākotnē:
Citi video pieejami iekš Youtube XBox kanāla. Grūti ir nodot emocijas, ko šī spēļu konsoles un Kinect kombinācija dod… to var saprast tikai izmēģinot. Ja rodas tāda iespēja – pamēģini un sapratīsi par ko runa!
Piektdien viesojoties Daugavpilī aizgājām uz kino vēlo seansu lai noskatītos Jauno Harija Potera filmu…. un uzreiz varu teikt – Holivuda pilnīgi nekaunīgi ir pārgājusi uz seriālu ražošanu. Piedodiet, bet pilnīgi bezsakaraina filma divu ar pusi stundu garumā, kurā reāli ir ļoti daudz lieku sižetu un īstenībā nekas īsti nenotiek… nav kulminācijas.
Ļoti daudzas lietas noteik neizskaidrotā secībā un vispār nesakarīgi – kad jābēg no ļaunajiem, tad visi pārvietojas “old scool”, kur viņus arī oldscoolīgi uz lidojošajā slotā arī apsklaktē, bet vēlāk teleportējas no ziemīga meža uz skaistu pludmali tāpat vien aiz neko darīt…. sviests.
Ļoti daudz jaunu tēlu, bet ļoti fragmentāri un prakstiski neizskaidrojot, kas tie tādi ir un nafig no viņiem ir jābaidās.
Sižetu vietām aizņēmušies no gredzenu pavēlnieka – amulets, kuru nēsājot cilvēks kļūst ļauns un aizdomīgs, pielīdēji elfi, kas vairāk atgādina goblinu ar spicām ausīm.
Pateicoties patiesi atvērtai publikai kinoteātrī, apmēram tajā vietā, kur cilvēki jau masveidā sāka iemigt patiešām liels paldies vienam apmeklētājam, kas sāka skaļi komentēt saturu. Tā bija filmas patiešām neaizmirstamākās 10 minūtes, kad 200 cilvēki zālē smējās līdz asarām! (Harijam saplīsa “nūjiņa” un Hreminona piedāvāja izmantot savējo… un vispār tur tas džeks meklējams kaut kādā tur “pakaļā” .. ) vienvārdsakot šī vieta ar papildus komentāriem vismaz pamodināja skatītājus.
Nobeigums pilnīgi šķidrs un nekādas kulminācijas nebija. Drīzāk, jau kārtējā CSI LasVegas sērijā pa TV ir vairāk satura kā šajā Harija Potera filmā.
Es dodu pusi zvaigznes un to pašu tikai tāpēc, ka teksti ir divdomīgi! Mans ieteikums – ietaupiet naudu vai aizejiet uz kādu citu saturīgāku filmu.
Pats kinoteātris Ditton Namā ir kvalitatīvs. Skaņa laba, bet krēsli tādi viduvēji (līdzīgi Cinamon iekš Alfas). Filmas rāda 6 zālēs un izskatās, ka visas daudz maz jaunās un populārākās tāpat kā Rīgā.
Pirms 3 dienām manās rokās nokļuva LG Optimus 7 telefons ar Windows Phone 7 operētājsistēmu. Pirmais iespaids – nu tāds pasmags telefons, kuram grūti sataustīt podziņas (lai ieslēgtu). Palietojot pāris dienas, nākas secināt, ka pirmais iespaids bija visnotaļ maldinošs. Telefons ļoti labi ieguļas plaukstā. Diezgan dīvainas formas noapaļotie telefona gali palīdz to ērti noturēt rokās un fiziskās podziņas (atpakaļ, Windows un Meklēs) telefona lejasdaļā, ļauj ļoti ērti darboties ar šo aparāti. Telefona 3,8″ lielais displejs ir pilnīgi pietiekams visa veida informācijas lasīšanai un uztveršanai kā arī gan vertikālas gan horizontālas klaviatūras izmantošanai ievadot tekstu.
Unikālās atšķirības
Savdabīga forma. Vizuāli sā telefona savdabīgā forma liek izskatīties diezgan “resnam” bet vēlāk salīdzinot visus telefonus vienu otram blakus izrādās, ka viņš ir tik pat biezss kā citi Windows Phone 7 (HTC HD 7 un Samsung Omnia 7) … līdz ar to – tas ir vizuālais apmāns. Toties tā forma un metāliskais vāciņš aizmugurē ir izveidots tā, ka telfons ļoti labi ieguļas rokā un ir patiess prieks viņu ikdienā lietot.
Visas 3 vadības pogas ir fiziskas. Tas ļauj diezgan ērti sajust kad tās tiek nospiestas.
Pieejamas ļoti labas aplikācijas LG Application store. Panorama shot ļauj fočēt viarākas bildes aps sevi un izveidot vienu lielu panorāmas bildi. ScanSearch, kas ļauj fotogrāfēt kādu lietu un sameklēt saistīto informāciju. PlayTo ļauj no telefona caur WiFi atskaņot materiālu uz DNLA atbalstītu iekārtu (datoru, TV etc), 2 mūzikas aplikācijas, kas ļauj mācīties ģitārspēli un klavieres, Toolbox, kur iekšā ir pamata lietiņas kā mērvienību konvertori, līmeņa mērītājs, pasaules pulkstenis un citi., kā arī Photo Stylist, kas ļauj uzņemtajā fotogrāfijām piemērot dažādus filtrus. Principā diezgan liela izvēle ar bezmaksas LG dāvinātajām programmiņām.
Sliktumi (Man pieejams bija demo modelis… gala produktam šādi sliktumi var arī nebūt)
Windows poga, kas ir nedaudz izbīdīta uz āru ir ar asiem stūrīšiem. tomēr prasītos lai tā podziņa būtu labāk nostrādāta. Tiesa gan man jāatzīst, ka nosacīti asās maliņas parādījās tikai pēc tam, kas es no šās podziņas noplēsu plēvīti… Man riebjas aizsargplēves, tādēļ man tāds niķis plēst nost visas plēves no ekrāniem un podziņām… Tā teikt – ja jau to mantu jālieto, tad jālieto kāda tā ir paredzēta.
Fotokamera sliktā apgaismojumā fočē izmantojot iebūvēto zibspuldzi… bet bildes, kas fočētas ar zibspuldzi, gribētos nedaudz labākas kvalitātes.
Šī bija patiešām ražīga nedēļa un manās rokās nonāca arī viens no telefoniem ar vislielāko displeju – HTC HD7. Tā milzīgais 4,3 collu displejs pirmajā brīdī liekas pārāk liels. Telefons ir aprīkots ar Windows Phone 7 operētājsistēmu un strādā ļoti ātri. Telefonam ir iebūvēti 8 GB atmiņas, 1 Ghz procesors un 5 Mpix kamera… kas ir minimālās prasības visiem Windows Phone 7 telefoniem.
Telefona ekrāns ir efektīvi izvietots korpusā tā, ka izmanto ļoti efektīvi un daudz vietas līdz ar to pats telefons nav īpaši lielāks par citiem WP7… tikai ekrāns ir praktiski no malas līdz malai un no augšas līdz lejai. Skārienjūtīgās vadības pogas piedod papildus minimālisma sajūtu. Paņemot aparātu rokās ir patiešām sajūta, ka tāds kā biznesa klases aparāts ir tavās ķepās! Vienubrīdi es pat aizdomājos, ka šis ir nevis liels telefons, bet neliels tablets.
Unikālās īpašības
Iebūvētais HTC hub ar patiešām skaistu grafiku un multimēdiju efektiem atgādina nedaudz HTC Sense interfeisa elementus. HTC habā ir pieejamas aplikācijas pamatvajadzībām – laika apstākļu programma (ļoti laba vizualizācijas), akciju tirgus aplikācija, mērvienību konvertors, bilžu uzlabotājs, audio skaņas mikseris, un viena aplikācijas, kas saucas Love, kas ir virtuālā margrietiņa, kurai vari raut nost lapiņas lai noskaidrotu vai tevi mīl vai nemīl. Ļoti sentimentāla lietiņa… biznesa klases telefonam.
Bling bling efekts. Jeb telefona malu apdare ir spīdīgi, noapaļoti, dūmakaini tumši metāliska… ļoti patīkama rokai un metāliskās podziņas, kas uzmanīgi iestrādātas piedod patiesi augstas kvalitātes sajūtu. Nelielais spīdums piedod pat tādu uzkrītošu eleganci, ko varētu nodēvēt par “bling bling”.
Atbīdāma ķepiņa telefona aizmugurē, kas ļauj novietot telefonu ieslīpi uz galda un baudīt multimēdiju saturu (skatīties filmas piemēram). Ķepiņa ir diezgan stabila uz diezgan stabilāmun līdzenām virsmām.
Sliktumi (manās rokās ir prototips un zemāk aprakstītās lietas gala versijā veikalā būs, iespējams, jau novērstas)
Neskatoties uz to, ka telefons ir aprīkots ar stereo skaņu un 2 skaļruņiem un iespēju novietot uz galda filmu skatīšanai (atbīdāmā kājiņa), tomēr jāatzīst, ka gaidīju nedaudz kvalitatīvāku skaņu no tiem pīkstuļiem. Ceru, ka gala variantā inženieri būs uzlabojuši skaļruņu kvalitāti… bet nu īpaši prasīgajiem laikam jau HTC Mozart ir paredzēts. Tāpat šīs tumbiņas ir nedaudz iegremdētas un putekļi ļoti mīl viņos krāties (nācās pāris reizes dzenāt ārā putekļus no tumbiņu šaurajām ailītēm).
Tas kā atveras aizmugurējais vāciņš lai izņemtu bateriju un ievietotu SIM karti vienā vārdā aprakstāms - WTF? Iespējams vietas taupīšanas nolūkos vāciņš ir ļoti plāns un faktiski ir ar spēku atlaužams…. trešo reizi verot vaļā es jau sāku satraukties vai kaut ko nesalauzīšu galu beigās. (Piedod HTC, ja nu tomēr mans intelekts bija par zemu to atvērts kādā citādā viltīgākā veidā )
Kopumā – telefons izceļas ar milzīgu displeju, nostrādātu korpusu un ļoti efektīvi izmantotu priekšējo paneli ar pieskārien jūtīgajām vadības pogām kuras ir eleganti izgaismotas atšķirībā no citiem manis testētajiem telefoniem. Iesaku visiem, kas neko mazāku par pašu lielāko nemaz nevēlas lietot. Un vēl – ja baumas ir patiesas, tad pēc dažām dienām Rīgā patiešām šis būs jau nopērkams…. bet man ir aizdomas, ka diezgan ierobežotā apjomā. Ja ir doma paspēlēties vai pat iegādāties, zvaniet savām kundēm pie operatoriem, lai noslēpj kādu zem letes. Detalizētas fotogrāfijas:
Samsung Omnia 7 ir viens no tiem tiem unikālajiem prieciņiem, kas man pēdējās dienās bija nonākušas neķītrajās rociņās. Vēl viens Windows Phone 7 demo eksemplārs. Pirmais iespaids – viņš ir konkrēti kantains… es pat teiktu nedaudz agresīvi kantains. Varbūt tapēc, ka esmu pieradis pie telefoniem ar noapaļoties stūriem, bet nu šis tā savdabīgi pozitīvi pārsteidza ar šo dizainisko uzdrīkstēšanos… tajā pašā laikā tāds slaids un ērti ieliekams krekla priekškabatā. Viegls. Ieslēdzot uzreiz pamanāmas ir īpaši spilgtas krāsas (fantastisks kontrasts) ar nelielu graudainumu attēlā … ja ļoti labi ieskatās. Telefons ir aprīkots ar 8 Gb atmiņas karti, 4 collu Super AMOLED displejs, 5Mpix fotokamera.
Unikālās priekšrocības
Viennozīmīgi ekrāna kontrasts. Mani pārsteidza attēla kvalitāte uz šī aparāta. krāsas ir salīdzinoši košākas (zāle zaļāka:)) un melnais patiešām ir melns. Visiem telefoniem būtu vajadzīgs šitik izteikti skaists attēls. Malači!
Telefona forma ir veidota tā, ka viņš izskatās “slaids”… pat neskatoties uz to, ka viņš ir tikpat liels kā citi Windows telefoni, toties noapaļotās malas un laidumi rada vizuālu sajūtu, ka telefons ir plānāks nekā viņš patiesībā ir.
Metāliskais korpuss ar iesārto toni izskatās vienkārši eleganti. Patīkami pieskarties metāla, jo tas dod tādu kvalitatīvu sajūtu. Krāsas parasti ļoti patīk daiļajai sabiedrības daļai.
Viena aplikācija, kas saucas NOW un piedāvā informāciju uzreiz par laika apstākļiem, jaunākajām ziņām (Reuters) un akciju tirgu.
Sliktumi (šis eksemplārs ir prototips, tādēļ sliktumi var neattiekties uz gala versiju, kas būs nopērkama veikalos)
Metāliskais korpuss ir diezgan slīdīgs un pāris reizes telefons bija tuvu tam, lai izkristu no rokām. Pat īsti nezinu kapēc, bet manuprāt tas ir slikti… iespējams kaut kā jāapstrādā tas metāls lai nav tik slīdīgs.
Windows poga ir fiziska, nevis touch… bet kaut kā dziļi iegremdēta un ir neērti lietojama. Sievietes ar gariem nagiem pat īsti ērti netiek viņai klāt. Windows poga man beigās arī sabojājās (piedodiet… bet vismaz zināsiet kas tieši viņu salauza … @SamsungLV plz nepiestādiet man rēķinu)
Telefons atstāj ļoti pozitīvu iespaidu. Kad būs pieejams tirgū, noteikti sastādīs sīvu konkurenci citiem WP7 pārstāvjiem tirgū ar savu metāliski kantaino dizainu, viltīgi slaido formu, kas noslēpj patiesos izmērus un FANTASTISKO displeja kontrastu. Bildes:
Tā tā tā… Manās nekaunīgajās rokās nonāca LG Optimus 7 aparāts ar Windows Phone 7 (WP7) operētājsistēmu. Paša telefona un vēl arī citu telefonu (HTC HD 7 un Samsung Omnia7) apskati vēlāk. Šoreiz tikai par Windows Phone 7…. un es drīkstu izteikties visu ko es domāju… arī slikto. Tie, kas ir hārdkore Androīdu vai Ābolu fani un nav gatavi veselīgi lasīt par nevienu Microsoft ražojumu – piedodiet, bet šoreiz tā nebūs medusmaize jums.
Kā tad tieši izskatās WP7?
Zini iPhone OS? Pazīsti Androīdu? Lieto Nokia? Nu tad zini Windows Phone 7 nav NEVIENAM līdzīgs. Dizaineri patiešām ir pastrādājuši pie saucamā Metro UI (Metro lietotāju saskarnes) lai telefons strādātu ātri, nebūtu nekā lieka un lai viss vajadzīgais būtu maksimāli mazāk pieskārieniem sasniedzams. Atverot pirmo reizi WP7 tālruni jūs pārsteigs krāsas un saturs, kas mainās… pie tam personalizēti mainās, līdz ar to rodas sajūta, ka telefons ir “dzīvs”. Pašā interfeisā gandrīz nemaz nav 3D specefektu vai kaut kādu lēkājošu kubiku… viss ir vienkāršs, plakans un ļoti plūstošs… ieejot aplikācijā visu laiku var redzēt vai turpat “blakus ekrānā” ir cita informācija. Sākumā likās tā – galīgi neefektīvi izmanto pieejamo ekrāna izmēru, jo ir vesela melna (vai balta atkarībā no tēmas) mala, kas vienkārši stāv tukša… bet ar laiku pierod, ka tā mala kalpo par tādu kā norādi uz to, ka tur ir vēl kaut kas… Vispār interesanti izveidotas pārejas. Visa vadība ir skārienjūtīga un ļoti intuitīva.
Informācijas miniportāli
Katrai jomai ir sava veida apvienojošais ietvars ko MS ir nosaucis par habu (hub). Piemēram, visi kontakti ir zem People… ar visiem kontaktiem es domāju PATIEŠĀM VISUS kontaktus no visiem avotiem – telefongrāmata, Facebook kontakti, korporatīvā kontaktu grāmata, Live tīkla kontakti… visi vienuviet. Kas vēl labāk, tad telefons atrod saistības un piedāvā apvienot vienādos kontaktus vienā kontaktu kartiņā (līdz ar to jūsu brālis nerādīsies piecreiz… bet gan vienreiz ar pilnīgu informāciju un bildi no Facebook).
Šāds miniportāls ir arī Spēlēm un saucas Games. Tur jūs atradīsies instalētās spēlītes, iespēju pieslēgites XBOX live un redzēt arī savu virtuālo tēlu kā arī izcīnītos sasniegumus, iespēju spēlēt tīklā ar draugiem un pat interaktīvi mainīt savu virtuālo es. Tāpat integrēts ir spēļu virtuālais veikals, kur iespējams lejupielādēt un spēlēt gan bezmaksas gan maksas spēles.
Vēl viens miniportāls ir Music and Video. Tas ir stilizēts Zune mūzikas un video atskaņotājs, kas ļoti ērti ļauj pārskatīt un klausīties jūsu mūziku un video. Tāpat tur ir stilizēta saskarne, kur fonā rādās dažādu dziedātāju attēli. Ir integrēts arī Zune mūzikas veikals, kur var noklausīties paraugus dziesmām kā arī iegādāties veselus diskus.
Marketplace ir vienota vieta, kur var iegādāties maksas saturu vai lejupielādēt bezmaksas lietas. Mūzika, spēles, aplikācijas… ja parādās kādai no aplikācijām atjaunojums, tad uz Marketplace lodziņa parādās cipars kas apzīmē cik atjauninājumi ir pieejami.
This slideshow requires JavaScript.
Aplikācijas
Vispār ir pieejamas ļoti daudz dažādas aplikācijas visām dzīves gaumēm – tādas spēles SimCity, Monopoly un Tetris… dažādas aplikācijas visādām vajadzībām – sociālās aplikācijas (piemēram Twitter klients ir ļoti interesanti uztaisīts un izmanto to pašu Metro UI lai pasniegtu saturu intuitīvā veidā). Ir aplikācijas par mūziku, plānošanu, piezīmēm, čatošanu, navigāciju, ziņām utt… katrs atradīs savam dzīves stilam piemērotu papildinājumu.
Balss vadība
Nospiežot Windows pogu un paturot pāris sekundes aktivizējas balss vadība, kas ir diezgan advancēta. Telefons saprot tādas komandas kā “Open Twitter”, “Call Black Halt” … Latviešu valodu diemžēl vēl nesaprot. Pēc lielākiem testiem man izdevās uzstartēt ar balsi praktiski visas aplikācijas. Cik es te iepriekš biju lasījis, tad teorētiski balss vadībai ir jāstrādā arī caur Bluetooth austiņu aktivizējot to uz pašas austiņas… līdz ar to var veikt zvanus pavisam nepieskaroties telefonam. Arī meklēšanai ar balsi vajadzētu strādāt… man gan neizdevās palaist…. iespējams tas tādēļ, ka neivenam no man pieejamajiem telefoniem nebija galējā Windows Phone 7 operētājsistēmas versija. (Beta?)
Microsoft Ofiss
Nu šitā manta patiešām ir laba. Outlook, OneNote, Excell, Word un PowerPoint ir integrēti telefonā un strādā ļoti neticami ātri. Funkcionalitāte diemžēl nav kā uz darbastaciju versijas, bet pamatlietas izdarīt var… un galvenais – var atvērt pielikumus un veikt pamatlabojumus. Nedomāju, ka kāds uz Telefona rakstīs savu referātu, bet pārlasīt kādu atskaiti atsevišķās vietās pielabojot formulējumu šī lieta viennozīmīgi noderēs. Tāpat ir pieejama integrācija ar Sharepoint (komerciāls webserveris, ko bieži izmanto dokumentu vadības sistēmām).
Sliktumi
Meklēšana. Visi Windows Phone 7 telefoni būs aprīkoti ar vienādām pogām – Atpakaļ (uz iepriekšējo izvēli vai aplikāciju), Windows poga (kas noved uz mājas ekrānu) un Meklēt (kas atver Bing meklētāju). Tā meklēšanas poga man nedaudz neapmierika, jo es sagaidīju, ka nospiežot minēto pogu varēs meklēt visā telefonā nevis tikai internetā. Meklēšana telefonā ir, bet katrā no vietā atsevišķi (kontaktos, piemēram)
Latviešu valoda. Pieņemu, ka tas ir tikai laika jautājums līdz būs pieejama latviešu valoda visā sistēmā, bet šobrīd nāks iztikt tikai ar kalendāra nosaukumiem latviski.
Profili. Diezgan ierobežotas profilu krāsu shēmas. Ir jau daudz (ap 10) bet vienmēr gribās ne tik sarkanu vai ne tik zilu…
Noslēgumā es gribētu tomēr uzslavēt Microsoft inženierus, kas radījuši kaut ko savādāku, inovatīvu un ļoti dinamisku. Tirgus un cilvēku maciņi rādīs cik ļoti šis atšķirīgais interfeiss iet pie sirds. Jebkurā gadījumā – plašāka izvēle rada lielāku konkurenci… bet konkurence veicina sacensību starp ražotājiem… un šī sacensība ir tā, kas motivē radīt aizvien jaunas un neredzētas lietas. Windows Phone 7 ir kaut kas jauns, oriģināls un iepriekš nepieredzēts. Man nākas piekrist galvenajai ziņai – sitēma, kas radīta, lai ātri izdarītu, ko vēlies un atgriestos pie dzīves baudīšanas. Zemāk Microsoft oficiālā reklāma “Really?”:
Rīt, 3 novembrī, plkst 18:00 šeit blogā publicēšu apskatu uzreiz 3 mobilajiem telefoniem ar Windows Phone 7 operētājsistēmu. Es vairākas dienas laimīgi spēlējos ar LG Optimus 7, Samsung Omnia 7 un HTC HD7. Šodien esmu pabeidzis apkopot savas domas par katru no tiem. Būs gan unikālās priekšrocības gan arī daži nepatīkami sīkumiņi katram no aparātiem.
Viens ir skaidrs – saliekot visus 3 šos telefonus kopā var iegūt “Dream team” vai labāk būtu teikt – Dream Phone . Tur ir viss – no elegances līdz drosmīgi innovatīviem risinājumiem, no lieliem displejiem līdz parocīgām formām… Katram is savas patiesi unikālās lietas un arī daži trūkumiņi.
Pagaidām ielieku visu 3 telefonu kopbildes, lai saprastu ar ko bija darīšana. Detaļas 3 novembra, 18:00 tieši Windows Phone 7 pasākuma laikā! Paraksties RSS jau tagad, lai saņemtu šos manus apskatus automātiski.
Sveiks, mans dārgais draugs un bloga lasītāj. Droši vien Tevi interesē kā tad iet ar Kindle lietošanu un kāda ir pieredze. Varu apgalvot, ka ekrāns ir fantastisks un pēdējās nedēļās esmu tik daudz grāmatu izlasījis, ko varētu nomērīt apmēram pusotra tukštoša lapaspuses drukātā formā. Baterija patiešām tur labi un šodien pirmo reizi slēdzu lādēt un bija iztērējusies tikai puse no baterijas. Pēdējās nedēļās kopš man ir šī nopietnā rotaļļieta izdevās atklāt šādas tādas jaunas lietiņas, kas varētu ieinteresēt arī jūs:
1. Bezmaksas Angļu -> Latviešu vārdnīca. Uz šo norādīja viens no bloga lasītājiem, ka plašajā internetā ir izveidota ENG- LAT vārdnīca tiem, kas lasa grāmatas angļu valodā un vēlas uzreiz atrast vārdam tulkojumu. Manuprāt ļooti ērta lieta uz e-grāmatu lasītāja. Vietnē atradīsiet arī instrukciju kā uzlikt to visu uz savas iekārtas. Paldies bloga lasītājam KasparsM par šo noderīgo norādi!
2. Konvertēt PDF grāmatas uz .MOBI, lai varētu ērtāk lasīt uz Kindle un varētu izmantot arī iebūvēto funkcionalitāti (palielināt tekstu, mainīt šriftu utt). Tam ir radīta bezmaksas PDF uz .Mobi konvertācijas programma Calibre, kas “redz” arī Kindle un prot uzlikt grāmatu uz iekārtas, līdz ar to ir ātri un vienkārši lietojama. Paldies biedriem no Twitter!
3. Šodien atklāju (parakājoties nedaudz internetā), ka uz Kindle ir arī jau uzliktas 2 spēlītes – Minesweeper un GoMoku. Spēlīti var ieslēgt vienlaicīgi nospiežot pogas uz Kindle ALT + SHIFT + M (tad ieslēdzas Minesweepers) un ar G var pārslēgties uz GoMoku spēlīti. Spēlītes ir ļoti vienkāršas un ir teksta bāzētas… bet nu dāvātam zirgam zobos tak neskatās!
4. Kindlem ir pašam sava e-pasta adrese, kuru var redzēt Settings logā otrajā lapaspusē (atver settings un nospied “nākamā lapa” pogu un tur vari redzēt savu @kindle.com adresi. Uz šo adresi var sūtīt grāmatu vai failu un viņš bez pieslēgšanas pie datora tiek piegādāts caur WhisperNet … tobiš pa gaisu. Pirms tam gan ir jāaiziet uz www.amazon.com/myk un jāapstiprina iespējamie sūtītāji (aizsardzība pret spamu?). Šādi ir iespējams piegādāt uz tavu lasītāju arī materiālu pat tad, ja tev nav savienojošā vada pie rokas.
5. Tiem, kam patīk “ķimerēties pa iekšām” un ir šādas tādas IT zināšanas, ir pieejams Jailbreak (adresē atradīsies ļoti daudz materiāla naksnīgām “rotaļām”). Principā pagaidām neko dižu ar to iesākt nevar: uzlikt savu screensaveri, uzlikt citus fontus. Bet kā jau zināms – ja jau maisam gals vaļā, tad labumi ar laiku birs kā no pārpilnības raga. Protams, tie, kas vēlas spēlēt hakeros, atcerieties – ja nezini ko dari, tad labāk nedari! Tu pats uzņemies 100% atbildību, ja salauzīsi savu lasītāju un (tikai minējums) Amazon garantija nebūs pieejama. Izskatās, ka mazulītis ir taisīts uz Linux bāzes un pamata funkcionalitāte ir aprakstīta iekš Java.
Ja zini vēl kādu lietiņu, tad nekautrējies un padalies komentāros ar savām zināšanām.
Šogad man ir uznācis kaut kāds grāmatu lasāmais laiks. Pēdējos gados gan nebiju novērojis šādu tieksmi un brīvo laiku pavadīju skatoties kādu filmu vai knibinoties pa internetu. Šogad dzīvē tā iegrozījās, ka pietiekami bieži nācās lidot ar lidmašīnu… un lai arī lidošana ir ļoti ātrs pārvietošanās veids tomēr ar to ir arī saistītas stundas gaidīšanas… pirms iekāpšanas, lidojos, gaidot pārsēšanos utt. Dators kaut kā nevelk lidostā, jo īsti interneta nav (vai arī maksā pietiekami lielu naudu) līdz ar to daudzi tai skaitā arī es iegriežas grāmatu bodē, lai aizpildītu laiku ar kaut ko dvēselei tīkami. Nu tā šogad manā grāmatu plauktā ir šādas grāmatas nonākušas un mans viedoklis par tām:
Grāmata cilvēkiem, kas domā, ka otrpus upes zāle ir zaļāka. Stāsta par Indiešu datorģēniju, kas dēļ savām zināšanām un prasmēm nonāk Amerikā – lielajā iespēju valstī.. bet tad kaut kā nemanot visa dzīve saiet greizi… citi piepalīdz un pats arī ievāra muļķības ne pa jokam… un tad viss kā sniega lavīna veļas pār viņa galvu kļūdama nekontrolējamāka un lielāka. Kāds amerikāņu uzņēmējs, kas nekad šo datorģēniju nesatiek… Un kāda Indiešu filmu zvaigzne, kas atrazdamās pasaules otrā galā pašai nemanot arī tiek ievilkta diezgan ievērojamā putrā. Lielākā daļa grāmatas varoņi nesatiekas aci pret aci, bet datorģēnija izdarības ļoti būtiski ietekmē visu viņu dzīves… Grāmatu var lasīt tikai tie, kas kaut ko sajēdz no datoriem, savādāk pārāk daudz nesaprotamā būs – datorvīrusi, botneti, VPNi utt.
Grāmata ir ļoti aizraujošs romāns, kas norisinās nākotnē. Tā apraksta notikumus Ziemeļamerikā, kad tur tālu vairs nevalda demokrātija. Grāmata ir par diezgan šausminošu nākotnes “biezo” izklaidi, kad 12 paverdzinātie apgabali reizi gadā sūta karts 2 bērnus (padsmitgadniekus) uz Arēnu, kur beigās var izdzīvot tikai viens no 24. Lai arī pirmā uzmetienā skan šausminoši, tomēr stāsts ir vairāk par vienas meitenes emocionālo pasauli domājot par savu dzīvību un sev tuvo cilvēku dzīvību… cilvēcības cīņa ar izdzīvošanas instinktiem. Cilvēkiem ar pārāk krāsainu iztēli vajadzētu gan padomāt vai dažādi cīņu, asins un nāves apraksti nerādīsies murgos.
Grāmata ir turpinājums pirmajai daļai, kur uzvarējusī meitene ir saņēmusi savu balvu – bezbēdīgu dzīvi savā apgabalā… taču Kapitolijam ne pārāk patika, kā meitene piespieda pirmo reizi 74 gados, kopš spēles norisinās, atzīt par uzvarētājiem veselus 2 jauniešu… un Kapitolijs ir izdomājis viltīgu veidu kā atgūt varu un Katnisai jau otreiz būs jāatgriežas arenā, lai atkal cīnītos par savu dzīvību… Pie tam ir arī apdraudēta viņas ģimene mājās, ja kaut kas noies greizi.
Stāsts norisinās Zviedrijā, kur kādam žurnālistam nepaveicas un viņš tiek apsūdzēts par apmelojošas informācijas publicēšanu un dīvaina meitene, kas ir frīks ar hakeres dotībām… pie tam ļoti eleganti atriebīga. Stāsts ir pilns ar dažādiem izmeklēšanas līkločiem un spraigām situācijām. Grāmatas sākums (pirmās 100 lapas) gan kaut kā smagi lasījās, jo īsti nebija nekādu notikumu un bija ļoooti daudz detaļu… bet nu grāmatas vidus un beigas ir visnotaļ orģinālas. Lasot grāmatu man neviļus aprakstītais žurnālists atgādināja mūsu pašu Lato Lapsu, bet hakere nu jau slaveno NEO (Ilmāru Poikānu) … nekā personīga… bet tādas man tās asociācijas.
Šobrīd tiek lasītas vairākas grāmatas, bet par tām pēc kāda mēneša, kad būs izveidojies nobriedis viedoklis.
Nezināju, ka Agata Kristi ir sieviete... agrāk patiešām domāju ka džeks.
Digitālais laikmets laužas iekšā mūsu dzīvēs pa visām spraugām. Viena no nedaudzajām jomāma, kas vēl galīgi nav digitalizējusi mūsu ikdienu ir grāmatu lasīšana… jeb grāmatas. Ironsikā kārtā cilvēki ne pa kam nevēlas atteikties no drukātā papīru kalna, jo lasīt drukāto melns uz balta ir daudz vieglāk un mazāk nogurdinoši. Ironija slēpjas tajā, ka tehnoloģiju attīstītāji ir spiesti investēt miljonus lai atrastu tādu ekrānu, kas spēj maksimāli precīzi radīt to pašu grāmatas lasīšanas sajūtu uz ekrāna kā ir grāmatā.
Pasaulē eksistē pietiekami daudz e-grāmatu lasītāji… un eksistē jau pietiekami sen, taču pavisam nesen – pirms pāris gadiem, šim jautājuma pieķērās arī Amazon.com. Saprasdami, ka drukāto grāmatu ēras beigas lēnām tuvojas, šie darboņi jau laicīgi sāka domāt par to kā tirgos digitālajā laikmetā digitālās grāmatas.
Var jau oponēt, ka digitālais laikmets sev līdzi nes arī tādu ļoti patīkamu lietu kā audiogrāmatas un video grāmatas, jeb filmas. Iespējams tapēc, ka cilvēks negrib saņemt visu gatavu – izdomātu līdz sīkumam, uzfilmētu un “sakošļātu” pasniegtu kopā ar popkorna tūtu un kolas glāzi, bet gan pats dzīvot līdzi stāstam iztēlojoties aprakstītās detaļas, situācijas un tēlus. Lasot grāmatu katrs cilvēks rada pats savu mākslas filmu savā prātā… šī filma katreiz ir unikāla un katreiz tuva pašam lasītājam. Es domāju, ka šā iemesla pēc arī grāmatas joprojām pastāvēs… klusumā, bez liekiem audiotrokšņiem lasot melno tekstu grāmatās cilvēki rādīs paši sev stāstu galvās.
Tā lūk kādu svētdienas vakaru es iekš amazon.com pasūtīju arī sev šādu iekārtu. Amazone to piegādā uz Latviju un man par pārsteigumu jau 3dien UPS kurjers to ienesa ofisā un pat neprasīdams parakstu pazuda prom. Iekārtas cena ar visu sūtīšanu ir 150$ kas sanāca zem 90Ls mūsu naudiņās…
Digitālais lasītājs Amazon Kindle ir īpaši izstrādāts tā, lai maksimāli atgādinātu grāmatas lasīšanas sajūtas… bet papildinot šo pieredzi ar digitālajam laikmetam pieejamām rozīnītēm:
Skaidrojošo vārdnīcu. Jebkurā vietā tekstā atzīmē vārdu un uzreiz Tev parāda šā vārdu skaidrojumu. PRotams funkcija šobrīd strādā tikai anļu vārdiem, bet domāju, ka nākotnē arī līdz Latviešu valodai nonāks.
Grāmatu veikalu iekšā pašā grāmatā. Iespēju, prakstiksi jebkuru jaunāko grāmatu saņemt savās rokās lasīšanai pārdesmit sekundēs…. un pat nepieceļoties no sava ērtā lasāmkrēsla. Vai nav jauki?
Konkrēts vietas ietaupījums – iedomājies cik daudz grāmatu ir tavās mājās? cik tās aizņem vietas? cik koki dēļ tām ir zaudējuši savu esību mežā?
Daudz vieglāk pāršķirt lapas. Lasītājs arī atceras vietu, kur tu beidzi lasīt.
Ir vieglāks par vidēja izmēra grāmatu, līdz ar to viegli paņemams līdzi. Tāpat viegli lasīt guļus, kad ilgstoši jātur lasāmais virs sevis.
Iespēja redzēt vietas, kuras citi lasītāji ir atzīmējuši… un pašam atzīmēt svarīgus citātus.
Meklēšana – viegli iespējams atrast konkrētus vārdus/frāzes tekstā.
Diezgan pārliecinoši var apgalvot, ka Kindle aizņem ievērojami mazāk vietas par papīra grāmatām
Parasto (drukāto) grāmatu priekšrocības:
Tomēr teksts ir nedaudz (nu ļoti nedaudz) precīzāks un skaidrāks.
Bieži vien grāmatas ne tikai aizņem vietu, bet ir arī dizaina elements un arī kaut kādā mērā pasvītro bibliotēkas saimnieka gaumi un iespējamās zināšanas, kompetences un hobijus. Digitālā grāmata, protams nespēj radīt šādu efektu.
Digitālās grāmatas nevar pēc izlasīšanas uzdāvināt kādai bibliotēkai vai aizdot draugam.
Digitālās grāmatas tomēr ir nedaudz bezpersoniskākas.
Līdz ar grāmatu digitalizāciju aktualizējas arī tāds pavisam uz grāmatu izdošanu pagaidām neattiecināms jautājums – pirātisms. Ja mūzikas un filmas cilvēki piratizē diezgan plaši, tad grāmatas drukātā veidā piratizēt nebija īsti jēgas (izņemot atsevišķus pavairošanas gadījumus ar parasto kopētāju savām vajadzībām)… Līdz ar digitālo laikmetu piratizētas grāmatas kvalitāte pēc būtības ir identiska oriģinālam, kas savukārt liek aizdomāties par nepieciešamību maksāt par šo saturu. Es personīgi uztveru piratizēšanu salīdzinoši veselīgi – ņemšu tās grāmatas, ko nevarēs nopirkt legāli. Piemēram – Friedmana “The World Is Flat” nav iespējams nopirkt iekš Amazon.com… tad nekas cits neatliek kā meklēt alternatīvus veidus tikt pie kārotā materiāla. Zinu, daži tūlīt steigsies man pārmest ētiku un to, ka nabaga rakstnieks paliks neēdis… bet nu manuprāt pats ir vainīgs, ka neiedomājās atļaut tirgot digitāli savu grāmatu arī mazajā Latvijā (Amazon.com ierobežo grāmatu pieejamību pēc teritorijas… un šo teritoriju nosaka paši autori).
Neskatoties uz iebūvēto WEB pārlūkui, MP3 atskaņotāju un WiFi internetu, tomēr Kindle nav dators vai tablet PC... un ja tomēr lūkosieties pēc interneta pārlūkošanas iekārtas vai spēļu spēlēšanas iekārtas, tad varbūt Jums tomēr skatīties uz alternatīvām – Windows Slate iekārtām, Netbukiem vai Apple iPad. :)
Nobeigumā – Manuprāt grāmatu digitalizācija ir tikpat neizbēgama kā avīžu pāriešana interneta formātā… līdz ar to mums, patērētājiem, ir iespējas izvēlēties visērtāko veidu kā pievienoties šai nākotnes attīstības asinsritei un gūt no tās visus piedāvātos labumus. E-lasītājs tagad patiešām konkurē ar grāmatu plauktu… Ja gribi detalizētā redzēt kāds tad ir Kindle un kāds aptuveni ir interfeiss, tad noskaties šo manis ar webkameru ierakstīto nelielo demo un foto galeriju:
Vēl pagājušonedēļ nezināju, ka šonedēļ braukšu uz Norvēģiju izklaidēties. Pateicoties Wizzair draudzīgajām aviobiļešu cenām un diezgan veiksmīgajiem izlidošanas laikiem, 24. jūnijā no rīta mēs ar sievu devāmies uz Oslo Sandefjord. Tā kā tur pat netālu dzīvo un strādā māsa ar draugu, tad pavisam labi sanāca ar transportu, nakšņošanu un speciāli mums izstrādātu izklaides programmu. Bet ko tur daudz rakstīt – es saliku kopā vienkāršu video, kas vismaz daļēji pasniegs Jums tās emocijas, ko piedzīvojām. Saka, jau ka dalīts prieks ir divkāršs prieks.
Tā ir aizraujoša grāmata par jaunieti, kas meklē savu vietu šajā pasaulē. Cilvēku, kurš ienīst likumus un noteikumus. Presonu, kura redz lietas pasaulē bināri – vai nu ir perfekti, vai arī pilnīgs sūds. Cilvēks, kurš pieļāva daudz cilvēcīgu kļūdu un noteikti nav diplomātijas paraugs.
(piedodiet… bet vismaz zināsiet kas tieši viņu salauza 
