Internetā uzdūros attēlam, kas savā vienkāršībā un pozitīvismā spēja acumirklī uzlabot noskaņojumu. Iesaku uz katra staba un katrā tikšanās telpā šādu lapiņu piestiprināt.
Pēdējā laikā tantes un onkuļi vienā no lielākajiem mūsdienu biznesa brīnumiem Googlē ir paņēmuši rokās kaujamo nazi un paretinājuši savu saimniecību no nīkuļojošajiem un neperspektīvajiem projektiem. Šeit der atcerēties, ka visas kompānijas, kuras ir publiskajā akciju tirgū agri vai vēlu maina fokusu no straujas augšanas un monetizāciju, jeb naudas pelnīšanu. Lai arī visas kompānijas laiku pa laikam revidē savu produktu portfeli, tomēr Google pēdējā laikā ir kļuvusi daudz pamanāmāka šajā ziņā. Ar aptuvenu regularitāti reizi kvartālā Google atslēdz no elektronu nabas saites visnotaļ skaļus un plaši izmantotus servisus – Google Wave, kas solīja alternatīvu pieeju sociālajai komunikācijai, Picnic, rīku kuru Google nopirka tikai pusotru gadu atpakaļ… Un daudzus citus.
Tagad padomāsim par motivāciju, kādēļ Google visu kaut ko dod par brīvu lietotājiem. Google pelna ar reklāmu. Reklāmu var iebarot cilvekam tikai nelielās devās. Tieši tas arī bija Google straujās izaugsmes stūrakmens – Google.com meklētājs, bez reklāmām… sākumlapā… kas tolaik bija ļoti drosmīgs solis. Vēl vairāk – Google piedāvāja tikai nelielas teksta reklāmas pie meklēšanas rezultātiem maliņā – neuzkrītoši. Reklāmdevējiem arī bija jaunums – maksā nevis par parādīšanām, bet gan par reāliem klikšķiem. Tā bija revolūcija abās frontēs. Cilvēkiem patika lietot Google, jo salīdzinot ar tolai visnotaļ populāro Altavista.com, Google tolaik bija kaut kas tīrs, nevainīgs un neuzbāzīgs. Ar laiku arī Google kļuva mantkārīgāka un parādījās reklāmas jau daudz kur citur, bet nekad nebija pārāk daudz vai pārāk uzbāzīgas.
Lai noturētu savu dominanci Google izlaida bezmaksas mobilo telefonu operētājsistēmu Android. Jā – visa pamatā bija absolūta dominance jaunajā meklēšanas tirgū – gudrajos telefonos un vitās pārnēsamajās iekārtās. Pagaidām Googlei tas izdodas – Adroids ar savu vienkāršību un šķietamo ne-mantkārību ir iekarojis daudzu telefonu ražotāju un lietotāju sirdis.
Bet te mums jāatceras, ka Google ir publisks uzņēmums, ar akcionāru nebeidzamu kāri pēc aizvien lielākas peļņas. Tāda nu ir tā tirgus ekonomika. Šajā mehānismā agri vai vēlu no jebkuras darbības ir jābūt skaidri redzamai atdevei – naudas, reputācijas, tirgus daļas vai kādā citā formā. Microsoft ik mēnesi sedz miljoniem dolāru zaudējumus, ko ģenerē BING meklētājs, Yahoo vismaz reizi gadā nopietni apsver pārdošanas vai bankrota … ja kāds no šiem abiem padosies, tad Google būs absolūts monopols meklēšanas tirgū.
Ziniet – monopols ir slikti visiem. Monopols iedarbina nenormālu negausību uzņēmumu akcionāros, kas iedarbina naudas mašīnu uz pilnu jaudu. Un mēs paši ar savu enerģisko lietošanu esam veicinājuši šī jaunā monopola tapšanai. Monopolam parasti ir tik daudz naudas, ka viņi var iznīcināt jebkuru mēģinājumu ienākt šajā tirgū. Monopols var izmantot savu situāciju, lai iegūtu arī dominējošu situāciju arī citos sektoros. Android mobilais OS ir tieši šis mēģinājums. Kad meklēšanas sektorā Google ir sasniedzis faktiski griestus (jo augt vēl vairāk neļaus viņiem nedz konkurenti nedz valstu valdības, lai nepieļautu absolūto dominanci), tad peļņa arī vairs nepieaug… un tad nekas cits neatliek kā sākt intensīvi nodarboties ar blakusbiznesiem.
Taču līdz lielajai naudas pelnīšanai blakus biznesos ir vajadzīgs laiks un liela nauda, lai izrēķinātos ar tur esošajiem spēlētājiem. Google ļoti drīz iznīcinās RIM, Symbian un nopietni iedragās Apple pozīcijas mobilo telefonu tirgū. Microsofts savukārt principiāli cīnoties par būtisku tirgus daļu iegūs vēl vienu “sapuvušu ābolu” savā grozā, kurš mākslīgi gadiem būs jāuztur, lai tikai neļautu Googlei iegūt dominanci. Google ir noskatījusi arī sociālo tīklu segmentu, kur gan pagaidām naudas īsti nav… ir tikai nākotnes cerības uz naudu… un viens visai nopietns konkurents – Facebook. Izmantojot savu dominanci Meklētāju tirgos, savu visnotaļ lielto tirgus daļu smartfonu segmentā, interneta e-pasta servisa segmentā un kā ļoti populārs autorizācijas servisa nodrošinātājs, Google ļoti strauji audzē Google+ lietotāju skaitu. Ja tas izdosies, tad ļoti liela daļa interneta satura būs Google kontrolē… un tad akcionāru uzdevumā tiks izlaisti asi un gari mantkārības nadziņi!
Es pieļauju, ka pēc 3…4 gadiem bez Google internetā nevarēs iztikt, un visi interneta lietotāji būs spiesti maksāt abonēšanas maksu kādu 20…50$ gadā, lai varētu izmantot e-pastu, sociālos tīklus, autorizāciju, meklētāju un pat interneta pārlūku. Patentu portfelis būs tik iespaidīgs, ka nevienam jaunam uzņēmuma nebūs ne mazāko izredžu kļūt populāram.
Tādēļ es ceru, ka Microsoft, Apple un citiem lielajiem interneta spēlētājiem izdosies izveidot daudzus jaunus alternatīvus pakalpojumus, lai tomēr saglabātos veselīga konkurence un inovācija nekad neapstāsies.
Man bija tā iespēja vēl decembra beigās noskatīties filmu “Meitene ar pūķa tetovējumu” Forumcinemas. Filmas sižetu neatstāstīšu, jo tad Jums pašiem nebūs interesanti skatīties.
Filma ir visnotaļ gara un balstīta uz ļoti daudz dialogiem. Ņemot vērā, ka es esmu iepriekš izlasījis arī Stīga Lārsona grāmtu pēc kuras motīviem ir uzņemta šī filma, tad man sižets jau daudz maz bija zināms… bet tomēr ar pārsteigumu. Beigas grāmatā bija nedaudz savādākas… bet nu ne pārāk būtiski. Šajā Holivudas filmas versijā režisors ir ”izravējis” ārā ļoti daudz “zviedriskuma” – spilgto “Zviedru ģimenītes” modeli ir novienkāršojis uz parastu babņiku un galveno varoņu vēsturisko nastu faktiski saspiedis filmas pirmajās pāris minūtēs…Grāmatā visnotaļ plaši aprakstīto un apspēlēto Zviedrisko cīņu par vārda brīvību un preses brīvību pieminot tikai tā garām ejot. Arī daudzi spilgti tēli, kas grāmatas triloģijas otrajā un trešajā daļā ieņem būtisku lomu, šajā filmā ir tik ļoti statiskās lomās, ka lielākā daļa skatītāju pat neievēros to esamību.
Ievērības cienīgs ir filmas ievadtitru mākslinieciskais noformējums… ļoti laba grafika, mūzika un operatora darbs. Atgādināja vairāk “Neiespējamās misijas” ievadu.
Filmas garums 2stundas un 38 minūtes. Filma ir interesanta no pirmās līdz pēdējai minūtei, ja vien Jums ir viss kārtībā ar angļu valodas uztveri neskaitāmajos dialogos. Ja Jums patīk lasīt, tad iesaku izlasīt grāmatu, tur ir daudz vairāk izklaides, detaļu un orģinālāka bauda par to pašu cenu. Tiesa gan atceros, ka grāmatas sākums lasījās visnotaļ grūti… varbūt režisors pareizi darīja, ka vienkārši to noskipoja?
Mans vērtējums uz 4 balles no 5.
Kas to būtu domājis, ka e-grāmata var būt vēl vieglāka, vēl mazāka un vēl lētāka par 3. paaudzes Kindle. Izrādās var! Manā saimniecībā nonācis ir Kindle with Special offers… un jā cena tikai 79$ + Amerikāņu PVN (kopā apm 88$) = nedaudz zem 50Ls. Diemžēl šo konkrēto cenu var dabūt tikai ASV pircēji, bet ja Jums tāpat kā man ir kāds paziņa, kas šad un tad brauc uz štatiem, tad iemest šo nelielo nieciņu rokas bagāžā neko daudz nenozīmē.
Kādēļ tad es nosliecos par labu šim modelim, nevis Kindle Touch vai pat Kindle Fire? Nu Kindle Touch mani nedaudz sabiedēja lietotāju atsauksmes, kas saka, ka touch vairāk traucē nekā palīdz – cilvēki nejauši nospiež nākamo lapu, touch slānis met papildus ēnu uz elektroniskās tintes displeju, ekrāns ātrāk nosmērējas, jo cilvēki to visu laiku aiztiek pāršķirot lapas. Kindle Fire man savukārt sabiedēja ar to, ka tas ir tablets ar izrietošām sekām – īsu baterijas darbības laiku, izgaismotu ekrānu (kas ilgstošai lasīšanai ir slikti) un visnotaļ ievērojamo svaru.
Par pašu digitālo tinti nav ko piebilst – strādā perfekti un acīm tīkami attēlo nepieciešamo tekstu. Reklāmas rāda man kamēr Kindle ir izslēgts un arī neliels lodziņš Home ekrānā… grāmatas lasīšanas režīmā, reklāmu nav. Principā es teiktu, ka reklāmas netraucē. Pie tā visa – reklāmas nav izmantojamas pie mums… taču tomēr pastāv risks, ka varat nejauši saspiest pogas un nopirkt kādu zobārstniecības atlaižu kuponu vai džinsus, ja Jums ir piesaistīta kredītkarte un aktivizēts one-click-shopping iekš amazon.com.
Lai nu kā tur būtu – iekārta ir fantastiski kompakta, joprojām no izturīgas plastmasas un joprojām ļoti pilda savu misiju virs zemes – būt par labu digitālo grāmatu. Starp citu – ir parādījies visnotaļ interesants resurss ar daudz grāmatām latviešu valodā. Lasītmīļi – izmantojiet iespēju!
This slideshow requires JavaScript.
Pirms kāda laika manā īpašumā nonāca jauna fotokamera Panasonic DMC GF3. Kamera ir jaunā segmenta pārstāve, kas sola augstas kvalitātes fotogrāfijas, profesionālo kameru elementus, bet ziepjutrauka izmēra korpusā. Saņemot un izpakojot kameru tieši to arī ieraugam – ziepju trauka izmēra kameras korpusu un ne pārāk lielu objektīvu atsevišķi.
Esmu parasts svētdienas “fotogrāfs”. Visbiežāk paļaujos uz Auto režīmu. To apzinoties arī izvēlējos minēto aparātu. Man bija svarīgi, lai neskatoties uz nelielo izmēru būtu iebūvēta arī zibspuldze un lai kamera spētu uzņemt FullHD. Kā alternatīvu es biju pētījis un ļoti vēlējos nopirkt sev Sony NEX5C… ja vien ne traģiski, briesmīgi augstā cena – Sony aparātu īsti nevarēja dabūt lētāk kā par 500Ls…. un tas ir pārāk daudz. Tāpat Sony bija upurējis iebūvēto flash. Sony savukārt bija pieejama HotShoe (nu tā pieslēgumvieta ārējam Flash). Nezinu, man šķiet, ka tomēr iebūvētam Flasham jābūt gadījumiem, kad nav laika meklēt un pievienot ārējo.
Tehniskie parametri:
Piemēra video, filmēts nedaudz iezūmējot un turot fotoaparātu rokās (bez statīva):
Paldies Tehnoshop.lv par neticami izdevīgo cenu (248Ls) un piegādi… cena bija ievērojami zemāka pat par Amazon.co.uk…