4 interesantākās šovasar izlasītās grāmatas

Šogad man ir uznācis kaut kāds grāmatu lasāmais laiks. Pēdējos gados gan nebiju novērojis šādu tieksmi un brīvo laiku pavadīju skatoties kādu filmu vai knibinoties pa internetu. Šogad dzīvē tā iegrozījās, ka pietiekami bieži nācās lidot ar lidmašīnu… un lai arī lidošana ir ļoti ātrs pārvietošanās veids tomēr ar to ir arī saistītas stundas gaidīšanas… pirms iekāpšanas, lidojos, gaidot pārsēšanos utt. Dators kaut kā nevelk lidostā, jo īsti interneta nav (vai arī maksā pietiekami lielu naudu) līdz ar to daudzi tai skaitā arī es iegriežas grāmatu bodē, lai aizpildītu laiku ar kaut ko dvēselei tīkami. Nu tā šogad manā grāmatu plauktā ir šādas grāmatas nonākušas un mans viedoklis par tām:

Hari Kunzru, “Mijiedarbība” (latviski) 5/5

Grāmata cilvēkiem, kas domā, ka otrpus upes zāle ir zaļāka. Stāsta par Indiešu datorģēniju, kas dēļ savām zināšanām un prasmēm nonāk Amerikā – lielajā iespēju valstī.. bet tad kaut kā nemanot visa dzīve saiet greizi… citi piepalīdz un pats arī ievāra muļķības ne pa jokam… un tad viss kā sniega lavīna veļas pār viņa galvu kļūdama nekontrolējamāka un lielāka. Kāds amerikāņu uzņēmējs, kas nekad šo datorģēniju nesatiek… Un kāda Indiešu filmu zvaigzne, kas atrazdamās pasaules otrā galā pašai nemanot arī tiek ievilkta diezgan ievērojamā putrā. Lielākā daļa grāmatas varoņi nesatiekas aci pret aci, bet datorģēnija izdarības ļoti būtiski ietekmē visu viņu dzīves…  Grāmatu var lasīt tikai tie, kas kaut ko sajēdz no datoriem, savādāk pārāk daudz nesaprotamā būs – datorvīrusi, botneti, VPNi utt.

Sūzena Kolinsa, “Bada spēles” (latviski) 5/5

Grāmata ir ļoti aizraujošs romāns, kas norisinās nākotnē. Tā apraksta notikumus Ziemeļamerikā, kad tur tālu vairs nevalda demokrātija. Grāmata ir par diezgan šausminošu nākotnes “biezo” izklaidi, kad 12 paverdzinātie apgabali reizi gadā sūta karts 2 bērnus (padsmitgadniekus) uz Arēnu, kur beigās var izdzīvot tikai viens no 24. Lai arī pirmā uzmetienā skan šausminoši, tomēr stāsts ir vairāk par vienas meitenes emocionālo pasauli domājot par savu dzīvību un sev tuvo cilvēku dzīvību… cilvēcības cīņa ar izdzīvošanas instinktiem. Cilvēkiem ar pārāk krāsainu iztēli vajadzētu gan padomāt vai dažādi cīņu, asins un nāves apraksti nerādīsies murgos. :)

Sūzena Kolinsa, Bada spēles otrā daļa “Caching Fire” (angliski) 5/5

Grāmata ir turpinājums pirmajai daļai, kur uzvarējusī meitene ir saņēmusi savu balvu – bezbēdīgu dzīvi savā apgabalā… taču Kapitolijam ne pārāk patika, kā meitene piespieda pirmo reizi 74 gados, kopš spēles norisinās, atzīt par uzvarētājiem veselus 2 jauniešu… un Kapitolijs ir izdomājis viltīgu veidu kā atgūt varu un Katnisai jau otreiz būs jāatgriežas arenā, lai atkal cīnītos par savu dzīvību… Pie tam ir arī apdraudēta viņas ģimene mājās, ja kaut kas noies greizi.

Stīgs Lārsons, “Meitene ar pūķa tetovējumu” (latviski) 4/5 ♣ (vien stabiņš mazāk, dēļ salīdzinoši smagnējā sākuma)

Stāsts norisinās Zviedrijā, kur kādam žurnālistam nepaveicas un viņš tiek apsūdzēts par apmelojošas informācijas publicēšanu un dīvaina meitene, kas ir frīks ar hakeres dotībām… pie tam ļoti eleganti atriebīga. :) Stāsts ir pilns ar dažādiem izmeklēšanas līkločiem un spraigām situācijām. Grāmatas sākums (pirmās 100 lapas) gan kaut kā smagi lasījās, jo īsti nebija nekādu notikumu un bija ļoooti daudz detaļu… bet nu grāmatas vidus un beigas ir visnotaļ orģinālas. Lasot grāmatu man neviļus aprakstītais žurnālists atgādināja mūsu pašu Lato Lapsu, bet hakere nu jau slaveno NEO (Ilmāru Poikānu) … nekā personīga… bet tādas man tās asociācijas. :)

Šobrīd tiek lasītas vairākas grāmatas, bet par tām pēc kāda mēneša, kad būs izveidojies nobriedis viedoklis.

Amazon Kindle, vesela bibliotēka tavā kabatā

Nezināju, ka Agata Kristi ir sieviete... agrāk patiešām domāju ka džeks.

Digitālais laikmets laužas iekšā mūsu dzīvēs pa visām spraugām. Viena no nedaudzajām jomāma, kas vēl galīgi nav digitalizējusi mūsu ikdienu ir grāmatu lasīšana… jeb grāmatas. Ironsikā kārtā cilvēki ne pa kam nevēlas atteikties no drukātā papīru kalna, jo lasīt drukāto melns uz balta ir daudz vieglāk un mazāk nogurdinoši. Ironija slēpjas tajā, ka tehnoloģiju attīstītāji ir spiesti investēt miljonus lai atrastu tādu ekrānu, kas spēj maksimāli precīzi radīt to pašu grāmatas lasīšanas sajūtu uz ekrāna kā ir grāmatā.

Pasaulē eksistē pietiekami daudz e-grāmatu lasītāji… un eksistē jau pietiekami sen, taču pavisam nesen – pirms pāris gadiem, šim jautājuma pieķērās arī Amazon.com. Saprasdami, ka drukāto grāmatu ēras beigas lēnām tuvojas, šie darboņi jau laicīgi sāka domāt par to kā tirgos digitālajā laikmetā digitālās grāmatas.

Var jau oponēt, ka digitālais laikmets sev līdzi nes arī tādu ļoti patīkamu lietu kā audiogrāmatas un video grāmatas, jeb filmas. Iespējams tapēc, ka cilvēks negrib saņemt visu gatavu – izdomātu līdz sīkumam, uzfilmētu un “sakošļātu” pasniegtu kopā ar popkorna tūtu un kolas glāzi, bet gan pats dzīvot līdzi stāstam iztēlojoties aprakstītās detaļas, situācijas un tēlus. Lasot grāmatu katrs cilvēks rada pats savu mākslas filmu savā prātā… šī filma katreiz ir unikāla un katreiz tuva pašam lasītājam. Es domāju, ka šā iemesla pēc arī grāmatas joprojām pastāvēs… klusumā, bez liekiem audiotrokšņiem lasot melno tekstu grāmatās cilvēki rādīs paši sev stāstu galvās. :)

Tā lūk kādu svētdienas vakaru es iekš amazon.com pasūtīju arī sev šādu iekārtu. Amazone to piegādā uz Latviju un man par pārsteigumu jau 3dien UPS kurjers to ienesa ofisā un pat neprasīdams parakstu pazuda prom. Iekārtas cena ar visu sūtīšanu ir 150$ kas sanāca zem 90Ls mūsu naudiņās…

Digitālais lasītājs Amazon Kindle ir īpaši izstrādāts tā, lai maksimāli atgādinātu grāmatas lasīšanas sajūtas… bet papildinot šo pieredzi ar digitālajam laikmetam pieejamām rozīnītēm:

  • Skaidrojošo vārdnīcu. Jebkurā vietā tekstā atzīmē vārdu un uzreiz Tev parāda šā vārdu skaidrojumu. PRotams funkcija šobrīd strādā tikai anļu vārdiem, bet domāju, ka nākotnē arī līdz Latviešu valodai nonāks.
  • Grāmatu veikalu iekšā pašā grāmatā. Iespēju, prakstiksi jebkuru jaunāko grāmatu saņemt savās rokās lasīšanai pārdesmit sekundēs…. un pat nepieceļoties no sava ērtā lasāmkrēsla. Vai nav jauki?
  • Konkrēts vietas ietaupījums – iedomājies cik daudz grāmatu ir tavās mājās? cik tās aizņem vietas? cik koki dēļ tām ir zaudējuši savu esību mežā?
  • Daudz vieglāk pāršķirt lapas. Lasītājs arī atceras vietu, kur tu beidzi lasīt.
  • Ir vieglāks par vidēja izmēra grāmatu, līdz ar to viegli paņemams līdzi. Tāpat viegli lasīt guļus, kad ilgstoši jātur lasāmais virs sevis.
  • Iespēja redzēt vietas, kuras citi lasītāji ir atzīmējuši… un pašam atzīmēt svarīgus citātus.
  • Meklēšana – viegli iespējams atrast konkrētus vārdus/frāzes tekstā.

Diezgan pārliecinoši var apgalvot, ka Kindle aizņem ievērojami mazāk vietas par papīra grāmatām

Parasto (drukāto) grāmatu priekšrocības:

  • Tomēr teksts ir nedaudz (nu ļoti nedaudz) precīzāks un skaidrāks.
  • Bieži vien grāmatas ne tikai aizņem vietu, bet ir arī dizaina elements un arī kaut kādā mērā pasvītro bibliotēkas saimnieka gaumi un iespējamās zināšanas, kompetences un hobijus. Digitālā grāmata, protams nespēj radīt šādu efektu.
  • Digitālās grāmatas nevar pēc izlasīšanas uzdāvināt kādai bibliotēkai vai aizdot draugam.
  • Digitālās grāmatas tomēr ir nedaudz bezpersoniskākas.

Līdz ar grāmatu digitalizāciju aktualizējas arī tāds pavisam uz grāmatu izdošanu pagaidām neattiecināms jautājums – pirātisms. Ja mūzikas un filmas cilvēki piratizē diezgan plaši, tad grāmatas drukātā veidā piratizēt nebija īsti jēgas (izņemot atsevišķus pavairošanas gadījumus ar parasto kopētāju savām vajadzībām)… Līdz ar digitālo laikmetu piratizētas grāmatas kvalitāte pēc būtības ir identiska oriģinālam, kas savukārt liek aizdomāties par nepieciešamību maksāt par šo saturu. Es personīgi uztveru piratizēšanu salīdzinoši veselīgi – ņemšu tās grāmatas, ko nevarēs nopirkt legāli. Piemēram – Friedmana “The World Is Flat” nav iespējams nopirkt iekš Amazon.com… tad nekas cits neatliek kā meklēt alternatīvus veidus tikt pie kārotā materiāla. Zinu, daži tūlīt steigsies man pārmest ētiku un to, ka nabaga rakstnieks paliks neēdis… bet nu manuprāt pats ir vainīgs, ka neiedomājās atļaut tirgot digitāli savu grāmatu arī mazajā Latvijā (Amazon.com ierobežo grāmatu pieejamību pēc teritorijas… un šo teritoriju nosaka paši autori).

Neskatoties uz iebūvēto WEB pārlūkui, MP3 atskaņotāju un WiFi internetu, tomēr Kindle nav dators vai tablet PC... un ja tomēr lūkosieties pēc interneta pārlūkošanas iekārtas vai spēļu spēlēšanas iekārtas, tad varbūt Jums tomēr skatīties uz alternatīvām – Windows Slate iekārtām, Netbukiem vai Apple iPad.  :)

Nobeigumā – Manuprāt grāmatu digitalizācija ir tikpat neizbēgama kā avīžu pāriešana interneta formātā… līdz ar to mums, patērētājiem, ir iespējas izvēlēties visērtāko veidu kā pievienoties šai nākotnes attīstības asinsritei un gūt no tās visus piedāvātos labumus. E-lasītājs tagad patiešām konkurē ar grāmatu plauktu… Ja gribi detalizētā redzēt kāds tad ir Kindle un kāds aptuveni ir interfeiss, tad noskaties šo manis ar webkameru ierakstīto nelielo demo un foto galeriju:

This slideshow requires JavaScript.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.