Šogad man ir uznācis kaut kāds grāmatu lasāmais laiks. Pēdējos gados gan nebiju novērojis šādu tieksmi un brīvo laiku pavadīju skatoties kādu filmu vai knibinoties pa internetu. Šogad dzīvē tā iegrozījās, ka pietiekami bieži nācās lidot ar lidmašīnu… un lai arī lidošana ir ļoti ātrs pārvietošanās veids tomēr ar to ir arī saistītas stundas gaidīšanas… pirms iekāpšanas, lidojos, gaidot pārsēšanos utt. Dators kaut kā nevelk lidostā, jo īsti interneta nav (vai arī maksā pietiekami lielu naudu) līdz ar to daudzi tai skaitā arī es iegriežas grāmatu bodē, lai aizpildītu laiku ar kaut ko dvēselei tīkami. Nu tā šogad manā grāmatu plauktā ir šādas grāmatas nonākušas un mans viedoklis par tām:
Hari Kunzru, “Mijiedarbība” (latviski) 5/5 ♣♣♣♣♣
Grāmata cilvēkiem, kas domā, ka otrpus upes zāle ir zaļāka. Stāsta par Indiešu datorģēniju, kas dēļ savām zināšanām un prasmēm nonāk Amerikā – lielajā iespēju valstī.. bet tad kaut kā nemanot visa dzīve saiet greizi… citi piepalīdz un pats arī ievāra muļķības ne pa jokam… un tad viss kā sniega lavīna veļas pār viņa galvu kļūdama nekontrolējamāka un lielāka. Kāds amerikāņu uzņēmējs, kas nekad šo datorģēniju nesatiek… Un kāda Indiešu filmu zvaigzne, kas atrazdamās pasaules otrā galā pašai nemanot arī tiek ievilkta diezgan ievērojamā putrā. Lielākā daļa grāmatas varoņi nesatiekas aci pret aci, bet datorģēnija izdarības ļoti būtiski ietekmē visu viņu dzīves… Grāmatu var lasīt tikai tie, kas kaut ko sajēdz no datoriem, savādāk pārāk daudz nesaprotamā būs – datorvīrusi, botneti, VPNi utt.
Sūzena Kolinsa, “Bada spēles” (latviski) 5/5 ♣♣♣♣♣
Grāmata ir ļoti aizraujošs romāns, kas norisinās nākotnē. Tā apraksta notikumus Ziemeļamerikā, kad tur tālu vairs nevalda demokrātija. Grāmata ir par diezgan šausminošu nākotnes “biezo” izklaidi, kad 12 paverdzinātie apgabali reizi gadā sūta karts 2 bērnus (padsmitgadniekus) uz Arēnu, kur beigās var izdzīvot tikai viens no 24. Lai arī pirmā uzmetienā skan šausminoši, tomēr stāsts ir vairāk par vienas meitenes emocionālo pasauli domājot par savu dzīvību un sev tuvo cilvēku dzīvību… cilvēcības cīņa ar izdzīvošanas instinktiem. Cilvēkiem ar pārāk krāsainu iztēli vajadzētu gan padomāt vai dažādi cīņu, asins un nāves apraksti nerādīsies murgos. 
Sūzena Kolinsa, Bada spēles otrā daļa “Caching Fire” (angliski) 5/5 ♣♣♣♣♣
Grāmata ir turpinājums pirmajai daļai, kur uzvarējusī meitene ir saņēmusi savu balvu – bezbēdīgu dzīvi savā apgabalā… taču Kapitolijam ne pārāk patika, kā meitene piespieda pirmo reizi 74 gados, kopš spēles norisinās, atzīt par uzvarētājiem veselus 2 jauniešu… un Kapitolijs ir izdomājis viltīgu veidu kā atgūt varu un Katnisai jau otreiz būs jāatgriežas arenā, lai atkal cīnītos par savu dzīvību… Pie tam ir arī apdraudēta viņas ģimene mājās, ja kaut kas noies greizi.
Stīgs Lārsons, “Meitene ar pūķa tetovējumu” (latviski) 4/5 ♣♣♣♣ (vien stabiņš mazāk, dēļ salīdzinoši smagnējā sākuma)
Stāsts norisinās Zviedrijā, kur kādam žurnālistam nepaveicas un viņš tiek apsūdzēts par apmelojošas informācijas publicēšanu un dīvaina meitene, kas ir frīks ar hakeres dotībām… pie tam ļoti eleganti atriebīga. Stāsts ir pilns ar dažādiem izmeklēšanas līkločiem un spraigām situācijām. Grāmatas sākums (pirmās 100 lapas) gan kaut kā smagi lasījās, jo īsti nebija nekādu notikumu un bija ļoooti daudz detaļu… bet nu grāmatas vidus un beigas ir visnotaļ orģinālas. Lasot grāmatu man neviļus aprakstītais žurnālists atgādināja mūsu pašu Lato Lapsu, bet hakere nu jau slaveno NEO (Ilmāru Poikānu) … nekā personīga… bet tādas man tās asociācijas.
Šobrīd tiek lasītas vairākas grāmatas, bet par tām pēc kāda mēneša, kad būs izveidojies nobriedis viedoklis.
