Katra paša izvēle pievienotie vai nē, bet interesants un pamatots viedoklis no ekonomista par Latvijas Ekonomiku, Eiropas savienību, Zviedru bnkām un kredītu lietām… un kas svarīgi – izeju no problēmām:
youtube= http://www.youtube.com/watch?v=Rj4crMCg-XY
turpinājums:
Šis nezvērs biedē mazus bērnus un suņus mūsmājās…
Šķiet rudens drēgnums ir tā lieta, kas katru gadu ap šo laiku liek man aizdomāties par laimi, vērtībām to patiesumu un absolūto laimes uztveri. Daudzi cilvēki apkārt uzskata, ka laime ir naudā… bet nauda taču ir cilvēku izgudrojums un mākslīga vērtība (vispār jau 100LS ir tikai krāsains papīra gabaliņš… tas gadījumam, ja nepamanījāt). Cilvēki tiecas pēc šiem materiālajiem labumiem, kas īstenībā ir “mākslīgi” izveidoti un tiek uzturēti. Nauda ir viena no tām cilvēces lietām, kas ir izveidota un šodien mēs visi (vai ļoti daudzi) pieķeram sevi kalpojam šai mākslīgajai vērtībai. Tik pat labi, par naudu varētu uzskatīt draugu skaitu draugiem.lv, vai mojo izmēru … kā tas bija normāli, kad mēs bijām vēl mērkaķi…. mērkaķis ar lielāko Mojo dabūja visas dāmas… un skaitījās krutākais pērtiķis… parasti arī spēcīgākais… skaistākais (mērkaķmeiteņu izpratnē) un pats pats. Cilvēce (vai gudrie mērkaķi, kas nebija tik fiziski spēcīgi) izdomāja citas virtuālās vērtības, lai pamainītu “spēles noteikumus” cīņā par mātītētēm. Izdomāja naudu, slavu, titulus un citas virtuālas lietas. Šodien mēs visi skrienam un cīnāmies par medaļām, naudu, slavu, mantām utt… un baidāmies, ka kādu dienu mēs vairs nebūsim tik smuki, gudri, bagāti (finansiāli) un mūsu lielos naudas krājumus viena valdība ņems un tik pat viegli kā radījusi – devalvēs.
Vai cilvēcei nevajadzētu tādas vērtības, kas nav devalvējamas pēc situācijas un vajadzības? Varbūt par absolūto vērtību varētu uzskatīt cilvēku skaitu kas tevi apskauž vai tava bloga apmeklējuma statistiku… un tad visi atkal cīnīsies, lai uzlabotu tieši to lietu, kas skaitās absolūtā vērtība… aizmirstot, ka visas viņas ir virtuālas… neizmērāmas… maināmas un arī tādējādi “devalvējamas” pēc savas būtības. Mēs esam aizmirsuši par tādām garīgām vērtībām, ka draudzība, laipna kaimiņu būšana, darba un izklaižu kolektīvi… tas viss pēdējos 20 neatkarības gados ir izzudis… jo sabiedrība ir iestājusies kapitālismā un pati sev uzlikusi naudu kā absolūto vērtību.
Tagad, kad ir krīze un naudas visiem nepietiek… kad mēs vairs nevaram cerēt uz 50% atalgojuma pieaugumu katru gadu nākamos 5 gadus… un saprotam, ka nevarēsim nopirkt to māju Mārupē vai aizbraukt uz to tālo zemi… bet vai tas mums vispār ir bijis kādreiz vajadzīgs… vai tas vispār ir svarīgi… apstājieties un paskatieties sev apkārt – tik daudz mīļu un jauku cilvēku ieraudzīsiet ģimeni, draugus. Tā ir vērtība. Neizmērāma. Nedevalvējama. Nekonvertējama.
ŅEmoties pa dārzu izdzirdēju, ka Lotte kļuva nervoza… Gāju skatīties un izrādījās mums ciemos atnācis ezis. Tāds neliels (laikam šāgada) un bailīgs. Paņēmu fotoaparātu un sēdēju pāris minūtes uz netālā celma līdz viņam pāries ežiem raksturīgais kautrīgums. 
Nu tad pēc kādām minūtēm 10 viņš parādīja sevi pilnībā.
Tieši tā. Šodien bija mana pirmā darba diena. Daudz jaunumu, un manuprāt es visai ātri iedzīvojos apstākļos. Godīgi sakot iespaids ir pozitīvs sākot jau ar tādiem sīkumiem kā Windows 7 uz darba datora un ledusskapis piekrauts ar CocaColu ( un citiem dzērieniem) ofisa virtuvē. Vispār šis ir pirmais un domāju arī pēdējais raksts par darbu Microsoft. Tāpat centīšos turpmāk blogā neaizskart tēmas nedz par Microsoft, nedz kompānijas produktiem un arī ne konkurentiem… līdz ar to turpmāk blogā vairāk par dzīvi, ceļojumiem, foto, auto un citiem personīgiem dzīves pārdzīvojumiem.
Un jā – tuvākajā laikā droši vien es vairs nelietošu nedz darbā nedz mājās iPhone un Linux. Ar līgumu jau nav aizliegts… taču tomēr jābūt solidāram ar darbu un kolēģiem. Tāpat atgādināšu visiem saviem lasītājiem, ka blogā rakstītais vienmēr ir un būs tikai mans absolūti privāts viedoklis un nekādā ziņā ne pie kādiem apstākļiem nevar tikt uztverts kā oficiāls viedoklis kādai no organizācijām kurās esmu iesaistīts… tai skaitā mana darbavieta. Es lūgšu arī respektēt to un neiztaujāt par jaunajiem produktiem – Viņi visi ir fantastiski labi.
Vispār jau šajos smagajos ekonomiskajos laikos būtu tieši vietā dažādu vimpeļu, žetonu un kausu dalīšana… lai motivētu, iedrošinātu un popularizētu centīgākos. Man ienāca prātā, vai nevajadzētu Latvijas blogosfērai arī savu balvu? Latviešu kino ir Lielais Kristaps, bet Latviešu blogiem varētu būt Lielais Krizdabz! Tas protams ir nosaukums, un labākajās blogeru tradīcijās nosaukumu gan vajadzētu vieism kopīgi izdomāt, nobalsot un dabūt gatavu labāko no labākajiem.
Vispār man ienāca prātā arī dažas idejas par dažām nominācijām:
1. Labākais Blogs (intersantākais, skaistākais un visādi citādi – vislabākais… piemērus gan neminēšu )
2. Labākais Blogeris (cilvēcīgs, izpalīdzīgs utt Pagaidām piemērus aŗi neminēšu.
3. Labākais Blogposts (viens vienīgs bloga ieraksts, kas ir absolūti labākais)
4. Labākais Jaunais Blogs (Piemēram http://www.eskortameitene.lv/)
5. Labākais korporatīvais blogs ( piemēram: http://lattelecom.blogs.lv/, http://www.mobilaisinternets.lv/lv/blogs/ utt)
6. Labākais Twitterists (čiepstētājs?)
7. Labākais Twīts (Čiepsts?)
8. Gada Blogeru pasākums (BarCamp Baltics, Tweetup utt)
9. Vēl kāda nominācija…
Kāds varbūt gribētu noorganizēt šādu pasākumu… websaitu, nomināciju savākšanu, pasākumu ar balvām un piedzeršanos…
Alus katls
Dzeršana, dzeršana un tad sarunas ap alu (dzeršanu) . Ja nopietni, tad alus darītavas Valmiermuiža līdzīpašnieks Aigars Ruņģis ar Mika Latvja Tweetvite starpniecību uzaicināja mūs visus uz alus darītavas apskati un Valmiermuižas alus degustāciju. Bija noorganizēts arī busiņš, taču es ar ģimeni izdomājām braukt ar savu privāto auto.
Bijām ieradušies ievērojami par agru… nu apmēram pusotru stundu par agru. Pirms tam iegriezāmies arī pašā Valmierā uz gadatirgu, bet jau piebraucot bija skaidrs – ļaužu bari, stāvvietu trūkums un sastrēgums ap pilsētas centrālo apli tāds, ka pat Rīgā nav tādi manīti… tā nu izdomājām, ka labāk brauksim uz vietu un gaidīsim pasākumu Valmiermuižā.
Vispār apkārtne, kur kādreiz bijusi Muižas ēka ir salīdzinoši sakopta un klusa. Rudenīgās lapas, saules stari un aizvadītās nakts salnas vēsums… izklaidējāmies, kā jau mācējām – pastaigājāmies, pafočējāmies un vēl šo to. Tā ap pulkstens 13:00 ieradās arī Blogeru busiņš no Rīgas. Starp citu – vai tikai tas nebija pirmais tāds Blogeru busiņš Latvijā?
Daži jau snauduļoja, daži jau bija iesildījušies ar aliem (spriežot pēc tukšajām pudelēm, kas devās miskastes virzienā. No autobusa izkāpa man pazīstamās sejas Miks Latvis, Sipps, Dabbler (kā vispār viņam ir īstais vārds?), Jānis Polis un vēl daži (vēl arī tāds pirmo reizi redzēts Ojārs). Kopā kādas 10 sejas. Kad devāmies prom, tad ieradās arī Arturs Mednis, lai ierakstītu podkāstu.
Saimnieks izrādīja ražotni, detalizēti izstāstīja par alus darīšanas procesu un galvenajām sastāvdaļām (protams neatklājot īstās sastāvdaļu proporcijas ) kā arī parādīja visas iekārtas. Tā kā bija brīvdiena ražotnē, tad mēs varējām visur ielīst, visu apskatīt, pataustīt un tas nevienam netraucēja. Kad visas iekārtas un instrumenti bija apskatīti, stāsti par alus rašanos maģiskumu dzirdēti, tad mūs visus aicināja uz otro stāvu, kur notika lielā alus degustēšana. Mums bija iespēja pamēģināt kā nefiltrētu tā filtrētu alu.
Kopbilde degustācijas laikā
Nefiltrētais, man personīgi ne pārāk gāja pie sirds, jo tomēr nedaudz sit cauri rauga garšu… Tas nepiestāv Premium klases produktam. Filtrētais, protams bija fantastisks alus. Varu godīgi teikt, ka mani patiešām pārsteidza alus garšas un krāsas īpašības - dzidrs, vēss un nedaudz rūgtens… ar labu patīkamu pēcgaršu. Pilnīgi un nemaz nesita cauri spirtu (kā tas ir daudzos lētajos veikalā dabonamos aliņos) un tas man noteikti patīk.
Alus tomēr ir vairāk dzēriens nevis spirta atšķaidījums ar apiņu garšu. Lai arī veikala cena šim alums esot ap latu un vairāk par puslitra pudeli, es varu ieteikt ikvienam – pamēģiniet un redzēsiet, ka ne visi aliņi ir vienādi sūdīgi vai labi. Tas būtu skaļi sacīts ka tas ir labākais Latvijā, taču uzdrošinos apgalvot, ka viens no labākajiem noteikti… bet nu kā jau ikvienai patērējamai precei – tā ir tāda gaumes lieta.
Paldies “Valmiermuižas alus” saimniekam par viesmīlību. Paldies Mikam par organizēšanu un ceru, ka man vēl kādreiz būs iespēja piedalīties līdzīgā pasākumā kādā citā vietā. PRIEKĀ! Es eju uz ledusskapi “degustēt” līdzpaņemto Valmiermuižas alu… hik…
Bildes no pasākuma pieejamas: http://picasaweb.google.com/lesausks.vigants/Valmiermuiza#
Pasākuma komentāri arī iekš Twitter: http://twitter.com/#search?q=%23valmiermuiza
 | eds on Aprēķins: Rīgas Siltums vs Ele… |
 | Zane M. on Klikšķiniet uz reklāmām! |
 | Endijs Lisovskis on Klikšķiniet uz reklāmām! |
 | Ezboo1u on Klikšķiniet uz reklāmām! |
 | Oskars on Filma: Meitene ar pūķa te… |
 | Vigants on Uzmanieties no Kirby putekļusū… |
 | E-grāmatas: kas, ko,… on Amazon Kindle, vesela bibliotē… |
 | Andrejs on Uzmanieties no Kirby putekļusū… |
 | exSalesman on Uzmanieties no Kirby putekļusū… |
| exSalesman on Uzmanieties no Kirby putekļusū… |
