Veselības aprūpes sistēma, šķiet, iet nedaudz grāvi… šodien biju Infektoloģijas centrā… absolūts klusums… nu ka neviena cilvēka… bet, lai pie ārsta pieteiktos, ir jāgaida pāris mēneši… WTF? Kapēc jāpiesakās pēc pāris mēnešiem, ja šobrīd tur visi urbina degunu? Tāpat nav īsti skaidrs kapēc intensīvi būvē jaunas piebūves? Tieši šobrīd tur rakņājas ekskavātori un braukā buldozeri… Takš 10iem tukšu ēku tagad ir Rīgā un pie Rīgas… bet tieši Infektoloģijas centram vajag jaunu piebūvi? Vai patiešām nevar izmantot kaut vai to paši Pirmo slimnīcu, kas nu jau kļuvusi daudz tukšāka? Varbūt tapēc ka Infektoloģijas centrs ir Rozentāles iepriekšējā darbavieta?
Te pirms pāris dienām rakstīju, ka man tuvs cilvēks guļ Saldus slimnīca, kas nu jau 2 dienas nav slimnīca… Vēl sestdien biju tur – man dakteri izrakstīja rēķinu par pārsimts latiem, jo redz nu jau 3 mēnešus guļ mans slimnieks… un no 1. septembra bušot jāmaksā vēl vairāk. Ko iesāktu ģimenes, kam nav iespēju apmaksāt daudzu simtu latu rēķinus?
Vairs nebūs… šorīt mana mamma aizgāja mūžībā… netērēs viņa vairs valsts pensiju fondus, SVF aizdevumus un veselības ministrijas budžetus… valsts ietaupīs, jo nebus jāmaksā arī invaliditātes pabalsts. Es ticu, ka ārsti izdarīja visu savu iespēju robežās… bet kāda dakteriem motivācija? Tu nezini vai tev vispār pēc 2 dienām būs darbs… un ja būs, tad cik maksās?
Gribētu es tieši šodien ieskatities Rozentālei acīs un saņemt godigu atbildi – vai patiešām pēc reformām sistēma strādās efektīvi un cilvēkiem būs lielākas iespējas tapt izārstētiem?
