Valsts vīri šobrīd nodarbojas ar seku likvidēšanu viesuļvērtras laikā… cilvēki, protams, pašsaglabāšanās instinktu vadīti – mūk no ekonomiskās viesuļvētras uz citām zemēm. Tie, kas patriotisku jūtu vadīti paliek un braši turās, pamazām zaudē enerģiju un spēku pretoties visam tad haosam, kas notiek visapkārt. Dižkibele, vairāk vai mazak skar katru no mums – kas zaudē darbu, kam samazināta pensija, kam samazināta alga, citam aizvērta slimnīca pilsētā, bet daudziem mazajiem skolniekiem jādodas jaunajā skolā. Tas viss ir nepatīkami un parasti katru skarto indivīdu ietekmē arī morāli. Cilvēki kļūst nervozāki, pesimistiskāki… daudziem parādās “nolemtības” sajūtas un aizvainojums par 7 trekno gadu ilūziju, kurai tik ļoti gribējās noticēt. Es negribu spriedelēt, ko izdarīja nepareizi… tā jau ir vēsture, un tur neko nevar mainīt… Es gribētu izteikt savu pilsoņa un vienas balstiesības turētāja viedokli.
Izglītība
Šodien ir 1. septembris, un visi bērneļi dodas uz skolu. Kopā latvijā ir mazak par 250 000 skolēnu (saskaņā ar CSB datiem, tur ir arī vēsturiskie dati), kas ir par 100 000 mazak kā tas bija pirms 18. gadie. par 50 000 mazāk kā pirms 4 gadiem…. Skolēni strauji samazinās un šajā kontekstā noteikti ir skolas, kuras nav vairs racionāli uzturēt. Tāpat ņemot vērā, ka arī iedzīvotāju dzīvesvieta ir mainījusies- daudz vairāk cilveku dzīvo Rīgā un pierīgā kā aŗī ieverojami daudz cilvēku ir devušies prom uz ārzemēm, tad uzskatu, ka reģionos skolas patiešam ir jāsamazina. Rīgā iespējams skolu skaitu nevajadzetu samazināt, bet noteikti varētu izmanto centralizētu administrāciju (nu grāmatvedības nodaļa var but viena uz 5 skolām un arī zāles pļāvējs noteikti var kalpot vairākām skolām).
Manuprāt gan Skolām vajadzetu domāt arī par ievērojamu modernizāciju. Mūsdienu digitālajā laikmetā butu pilnīgi normāli, ja visiem skolotājiem butu portatīvie datori ar jau sagatavotām un no ministrijas atsūtīām prezentācijām par atbilstošo tēmu, digitāliem papildmateriāliem, un katrā klasē pa projektoram, kur varētu kvalitatīvi visu šo materiālu aŗī pasniegt.
Runājot par mācību grāmatām – uzskatu, ka sen jau bija laiks grāmatas un burtnīcas padarīt pieejamas digitālā veidā… skolotāja ierodoties uz stundu izdrukā atbilstošos darba uzdevumus, testus uz normālām A4 lapām un var kvalitātīvi novadīt stundu. Kontroltestus taču var organizēt arī elektroniskajā veidā un tā varetu izvairīties aŗī no ievērojama apjoma labošanas darba… skolotājiem viarak paliktu laika darbam ar problemātiskajiem skolēniem un papildus ārpusstundu aktivitātem.
Digitalizācija tāpat viennozīmīgi varētu arī paplašināt saturu stundās pievienojot statiskai ifomrācijai arī ievērojamu apjomu multimēdiju lietu – videofilmas, audioierakstus, interneta lapas, dažādus kopējos visas klases testus un iespējams arī atseviškos gadījumos arī vdeiokonferences vieslekcijas. Iedomājieties cik interesanta kļūtu matemātika, ja nebutu sausi uzdevumi no grāmatām, bet būtu arī nelieli pāris minūšu video par reālu pielietojumu dabā. Dažādas apmācības spēļu veidā?
Man te šovasar bija ciemos māsa, kas mācās vienā no sākumskolas klasēm. Viņai ir grutības ar reizreiķinu… un nokečaju un uzliku uz iPhone programmiņu, kas uz laiku piedāvā dažādus reizināšanas uzdevumus… gan bērnam interesanti, gad reizreiķins iemācās. Tāpat var macīties arī dabas zinības, fiziku, mūziku un pārējos priekšmetus (atskaitot fizkultūru laikam 
)
Un tagad padomājiet… cik izmaksātu 10 000 skolotāju nopirkt portatīvos datorus? (nu kādi ~250Ls x 10 000 = tikai 2,5 miljoni + vēl tik pat par projektoriem) Un skolnieki jau varetu sanemt normālu interaktīvu apmācību… un skolotājiem butu ieverojami mazak darba, jo varētu atkal izmantot jau sagatavotus materiālus.
Es gan nesaprotu kapēc šobrīd Valsts nevar nopirkt pat grāmatas … nu takš ministrija vienreiz nosaka kādas grāmatas ir katrā priekšmetā un ņem un nopērk 20 tuktoši pirmās klases ābeces un izdala skolu bibliotēkām… pat pieņemot ka visiem 250 000 skolēniem vajag katram pa 20 grāmatām gadā un viena grāmata var tikt izmantota vidēji 2 gadus, tad sanāk ka kopā centralizeti jānopērk 2,5 miljoni grāmatu gadā … un tas noteikti nemaksātu vairāk par latu/gab… pat ja grāmatas būtu cietos vākos… nu bļins! Kas valstij nav šo dažu miljonu, lai nopirktu bērniem grāmatas un skolotājiem datorus?
