… nogrābstijās arī gar manu darba līgumu un pēc mēneša man būs vairāk brīvā laika. Īsti nezinu, vai varēšu šo laiku pilnvērtīgi baudīt sēžot dārzā zem ābeles… Tā nu iegrozijās, ka šodien diplomātiski un pietiekami konstruktivi vienojāmies, ka mūsu profesionālie ceļi šķiras. Nojausma, par šadiem procesiem bija jau kādu laiku… kādus pāris mēnešus bija sajūta, ka kaut kas tuvojas… bet nu bija klusa cerība, ka mani tik tieši neskars. Tomēr…
Nu lūk… pēc mēneša cerams, jau bušu iekārtojies kādā jaunā darba vietā, kur manas zināšanas būs vairāk nepieciešamas.
Bez dusmām, apvainojuma un nožēlas… Optimistiski skatāmies nākotnē! Lūdzu komentāros nevajag žēlot! Viena neveiksme parasti ir liels solis kādas citas lielākas iespējas virzienā! 
Laipni aicināti ieteikt konstruktīvus risinājumus nākotnes darba vietai. Ja nu kas, tad ziņošu šeit par to kā man veicas ar jauno iespēju meklēšanu!
